ES Ministru padome: Par piena kvotām un zvejas iespējām Baltijas jūrā

27. un 28.oktobrī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Luksemburgā piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā diskutēja par nepieciešamajām izmaiņām Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), t.sk. par līdzekļu pārnesi no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības programmām, piena kvotu palielinājumu u.c. Padomes darba kārtībā 27.oktobrī bija arī zivsaimniecības jautājumi, kur Latvijai būtiskākajā jautājumā tika panākta vienošanās par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2009.gadā.

27.oktobrī ap pusnakti, turpinoties trīspusējām sarunām ar visu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, M.Roze atkārtoti vērsa prezidējošās valsts Francijas lauksaimniecības ministra Mišela Barnjē un ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāres Mariannas Fišeres-Bēlas uzmanību uz Latvijai būtiskākajiem jautājumiem KLP “veselības pārbaudes” kontekstā. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem tika uzsvērts, ka, vēlākais, līdz 2010.gada beigām EK būtu jānāk klajā ar izvērtējumu par tiešo maksājumu mērķiem, finansējuma apjoma noteikšanai izmantoto rādītāju pārskatīšanu, lauksaimniecības attīstību un situāciju tirgos. Pēc šā izvērtējuma vēl pirms 2013.gada būtu jāseko konkrētiem Eiropas Komisijas likumdošanas izmaiņu priekšlikumiem par tiešo maksājumu sistēmas reformu, kura stātos spēkā, vēlākais, ar 2014.gadu.

M.Roze sanāksmē norādīja: lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieeju lauku attīstības vajadzībām, t.sk. jaunajiem izaicinājumiem (bioenerģija, klimata pārmaiņas, biodaudzveidība un ūdens aizsardzība), finansējumam ir divas alternatīvas: vai nu mainīt naudas sadali starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību principu (modulāciju) vai rast īpašu un adekvātu finansējumu Latvijai lauku attīstībai.

Latvija uzskata, ka vismaz 50% no modulācijā iegūtajiem līdzekļiem ir jānovirza ES lauku attīstības budžetā un jāpārdala finansējums visu ES dalībvalstu starpā atbilstīgi katras dalībvalsts objektīvajām vajadzībām, tādējādi panākot, ka ar modulācijas mehānismu tiek risināti jaunie izaicinājumi visās dalībvalstīs. Kā alternatīva šādām modulācijas principa izmaiņām būtu papildu finansējuma nodrošināšana jaunajiem izaicinājumiem tām dalībvalstīm, kurām ir ievērojami zemāks tiešo maksājumu līmenis. “Komisijas pašreizējais piedāvātais risinājums neatbilst jauno dalībvalstu vajadzībām, un plānotais finansējums, kurš tiktu novirzīts jaunajiem izaicinājumiem, būtu ļoti tālu no nepieciešamā,” uzsvēra M.Roze.

Tāpat M.Roze norādīja, ka Eiropas Komisijas priekšlikums par piena kvotas ikgadējo palielinājumu 1% apmērā piecu gadu periodā, kas nenodrošinās “mīksto nosēšanos” ilgtermiņā, Latvijai nav pieņemams. Šāda Latvijas nostāja pamatota īpaši ar to, ka jau tagad Padomes regula skaidri pasaka, ka 2015.gadā atteiksies no piena kvotām. Komisijas piedāvātais 1% palielinājums turpmākajos piecos gados nozīmētu, ka pirms šīs radikālās izmaiņas 2015.gadā mēs spertu mazus solīšus, lai 2015.gadā pēkšņi nāktos pielāgoties straujai pilnīgai kvotu režīma izbeigšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu mērenāku pāreju uz situāciju 2015.gadā, kvotu kopējam palielinājumam ir jābūt ne mazākam kā 10% līdz plānotajai kvotu pilnīgai atcelšanai, norādīja M.Roze.

Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības ministri 27.oktobrī vienojās par brētliņu zvejas samazinājumu Baltijas jūrā 2009.gadam par 12% Eiropas Komisijas piedāvāto 15% vietā. Šis 12% samazinājums ir mazāks nekā Komisijas piedāvātais un ir panākts, pateicoties politiskajam kompromisam, par kuru stingri iestājās ministrs.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa