Nacionālās drošības koncepcija

 

Saeima šā gada 2.oktobra sēdē apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju. Lēmums par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu publicēts Saeimas materiālu 65.laidienā (“LV”, Nr.165, 23.10.2008.). — “LV” redakcija

 

Nacionālās drošības koncepcija (kopsavilkums) 

Latvijas Republikas nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības spēja aizsargāt, nostiprināt un attīstīt sabiedrības un jebkura valsts iedzīvotāja individuālās drošības intereses un Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamatvērtības. Nacionālās drošības politika ir iekšpolitisku un ārpolitisku pasākumu kopums, kas vērsts uz apdraudējumu un potenciālo riska faktoru novēršanu, kā arī starptautisko sadarbību un solidaritātes stiprināšanu starp sabiedrotajām valstīm.

Nacionālās drošības koncepcijas (turpmāk – koncepcija) galvenais uzdevums ir noteikt iespējamā valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus. Daudzi iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcijā ietvertie darbības principi ir palikuši nemainīgi, tomēr atsevišķos jautājumos jāizdara jauni secinājumi.

Salīdzinoši īsā laikposmā Latvija ir kļuvusi par līdzvērtīgu Eiropas valstu sadarbības partneri kopējās Eiropas telpas drošības stiprināšanā. Pēdējo gadu laikā Latvijas ārējā un iekšējā drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv potenciāli ekonomiskās drošības apdraudējumi, neatrisināti vides aizsardzības jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas. Latvijas dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ir devusi iespēju valstij plašāk iesaistīties globālajos politiskajos procesos un saņemt sabiedroto atbalstu nacionālo drošības interešu īstenošanai, taču vienlaikus tas ir arī iemesls teroristu organizācijām identificēt Latviju kā savu mērķu objektu.

Arvien biežāk globālie draudi – terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatības draudi un apkārtējās vides apdraudējums – rada lokālas un neparedzamas sekas. Veicot vienreizējus un pagaidu pasākumus tikai saistībā ar atsevišķiem draudiem, šos draudus apturēt nebūs iespējams. Ar vienas atsevišķas valsts nacionālajiem līdzekļiem nav iespējams cīnīties ne ar vienu no minētajiem apdraudējuma veidiem. Līdz ar to vēl vairāk palielinās starpvalstu sadarbības nozīme.

Atbilstošs Latvijas drošības līmenis ir panākams, īstenojot vienotu, mērķtiecīgu un sistemātisku valsts un sabiedrības politiku, nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, attīstot drošības apstākļiem atbilstošas efektīvas aizsardzības spēku struktūras, pilnveidojot krīžu vadības un civilās aizsardzības sistēmas, nostiprinot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, veicinot sabiedrības iesaisti un atbalstu drošības politikas mērķu sasniegšanā, ievērojot starptautiskās saistības un normas, kā arī turpinot aktīvu darbību Eiropas un transatlantiskajās drošības, aizsardzības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Tādējādi par īpaši svarīgu Latvijas nacionālās drošības politikas veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikumu ir kļuvusi sabiedrības izpratne par šajā koncepcijā noteiktajiem mērķiem, kā arī tās līdzdalība un atbalsts šo mērķu īstenošanā.

Uz koncepcijā izvirzītajām prioritātēm pamatojas valsts institūciju darbība un savstarpējās sadarbības veicināšana, veidojot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot atsevišķus nozaru plānus un programmas.

Koncepcijā noteiktās prioritātes jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus un programmdokumentus. Pamatojoties uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Ministru kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas nākamā gada prioritātes valsts drošības stāvokļa uzlabošanai.

Nacionālās drošības koncepcija (informatīvā daļa)  

Saturā

Ievads

1. Latvijas nacionālā drošība un nacionālās drošības politika

2. Nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas prioritātes

2.1. Ārpolitika

2.2. Terorisms un kritiskā infrastruktūra

2.3. Ekonomiskā drošība

2.4. Valsts militārā aizsardzība

2.5. Sabiedrības integrācija un sociālā vide

2.6. Robežu kontrole un migrācija

2.7. Noziedzība

2.8. Vides riski, katastrofu novēršana un pārvarēšana

Noslēgums

Ievads

Iespējas un pieredze, ko Latvija guvusi trijos gados pēc iekļaušanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO), kā arī robežlīguma parakstīšana ar Krieviju un tā ratifikācija Saeimā apliecina Latvijas drošības vides kvalitatīvu uzlabošanos. Lai arī daudzi darbības principi kopš iepriekšējās Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas ir palikuši nemainīgi, tomēr ir notikušas izmaiņas atsevišķās jomās, kas skar nacionālo drošību un pasākumus jauno apdraudējumu novēršanai. Jaunās pieredzes un iespēju apzināšanās un sākotnējais izvērtējums ļauj izstrādāt atbilstošu Nacionālās drošības koncepciju (turpmāk – koncepcija).

Koncepcijas galvenais uzdevums ir noteikt iespējamā valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus.

Īstenojot drošības politiku, Latvija ievēro starptautisko tiesību principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk – EDSO) dokumentos, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Latvijas drošības politika tiek īstenota, neapdraudot citas valstis.

Situāciju valsts drošības jomā ietekmē ne vien iekšējie faktori – demokrātiskie pamati, ekonomiskā attīstība, situācija noziedzības apkarošanas jomā un sociālā drošība, vides kvalitāte un citi faktori –, bet arī ārpolitiskā un militārpolitiskā situācija.

Atbilstošs Latvijas drošības līmenis ir panākams, nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, attīstot drošības apstākļiem atbilstošas efektīvas aizsardzības spēku struktūras, attīstot mūsdienu situācijai atbilstošu krīzes vadības modeli un pilnveidojot civilās aizsardzības sistēmu, nostiprinot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, veicinot sabiedrības iesaisti un atbalstu drošības politikas mērķu sasniegšanā, ievērojot starptautiskās saistības un normas, kā arī turpinot aktīvu darbību Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās.

NATO un ES dalībvalsts statuss turpina būtiski uzlabot Latvijas ārējo drošības vidi, maksimāli samazinot ārējo militāro un politisko apdraudējumu. Salīdzinoši īsā laikposmā Latvija ir kļuvusi par līdzvērtīgu Eiropas valstu sadarbības partneri kopējās Eiropas telpas drošības stiprināšanā. Pēdējo gadu laikā Latvijas ārējā un iekšējā drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv potenciāli ekonomiskās drošības apdraudējumi, neatrisināti vides aizsardzības jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas. Latvijas dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ir devusi iespēju valstij plašāk iesaistīties globālajos politiskajos procesos un saņemt sabiedroto atbalstu nacionālo drošības interešu īstenošanai. Vienlaikus tas ir iemesls teroristu organizācijām identificēt Latviju kā savu mērķu objektu.

Šobrīd Latvija ir kļuvusi par nozīmīgāko pasaules un reģionālo starptautisko organizāciju dalībvalsti. ES un NATO ir uzskatāmas par Latvijas neatkarības, drošības garantu un saimnieciskās augšup­ejas iespēju. Kļūstot par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, Latvija ir īstenojusi pēdējo desmit gadu būtiskākos ārpolitiskos mērķus. Neraugoties uz valsts nelielo teritoriju un ierobežotajiem resursiem, Latvijas interesēs ir konstruktīvi un līdzvērtīgi darboties starptautiskajās organizācijās, nodrošinot iespējami aktīvu lomu starp­tautiskās drošības politikas veidošanā.

Valsts drošības politika un tās mērķu sasniegšana ir visu valsts institūciju un valsts iedzīvotāju atbildība. 

1. Latvijas nacionālā drošība un nacionālās drošības politika

Latvijas Republikas nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.

Nacionālās drošības intereses ietver valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai nepieciešamo priekšnoteikumu nodrošināšanu, Latvijas iedzīvotāju valodas, kultūras saglabāšanu, aizsardzības sistēmas uzturēšanu, civilās aizsardzības sistēmas darbības nodrošināšanu, zinātniskā un tehniskā potenciāla attīstīšanu, vides ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, kritiskās infrastruktūras, telekomuni­kāciju un informācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšanu un attīstību. Nacionālā drošība ir vērtējama arī starptautiskā kontekstā, ņemot vērā gan apdraudējumus, gan iespējas un resursus to risināšanai.

Nacionālās drošības politika ir iekšpolitisku un ārpolitisku pasākumu ko­pums, kas vērsts uz apdraudējumu un potenciālo riska faktoru apzināšanu, to iespējamo samazināšanu vai novēršanu, kā arī starptautisko sadarbību un solida­ritātes stiprināšanu starp sabiedrotajām valstīm.

Arvien biežāk globālie draudi rada lokālas un neparedzamas sekas. Galve­nie globālie draudi ir apzināti, proti, terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatības draudi, klimata izmaiņas un ar to saistītie vides riski. Vienlaikus ir parādījušies arī tādi jauna veida draudi kā, piemēram, kiberterorisms, kas rada papildu izaicinājumus drošības politikā. Veicot vienreizējus un pagaidu pasākumus tikai kādā atsevišķā draudu jomā, tos apturēt nebūs iespējams. Ne ar vienu no iepriekšminētajiem apdraudējuma veidiem nav iespējams cīnīties tikai ar vienas valsts nacionālajiem līdzekļiem, līdz ar to vēl vairāk palielinās starpvalstu sadarbības nozīme.

Starptautisko situāciju, it īpaši atsevišķos pasaules reģionos, jūtami var ietekmēt valstu straujā ekonomiskā attīstība un to ietekmes pieaugums, dabas resursu izsīkuma un pieejamības jautājums, pieaugošās bruņošanās tendences. Mūsu reģionā situāciju konvencionālā bruņojuma jomā ietekmē savstarpējās uzticēšanās un paredzamības samazināšanās, kas saistīta ar Krievijas vienpusējo lēmumu pārtraukt Līguma par parasto bruņojumu Eiropā saistību izpildi.

Nozīmīgs valsts drošības apdraudējuma faktors ir arī ārvalstu specdienestu darbība Latvijas teritorijā. Ārvalstu specdienestu darbību pret Latviju un tās interesēm var iedalīt trijos virzienos – politiskā, ekonomiskā un militārā izlūko­šana. Ārvalstu specdienestu darbība skar gan Latvijas nacionālās intereses, gan NATO un ES sadarbības aspektus.

Lai valsts spētu efektīvi risināt visu potenciālo problēmu spektru, – sākot no dabas un tehnogēnajām katastrofām līdz ekonomiskajām, politiskajām vai militārajām krīzēm –, jāuzlabo vispārējā krīzes pārvaldīšanas kapaci­tāte. Plānota, saskaņota un izpildes laikā koordinēta valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un bruņoto spēku darbība, kas balstās uz civilmilitāro sadarbību, joprojām ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem efektīvai Latvijas valsts rīcībspējai apdraudējuma novēršanā, pārvarēšanā un tā radīto seku likvidācijā, gan pašas spēkiem, gan arī saņemot palīdzību Ziemeļatlantijas līguma 5.panta ietvaros.

Nacionālo drošību nodrošina, īstenojot vienotu, mērķtiecīgu un sistemātisku valsts un sabiedrības politiku – attīstot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko vidi, attīstot efektīvu iekšlietu sistēmu, Nacionālos bruņotos spēkus (turpmāk – NBS), nostiprinot krīzes pārvarēšanas spējas, veidojot tiesisku valsti, ievērojot starptautiskās tiesības, kā arī līdzdarbojoties Eiropas un transatlan­tiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās un to vadītajās starptautiskajās operācijās. Šā brīža situāciju raksturo tas, ka ievērojami paplašinās to valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju loks, kuru loma starptautiskajā sadarbībā pieaug.

Tādējādi par īpaši svarīgu Latvijas nacionālās drošības politikas veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikumu ir kļuvusi sabiedrības izpratne par šajā koncepcijā minētajiem mērķiem, kā arī tās līdzdalība un atbalsts šo mērķu īstenošanā. 

2. Nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas prioritātes

2.1. Ārpolitika

Latvijas ārpolitika ir vērsta uz Latvijas nacionālo interešu aizstāvību strauji mainīgos starptautiskās politikas, globalizācijas, ekstrēmisma un klimata izmaiņu apstākļos.

Dalība starptautiskajās organizācijās un ārējo attiecību īstenošanā ir līdzeklis Latvijas neatkarības, drošības un saimnieciskās augšupejas nostiprināšanai, kā arī valsts nacionālo interešu aizstāvēšanai pasaulē. Līdzdalība starptautisko organi­zāciju ārējo attiecību veidošanā daudzkārt palielina Latvijas iespējas ietekmēt starptautiskos procesus sev labvēlīgā virzienā. Tā palīdz palielināt un efektivizēt Latvijas ieguldījumu starptautiskajās attiecībās, kā arī palielina iespēju pretoties starptautiskajiem apdraudējumiem – politiski (izmantojot starptautisko tiesību un organizāciju sistēmu), militāri, kā arī sociāli ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā.

Lai samazinātu starptautisko apdraudējumu, arvien biežāk rodas nepiecie­šamība iesaistīties krīžu skartajos reģionos īstenotajās operācijās. Pieaugot nepieciešamībai pēc starptautiskās sadarbības, kā arī ierobežoto resursu dēļ svarīga ir ANO, ES, NATO un citu valstisko un nevalstisko organizāciju sadarbība. Dalība starptautisko apdraudējumu novēršanā ir veids, kā ar salīdzinoši ierobežotiem resursiem panākt Latvijas starptautiskās lomas palielināšanos, īpaši ES un NATO ietvaros.

Latvijas dalība ES un NATO dod papildu iespējas pozitīvi ietekmēt iekšējo reformu procesus un sadarbību ar ES un NATO kaimiņvalstīm. Šīs politikas mērķis ir panākt konfliktu atrisināšanu, stabilitātes un labklājības pieaugumu valstīs, kas atrodas līdzās ES un NATO, tātad arī Latvijai, nodrošinot nākotnē savstarpēji izdevīgu ekonomisko kontaktu veidošanos.

Latvijas piederība pie attīstīto Eiropas valstu saimes nozīmē arī demokrā­tisko valstu politiskajai kultūrai raksturīgu augstu morālās atbildības un iesaistī­šanās līmeni.

Latvijas ārpolitika ir virzīta uz to, lai stiprinātu sadarbību NATO un ES ietvaros, kā arī ar Ziemeļamerikas un Āzijas demokrātiskajām valstīm. Latvija uzskata, ka ASV ir stratēģiskais partneris un Eiropas valstu sadarbība starptautiskās drošības stiprināšanas procesos ir neaizvietojama.

Latvijas prioritātes:

– turpmāka sadarbības veicināšana Baltijas jūras valstu reģionā;

– starptautiskās vides drošības stabilizēšana sociāli ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā;

– demokrātiska valstiskuma stiprināšana kaimiņvalstīs, kuras vēlas iesaistīties ES un NATO;

– tādu organizāciju stiprināšana un to funkcionalitātes palielināšana, kurās Latvija ir dalībvalsts.

2.2. Terorisms un kritiskā infrastruktūra

Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot terorismu un ekstrēmismu visās to izpausmes formās, ierobežot politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma galējās izpausmes formas, veikt pasākumus, kas būtiski samazinātu iespējas izdarīt vai veicināt terora aktus Latvijā vai ārvalstīs.

Terorisma draudu līmenis Latvijas Republikā ir relatīvi zems, taču Latvija nav nodalāma no pārējās pasaules, kurā vērojama vispārēja tendence palielināties teroristiskam apdraudējumam. Pieaugot Latvijas iedzīvotāju starp­tautiskajai mobilitātei, pieaug arī to apdraudējums ārpus Latvijas robežām. Ņemot vērā terorismam raksturīgo pārnacionālo dabu, ļoti svarīgi ir stiprināt Latvijas starptautisko sadarbību ar pretterorisma cīņā iesaistīto valstu institū­cijām un starptautiskajām organizācijām.

Līdz šim mūsu valstī nav konstatēta organizāciju darbība, kas varētu tikt klasificēta kā teroristiska, Latvijā nav arī atklātas organizācijas vai personas, kas veiktu tiešu kādas sabiedriskās grupas radikalizēšanu vai personu vervēšanu iesaistīšanai teroristiskās darbībās.

Latvijas teritorija var tikt izmantota starptautisko teroristisko organizāciju nelikumīgām tranzīta un finanšu līdzekļu legalizācijas operācijām, akciju organizēšanai trešajās valstīs. Lai novērstu iespējas kriminālajiem un teroris­tiskajiem grupējumiem izmantot Latvijas banku sistēmu vai citus līdzekļus savu mērķu īstenošanai, viena no valsts prioritātēm ir finanšu sektora drošība un caurskatāmība, kā arī normatīvo aktu sakārtošana atbilstoši starptautiskajiem naudas atmazgāšanas apkarošanas standartiem.

Visneaizsargātākās pret teroristu uzbrukumiem ir cilvēku masveida koncentrēšanās vietas un kritiskās infra­struktūras objekti. Jāuzsver apdrau­dējuma iespējamība transporta (īpaši dzelzceļa) infrastruktūrai un nacionālai drošībai svarīgiem objektiem. Lai samazinātu teroristiskā apdraudējuma iespējamību, jāveic mērķtiecīgs un plānveidīgs darbs tādu objektu apzināšanā, kuri pakļauti iespējamām teroristiskām akcijām, diversijām vai kaitniecībai, kā arī to drošības līmeņa palielināšanā un drošības pasākumu organizēšanā.

Tuvākajā nākotnē arvien plašāk tiks izmantotas elektronisko uzbrukumu metodes. Ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību ir iespējams sagraut publiskās pārvaldes informācijas sistēmas un elektronisko sakaru tīklus, neitralizēt valsts politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas centrus, dezinformēt sabiedrību, izraisīt tehnogēnas avārijas. Apstākļos, kad valsts pārvalde un ekonomika ir atkarīga no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju radītās infrastruktūras (piemēram, valsts reģistri, elektroniskā paraksta sistēma, banku informācijas sistēmas, transporta vadības informācijas sistēmas, elektronisko sakaru līdzekļi) un ar to starpniecību sniegtajiem pakalpojumiem, šīs infrastruktūras nelikumīga izmantošana, bojāšana, parali­zēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai negatīvi ietekmēt valsts ekonomiskās intereses. Lai pasargātu valsti no šāda apdraudējuma, nepieciešamas uzlabot atbildīgo institūciju sadarbību kiberuz­brukumu novēršanā un seku pārvarēšanā.

Latvijas prioritātes:

– uzlabot atbildīgo valsts institūciju un drošības dienestu sadarbību un gatavību terorisma draudu novēršanai;

– civilās aizsardzības spēkiem un nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sadarboties iespējamo katastrofu seku novēršanā;

– pilnveidot kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmu, tai skaitā veicināt kibernoziegumu novēršanas koordinācijas pasākumus, nodrošināt interneta darbības nepārtrauktību krīzes situācijā un izglītot sabiedrību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības jomā.

2.3. Ekonomiskā drošība

Latvijas ekonomiskā drošība ir atkarīga no stabila ekonomiskā pieauguma, līdzsvara starp izdevumiem un ieņēmumiem, eksporta, importa un pastāvīga investīciju pieauguma. Šajā procesā Latvijas mērķis ir nodrošināt stabilu un ilgtermiņa valsts ekonomisko suverenitāti.

Latvijai kā mazai atvērtā tirgus ekonomikas valstij galvenais ekonomiskā riska faktors ir tās ārējais sektors. Latvijas tautsaimniecībā pēdējo gadu laikā arvien pieaug rādītāji, kas norāda uz ekonomiskās attīstības nesabalansētību. Pieaugošs maksājumu bilances tekošā konta deficīts, augsta inflācija, kā arī citi rādītāji rada ekonomikas pārkaršanas draudus.

Produktivitātes pieaugumam ir jābūt straujākam par darba samaksas kāpumu. Jāsamazina darbaspēka emigrācija, jāveicina efektīva darbaspēka re­zervju izmantošana tā, lai sasniegtu Lisabonas nodarbinātības stratēģijas mērķi – 70 %.

Latvijā ir samērā liels darba meklētāju un tādu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri darbu nemeklē, bet gatavi strādāt, ja viņiem tiek radīti labvēlīgi darba apstākļi.

Produktivitātes pieaugums pakāpeniski mazinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Ar ražošanas produktivitāti saistīts algu pieaugums un darba apstākļu uzlabošana pakāpeniski samazinās arī tādu personu skaitu, kuras izbrauc no valsts.

Latvijas ekonomikas turpmākajai stratēģiskajai attīstībai svarīgas ir inovācijas kā konkurētspēju ietekmējošs faktors uz zināšanām balstītā ekonomikā, orientācija uz precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, konkurēt­spējīgu produktu pieaugumu un to eksportu, aktivizējot valsts ekonomisko interešu pārstāvniecību ārvalstīs. Lai nodrošinātu priekšnoteikumus tādu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, kuriem ir augta pievienotā vērtība, jāpiešķir prioritāra nozīme izglītībai un darbaspēka apmācībai.

Valsts ekonomisko attīstību ietekmēs spēja saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu jomas attīstīšanā ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un starptautisko tranzīta pārvadā­jumu veikšanai, Latvijas ostu infrastruktūras attīstība.

Prioritāra ir Latvijas līdzdalība Trans­eiropas transporta un enerģētikas tīkla paplašināšanā. Svarīga loma ir jauna starpsavienojuma izveidei elektro­enerģijas apgādē starp Poliju un Lietuvu un esošā starpsavienojuma “Somija–Igaunija” jau­das palielināšanai, kas veicina konkurenci starp elektroenerģijas piegādātājiem tirgū un paaugstina energoapgādes drošumu. Latvija atšķirībā no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas – ir elektroenerģijas importētāja. Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam nosaka, ka 2012.gadā Latvijas elektroenerģijas pašnodrošinājumam jāsasniedz 80 %, bet 2016.gadā tam jābūt 100 % līmenī. Tas paveicams, dažādojot primāros enerģijas resursus un to piegādes ceļus, atbalstot investīcijas enerģijas ražošanā no atjaunojamiem enerģijas resursiem, sekmējot biodegvielas ražošanu un plašāku pielietošanu. Izmantojot tikai atjaunojamos resursus un koģenerācijas ciklu elektroenerģijas ražošanai, Latvijas tautsaimniecība var saskarties ar elektroenerģijas nepietiekamību. Tiek prognozēts, ka 2015.gadā elektroenerģijas deficīts sasniegs 400 MW, bet 2020.gadā – 800 MW. Lai novērstu šādu situāciju, nepieciešams būvēt objektus elektroenerģijas ražošanai – nodot ekspluatācijā dabasgāzes kombinētā cikla elektrostaciju un cietā kurināmā elektrostaciju. Lai sekmīgi īstenotu jaunu elektroenerģijas objektu būvi un nodrošinātu Latvijas energoneatkarību, ir nepieciešams turpināt pilnveidot Elektronerģijas tirgus likumu, ņemot vērā elektroenerģijas nozares specifiku.

Valsts ekonomiskās attīstības intereses ir jāņem vērā, līdzdarbojoties ES lēmumu pieņemšanas procesā, īpašu uzmanību pievēršot diskusijai par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu piešķiršanu un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tālāku attīstību (aviācija, kuģniecība), kā arī iespējamām līdzīgām tirdzniecības shēmām citu gaisu piesārņojošu vielu emisijai (slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds) un lauksaimnieciskajam piesārņojumam.

Latvijas reģionālās attīstības mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu raksturīgās īpatnības, salīdzinošās priekšrocības un izaugsmes potenciālu. Latvijas īpatnība ir monocentrisks apdzīvojums ar spēcīga galvenā centra – Rīgas – lielu īpatsvaru, vienlaikus pastāvot plašam, samērā vienmērīgi izvietotam pilsētu tīklam. Pilsētu tīkla nostiprināšana, veidojot funkcionālo saikni ar apkārtējām teritorijām, sekmē policentrisku valsts attīstību, kas rada priekšnosacījumus līdzsvarotai valsts attīstībai. Nepietiekami attīstītā infrastruk­tūra Latvijas reģionos kavē investīciju piesaisti, līdz ar to – sociālekonomisko un vides kvalitātes attīstību. Reģionālās attīstības veiksmīgai īstenošanai jānodro­šina daudzveidīgi un valsts teritoriju attīstības potenciālam piemēroti atbalsta instrumenti.

Latvijas prioritātes:

– tekošā konta deficīta un inflācijas samazināšana;

– energoapgādes diversifikācija, naftas produktu rezervju veidošana, nodrošinājums ar bāzes elektroenerģijas ražošanas jaudām un elektroe­nerģijas starpsavienojumu izveide;

– tādu preču ražošanas veicināšana, kurām ir augsta pievienotā vērtība;

– valsts teritorijas vienmērīgas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana;

– infrastruktūras attīstīšana;

– izglītība un ieguldījumi darbaspēka apmācībā.

2.4. Valsts militārā aizsardzība

Pašlaik nepastāv tieši militāri draudi ne Latvijai, ne Baltijas reģionam kopumā. Drošības situāciju Baltijas jūras valstu reģionā var raksturot kā drošu un stabilu. Līdz ar iekļaušanos NATO Latvijas drošība un aizsardzība ir balstīta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Tā nodrošina, ka iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO, un valsts aizsardzība nav vairs tikai nacionāls uzdevums. Tāpēc Latvijas primārās intereses NATO saistās ar to, lai alianse arī turpmāk saglabātu rīcībspēju un efektivitāti. Līdz ar dalību NATO un ES Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi gan Latvijas atbildība par starptautisko drošību, gan nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā.

Latvija atbalsta ES militāro spēju attīstību, kas veicinātu Eiropas valstu, tai skaitā Latvijas, ieguldījumu NATO militāro spēju attīstībā, lai nākotnē ES arvien plašāk varētu iesaistīties starptautisko draudu novēršanā un krīžu risināšanā. Būtiska ir Baltijas valstu ciešā militārā sadarbība, kas veicina stabilitāti un drošību Baltijas reģionā.

Līdz ar to Latvijas NBS tiek gatavoti ne vien Latvijas teritorijas aizsar­dzībai un nacionālo aizsardzības uzdevumu izpildei, bet arī kopējo militāro spēju stiprināšanai kolektīvās aizsardzības vajadzībām, kā arī līdzdalībai starptautiskajās krīžu pārvarēšanas operācijās ārpus Latvijas teritorijas. Bruņoto spēku attīstība ir vērsta uz to, lai sagatavotu, apgādātu un uzturētu Latvijas NBS struktūras atbilstoši jaunajiem uzdevumiem.

Latvijas prioritātes:

– NBS kaujas spēju pilnveidošana;

– NATO militāro spēju stiprināšana;

– dalība starptautiskajās operācijās;

– Latvijas aktīva līdzdalība ES kopējās aizsardzības un drošības politikas veidošanā.

2.5. Sabiedrības integrācija un sociālā vide

Latvijas straujā ekonomiskā attīstība, integrācija ES un atvērtība apkārtējai pasaulei veicina harmoniskas pilsoniskas sabiedrības veidošanos. Sabiedrisko kustību, nevalstisko organizāciju un indivīdu aktīva līdzdalība sabiedriskajos un valsts pārvaldes procesos ir nozīmīga atvērtas, demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības turpmākajā stiprināšanā un atklātības nodrošināšanā valsts pārvaldes darbā, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Nepieciešams turpināt darbu, veicinot sociālajam riskam pakļauto iedzīvotāju līdzdalību valsts sabiedriskajā, politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.

Sabiedrības integrācija ir viens no faktoriem, kas stabilizē iekšpolitisko situāciju valstī. Tās mērķis ir mazināt sociālo atstumtību un veicināt etnisko saprašanos. Tas panākams, uzlabojot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem. Latviešu valodas mērķtiecīga nostiprināšana visās sabiedrības dzīves jomās un tās lietojuma veicināšana iedzīvotāju savstarpējā saskarsmē ir svarīgs faktors informācijas telpu nošķirtības mazināšanā. Īpaša loma ir izglītībai – valodas un Latvijas vēstures mācīšanai un arī skaidrošanai. Joprojām svarīga pilsoniskas sabiedrības veidošanas sastāvdaļa ir sabiedrības integrācijas turpināšana, iecietības vairošana izglītības ceļā un aizspriedumu pārvarēšana pret jaunām sabiedrības dzīves parādībām, kā arī naturalizācijas procesa pilnveidošana un valstiskās lojalitātes veicināšana pilsoņu un nepilsoņu vidū. Būtiska nozīme tolerantas sabiedrības izveidē ir arī konsekventai rīcībai neiecietību veicinošu aspektu mazināšanā informatīvajā telpā.

Latvijas prioritātes:

– valstiskās apziņas stiprināšana;

– sabiedrības līdzdalības nostiprināšana politiskajos procesos;

– sociālās un ekonomiskās vides uzlabošana;

– naturalizācijas gaitas veicināšana;

– izglītības un informatīvās telpas sašķeltības mazināšana;

– ekstrēmisma un neiecietības mazināšana.

2.6. Robežu kontrole un migrācija

Nodrošinot valstisko neatkarību un veicinot iekšējo drošību, būtiska nozīme ir spējai apsargāt un kontrolēt valsts robežu. Šajā jomā riski saistīti ar personu, transportlīdzekļu un kravu nelegālu robežas šķērsošanu, kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvu vielu nelegālu ievešanu valstī un tālāku pārvešanu uz pārējām ES dalībvalstīm, kā arī nelegālu migrāciju, sevišķi pēc pievienošanās Šengenas līgumam un robežkontroles atcelšanas uz ES iekšējām robežām. Minēto risku novēršanai svarīga ir Valsts robežsardzes sadarbība ar attiecīgajām valsts iestādēm.

Latvijas austrumu robeža ir arī ES ārējā robežā, tāpēc Latvijas mērķis ir kopā ar citām ES dalībvalstīm samazināt un novērst nelegālo migrāciju, aizsargājot ES ārējo robežu. Tieši trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošana ir bijis ES kopējās migrācijas politikas centrālais posms kopš tās pirmsākumiem. ES dialogam un sadarbībai ar izcelsmes un tranzīta valstīm attiecībā uz migrāciju ir izšķirošā nozīme, un šie procesi tiek pastiprināti. Līdztekus sadarbībai, kuras aktuālais mērķis ir samazināt un novērst nelegālo imigrāciju, veicami arī pasākumi, lai palīdzētu izcelsmes valstīm risināt problēmas, kurās sakņojas nelegālās migrācijas cēloņi un pamudinājuma faktori. Nelegālā migrācija ir daudzpusīgs jautājums, un ar to saistītās problēmas jārisina visās tā dimensijās. Svarīga ir iespējamā epidēmiju, epizootiju, epifitotiju risku novēršana robežkontroles procesā.

Hāgas programma nosaka pasākumus, lai pastiprinātu visu šo nelegālās imigrācijas veidu apkarošanu dažādās politikas jomās, proti, robežu drošība, nelegālā nodarbinātība, repatriācija un cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī sadarbība ar trešajām valstīm.

Latvija atbalsta praktiskās sadarbības pilnveidošanu starp ES dalībvalstīm migrācijas kontrolē un pārvaldīšanā, definējot kopīgus mērķus un prioritātes šajā jomā, kopīgās vīzu politikas attīstību un sadarbību ar trešajām valstīm migrācijas un patvēruma jomā.

Latvijas prioritātes:

− pilnveidot robežkontroli atbilstoši ES un Šengenas līguma prasībām;

− attīstīt imigrācijas dienestu, pilnveidojot struktūrvienību infrastruktūru un nodrošinājumu, palielinot personāla skaitu un izglītības līmeni;

− veikt kompensējošos pasākumus uz ES iekšējās robežas, kontrolēt migrācijas procesus valstī un nodrošināt ES ārējo robežu drošību;

− stiprināt praktisko sadarbību ES dalībvalstu starpā, sevišķi pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanas jomā;

− veidot ciešāku sadarbību ar trešajām valstīm migrācijas un patvēruma jomā.

2.7. Noziedzība

Latvijas pamatmērķi noziedzības novēršanā ir saistīti ar indivīda drošības paaugstināšanu, ES dalībvalstu kopīgās sadarbības uzlabošanu, kuras mērķis ir starptautiskās organizētās noziedzības apkarošana, ES un nacionālo normatīvo aktu tuvināšanu, kā arī draudu novēršanu.

Sabiedrības un katra indivīda drošību raksturo vispārējie valsts noziedzības rādītāji. Latvijā šobrīd organizētā noziedzība pamatā tiek saistīta ar noziegumiem ekonomikas jomā, narkotiku izplatību, nelegālo migrāciju, kā arī cilvēku tirdzniecību. Savukārt transnacionālās organizētās noziedzības kontekstā Latvija galvenokārt tiek uzskatīta par tranzītvalsti.

Potenciāli bīstams faktors ir Latvijas organizētās noziedzības grupējumu integrēšanās biznesa vidē un strukturizēšanās, starptautisko sakaru paplašināšana, kā arī ārvalstu grupējumu interešu pārstāvniecība Latvijā. Perspektīvā organizētās noziedzības radītie draudi Latvijas drošībai var palielināties. Nav izslēdzama arī iespēja, ka potenciālie terora aktu īstenotāji varētu vērsties pie konkrētiem kriminālās vides pārstāvjiem, lai iegūtu nepieciešamos resursus savu nodomu īstenošanai.

Globalizācijas un ekonomiskās migrācijas procesa rezultātā cilvēku tirdzniecības problēma pēdējos desmit gados ir vairākkārt pieaugusi. Cilvēku tirdzniecībai ir plašas starptautiskas sekas, un rīcība šajā jomā nevar aprobežoties tikai ar valsts un ES veiktajiem pasākumiem. Tādēļ ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO, Eiropas Padomi, EDSO un citām. Latvija šobrīd nav citu valstu cilvēku tirdzniecības mērķa valsts, apdraudējumu valstī veido galvenokārt jaunu sieviešu vervēšana nosūtīšanai uz ārvalstīm prostitūcijai. Starptautiskās organizētās noziedzības tīkli, kas šobrīd nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, nākotnē var paplašināt savu darbību un veikt cilvēku tirdzniecību, lai pārdotu cilvēku orgānus transplantācijai, kā arī organizētu trešo valstu pilsoņu imigrāciju, lai ekspluatētu piespiedu darbā.

Organizētā noziedzība kļūst sazarotāka, un tās pārstāvji aktīvas darbības veic ne tikai vienas, bet vairāku valstu teritorijā. Informācijas pieejamība ES dalībvalstu starpā nodrošinātu pretterorisma politikas, migrācijas procesu kontroles un cīņas pret starptautisko organizēto noziedzību īstenošanu atbilstoši katras valsts nacionālajām interesēm, kā arī ES vienotajām prasībām.

Pastāv risks, ka Latvija var tikt izmantota gan kā starpposms nelegālām stratēģiskas nozīmes preču tirdzniecības operācijām, gan kā teritorija nelegālai stratēģiskas nozīmes preču izplatīšanai vai ražošanai, jo vairāku noziedzīgo grupu darbība ir saistīta ar preču un citu vērtību nelikumīgu ievešanu Latvijā, kā arī to izplatīšanu valsts iekšienē.

Palielinājies apdraudējums, ko izraisa narkotisko un psihotropo vielu izplatība un lietošanas sekas. Pieaug organizēto grupu saistība ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti. Latvija arvien biežāk tiek izmantota par tranzītvalsti narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai uz kaimiņvalstīm.

Pēdējos gados pastiprinās tendence, kas liecina, ka ekonomisko noziegumu izdarīšanai piemīt starptautisks raksturs, kas saistīts ar noziedznieku transnacionālo sakaru nodibināšanu. Ņemot vērā finanšu noziegumu radīto būtisko un komplicēto apdraudējumu valsts ekonomikai, valsts tiesībaizsardzības institūcijas pievērš pastiprinātu uzmanību nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, kā arī maksājuma dokumentu viltošanas faktiem.

Atsevišķi jārunā par korupcijas risku, kas rada draudus valsts attīstībai, kaitē valsts starptautiskajam prestižam un suverenitātei, pazemina iedzīvotāju dzīves līmeni un rada iedzīvotāju neuzticību valstij un demokrātiskai pārvaldes sistēmai. Lai novērstu šīs negatīvās tendences, nepieciešama valsts institūciju, privātā sektora un sabiedrības sadarbība.

Latvijas prioritātes:

– īpašu uzmanību pievērst cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai, kas vistiešāk ietekmē Latvijas iedzīvotāju drošību;

– ierobežot organizētās noziedzības attīstības tendences un mēģinājumus ietekmēt ekonomiskos procesus;

– mazināt narkotisko un psihotropo vielu izplatību Latvijā;

– mazināt korupciju, veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību iesaistīties korupcijas likvidēšanā. 

2.8. Vides riski, katastrofu novēršana un pārvarēšana

Cilvēka ekonomiskās darbības rezultātā notiek globālas un ievērojamas klimata izmaiņas. Klimata izmaiņas vienā pasaules vietā ietekmē izmaiņas citur pasaulē. Klimata izmaiņas jau tagad rada postošas dabas katastrofas, kas būtiski ietekmē atsevišķu valstu vai veselu reģionu drošību. Klimata izmaiņas rodas ilgstošas cilvēka darbības rezultātā, un to negatīvo ietekmi ir iespējams samazināt, veicot apzinātu, mērķtiecīgu un ilgstošu darbību. Globālās klimata izmaiņas atstāj negatīvu ietekmi uz dabas resursiem un to pieejamību nākotnē.

Klimata pārmaiņas aizvien būtiskāk ietekmē dažādas dabas ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un labklājību.

Neatkarīgi no globālajām klimata izmaiņām vides riski pastāv arī Baltijas jūras reģionā. Baltijas jūrā, tostarp arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos, pastāvīgi pieaug kuģu satiksmes intensitāte, līdz ar to – arī kuģu avāriju skaits. Baltijas jūras ekosistēma ir salīdzinoši trausla, un nopietnas kuģu avārijas Baltijas jūras piekrastē un Rīgas jūras līcī var izraisīt dabas katastrofas. Lai novērstu šādas avārijas, Latvijai ir nepieciešams starptautiskā līmenī panākt lielāku kuģošanas drošību, īpaši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) un Helsinku komisijas (HELCOM) ietvaros, jābūt arī gataviem ierobežot un attīrīt jūras piesārņojumu, ja notikušas šādas kuģu avārijas.

Pieaugošā ekonomiskā darbība (piemēram, plānotā Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecība) radīs nepieciešamību pēc papildu jūras vides monitoringa veikšanas un papildu drošības pasākumiem.

Ņemot vērā Latvijas ūdensteču (īpaši Daugavas, Lielupes un Ventas) saistību ar robežšķērsojošo piesārņojumu un risku augsta piesārņojuma pārnesei no citām valstīm, kurās potenciāli iespējamas rūpnieciskās avārijas un kuru ietekme Latvijā var izraisīt vides piesārņojumu, ir nepieciešams izveidot augstu drošības līmeni šādu katastrofu novēršanai un ūdensteču aizsardzībai.

Radiācijas avārijas ir vērtējamas kā vienas no būtiskākajām, jo radioaktīvo materiālu izmantošanas rezultātā var tikt piesārņotas plašas teritorijas vai atsevišķi objekti un radiācijas ietekmei var tikt pakļauti civiliedzīvotāji. Lielu radioaktīvo piesārņojumu nav iespējams likvidēt īsā laikposmā, un sagaidāmie likvidācijas izdevumi var pārsniegt valstij piederošos līdzekļus. Būtiska nozīme iespējamo radioaktīvo apdraudējumu novēršanā ir starptautiskajai sadarbībai un pieredzes apmaiņai.

Nevar pilnīgi izslēgt arī teroristu uzbrukumus valsts nozīmes jonizējošā starojuma avotiem, kā arī terorisma aktus, kuros tiek izmantoti ķīmiskie, radioaktīvie vai mikrobioloģiskie aģenti, kodolieroči vai radioloģiskie ieroči, veikta ūdenskrātuvju saindēšana, bīstamo ķīmisko vielu izsmidzināšana, indīgo vielu izplatīšana vietās, kur pulcējas lielas ļaužu masas.

Vides riskus var izraisīt arī elektroenerģijas padeves pārtraukumi, kuru rezultātā var notikt tehnogēnas avārijas rūpniecisko avāriju riska uzņēmumos, kā arī pārtraukta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība.

Potenciāli pastāv tādu tehnogēnu vai dabas katastrofu iespējamība, kuru sekas ir pielīdzināmas masu iznīcināšanas līdzekļu pielietošanas sekām. Arī epidēmiju, epizootiju, epifitotiju krīzes prasa ātru un efektīvu reaģēšanu uz notikušo.

Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana ir viens no garantiem valsts drošības un aizsardzības politikas sekmīgai īstenošanai. Īpaša uzmanība jāpievērš iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību atbildības jomu un funkciju precīzai noteikšanai, lai reaģētu uz ārkārtējām situācijām, tās novērstu, pārvaldītu, likvidētu ārkārtējo situāciju sekas, kā arī sadarbotos ar militāro aizsardzības sistēmu valsts apdraudējuma gadījumā.

Latvijas prioritātes:

– precizēt normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz vides apdraudējumu un krīzes situāciju pārvaldīšanu;

– optimizēt krīzes pārvaldīšanas un civilās aizsardzības sistēmas;

– pilnveidot civilo un militāro sadarbību un paaugstināt gatavību krīzes situāciju un vides katastrofu pārvarēšanai;

– atbildīgajām institūcijām īpašu uzmanību veltīt vides katastrofu prognozēšanai un to novēršanas scenāriju sagatavošanai, izveidojot attiecīgu ekspertu grupu Vides ministrijas sistēmā;

– noslēgt nepieciešamos starpvalstu sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu avārijas situācijās;

– ieviest autonomu elektroenerģijas sistēmu objektos, kur elektroenerģijas pārtraukums var radīt avārijas risku;

– veicināt Latvijas ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienību izveidošanu starptautiskās palīdzības sniegšanai.

Noslēgums

Latvijas iekšējo drošības vidi raksturo stabilitāte, kuras noturīgums ir atkarīgs no apzināto apdraudējumu iespējamās attīstības.

Draudus valsts stabilitātei var izraisīt vispārējās kriminogēnās situācijas saasināšanās, indivīda drošības jautājumi, nestabila sociālās aizsardzības sistēma, ekonomiskās suverenitātes apdraudējumi, vides, reģionālās politikas un korupcijas problēmas.

Nedrīkst aizmirst iespējamos apdraudē­jumus, ko starptautiskais terorisms var radīt Latvijas teritorijā, kā arī ārvalstīs esošo Latvijas iedzīvotāju, NBS karavīru un institūciju iespējamos apdraudējumus.

Tieši ārējie draudi Latvijai neeksistē, pastāv salīdzinoši zems globālo draudu radītais apdraudējuma līmenis, taču – turpinoties straujiem globalizācijas procesiem – šo draudu ietekme uz Latviju un tās iedzīvotājiem valstī un aiz tās robežām var pieaugt. Tāpēc nepieciešams turpināt darbu pie starptautiskās sadarbības veicināšanas – gan līgumu sistēmas nostiprināšanā, gan praktiskajā sadarbībā ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Par valsts drošības galvenajām prioritātēm uzskatāmas šādas jomas:

– ārpolitiskās sadarbības veicināšana reģionā un starptautiskajās organizācijās, atbalstot demokrātijas stiprināšanu un starptautiskās vides drošības stabilizēšanu;

– kompetenču ietvaros ciešākas sadarbības veidošana un līgumiskās bāzes nostiprināšana ar ES un citu valstu atbildīgajām institūcijām, lai panāktu kopēju valsts drošības palielināšanos;

– valsts drošības iestāžu kapacitātes stiprināšana izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā, sadarbība ar partnervalstu dienestiem;

– NBS modernizācija un militāro spēju attīstība, kā arī kopējo NATO militāro spēju stiprināšana;

– starptautisko miera uzturēšanas operāciju atbalstīšana, uzlabojot pieejamo resursu efektivitāti, un līdzdalība ES kopējās aizsardzības un drošības politikas veidošanā;

– inflācijas un tekošā konta deficīta samazinājums. Tautsaimniecības līdzsvarota attīstība;

– valsts energodrošības politikas izstrāde un īstenošana, nodrošinot energoapgādes diversifikāciju, pievienojoties Eiropas enerģētikas sistēmai un attīstot elektroenerģijas ražošanas nozari;

– pilsoniskas sabiedrības nostiprināšana, veicinot naturalizāciju, valstisko lojalitāti un sociālās noslāņošanās samazināšanu. Izglītības un informatīvās telpas sašķeltības mazināšana;

– valsts robežas apsardzības un kontroles pilnveidošana un reorganizēšana atbilstoši ES un Šengenas līguma prasībām, imigrācijas dienesta attīstīšana un migrācijas procesu kontrole valstī;

– valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un bruņoto spēku sadarbības uzlabošana un civilās aizsardzības sistēmas sakārtošana un pilnveidošana. Nepieciešamo savstarpējo līgumu noslēgšana, esošo normatīvo aktu un informācijas aprites krīžu situācijās precizēšana;

– kritiskās infrastruktūras, tai skaitā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju radītas infrastruktūras, aizsardzības sistēmas pilnveidošana un paaugstināta riska objektu drošības palielināšana, autonomu elektroenerģijas sistēmu ieviešana;

– organizētās noziedzības grupējumu pārrobežu sadarbības un ekonomisko procesu ietekmēšanas mēģinājumu ierobežošana. Narkotisko un psihotropo vielu izplatības un korupcijas mazināšana Latvijā. Sabiedrības izpratnes veicināšana par nepieciešamību katram indivīdam iesaistīties šo likumpārkāpumu novēršanā.

Koncepcijā izvirzītās prioritātes un noteiktie uzdevumi ir pamats valsts institūciju darbībai un savstarpējās sadarbības veicināšanai, veidojot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot atsevišķus nozaru plānus un programmas.

Nacionālās drošības koncepcijā noteiktie principi jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas un programmu dokumentus. Pamatojoties uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Ministru kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas nākamā gada prioritātes valsts drošības stāvokļa uzlabošanai.

Ministru prezidents I.Godmanis

Rīga, 2008