Saeimas 1999. gada 5. augusta  ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs

. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegumu:

"LSDSP frakcija ierosina izslēgt no 1999.gada 5.augusta sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", jo šī nozīmīgā un nopietnā likumprojekta sagatavošanā netika iesaistītas tādas nevalstiskas organizācijas kā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība, Pensionāru federācija un citas.

Viens var runāt par šo priekšlikumu, viens — pret. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Sociāldemokrāti uzskata, ka šis likums jebkurā variantā ir pieņemts sasteigti un sagatavots sasteigti. Rezultātā būtu ļoti racionāli, ja mēs visi tomēr saņemtu pietiekami nopietnus, izsvērtus un detalizētus aprēķinus un skaidrojumus no Labklājības ministrijas, ne tikai tādā makroekonomikas līmenī skaidrojumus, kas dod iespēju paviršam un tādam virspusējam slēdzienam par to, kā mainīsies situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Tāpēc mēs — sociāldemokrāti — uzskatām, ka ir jāievēro arī tās visas saistības, kuras savulaik ir uzņēmusies valdība un kuras nav uzteiktas, kuras liek valdībai neapšaubāmi saskaņot viedokļus pirms lēmumu pieņemšanas arī ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, arī ar Latvijas Pensionāru federāciju un Pašvaldību savienību, jo viens no valdības deklarācijas nozīmīgākajiem punktiem ir sekojošs: "Sagatavojot nopietnus likumprojektus, to sagatavošanā tiek iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas."

Es domāju, ka valdībai, neapšaubāmi, ir rūpīgi jāapsver, cik nopietni viņi grib ievērot savas valdības deklarāciju, sekot tai, un, ja viņi to tiešām nopietni vēlas, tādā gadījumā būtu šoreiz šis sabiedrībā ļoti nopietnais likumprojekts jāatliek līdz brīdim, kamēr šie jautājumi tiek zināmā mērā saskaņoti viedokļi jau iesniedzamā likumprojekta sagatavošanas kārtā, un tad, es domāju, šī diskusija varētu ritēt pavisam citādi. Tādā gadījumā varētu veikt nopietnus aprēķinus, runājot par to, cik liela būs negatīvā ietekme, pieaugot bezdarbam, kāda būs ietekme uz šo budžetu valstī arī tad, kad virkne pensionāru varbūt sāks strādāt nelegālā kārtā, saņemot algu aploksnēs. Visi šie jautājumi, kas ir ļoti nozīmīgi, ir tomēr jāapspriež, jāpaskaidro, jāizrunā jau likumprojekta sagatavošanā. Arī Jaunās partijas frakcija ar sava priekšsēdētāja un frakcijas deputātu parakstiem ir apliecinājusi šādu apņemšanos. Sociāldemokrāti cer uz valdības partiju godaprātu balsojot.

Sēdes vadītājs

. Viens ir runājis par šo priekšlikumu, vai kāds vēlas runāt pret? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par LSDSP frakcijas ierosinājumu — izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 45, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Izskatām darba kārtību. Pirmais jautājums — "Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu deputātiem Šleseram, Stirānam, Mežeckim" . Šodien Saeimas Kancelejā ir saņemts Šlesera kunga atvaļinājuma atsaukums. Līdz ar to es informēju, ka Saeimas Prezidijs saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 8.panta otro daļu ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu laikā no 3. līdz 6. augustam deputātiem Stirānam un Mežeckim.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Labrīt, cienījamie deputāti! Sāksim mūsu darbu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"". Dokuments nr. 862b.f. Komisijā bija saņemti līdz noteiktajam termiņam trīs deputātu priekšlikumi.

1. priekšlikums bija deputāta Lujāna priekšlikums, kas paredzēja noteikt starpproduktiem par 100 litriem absolūtā spirta akcīzes nodokļa likmi 500 latus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tā ir viena no iespējām, kur valdošais vairākums varētu saņemt naudu bez pensionāru vai izglītības sistēmas, vai medicīnas darbinieku aplaupīšanas. Šeit aptuveni eksperti ir novērtējuši līdz 1 miljonam latu iespējamo papildieņēmumu. Vakar cienījamā Počas kundze Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā pateica, ka līdz ar to, ja šāda norma tiks ieviesta, palielināsies kontrabanda. Es vēl vakar ar šiem ekspertiem konsultējos un pateicu, ka tā ir pietiekami maza grupa, tas ir liķieris un vermuts, un līdz ar to šo grupu nav izdevīgi kontrabandas ceļā ievest Latvijā. Līdz ar to šeit varētu iekasēt patiešām šo naudas apjomu. Man ļoti izbrīnu radīja, ka gan Budžeta un finansu komisija noraidīja vienu no iespējamām ieņēmumu formām, gan arī vakar frakcijās cienījamais premjerministra kungs norādīja, ka šeit it kā saistība ar Eiropas Savienību, ka tādēļ, lūk, šādu nepopulāru, tik priekš Eiropas Savienības, lēmumu nevar pieņemt. Bet vai Eiropas Savienībai populāra mūsu šī metodika par pensionāriem, kas tiek proponēta?

Es domāju, protams, kārtējo reizi būs iespējams ieslēgt balsošanas mašīnu, bet tā kā šodien esmu pirmais runātājs, es gribētu pastāstīt, lai mums no rīta būtu labāks garastāvoklis, vienu labu anekdoti. Arī kādā vienā demokrātiskā valstī Eiropas vidū notiek valdības krīze, un atnāk jaunais premjerministrs pie vecā un saka: "Nu, tagad maināmies!" Vecais saka: "Es tev atstāju trīs vēstules. Kas tanīs trīs vēstulēs ir iekšā, tā būs tev palīdzība grūtā brīdī." Ir atkal kāda krīze, un jaunais premjerministrs attaisa pirmo vēstuli. Pirmā vēstulē ir ierakstīts: "Vel uz mani un uz kārīgiem pensionāriem!" Patiešām, viņš to arī dara, un viss stabilizējas. Paiet nākošais periods. Atkal ir krīze. Atver nākamo vēstuli. Tad jāveļ, izrādās, uz Starptautisko valūtas fondu un vēlēšanām Krievijā. Nu ir atkal krīze. Atver trešo vēstuli, un tur rakstīts: "Gatavo trīs vēstules!" Šķēles kungs, jūs šodien atverat pirmo vēstuli. Paldies! (Starpsauciens: "Lujān, tā ir veca anekdote!")

Sēdes vadītājs

. Debatēs vairāk neviens deputāts pieteicies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Jā, tik tiešām, vakar debatējot Budžeta un finansu komisijā un noklausoties arī speciālistu atzinumu, tik tiešām likmes, kuras tiek noteiktas starpproduktiem un vēl atbilstoši tilpuma procentiem, ir Eiropas Savienības direktīvas, kas arī nosaka, ka patēriņa struktūrās maksimāli ir jāmēģina ieviest nevis stiprie alkoholiskie dzērieni, bet tieši tādi produkti, kuros šis absolūtais alkohola daudzums ir stipri mazāks. Bez tam arī direktīvās ir precīzi noteikts, kādai ir jābūt attiecībai starp tām akcīzes nodokļu likmēm, kas ir šiem vīniem līdz 15 grādiem, un vīniem līdz 22 grādiem, un šī starpība nedrīkst būt vairāk kā 40%. Tā kā šobrīd mēs esam šo direktīvu izturējuši, un Budžeta un finansu komisija pēc diskusijām deputāta Lujāna priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo, deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 45, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Nākamais bija deputāta Kalniņa priekšlikums par šo pašu pantu, kas paredzēja būtiski palielināt likmes vīniem jeb alkoholiskiem dzērieniem virs 15 grādiem, kā arī absolūtajam spirta daudzumam. Arī šo priekšlikumu komisija pēc diskusijām un, noklausoties papildu informāciju, neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Debatēs neviens pieteicies nav. Ir pieteicies. Deputāts Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es negribu atkārtoties, man neērti no pagājušās sēdes, bet vēlreiz, ka mūsu priekšlikums šeit ir paaugstināt šo likmi par 20%. Un salīdzinoši esošā mazumtirdzniecības cena Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā par 33% šobrīd, Igaunijā — par 18%. Tāpēc šie 20%, kas ir likts mūsu priekšlikumā, salīdzinot ar 8%, ko ir iznesusi valdība, es domāju, ka tas ir pamatoti, un šādu iespēju nelaist garām — iegūt papildu līdzekļus un vienādot šo lietu starp Baltijas valstīm — būtu ļoti loģiski un pamatoti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

. Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otro — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 43, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Nākamie — 3., 4. un 5.priekšlikums — attiecas uz likumprojekta spēkā stāšanās datumu. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas viedokli, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem ir iebildumi par Budžeta un finansu komisijas viedokli par 3., 4. un 5.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 12, atturas — 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu izmantot dokumentu nr.863b. Pirmais priekšlikums, kuru saņēma Budžeta un finansu komisija likumprojektam "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — noteikt, ka degvielu eļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 kilogramiem maksimālā akcīzes nodokļa likme ir 4 lati. Budžeta un finansu komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 46, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Nākamais ir būtiski identisks iepriekšējām, Ādamsona un Grīga priekšlikums, tikai šeit šīs maksimālās likmes robežas ir piedāvāts 8 lati, arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti pieprasa balsojumu. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība faktiski ir kompromiss starp to, ko ir iesniegusi valdība, un starp to, ko ir spējīgi samaksāt patērētāji. Ko nozīmē šī akcīzes nodokļa paaugstināšana? Tas nozīmē, ka ziemas periodā komunālie pakalpojumi, siltuma tarifi visā Latvijā pašvaldībās katastrofāli pieaugs. Ļoti krasi un katastrofāli! Es gribētu atgādināt, ka, pieņemsim, nezin kā viena vai otra pašvaldība, bet, pieņemsim, Ogrē, kur maksā par vienu kvadrātmetru ap 70 santīmu, tāds pieaugums būs vienkārši katastrofāls. Un šī pašvaldība vienkārši bankrotēs. Un tieši tāpēc ir šis kompromisa priekšlikums, un arī tālāk mēs sadalām šo akcīzes nodokli pa daļām, tomēr palielināt šo akcīzi pakāpeniski, bet ne tik strauji — dubultojot un viņu arī trīskāršojot. Un tieši tāpēc es uzstāju par to, ka ir jābalso, un aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir tieši atbilstošs Eiropas Savienības rekomendācijām, jo beidzamais skaitlis "8" ir līdzīgs tādam pašam priekšlikumam kā Juridiskā biroja, vienīgais paaugstināšanas gads Juridiskajam birojam ir 2002.gada 1.janvāris, mums ir 2003.gada 1.janvāris. Tā kā faktiski ir jau daļēji kaut kas iestrādāts. Gala rezultātā 8 lati paliek paaugstinājums akcīzes nodoklim. Es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas tiešām atbilst Eiropas Savienības rekomendācijām.

Sēdes vadītājs

. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! No vienas puses, ir ļoti labi, ka likumi šodien tiek pieņemti steidzīgā kārtā, jo budžeta problēmas tiešām pieprasa enerģisku rīcību, bet, no otras puses, tas rada zināmu neskaidrību un pamatotas bažas, bailes, ka likuma normas tiks realizētas dzīvē pavisam citādi, nevis tā, kā mums šodien sola valdība. Ļoti labs piemērs — akcīzes nodoklis apkures mazutam. No sākuma mēs uzzinājām, ka bija divi iemesli, lai to paaugstinātu. Viens — budžeta ieņēmumu palielināšana. Otrais — investors. Skanēja nenopietni, bet arī loģiski. Anotācijā mēs izlasījām, ka mazuta aplikšana ar papildu akcīzes nodokli varētu stimulēt patērētājus lietot vairāk gāzi. Un ar to it kā uzlabosies ekoloģiskā situācija. Es atkārtoju, ka tas nebija nopietns arguments, jo ekonomiskās krīzes laikā nav īstais moments, lai uzsāktu lielas pārbūves ekoloģiskās saglabāšanās labā. Bet tomēr tur bija iekšēja loģika. Bet vakar no Ministru prezidenta es uzzināju, ka tomēr valdība apsolīja atgriezt visu ieturēto apkures mazuta akcīzes nodokli atpakaļ patērētājam. Ar to viss paliek pa vecam.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešams izvilkt mandeles caur anusu? Savākt nodokli un pēc tam atdot atpakaļ. Varbūt tādēļ, lai atstātu budžeta starpību starp nodokļa apjomu visam mazutam un apkures mazutam. Bet starpība ir niecīga, jo ļoti maz uzņēmumu patērē, izmanto mazutu ražošanas vajadzībām. Reālais iemesls varētu būt tāds: ar tādu dīvainu rīcību valdība plāno nodrošināt sev bezprocenta kredītu uz pusgadu, jo nodokļa atmaksa pašvaldībām notiek vienu reizi gadā. Bet par katru bezprocenta kredītu tomēr kādam ir jāmaksā. Kam? Protams, siltumenerģijas patērētājam — vienkāršajiem cilvēkiem. Ar to es aicinu atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu un noteikt mazāku nodokļu paaugstināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Es gribētu tikai vērst uzmanību uz to, ka Ādamsona kungs runāja absolūtu nepatiesību no tribīnes un lai šī informācija nepaliktu, teiksim, neapgāzta, tāpēc arī es gribēju izteikt savu viedokli. Apkures tarifus šis likums neietekmēs absolūti, jo ir respektēts trešais sociāldemokrātu priekšlikums, un visi akzīces nodokļi, kas tiks izmantoti siltuma ražošanai, apkurei, tiks atmaksāti. Kāda ir starpība starp mazutu, kas tiek izmantots apkurei, un citām vajadzībām? Tā ir apmēram puse. Puse no patēriņa. Un uz tā rēķina, teiksim, tiks palielināti šie ieņēmumi. Tāpēc es gribēju, vienīgais, vērst uzmanību: tarifus šie likumi neskars. Nebaidiet, Ādamsona kungs, cilvēkus un nemelojiet viņiem! Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Es gribētu tikai vienu komentāru attiecībā uz Grīga kunga viedokli, ka likme — 8 lati — ir noteikta arī Juridiskās komisijas priekšlikumā. Tā gluži nav. Likums nosaka likmi 10 lati. Turpretī šie pārejas noteikumi vienkārši parāda, kādos termiņos, kādā laikā šī likme, likumā noteiktā likme, tiks sasniegta. Bet, runājot par deputāta Ādamsona un Grīga priekšlikumu, tātad pēc būtības šeit debates jau ir izskanējušas, un es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par otro — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret— 47, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Nākamais ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas piedāvā nodokļu ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, konkrēti, par degvielu eļļu, novadīt 50% apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pašvaldībām mazturīgo iedzīvotāju komunālo maksājumu daļējai kompensācijai.

Budžeta un finansu komisija atbalsta Ministru kabineta viedokli, kurā ir daļēji ņemts vērā arī Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas viedoklis. Tātad tas akcīzes nodokļa daudzums, kas ir patērēts siltuma ražošanai, apkurei, tas tiek atmaksāts. Lūdzu arī atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

G.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja viedoklis, ka akcīzes nodokļa palielinājums neietekmēs apkures tarifus. Jūs parunājiet ar uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas veic šīs apkures funkcijas pašvaldībās. Viņi visi vienā balsī jums pateiks, ka jā, ka viņi pacels apkures tarifus, jo viņiem nāksies uz pusgadu iesaldēt savus līdzekļus, un tas maksā. Jūs kā ekonomisti ļoti labi zināt, ka līdzekļu izmantošana arī maksā naudu.

Otrs viedolis, ka it kā mūsu priekšlikums ir daļēji atbalstīts, nav taisnība, jo jau iepriekšējā variantā šī atmaksa juridiskajām personām bija paredzēta.

Ko tad paredz mūsu piedāvātais variants? Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izskanēja viedoklis, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu veidot alternatīvo priekšlikumu, kurš būtu līdzīgs mūsu, sociāldemokrātu, piedāvātajam. Taču, neievērojot balsošanas procedūru, balsojums notika par Ministru kabineta variantu. Mūsu piedāvātais variants ir noņemt spriedzi tieši no šiem mazturīgajiem un panākt to, ka pašvaldībai rastos līdzekļi, lai palīdzētu ar komunālajiem maksājumiem mazturīgajai iedzīvotāju daļai. Un otrs ir tieši panākt to, ko tad par šo likumu anotācijā teica, tas ir, nodrošināt pāreju no mazuta uz efektīvākiem kurināšanas veidiem.

Un es ļoti apšaubu, kādā veidā tad valsts varētu stimulēt, vai šīs juridiskās personas, kurām šis akcīzes nodoklis tiks atmaksāts, varēs nodrošināt pāreju uz kaut kādiem labākiem, ekoloģiski nekaitīgākiem un lētākiem apkures veidiem. Mūsu variantā par to būs atbildīga pašvaldība, un es esmu absolūti pārliecināts, ka pašvaldībā daudz labāk nekā Ministru kabinetā ir redzams, kas tad ir nepieciešams uz vietas. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie kolēģi! Kāda ir atšķirība starp 3. un 4. priekšlikumu? Sociāldemokrāti piedāvā atmaksāt 50% no apkurei izmaksātā mazuta. Bet valdošā koalīcija uzskata, ka tas ir par maz, ka tiešām situācija ir pietiekami grūta, valdošā koalīcija piedāvā maksāt 100%. Es tomēr aicinātu sociāldemokrātus atbalstīt, tas ir 2 miljoni vairāk. Protams, mehānisms ir cits. Es nesaprotu, kāpēc šinī gadījumā jūs gribat pasliktināt situāciju un atmaksāt tikai pusi no mazutam paredzētā. Jūsu priekšlikumā ir skaidri formulēts, ka 50% apmērā. Valdošā koalīcija piedāvā 100% apmērā. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bojārs — otro reizi.

G.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es tiešām nesaprotu, vai jūs neredzat atšķirību, kam šis akcīzes nodoklis tiks atmaksāts. Mūsu piedāvātajā variantā šie 50% tiks atmaksāti pašvaldībām. Ministru kabineta piedāvātajā variantā un arī iepriekšējā, tas ir, spēkā esošajā redakcijā, šis akcīzes nodoklis tiks atmaksāts juridiskajām personām. Nu es nezinu, kā tas notiek citur, bet es jums varu pateikt Liepājas piemēru, kur pašvaldība jau trīs gadus nesekmīgi — nu dažreiz sekmīgi, dažreiz nē, cīnās ar uzņēmumu "Liepājas siltums", jo šis ir maksātnespējīgs uzņēmums. "Liepājas siltumā" pašvaldībai pieder nenozīmīga kapitāla daļa, un par cik ir maksātnespēja, kreditoriem pieder reālā vara šajā uzņēmumā. Šī juridiskā persona nekādā veidā nespēj izdarīt to, ko varētu izdarīt pašvaldības. Un juridiskā persona "Liepājas siltums" nekādā veidā nepalīdzēs maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu aizgrābtību noklausījos tautmīļa Gundara Bērziņa runu. Bet redzat, te ir maza niansīte. Ministru kabinets atstāja šo atmaksu sistēmu savās rokās. Cienījamie sociāldemokrāti tomēr caur likumu jau nosaka, ka 50%, jā, patiešām, būs, ko Ministru kabinets var noteikt... Bet tas ir jānovirza maznodrošināto apkures atmaksai. Līdz ar to tas jau ir caur likumu daudz stingrāk noteikts. Jo, saprotot lielo Tautas partijas mīlestību pret tautu, viņi pilnīgi mierīgi arī varētu 1%, teiksim, apmaksāt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. It sevišķi, ja mēs visi saskārāmies ar to, kā viņi mīl skolotājus, gan arī medicīnas darbiniekus, nerunājot par pensionāriem.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 45, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums, kas nosaka šo apmaksas kārtību juridiskajām personām. Var papildus informēt, ka šobrīd tiek paredzēts apmaksāt tikai tām juridiskajām personām par to patērēto degvielas, eļļas daudzumu, kas tiek izmantots siltuma ražošanai, apkurei. Kā rezultātā ir paredzams, ka nākošajā gadā vairāk par pusmiljonu būtu reāls papildinājums budžetā. Lūdzu atbalstīt šo Kabineta redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir LSDSP priekšlikums — veikt pārdali par labu valsts pamatbudžetam no iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Tātad izmainīt proporciju, ko piedāvā Kabinets — no 50 pret 50 procentiem pret proporciju — 60 par labu valsts pamatbudžetam, 40 — valsts autoceļu speciālajā fondā. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, ņēma vērā, ka šobrīd pie esošās proporcijas, kad 60 procenti tiek ieskaitīti valsts speciālā budžeta autoceļu fondā, ir bijusi iespēja paralēli autoceļu atjaunošanai arī izmantot šos līdzekļus autopasažieru dotācijai. Ja tiks veikta šī pārdale vēl lielāka par labu valsts pamatbudžetam, acīmredzot daļa no šiem autopārvadājumiem, kas tika dotēti autobusu maršrutiem, būtu jāslēdz. Līdz ar to šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs taču iestājamies par taupību! Valdošā koalīcija saka, ka katrs santīms ir jātaupa. Nu tad sākam taupīt! Diemžēl, ja paskatāmies, kā atbalsta autobusu pārvadājumus un visu, kas saistīts ar autobusiem, tad tas liekas uz pašvaldības pleciem. Un no valsts budžeta tur nekas neienāk iekšā. Bet tajā paša laikā, kad mēs paskatāmies, kā izpildās pasūtījumi, kurus ceļu fonds izpilda. Jūs paskatieties, grāvju rakšana — cik tad mēs maksājam par kubikmetru, to taču vajag paskatīties. Cik mēs maksājam par ceļa zīmēm? Kas noformē tos pasūtījumus? Kā aiziet tā naudiņa no budžeta? Tad tāpēc, lai varētu kontrolēt, ko dara mūsu mīļotie kungi, kuri tik ļoti grib būt par prezidentiem, viceprezidentiem. Tāpēc ir jāpārdala 40 uz 60. Un tas būs taisnīgi, un tas būs normāli, ja mēs gribam taupīt līdzekļus. Ja negribam taupīt līdzekļus, tad mēs būsim tur, kur mēs esam tagad.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 46, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālu precizējumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

7. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums — nav balsojams, jo mēs noraidījām jau viņu priekšlikumu likumprojekta 6.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Un pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu. Ņemot vērā sakarā ar likmju aprēķināšanu un arī no finansu vadības viedokļa par sadalījumu budžetos, lūdzu noteikt likuma spēkā stāšanās dienu 1.septembri 1999.gadā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 18, atturas — 15. Likums pieņemts

Nākamais — likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"" tika saņemti divi priekšlikumi — deputāta Apiņa un deputāta Leiškalna priekšlikums, kas attiecas uz likmju lielumu par dažāda veida cigaretēm ar filtru un bez filtra. Deputāts Apinis ierosināja noteikt augstākas akcīzes nodokļa likmes visām tabakas izstrādājumu grupām. Ministru kabinets šo priekšlikumu tādā redakcijā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. — deputāta Apiņa priekšlikumu.

A.Poča.

Nākamais bija deputāta Leiškalna priekšlikums, kas paredzēja palielināt akcīzes nodokļa likmi tieši cigaretēm ar filtru, uzskatot, ka, ja tiek palielināts arī nodoklis cigaretēm bez filtra, tad lielākam jābūt šim palielinājumam tieši cigaretēm ar filtru, kuras ir dārgākas, un līdz ar to tie, kas patērē dārgākus tabakas izstrādājumus, tie arī vairāk maksā. Izskatot šo priekšlikumu, Kabinets šo viedokli atbalstīja un radīja vēl savu papildu priekšlikumu, nosakot, ka nedaudz tiek palielināta arī likme tabakas izstrādājumiem bez filtra cigaretēm un arī smēķējamajai tabakai. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo Ministru kabineta viedokli!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šī problēma ir pietiekami nopietna, lai tai pievērstu uzmanību. Jo šobrīd pēc maniem novērojumiem un arī manā rīcībā esošās informācijas kontrabandas cigarešu realizācijai Latvijā nav gadījuma rakstura. Tā nepārprotami ir regulāra un masveida parādība. Es atkārtoju — regulāra un masveida parādība. Lai šis priekšlikums varētu tikt atbalstīts, manuprāt, mums visiem kopā un it īpaši valdībai ir jārealizē sekojošas lietas.

Pirmkārt, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā ir jāpastiprina atbildība par kontrabandas preču ievešanu un realizēšanu.

Otrkārt, nedrīkst valdīt viedoklis, ka var atstāt bez ievērības, teiksim, mazos cigarešu tirgotājus. Ignorēt nedrīkst nevienu likuma pārkāpumu, un nežēlīgi ir jāsoda gan tie, kas ieved kontrabandas cigaretes vairumā, gan tie, kas šodien pilnīgi atklāti, es atkārtoju — pilnīgi atklāti, neslēpjoties šīs cigaretes tirgo. Un pats galvenais, manuprāt, — jāīsteno visnežēlīgākās represijas pret muitniekiem un pret policistiem, jo tīri subjektīvi pēc maniem personīgiem novērojumiem vismaz tanī Rīgas mikrorajonā, kur es dzīvoju — Pļavniekos, kontrabandas cigaretes tirgo atklāti, neslēpjoties, un es gribu apgalvot, ka policija nepārprotami ir nopirkta.

Es nebaidos pateikt šos vārdus. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju — atbalstīsim šo priekšlikumu, bet bez attiecīgu soļu speršanas, bez nežēlīgas, izšķirīgas rīcības diemžēl akcīzes nodokļa paaugstināšana efektu nedos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies Ābiķa kungam, ka viņš no šīs augstās tribīnes atzina, ka mēs esam bezspēcīgi pret kontrabandu. Arī vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā visi plātīja rokas, it sevišķi valdības, policijas tie speciālisti, ar kontrabandu, ar spirtu, ar tabaku neko nevar izdarīt. Ko tad mēs darīsim tālāk? Izrādās, ka valstī mēs neesam saimnieki. Saimnieko trešais vai ceturtais spēks, kurš septiņu gadu laikā ir iesakņojies, nostiprinājies, un viņš diktē savus noteikumus. Un, ja mēs turpināsim tā tālāk, tad kā tad būs ar mūsu ekonomiku? Mūsu ekonomika paliks tāpat korumpēta kā tā ir Sicīlijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Jau pirmajā lasījumā bija runa par to, ka, kamēr nebūs sakārtotas kontrabandas lietas, visas šīs akcīzes pacelšanas valsts budžetam neko nedos. Man ir vienkārši prieks atzīmēt, ka valdošā koalīcija ir sapratusi, vismaz tās pārstāvji par to šodien atklāti runā, ka viss tas, ko mēs taisām grozījumos budžetā, rezultātu, pozitīvu rezultātu nedos. Nav jau sakārtotas citas lietas. Dotajā gadījumā arī šī kontrabandas apkarošana.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Protams, manā priekšlikumā, kas ir tabulā ar nr.2, ir pazudusi otrā daļa. Es nezinu, kur to Apiņa kungs ir licis. Bet aizdomas ir par šīs daļas pazušanu, kas prasīja paaugstināt nedaudz cigaretēm ar filtru un nepaaugstināt ievedmuitu, atsaucoties tieši uz to, cik precīzi noteikt akcīzes nodokli, ko tik precīzi raksturoja Ābiķa kungs. Viss ir pilnīgi pareizi. Šīs lētās cigaretes Latvijā ienāk pa visdažādākajiem ceļiem, un ļoti maz ienāk oficiālā veidā. Un ļoti maz tiek smēķēts no tām, ko ražo Latvijā. Savu priekšlikumu es atsaucu, bet tā kā valdības priekšlikums ir līdzīgs, tas acīmredzot tiks balsots.

Un par 3.apakšpunktu valdības priekšlikumā, kur ir pacelts akcīzes nodoklis cigaretēm bez filtra, es vienkārši nevaru balsot. Tas ir atkal jauns akcīzes nodokļa paaugstinājums tieši uz to daļu, kas saņem vismazāk ienākumus un smēķē visšvakākās cigaretes, piespiež viņus smēķēt leišu "Prīmu" vai "Baltiju" kaut kur tirgus pievārtē, Apiņa kungs. Tas nav karš ar smēķēšanu, Apiņa kungs, tā ir kara demonstrācija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Paldies! Es tiešām gribēju atvainoties deputātiem, jo šeit mums bija tabulā ieviesusies neprecizitāte, jo deputāta Leiškalna priekšlikums bija daļēji atbalstīts un iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā. Bet tā kā šobrīd deputāts Leiškalns atsauc savu priekšlikumu, tad es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta redakciju. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Aicinu balsot pa daļām!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns ierosina balsot pa daļām Ministru kabineta priekšlikumu. Vispirms mums ir jālemj par to, vai mēs izskatīsim pa daļām 3.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai izskatītu pa daļām 3. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 47, atturas — 15.

Vai ir nepieciešams balsojums par 3. — Ministru kabineta priekšlikumu? Balsojums nav nepieciešams. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Apiņa priekšlikums, kas attiecas uz prasībām, kas izvirzāmas tabakas izstrādājumiem, kurus izved no Latvijas muitas teritorijas vai realizācijai beznodokļu tirdzniecības veikalos. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka pašreizējā redakcija nosaka nedaudz elastīgāku kārtību un arī formu tiem iesaiņojumiem, kas tiek paredzēti eksportam. Konkrēti tas ir saistīts ar tiem ražotājiem, kas importē savas preces uz valstīm, kur importētās produkcijas prasībām ir citādāki nosacījumi nekā mūsu eksporta prasībām. Un lai radītu šādu elastīgāku formu, ir piedāvātā redakcija. Vienīgā atšķirība starp deputāta Apiņa priekšlikumu un Kabineta priekšlikumu ir tas, ka deputāts Apinis nosaka, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina pazīme, kas atšķir šo produkciju no iekšējā tirgus produkcijas. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka tas ir ikdienas darbs, ar ko varētu tikt galā valsts institūcija — Valsts ieņēmumu dienests. Līdz ar to es lūgtu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli — atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanās datumu. Līdzīgs arī ir Ministru kabineta priekšlikums. Bet es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 6., 7. un 8.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 13, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Minētajam likumprojektam tika saņemti vairāki priekšlikumi, un lielākā daļa šo priekšlikumu attiecas uz likumprojekta 3.pantā noteiktajām likmēm par dažādiem azartspēļu veidiem.

Deputāta Apiņa priekšlikums paredzēja samazināt Ministru kabineta piedāvāto likmi videospēlēm, mehāniskajiem automātiem no 540 latiem uz 480 latiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Līdzīgs pēc savas būtības bija Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas paredzēja citādākas likmes nekā Kabinets piedāvāja dažādiem azartspēļu veidiem, nosakot paaugstinātas likmes ruletei, kāršu un kauliņu spēlei, kā arī totalizatoriem, kā arī samazināt vai atstāt spēkā iepriekšējo likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem. Arī šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu tādā redakcijā neatbalstīja, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita Ministru kabineta priekšlikumam, kas daļēji atbalstīja jeb bija alternatīvs deputāta Apiņa un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumam, samazinot jau pirmajā lasījumā nobalsoto likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, bet palielinot pret esošo redakciju ruletēm un kāršu un kauliņu spēlēm.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izvērtējot visus šos priekšlikumus, radīja savu priekšlikumu, kas nosaka, ka tiek paaugstinātas likmes gan ruletei, gan kāršu un kauliņu spēlēm, tiek paaugstinātas arī videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, bet nosaka likmi 420 latus par katru spēļu automātu. Līdz ar to šis ir, varētu teikt, alternatīvs, bet daļēji apkopojošs priekšlikums par visiem iepriekšminētajiem priekšlikumiem. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns

(PCTVL). Godātie deputāti! Tiem deputātiem, kas nebija 6.Saeimā, es drusku pastāstīšu par šī likuma vēsturi. 6.Saeima ļoti daudz strādāja pie šī likuma par azartspēlēm, un tie deputāti, kas bija 6.Saeimā, atceras, ka mēs pieņēmām variantu, ka tika izņemti no pagrabiem, puspagrabiem, skolu tuvumā visi šie "vienrocīgie bandīti". Bija mēģinājums sakārtot šo nozari tā, lai tas vismazāk kaitētu sabiedrībai, sevišķi maziem bērniem un tā tālāk. Saeima pieņēma šo likumu. Un ko jūs domājat, prezidents to neparakstīja. Tas atnāca atpakaļ, un viss palika tā, kā tas ir. Tas variants, par kuru mēs nobalsojām pirms nedēļas, arī savā veidā ir mēģinājums šo jautājumu sakārtot, palielinot nodokļus. Un man šodien, skatoties uz deputāta Apiņa priekšlikumiem un komisijas variantu, rodas jautājums — kāpēc mēs atsakāmies no 1 miljona 320 tūkstošiem latu gadā? Kāpēc? Jo ja mēs pieņemam, ka videospēles un mehāniskie automāti ir apmēram 11 000 republikā, tātad, ja mēs pieņēmām, ka mēs tagad 540 latu gadā vietā maksāsim tikai 420 jeb ja viņi maksās 420, tas ir mīnus 120 lati par galvu, reiz 11 000, ir 1 miljons 320 000 latu. Vai mums ir par daudz naudas budžetā, premjera kungs? Tautas partija un visi pārējie! Es gribu zināt un gribu dzirdēt no Počas kundzes attaisnojumu, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iziet uz šo variantu, kāpēc mums ir par daudz budžetā 1 320 000 latu? Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Sociāldemokrātu frakcija arī šajā gadījumā šim likumprojektam pievērsa īpašu uzmanību, un mēs uzskatām, ka katrs likumprojekts, kas potenciāli varētu sniegt papildu ienākumus valsts kasē, ņemot vērā arī nepārprotamo krīzes situāciju valstī, ir ārkārtīgi svarīgs. Uzreiz gribu tomēr atzīmēt, ka nodokļu paaugstināšana automātiski, mūsuprāt, nenozīmē ienākumu pieaugumu valsts kasē. Tāpēc mēs diezgan detalizēti rīkojāmies un tikāmies ar Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu inspekcijas pārstāvjiem, atsevišķām azartspēļu firmām, lai gūtu pietiekamu informāciju par to, kāda tad reāli varētu šī situācija būt. Konstatējām elementāro, ka, ja tik tiešām tiktu pieņemts Ministru kabineta variants, tad valsts kasē ieņēmumi nepalielinātos, tas nozīmētu tikai to, ka viena daļa firmu vairs nevarētu tik daudz uzturēt šos spēļu automātus, gan mehāniskos gan elektroniskos.

Tātad šeit ir sekojošs secinājums. Mums ir jābūt ļoti rūpīgiem, izvēloties nodokļu paaugstinājumu, un jābūt ar konkrētiem aprēķiniem, ko kas dos. Kādi būs ienākumu ieguvumi un zaudējumi. Par cik varbūt pavairosies bezdarbnieku skaits, ja tiks atlaisti darbinieki. Kādā mērā zaudēsim pievienotās vērtības nodokli par jaunu tehnisko iekārtu ieviešanu. Kādā mērā tas atkal varbūt atsauksies uz atsevišķu — īpaši vidējo un mazo uzņēmumu — darbību lauku apvidos.

Vai kādai kafejnīcai šis jautājums nebūs izšķirošais un tamlīdzīgi. Ja reiz valdība ir ierakstījusi, ka 100 000 darba vietas, tas ir, 10 000 darba vietas gadā viņi grib radīt, tad tādā gadījumā, neapšaubāmi, šie jautājumi ir ļoti rūpīgi jāizskata no daudziem un dažādiem aspektiem.

Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka, ja šis nodokļu paaugstinājums būs plašākā lokā, kā sociāldemokrāti pieteica un ko vēlāk arī Ministru kabinets zināmā mērā pieņēma, tad ienākumi valsts kasē būs lielāki, nevis atsevišķām kādām nodokļu maksātāju grupām pieaudzinot šo nodokli tādā ļoti straujā apmērā. Rezultātā es ceru, ka arī tiks aptverts šis variants, par kuru mums jau ir pietiekami daudz aprēķinu bijuši, kas kopsummā varētu dot pagājušā gada ienākumu līmeni kaut kur ap 1,5 miljoniem, ja mēs šo nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem saglabātu. Palielinātu tieši kazino dažādām citādām darbībām šo nodokli.

Principā mums nebūtu kategorisku iebildumu arī pret to, ko izteicis Ministru kabinets, bet mēs neapšaubāmi atbalstīsim šajā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 420 latiem.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka šis jautājums ir pietiekami pretimnākošs mūsu prasībām. Taču es gribu vēlreiz uzsvērt, ja mēs skatāmies uz kaut kādiem nodokļu paaugstinājumiem, tādā gadījumā mums jābūt analīzei par visām tām sekām. Ne tikai par tiešajiem nodokļu pieaugumiem, bet arī par to, kādas blakus parādības varētu veidoties, un tādā situācijā mums ir jāņem vērā daudzi apstākļi, tajā skaitā arī tas, vai tas radīs papildu darba vietas, vai — tieši samazinās, vai tas dos uzņēmumu ienākuma nodokļa pieaugumu, muitas nodokļa ienākumu pieaugumu, pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu, vai tas stiprinās arī Latvijas tēlu ārzemju investoru acīs.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šajā gadījumā ir vērts apsvērt sociāldemokrātu priekšlikumu par šo videospēļu automātu naudas summas saglabāšanu, jo šie mūsu izteiktie priekšlikumi dod nepārprotami vismaz 1,5 miljoni latu pieaugumu, salīdzinot ar to, kas ir diezgan tāds miglā tīts, ja nebūs ņemti vērā mūsu priekšlikumi. Tajā pašā laikā sociāldemokrāti izteica veselu virkni priekšlikumu, kur vēl papildu naudu meklēt kazino sistēmā.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, sagatavojot vienu vai otru izmaiņu, ir jāprecizē. Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bija atnākusi teikt, ka viņi nezina lietas būtību, kas notiek spēļu industrijā, nezina to, viņiem nav aprēķinu. Tie pārstāvji, kas bija no tās spēļu asociācijas, viņi patiesībā iedzina tos ekspertus kaktā tikai ar to, ka nebija to aprēķinājuši. Arī aprēķinu nav nekādu. Tad paceļas jautājums: par ko ierēdņi saņem vadības līguma naudu? Ļoti lielu — divkāršā apmērā. Varbūt ar to ir jāstrādā mūsu ierēdņiem, jāsagatavo dokumenti, lai Saeima un mēs kā deputāti nepaliktu smieklīgi.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es noklausījos Leona Bojāra runu un sapratu, ka mēs tiešām neko nesaprotam, kas notiek spēļu zālēs. Leons Bojārs tur acīmredzot ir daudz strādājis un pavadījis laiku. Tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu par labu sociāldemokrātu priekšlikumam, bet nu tā, kā tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Man tiešām jāsaka, ka vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neviens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem, izņemot Pensiju likumu, neizraisīja tik asas debates kā likums "Par izložu un azartspēļu nodokli". Tas savā ziņā ir mazliet, es gribētu teikt, komiski, bet tajā pašā laikā tā arī bija zināma skola, varētu teikt, ekonomiskās teorijas izpratnes skola deputātiem, kas uzskatīja, ka ir tikai viena iespēja palielināt budžeta ienākumus, maksimāli palielinot nodokļu likmes. Bet jebkurā ekonomiskā teorijā ir tāds jēdziens kā maksimuma punkts. Mēs varam palielināt likmes līdz kaut kādam zināmam punktam, bet, kad ir sasniegts maksimuma punkts jeb maksimālā iespēja uzņēmējam šo nodokli maksāt, šis nodoklis vienkārši vairs netiek maksāts divu iemeslu dēļ: vai nu no šā nodokļa sāk izvairīties, vai vienkārši uzņēmējs vairs nespēj izturēt šo nodokļu slogu, viņš pārtrauc šo savu uzņēmējdarbību. Ja mēs redzam, ka videospēlēm un mehāniskajiem automātiem bija paredzēts pacelt nodokļu likmi par 50% krasi, paradiet man vienu uzņēmēju, kas var izturēt tik krasu pieaugumu momentā?

Nākamais jautājums. Mēs arī rūpīgi izvērtējām sociāldemokrātu priekšlikumu par to, ka vajadzētu pacelt arī šīs likmes latbingo. Tas ir samērā tāds populārs un plašs iedzīvotāju apmeklēts azartspēļu veids. Šīs ir tā saucamās vieglās azartspēles. Ja jau mēs vispār ar šo biznesu atļaujam nodarboties, nu tad vismaz veicināsim tādas, kas nerada pieradumu, kas nav varbūt tik ļoti ar sabiedriski negatīvu ietekmi. Tās ir rulete, kārtis un kauliņu spēles. Mēs zinām, ka tās ir saistītas arī ar citādām negatīvām parādībām — narkotikas un noziedzība. Tāpēc arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā radās šis priekšlikums — mēģināt sabalansēt šos abus azartspēļu veidus. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pirmais, deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, ir atsaukts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otro — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 43, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts. Vai Ministru kabinets uztur balsojumu par trešo priekšlikumu? Neuztur balsojumu. Vai ir iebildumi pret 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — palielināt licenču maksas un iekasējamās nodevas par valsts mēroga izlozēm un vietējām mēroga izlozēm, kā arī momentloterijām gan vietējā, gan valsts mērogā. Arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu komisija pietiekami ilgi izvērtēja un, ņemot vērā pašreizējā tirgus kapacitāti, piekrita atbalstīt palielinājumu tikai valsts mēroga izlozēm, par katru kalendāro gadu noteikt likmi 10 tūkstoš latu un momentloterijām 6 tūkstoši lati.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mani ļoti nobaidīja cienījamā Počas kundze, es vispār sāku domāt, vai mums būtu jāatbalsta visa šī iniciatīva, vispār es domāju, ka šī kazino sistēma ir jālikvidē, jo no Počas kundzes es uzzināju, ka tur valda narkomānija, alkohola perēkļi un vēl visādas iestādes tur ir. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es sapratu to, ka tas būtu patiešām, kā arī norādīja cienījamais Apiņa kungs un vēl arī Mareks Segliņa kungs, kas ir iekšlietu ministrs. Vajadzētu arī pastiprināt uzraudzību šajās iestādēs, lai nopietni skatītos, lai viss notiktu. Un šajā gadījumā, es tomēr domāju, vajadzētu atbalstīt cienījamo sociāldemokrātu kungu iniciatīvu un palielināt šo nodokli, jo patiešām opozīcija cenšas palīdzēt valdošam vairākumam rast papildu ieņēmumu pozīcijas, bet valdošais vairākums kategoriski atsakās ieņemt papildu ieņēmumus. Es nezinu, kāpēc tas notiek? Kā intereses jūs pārstāvat? Un tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, atbalstīt sociāldemokrātu iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Es lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. —LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 39, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Vai ir iebildumi par 6. —Ministru kabineta priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

(LC). Nākamais bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — palielināt nodokli ieņēmumiem no biļešu realizācijas izlozēm un momentloterijām, attiecīgi nosakot šo procentu 12% 6% vietā, un 16% 8% vietā, tātad dubultot. Budžeta un finansu komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja Ministru kabineta viedokli — palielināt tikai attiecīgi par 50% katru no šiem nodokļiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7.un 8.priekšlikumu.

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas lūdz precizēt izložu un azartspēļu nodevu un nodokļu maksāšanas kārtību, jo pašreizējā kārtība paredz, ka nodokļi tiek maksāti par ceturksni pēc ceturkšņa beigām. Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar šī gada budžeta ieņēmumu palielināšanu, bija lūgums noteikt citu nodokļu maksāšanas kārtību, ko savā priekšlikumā sniedza finansu ministrs Edmunds Krastiņš, bet ņemot vērā, ka bija vēl dažas nepilnības saistībā ar avansa maksājumu aprēķināšanu un kādā veidā to varētu realizēt, Budžeta un finansu komisija radīja savu alternatīvo priekšlikumu, kuru es arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9., 10. un 11. priekšlikumu.

A.Poča

. Un 12.priekšlikums ir finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 1999.gada 1.oktobrī. Tas arī saistīts ar to, ka šobrīd ir šie ceturkšņa maksājumi, un tātad faktiski par ceturksni jau tiks nomaksāts līdz 1.oktobrim un par mēnesi sāks maksāt no nākamā ceturkšņa.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 5, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". Ministru kabinets lūdza izslēgt no likuma 4.pantu, es atvainojos, izteikt 4.pantu redakcijā, izslēdzot šī panta pirmo daļu, kas noteica, ka ir obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana izglītības apguvei. Tas bija, lai neradītu iekšējās pretrunas likumā, kas ir saistīts ar 60.panta jauno redakciju. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals

(LC). Cienījamie deputāti! Budžeta grozījumi ir sāpīgs process, un acīmredzot visām nozarēm un tajā skaitā arī izglītībai. Un šajā gadījumā mēs zinām, ka budžeta grozījumi saistīti ar izmaiņām likumdošanā, tajā skaitā arī izglītības likumdošanā, un, lai cik dīvainu neliktos, arī likumos, kas ir pieņemti šīs Saeimas laikā, visiem deputātiem balsojot par, nevienam nebalsojot pret. Tas ir saistīts gan ar šo likumu, gan ar attiecīgi tieši tādām pašām normām Vispārējās izglītības likumā, tieši par ko mēs arī pašlaik runājam. Šī nav pirmā reize, kad mēs runājam par nepieciešamību grozīt dažus pantus šajos likumos pēdējā pusgada laikā. Un šī pusgada bēdīgā pieredze vienīgais, ko varētu dot labu, ja to izvērtētu un ja mēs mācītos no pašu pieļautajām kļūdām.

Pirms pusgada Ministru kabinets piedāvāja nodrošināt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, kas ir absolūti nepieciešama, zinot situāciju, cik sagatavoti vai, precīzāk sakot, nesagatavoti, vai dažādi nesagatavoti bērni nāk uz pirmo klasi. Tieši tāpat Ministru kabinets piedāvāja nodrošināt bērnudārzu skolotājiem algas no valsts budžeta, sākot ar 2000.gadu, izdarot izmaiņas likumdošanā, kas to paredzēja no 1.jūlija. Pret to tajā laikā principiāli iebilda opozīcija, tajā skaitā arī Tautas partija. Tagad tie paši cilvēki piedāvā daudz radikālākus priekšlikumus. Tas nozīmē nenodrošināt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai un neparedzēt bērnudārzu skolotājiem algas no valsts budžeta vispār. Ja pirms pusgada būtu pieņemti toreiz izstrādātie priekšlikumi, tad valsts budžetā šajā sadaļā situācija nebūtu tik saspringta, kā tas ir tagad, pašvaldības pusgadu nedzīvotu neziņā par to, kāds tagad īsti būs viņu budžets, un atteikšanos no piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai es uzskatu par principiālu kļūdu. Tieši tāpat kā par principiālu kļūdu es uzskatu atteikšanos ļaut dažiem simtiem svešvalodu skolotāju gan strādāt, gan saņemt pensijas.

Tāda mētāšanās no viena grāvja otrā problēmu būtībā atrisināt nevar, un šodienas situācija uzskatāmi liecina par to, ka absolūti nepieciešams šeit, Saeimā, izskatīt un pieņemt četru gadu izglītības attīstības programmu, kā to, starp citu, paredz Izglītības likums. Un tad es ceru, ka izglītības sistēma būs pasargāta no tā, ka tik bieži pie mums mainās valdības politika, valsts politika. Izglītības sistēma ir tā, kur valsts politikai ir jābūt ilglaicīgai un ne mazāk kā 4 — 5 gadiem uz priekšu jābūt stabilai un skaidrai izpratnei par to, kā attīstīsies mūsu izglītības sistēma.

Pašreiz, protams, mums ir demokrātija. Vairākuma viedoklis ir respektējams, bet es ceru, ka mēs labosim šīs te kļūdas jau tuvākajā nākotnē.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Sociāldemokrāti gribētu uzsvērt vienu, ka mums, pieņemot lēmumus, ir nepieciešams ne tikai strādāt un arī ne tikai balsot par, pret, atturoties, bet arī domāt par to, ko mēs darām, balsojot par, pret vai atturoties katrā konkrētajā gadījumā. Un, manuprāt, šinī gadījumā mēs, sociāldemokrāti, varam pierādīt, ka šajā Izglītības likumā sociāldemokrāti arī tajā brīdī, kad bija valdībā, strādāja un domāja valstiski. Jo mēs, tajā brīdī būdami valdībā, nebūdama koalīcijas partija, spējām atturēt valdības vairākumu toreiz vēl kopā ar Tautas partiju, ar Tautas saskaņas partiju pret tādu grozījumu pieņemšanu, kas, mūsuprāt, kavētu mūsu tautas izglītības līmeni un kvalitāti. Kavētu un ar laiku ietekmētu mūsu pašu bērnu darbaspēju līmeni, prasmes, spēju līmeni, profesionalitātes līmeni jau pēc vairākiem gadiem. Un es domāju, ka tas ir ļoti nopietni — domāt ilglaicīgi un ar stratēģiju.

Un šinī gadījumā es gribētu atgādināt, ka sociāldemokrāti, neskatoties uz to, ka mums Ministru kabinetā nebija izglītības ministra, mēs spējām ar Pēteri Salkazanovu un ar citām partijām, kopā strādājot, panākt to, ka Ministru kabinetā tika izdalīts šis pusotra miljona latu. Diemžēl izrādās, ka Viļa Krištopana valdība ir dāsnāka pret pirmsskolas izglītības potenciālajiem saņēmējiem nekā Andra Šķēles valdība. Lai arī viņu solījumi šajā izglītības jautājumā ir bijuši tikpat konsekventi toreiz kā sociāldemokrātiem un arī visi šie līgumi ir labi zināmi, kādi saista gar sociāldemokrātus, gan Tautas partiju ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis jautājums pašreiz droši vien ar labējās koalīcijas apvienotajiem spēkiem tiks atrisināts atblstoši jūsu lēmumam. Bet šīs pašas Saeimas laikā, esmu pārliecināts, mēs vēl spēsim atgriezties un risināt to tā, kā prasa valsts un tautas intereses, un pie šīs pirmsskolas izglītības finansējuma atgriezties.

Tas pats ir sakāms par bērnudārzu pedagogu algām. Šis jautājums nav vienīgi 6. Saeimas deputātu populisms, kas vienoja daudzus deputātus, kas šoreiz ir arī 7. Saeimā ievēlēti. Šis jautājums tomēr ir pietiekami stratēģisks, jo mēs labi zinām situāciju, kāda ir daudzās pašvaldībās bērnudārzos. Bet šie bērnudārzi ir nepieciešami, un šo bērnudārzu pedagogiem ir nepieciešamas algas no valsts budžeta. Un tāpēc mēs esam piedāvājuši arī daudzus kompromisa variantus, bet vienmēr, pirms mēs piedāvājām kādus kompromisa variantus, mēs, sociāldemokrāti, vispirms devāmies uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un saskaņojām šos viedokļus, sameklējām šīs robežas. Diemžēl, mūsuprāt, pašreiz Tautas partija šo jautājumu nav šādi kārtojusi, kā to dara koleģiāli partneri. Diemžēl. Es ceru, ka Tautas partija spēs pēc kāda laika pārvērtēt savu rīcību un arī sākt citādākas attiecības ar pašas izvēlētajiem sadarbības partneriem, tajā skaitā arodbiedrībām Latvijā, un rezultātā arī varbūt atgriezties pie savu saistību pildīšanas.

Es gribētu uzsvērt to, ka šie pašvaldību pienākumi, kuri vairojas no dienas uz dienu, katrā ziņā pārliecina mūs par to, ka arī jautājumi par demogrāfiskās situācijas uzlabojumu, ar bērnu skaita pieaugumu, par mūsu pašu arī pensiju pieaugumu netiek risināti konsekventi. Mēs esam aizgājuši acumirkļa interesēs. Jā, arī šeit mēs varam ietaupīt. Bet cik tas mums maksās, tas lai paliek uz labējās valdības koalīcijas deputātu godaprāta.

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, vēl pavisam nesen "Latvijas ceļš", Tautas partija un tēvzemieši balsoja par Izglītības likumu, kurš it kā stājās spēkā ar šī gada 1. jūniju. Balsoja arī par Vispārējās izglītības likumu, kurš stājās spēkā ar šī gada 14. jūliju. Un viens un otrs likums paredzēja, ka piecgadīgus un sešgadīgus bērnus obligāti sagatavos skolai un ka algu pirmsskolas skolotājiem izmaksās no pirmsskolas budžeta vai no mērķdotācijām. Tagad valdošā koalīcija, kurā ietilpst visas šīs trīs partijas, grib šo normu atcelt. Es nezinu, vai tas ir nopietni, bez šaubām, mēs dzirdējām un dzirdam, ka trūkst līdzekļu. Mēs uzskatām, ka šos līdzekļus var atrast, 1 miljonu no neparedzētiem gadījumiem. Un, ja mēs to izdarītu, tad Dievs būtu žēlīgs un varbūt neparedzēti gadījumi pie mums nenotiktu. Un pusmiljonu — lai apmācītu un apmaksātu līdz 1999. gada beigām, vajag apmēram 1,5 miljonus latu — ātad pusmiljonu mēs varētu paņemt no militāristiem, un tad bērniņiem un viņu skolotājiem pietiktu līdzekļu.

Pirmkārt, kā jums ir zināms, visās civilizētajās valstīs jau sen obligāti šī vecuma bērnus — vai no 5 gadiem, vai no 6 gadiem — obligāti centralizēti sagatavo skolai. Otrkārt, ja jūs pieņemsiet valdības priekšlikumu, ar to jūs ignorēsiet pašvaldību intereses. Kaut kur jau šie pedagogi ir pieņemti, kaut kur jau līgumi ir noslēgti, nu un tagad sāksies šo cilvēku atlaišana un tā tālāk un tā joprojām. Un, kā jums ir zināms, pašvaldībām līdzekļu arī trūkst. Nu un, bez šaubām, ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, manuprāt, jūs ignorēsiet arī tautas intereses. Skaidrs, ka neizglītotu tautu vieglāk mānīt un ar neizglītotu tautu vieglāk manipulēt. Tāpēc mūsu frakcijas vārdā es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Jā, iepriekšējam runātājam bija taisnība. Šī ir viena no sāpīgākajām lietām Tautas partijai, kur šobrīd esot kritiska situācija, apdraudējuma situācijā krīzes priekšvakarā, Tautas partija ir spiesta šo virsuzdevumu vārdā atteikties no šīs lietas risināšanas šobrīd. Kādi ir šie iemesli? Iemesli ir ļoti vienkārši. Situācija valsts budžetā un citās lietās ir kritiska, un ir apdraudēta finansu sistēmas stabilitāte, pensiju sistēmas eksistence. Un nevar vienlaicīgi atrisināt desmit mērķus, un šobrīd es tiešām atzīstu, ka Tautas partija uz laiku, kamēr valsts tiks izvesta no krīzes, atsakās no šo pasākumu veikšanas kā nereāli veicamiem soļiem. Jo kāda ir izglītības šībrīža galvenā problēma? Ir vesela virkne problēmu, ir ņemts, ir mēģināts nest to, ko nevar pacelt. Ir mēģināts risināt augstskolu problēmas, skolu problēmas. Tiek izveidota ļoti pareiza sistēma, kas ir vienota standartu ieviešana, ko mēs nespējam realizēt, pārvēršam to par Staļina troiku sistēmu, pasludinām vienus 3000 bērnus par noziedzniekiem, nespējam veikt nevienu no pienākumiem. Sāksim, izvēlēsimies galvenos, atrisināsim vienu problēmu, otru, trešo, un apsolu, ka nonāksim arī pie šī. Man ir ļoti sāpīgi, ka mēs šobrīd nespējam šo problēmu risināt. Un godīgi mēs to pasakām. Un iemesls tam ir situācija, kas budžetā ir daudzkārt sliktāka, kā tai vajadzēja būt, lai šīs problēmas risinātu.

Tāpēc es aicinātu izglītībā ķerties pie galveno problēmu risināšanas. Viena no tām ir, manuprāt, Izglītības ministrijas likvidācija un par jaunu izveidošana. Šī ministrija šobrīd nespēj un nespēs veikt šīs problēmas, kas ir saistītas ar izglītību. Otrkārt, veikt pasākumus vienotu izglītības standartu ieviešanā un šo lietu risināšanai.

Trešais. Beigsim maksāt skolotājiem pazemojošas algas. Veidot likmes 12 stundas, 13, skolniekiem, un pazemojošas algas skolotājiem maksāt un tad brīnīties, ka nav vairs skolotāju. Tas ir pirmais uzdevums, ja mēs maksājam 50, 60 latu skolotājiem, nevienu problēmu jūs neatrisināsiet, ne piecgadīgo, ne sešgadīgo, ne izglītības standarta, ne izglītības konkurences un citus jautājumus. Tāpēc runātājiem ir taisnība. Es atzīstu, ka Tautas partija šo pasākumu risināšanu atliek. Un tikko mēs būsim panākuši krīzes pārvarēšanu, atlocītām rokām ķersimies arī pie šo lietu risināšanas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Patīkami ir dzirdēt to, kas skan no šīs tribīnes. Par ministrijas likvidēšanu, vispār jau izglītības sistēmu var likvidēt, nav jau mums pirmais gadījums, kad mēs ko likvidējam. Es nevaru saprast, kāpēc mūsu bērniem tiek liegta izglītība? Kāpēc? Jūs paskatieties uz Japānas piemēru! Jūs taču, valdošā koalīcija, braukājat pa visu pasauli, pētāt visas sistēmas. Japāņi bija pie mums, jūs bijāt pie viņiem. Jūs paskatieties, kā no četrarpus gadiem jau bērnus tur māca. Lai viņš, ienākot pirmajā klasē, būtu sagatavots. Mēs to negribam darīt. Un kas pēc 20 gadiem ieņems mūsu vietas? Un kas tad jaunajiem deputātiem pelnīs tās pensijas?

Tagad par valdošās koalīcijas solījumiem. Jūs paceliet savus priekšvēlēšanu solījumus un paskatieties, kas tur ir ierakstīts un ko jūs solījāt saviem vēlētājiem. Tagad man uzdots jautājums — kāpēc tie netiek izpildīti. Un es domāju, ka jūs paši uz to atbildēsiet, viņiem pastāstīsiet. Vēl viens novēlējums Tautas frontes līderiem un tiem, kas piedalījās. Jūs arī solījāt latviešu tautai brīnumus. Diemžēl 7 gadu laikā mēs esam nonākuši ļoti lielā nelaimē, un nu tie brīnumi, kuri tika solīti, netiek izpildīti. Es domāju, ka pie tā arī ir jāpiestrādā.

Un tagad par budžetu. Pusotra miljona šiem skolotājiem. Un vēl tur runāt par skolotājiem, viņi maz saņem. Ja mēs ievedīsim Pensiju likumu, tad skolotāju nebūs. Un kas mācīs bērnus? (No zāles deputāts M.Lujāns: "Paši sēdēsim viņu vietās...") Jūs esat padomājuši? Jūs nopietni padomājiet par to! Tie visi eksperti, kas gatavo jums dokumentus, viņi nedomā, kas būs pēc tam, kad mēs izdarām neapdomātus soļus. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums nav jāsteidzas pieņemt tādus lēmumus. Un kas attiecas, ka izslēgt to, ko mēs esam pieņēmuši, tas nav korekti. Nevar viena, divu, triju mēnešu laikā mainīt savus uzskatus un pie tam to, kas attiecas uz mūsu bērniem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie, augsti godātie Prezidij, kolēģi! Es runāšu konkrēti par iesniegto valdības priekšlikumu — atteikties šobrīd no obligātas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības. Cienījamie kolēģi! Es arī tāpat kā Baldzēna kungs uzskatu, ka šī Saeima vēl obligāti pie šī jautājuma atgriezīsies, kad valstī būs labāka ekonomiskā situācija, un es ticu, ka tas būs jau varbūt tuvākajos gados. Bet es gribētu paskaidrot sekojošo. Jā, iesniedzot šo priekšlikumu, valdība ir rīkojusies izšķirīgi — pieņemot smagu, nepatīkamu, pat ļoti nepatīkamu lēmumu, bet es gribētu pasvītrot vienu lietu — godīgu lēmumu. Godīgu lēmumu attiecībā pret pašvaldībām. Jo prasīt obligāti piecgadīgu un sešgadīgu bērnu apmācību, neparedzot tam attiecīgu finansējumu, un prasīt to no pašvaldībām, tas diemžēl būtu absolūti negodīgi. Un tāpēc, redzot, ka tiešām finansiālā situācija ir daudz kritiskāka šobrīd, nekā varēja prognozēt to pirms šīs valdības izveidošanas, šis lēmums ir nepatīkams un nežēlīgs, bet attiecībā pret pašvaldībām tas ir absolūti godīgs. Es, protams, ceru, ka tuvākajos gados mēs atkal izdarīsim Izglītības likumā izmaiņas, jo tiešām es ceru, ka būs reāls segums šai likuma normai un šī likuma norma tuvākajos gados stāsies spēkā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ģirta Kristovska iesniegumu: "Paziņoju, ka šā gada 5.augusta plenārsēdē, balsojot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" 1.priekšlikumu, 6.pantā esmu balsojis pret. Kļūdas pēc nospiedu pogu par.

Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Aija Poča, Helēna Demakova, Kārlis Greiškalns, Oskars Spurdziņš, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Oskars Grīgs, Juris Sinka, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Izskatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Notiek debates par Ministru kabineta priekšlikumiem 4.pantā. Vārds Osvaldam Zvejsalniekam.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Augsti mācītie kolēģi! Un, es ceru, arī daudzie radioklausītāji! Ja mēs atceramies, tad ne tik sen laikrakstā "Diena" bija publicētas dažu augsti stāvošu ierēdņu gada izpeļņas. Vienu no tiem es atceros, jo skaitļi bija tik iespaidīgi, ka man vienkārši iespiedās atmiņā. Šī ierēdņa gada izpeļņa bija starp 38 un 39 tūkstošiem latu, un plus vēl 900 latu bija piešķirti pabalsti, tas acīmredzot, lai cilvēks galīgā nabadzībā negrimtu. Var pretī likt vēl vienu skaitli, un tas ir 78 tūkstoši latu, tā ir summa, kura ir vajadzīga Kultūras ministrijai augstskolu profesoru algām, kuras šim pusgadam pietrūkst. Tātad ar vienkāršas matemātikas palīdzību var aprēķināt, ka divu šādu malaču algas pietiktu, lai finansētu, lūk, visas sistēmas augstskolu profesoru algas un reizē ar to, protams, arī normālu darbību. Taču būtībā šī ir tikai vēl aisberga redzamā daļa, protams, jo tā ir tā daļa, kas ir deklarēta, kas ir viesiem zināma, bet kur tad vēl visa mūsu milzīgā ēnu ekonomika, kur mūsu ofšoru speciālisti, to jau, cik tie pelna, neviens nezina, un iespējams, ka viņi paši arī to nezina.

Tā ka būtībā runas par to, ka naudas nav, nu ir diezgan nepamatotas. Te pat kā piemēru varam paskatīties, tepat necik tālu, tepat Norvēģiju, kura pavisam nesen, dažus gadu desmitus būtībā, kas tas ir priekš valsts, bija viena no nabadzīgām Eiropas zemēm. Pareizi, tur atrada naftu, bet pie mums var atrast zeltu, jā, dimantus un piedevām vēl visu Mendeļējeva tabulu. Bet tauta un sabiedrība kā bija nabadzīga, tā būs, jo viss tas atkal aizies ļoti šaurai daļai. Un šajā pašā šobrīd bagātajā Norvēģijā šobrīd pastāv augstskolu monopols, valsts kontrolē energoresursus un tā tālāk un tā joprojām. Arī pirms kara Latvijā, kā zināms, bija vesela monopolu sistēma, un, lūk, šīs sistēmas darbības rezultātā manā dzimtenē Latgalē, pierobežā, pacēlās jaunas skolas, privātajās zemnieku saimniecībās tika būvētas ugunsdrošas mūra kūtis, to visu nodrošināja valsts. Pareizi, kad ienāca padomju karaspēks un nacionalizēja īpašumus, tad izrādījās, ka Kārlim Ulmanim nav ko atņemt. Varbūt ka tur ir tas noslēpums, tā ka būtībā valstī un sabiedrībā naudas nav ne daudz, ne maz, tā ir tieši tik, cik ir, un problēma ir tajā apstāklī, kā tā tiek sadalīta. Ja vienai daļai tās ir nesamērīgi daudz, tad otrai, protams, ka nav. Ja mēs turpināsim iet pa šo ceļu un būvēt tādu sabiedrību, kādā dzīvo mūsu tautas iemīļotā varone nabaga Marija, tad tas ir normāli, bet, ja mēs gribam iet uz Eiropas Savienību, tad šāds ceļš uz turieni aizvest nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns,otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu mazliet pakomentēt šīs debates. Tās ir ļoti nopietnas un svarīgas, lai izvērtētu atteikumu izdalīt valsts budžetā naudu pirmsskolas izglītības un bērnudārzu pedagogu algām no valsts puses. Man ļoti iepatikās viens Andra Šķēles tāds teiciens, kas bija ļoti pareizs, ka par politiķu kļūdām vienmēr maksā tauta. Es domāju, ka šajā gadījumā būtu arī pienācis laiks tā vīrišķīgi pateikt, kuru politiķu kļūdas un kādas politiķu kļūdas jau no 1991.gada mēs zinām, kad šeit ir tautas vēlēta Saeima, parlaments, Augstākā padome un arī mūsu valdība. Līdz ar to mums ir pietiekami viegli to izdarīt un neapstāties pusvārdos. Es gribētu pateikt arī to, ka varbūt arī daļēja taisnība ir Gundaram Bērziņam, ka viņš saka, ka vajadzīgas ir reformas Izglītības ministrijā, bet ne jau likvidējot, bet reorganizējot. Bet atkal tā ir daļēja taisnība, jo tādā gadījumā jāpasaka, kas neapmierina valsts administratīvajā reformā, kas to ir veicis, kas slikti ir veicis, kādi cēloņi, kāpēc šāda situācija. Un es vēl gribētu uzsvērt arī to, ka es, protams, ticu, kad labvēlīgākā situācijā Tautas partija neapšaubāmi neatteiksies no šiem priekšlikumiem, ko sociāldemokrāti tomēr valdībā spēja uzturēt, bet gribu atgādināt tikai vienu, ka vēl pirms diviem mēnešiem Tautas partija apliecināja Silvas Goldes personā, tagad izglītības ministre, ka Tautas partija zina šī brīža budžeta problēmas un ir gatava uz kompromisa variantu, tas ir, izmaksāt bērnudārzu pedagoģiskās algas no valsts budžeta nevis no 1.jūlija, bet no 1.septembra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un ministri! Šis nav vienkāršs budžeta grozījums. Kādēļ? Tādēļ, ka, manuprāt, šeit ir principa iznīcināšana, laba principa iznīcināšana mūsu valsts attīstībai un augšupejai kopumā. Un šajā gadījumā tā ir runa par tautas dzīvo spēku. Likums jau ir darbībā. Sociāldemokrātu frakcija atcerās tās neskaitāmās pārrunas gan ar arodbiedrību darbiniekiem, izglītības darbiniekiem, tikšanās ar finansu ministru un citiem par to, lai šo kompromisu budžetā, šos 1,5 miljonus, un šī summa, salīdzinot ar iepriekšējos likumprojektos izdarītajiem grozījumiem par dažādu nodokļu piemērošanu, nav tik nesamērojama, tātad šos 1,5 miljonus mēs izcīnijām garu, ilgu, grūtu kompromisu rezultātā. Ja atceraties, arī mēs, sociāldemokrāti, bijām spiesti piekāpties uz zemāku summu, jo mēs sapratām, ka lielāku summu toreiz iebalsot budžetā nebija iespējams. Šie 1,5 miljoni jau ir ieplānoti izglītības darbinieku, pašvaldību funkciju realizēšanai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai.

Tātad ir sākts darbs, un, proti, tas ir jau gandrīz vai noslēdzies daudzos gadījumos, lai ar 1.septembri varētu šo darbu uzsākt. Es runāšu par tām pašvaldībām, kas ļoti atbildīgi piegāja faktam, ka no 1.jūnija bija paredzēta šī norma likumā, proti, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība ir jāsāk. Līdz ar to tie pašvaldību vadītāji, kas apzinīgi pilda savus pienākumus, jau šodien ir sagatavojušies šo darbu veikt. Šī nauda no valsts budžeta ir jau ieplānota un ierēķināta konkrētās pozīcijās, konkrētos izdevumos.

Tātad, ja pašvaldības saviem spēkiem ir sākušas likuma realizāciju, es atgādinu, likuma realizāciju, tad šajā gadījumā, manuprāt, mēs šo normu nedrīkstam izmest ārā budžeta grozījumu veidā. Šajā brīdī es negribu runāt tikai par izglītošanu. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība — tā nav tikai izglītošana, tā ir Latvijas ārkārtīgi grūtajā sociāli ekonomiskajā situācijā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu un arī jaunāku, kas gatavosies šim solim, spēja ievest dzīvē. Kā man teica kāda skolotāja no Vidzemes, šis pusotrs miljons ļautu bērnus izvest no mežiem. Vispār apzināt, kuri bērni Latvijā ir jāapmāca un kāda ir viņu sagatavotības kvalitāte līdz skolai, un mēs zinām, ka vecāku spiedīgajos naudas apstākļos šie bērni ir sagatavoti ļoti vāji daudzos gadījumos.

Es gribētu aicināt cienījamos kolēģus no Tautas partijas, no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Latvijas ceļa" tomēr ļoti rūpīgi pārdomāt šo soli. Un Sociāldemokrātu frakcija vēlreiz aicina neatbalstīt šo grozījumu un neizņemt ārā valsts pienākumu — piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu. Tas ir stratēģisks jautājums, nevis taktisks.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Es gribēju pievērst uzmanību vienam apstāklim, kas, liekas, daudziem ir aizmirsies. Neviens likums, neviens mūsu lēmums nestrādā viens pats par sevi. Viss, ko mēs nolemjam, viss likums, ko mēs pieņemam, strādā tikai kopā vienotā sruktūrā. Un tāpēc man šajā gadījumā ļoti patika cienījamā mana kolēģa Dzintara Ābiķa teiktais par to, ka vadība ir pieņēmusi nepatīkamu, bet ļoti godīgu lēmumu attiecībā pret pašvaldībām. Nu, par to nepatīkamo es pilnīgi piekrītu, par to godīgumu ir kā ir, bet pavisam aizmirsts ir tas, ka pirms tam šī valdība un iepriekšējās valdības pieņēma daudz patīkamākus priekš sevis, bet mazāk godīgus lēmumus priekš pašvaldībām, kuru rezultātā pašvaldības paliek bez šīm finansēm. Un ja mēs skatīsimies šodienas darba kārtībā esošo jautājumu par izmaiņām valsts budžetā, tad mēs vēlreiz sitīsim pa pašvaldībām, ļoti spēcīgi sitīsim pa pašvaldībām. Apcirpsim tos spārņinus, kur pašvaldības vēl var strādāt bez valdības palīdzības. Un tādā gadījumā, pirms pieņemt šādus godīgus, pēdiņās, lēmumus, kuri ir nepatīkami, vajag padomāt, vai mums tie ir vajadzīgi. Un es pilnīgi piekrītu iepriekš teiktajam, ko teica Viola Lāzo, šoreiz nav runa par taktiku, šoreiz nav runa tikai par īso izdzīvošanu, šoreiz ir runa par stratēģiju.

Šodien vairākas reizes izskanēja un laikam arī atkārtosies, ka mēs strādājam finansu sistēmas stabilitātes dēļ. Jo mazāk cilvēku paliks Latvijā, jo acīmredzot šī sistēma būs pavisam stabila. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Budžeta jautājumi ir vienmēr prioritāšu jautājumi. Es labi atceros, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tautas partija pasludināja, ka izglītība ir viena no partijas galvenajām prioritātēm. Ministru prezidents vairākkārt apgalvoja to pašu. Tautas partija, es teiktu, ir slavena ar savu konsekvento rīcību. Un tāpēc man absolūti nav skaidrs, kāpēc Tautas partijas un Ministru prezidenta prioritātes tik pēkšņi mainās.

Faktiski par ko iet runa. Vispirms mēģināja taupīt drusciņ budžetā naudu un uzvelt šos izdevumus bērnu pirmsskolas izglītošanai uz pašvaldību pleciem. Un tagad it kā grib pašvaldībām atcelt šo pienākumu un vispār atteikties no pirmsskolas izglītības. Te jau daži kolēģi runāja, cik šis lēmums ir godīgs. Es domāju, ka diemžēl tas nav visai godīgs. Jo, ja patiešām mēs nopietni domājam par valsts attīstību, tad varbūt problēma ir tāda, ka par šiem bērniem un par šiem skolotāiem nav kam lobēt. Jo tikko notikušais balsojums par azartspēlēm un tā tālāk — nu ir skaidrs, kāpēc nodokļu nasta šiem uzņēmumiem tika atvieglota. Jo šie uzņēmumi ir pietiekoši spēcīgi un pirmsvēlēšanās atbalstīja vairākas partijas, kurām tagad ir liela teikšana. Acīmredzot diemžēl bērniem un skolotājiem šādu iespēju nav un nebija tās naudas, ko ziedot partijām pirms vēlēšanām. Ja mēs patiešām esam godīgi, varbūt tad to atzīsim.

Un, manuprāt, šī situācija ir pilnīgi skaidra, un vēl nav par vēlu. Ir vēl citas iespējas, un es domāju, ka šobrīd ir ļoti laba situācija, ka valdošā koalīcija varētu ieklausīties opozīcijas viedoklī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij, godātie kolēģi! Es gribētu mazdrusciņ profesionālāk parunāt par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītību. Vienkārši ar naudu šo problēmu atrisināt nevar. Mēs varam ielikt daudzus, daudzus miljonus, bet šo problēmu tik viekkārši atrisināt nevar, jo tur ir vajadzīga zināma programma, kas šobrīd var veikt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītību. To var veikt profesionāli mūsu bērnudārzi — pirmsskolas izglītības iestādes. Mēs gribam visā valstī aptvert visus piecgadīgos un sešgadīgos bērnus. Tad man ir jautājums — nav taču arī vēl izglītoti šie kadri, kas varētu veikt atbilstoši šim vecuma līmenim šo izglītību.

Otrais. Vai ir radīta materiālā bāze, lai kvalitatīvi šo darbu veiktu? Nedz viens pasākums, nedz otrs nav izdarīts. Atteikties no šīs koncepcijas, protams, nevajadzētu. Es domāju, ka mums visiem kopā ar Izglītības ministriju pie šīm lietām ir jāstrādā. Manuprāt, šobrīd šī lieta par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītību vēl nav līdz galam izstrādāta.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Par ko mēs runājam? Mēs runājam konceptuāli vai runājam par priekšlikumiem otrajam lasījumam? Mēs runājam par 4. pantu — grozījumiem šajā likumā, kurus iesniedzis Ministru kabinets. Nu tad runāsim par šo priekšlikumu. Un ja kādu daļu no deputātiem neapmierina šis priekšlikums, tad vajadzēja iesniegt savus priekšlikumus.

Un dīvaini bija dzirdēt šeit izglītības ministra runu un kritiku, kas, dabiski, bija ļoti pareizi, bet tad vajadzēja, cienījamais izglītības ministra kungs, iesniegt priekšlikumus.

Mani arī neapmierina šis Ministru kabineta priekšlikums. Un es ierosinu balsot pret šo priekšlikumu un atstāt spēkā spēkā esošo redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu balsojumu par Ministru kabineta priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 35, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča

. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanos normu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 32, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Kā pirmais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas lūdz pārskatīt 21. panta normas, kas ir saistītas ar piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas pamatizglītības ieguvei obligātumu, un lūdz šo normu izslēgt, pretējā gadījumā radīsies iekšējas likuma kolīzijas.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu, kas paredz šo 21. pantu no likuma izslēgt. Lūdzu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es šeit gribu pateikt tikai pāris nopietnu vārdu. Manā izpratnē prioritāte nozīmē svarīgāko, nozīmīgāko. Ja mēs zinām, ka izglītība ir pirmā vai otrā prioritāte šeit esošajām partijām, kā nu kurai, tad tādā gadījumā šīs prioritātes faktiski aizstāt nevajag arī krīzes situācijā. Vai arī godīgi jāatzīst, ka izglītība, tajā skaitā arī pirmsskolas izglītība piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem, nav šī prioritāte. Un jāsaka, ka prioritāte ir pavisam cita. Tas būtu godīgi no politiķu puses. Tāpēc mēs — sociāldemokrāti — aicinām neatbalstīt šos Ministru kabineta priekšlikumus par to, ka Latvijā ir jāatsakās no piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas izglītības. Mēs — sociāldemokrāti — esam kategoriski pret.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

A.Poča

(LC). Es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 64, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Par 2.priekšlikumu — Ministru kabineta priekšlikumu — pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu — Ministru kabineta priekšlikumu — izslēgt 21.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 29, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Kā pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 31, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" saņemti priekšlikumi 11.pantā, kurus iesnieguši deputāti Ādamsons un Grīgs. Tie ierosina izslēgt likumprojekta 2.pantu, tas ir, konkrēti atgriezties pie vecās redakcijas, kas nosaka, ka tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 60 gadus vecumu.

Līdzīgs pēc sava satura ir arī deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums — saglabāt likumā "Par valsts pensijām" esošo redakciju. Arī politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums, pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā, kur paredzēts pensionēšanās vecums 62 gadi, ir to aizvietot ar 60 gadiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija visus šos trīs priekšlikumus ir izskatījusi un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! 2.panta redakcija, godīgi sakot, ir atkarīga no visiem pārējiem grozījumiem šajā likumā. Šodien mēs jau esam daudz, es atkārtošos acīmredzot pie iepriekšteiktā, daudz runājuši par to, cik lielas rūpes ir jāpieliek, lai stabilizētu finansu sistēmu. Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, runājot par likumu veidošanu, kā vienu no galvenajiem kritērijiem izvirza likumu skaidrību. Tas ir priekš tā, lai sabiedrībai, kura nav pieradusi pie juridiskās ekvibirilistikas, ar ko mēs šeit nodarbojamies, būtu skaidra likuma jēga.

Veidojot šos grozījumus likumā "Par pensijām", mums ir jāapzinās, ka mēs šodien atkal apzināti sadalām Latvijas sabiedrību divās kategorijās. Vienā kategorijā būs tie, kuri visu ir saražojuši no tā, ko šodien valdība, kurā pēc kārtas valdība, jau privatizē, nu tādus "sīkumus" kā "Latvenergo", "Latvijas gāze", "Latvijas kuģniecība" un tā tālāk. Un šī sabiedrības daļa tagad cer, ka viņiem par to, ko viņi ir saražojuši, būs pensijas.

Otrajā kategorijā varētu ietilpt tie, kuri ļoti veiksmīgi priekš sevis, protams, ir veikuši valsts īpašumu privatizāciju un par pensijām šobrīd nedomā. Par savējām. Vismaz šobrīd. Tāpēc skaidrības labad, ņemot vērā valdības piedāvātos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", šā likuma 2.pants daudz godīgāk skanētu tā: "Neviens Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs, kurš ir godīgi strādājis algotu darbu, nav tiesīgs izdzīvot līdz pensijas saņemšanas dienai. Ja gadījumā viņam tomēr netīšām ir nācies izdzīvot, pensija nedrīkst nodrošināt šā pensionāra dzīvību."

Kāpēc es šādus grozījumus jums piedāvāju izskatīt daudz godīgākā veidā? Tāpēc, ka pirmais precedents jau ir. Alsviķos viens cilvēks, II grupas invalīds ar tiesībām strādāt, jau gadiem ir mocījies ar grūtībām atrast darbu, un viņam bija cerība 2000.gadā aiziet pensijā. Šie grozījumi viņam šo cerību atņēma, un šis cilvēks kā godīgs pilsonis pret savu valdību ir pakāries no bezcerības. Ja jūs pieņemsiet visus nākošos grozījumus, tad principā secinājumus taisiet, lūdzu, paši!

Ar šiem grozījumiem mēs garantējam, ka 2000.gadā jaunu pensionāru Latvijā nebūs. Toties būs ļoti stabila finansu sistēma. Tā teikt: "Štrunts par bitēm, ka tik medus!" Vienīgais, kas vēl trūkst, šobrīd trūkst Ministru kabineta noteikumi par ragaviņu izgatavošanas kārtību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP).Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Sociāldemokrātu frakcija, Tautas saskaņas partijas frakcija, Jaunās partijas frakcija šodien ir parakstījušas oficiālu dokumentu Latvijas Republikas Valsts prezidentei, kurā mēs aicinām Latvijas Valsts prezidenti izmantot Satversmes 72.pantā piešķirtās tiesības un apturēt likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" publicēšanu uz diviem mēnešiem. Tikko kā tiks pieņemts šis likums, tā mēs oficiāli iesniegsim šo savu vēstuli. Tāpēc mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka šis likums, kas paredz segt valsts sociālā budžeta deficītu, pārtraucot pensiju izmaksu strādājošajiem pensionāriem, pakāpeniski palielinot pensionēšanās vecumu, kā arī atņemot atsevišķām pensionāru kategorijām pensijas piešķiršanas izmaksas un pārrēķināšanas atvieglojumus, īstenībā ir pret tautas vairākuma interesēm. Šādā veidā valdība ar koalīcijas partijām cer ietaupīt 34 miljonus latu. Mūs tas nepārliecina. Ja tik tiešām tas tā notiks, pieaugs bezdarbs, pieaugs arī daudzi citi maksājumi, kuri vairs nenonāks valsts kasē, un būs arī nelegālais darbs un arī konvertu sistēma.

Šinī gadījumā, kolēģi, es gribu atgādināt to, ka par saudzīgu attieksmi pret pensionāru interesēm ir iestājušās visas trīs valdošās koalīcijas partijas, kā "Latvijas ceļš", kā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Tautas partijas frakcijas. Tautas partijai kā šīs koalīcijas līderei es gribētu tomēr mazliet atgādināt viņu pirsmvēlēšanu programmu, kur arī Tautas partija rakstīja savā vēlēšanu karogā sekojošus vārdus par vecvecākiem: "Noziedzīga ir tā valsts, kurā vecumdienas nozīmē nabadzību." Sociālais atbalsts cilvēkiem, kas zaudējuši darba spējas, ir nevien morāles, bet arī valsts attīstības jautājums. Redzot vecmāmiņu, kas nespēj nomaksāt parādus par dzīvokli, bērni zaudē ticību nākotnei. Mums jāciena cilvēki, kas cietuši dažādu okupācijas varu represijās, cilvēki, kas aizstāvējuši Latviju daudzos šā gadsimta karos. Mums jārūpējas par viņu piemiņas saglabāšanu.

Tagad, kolēģi, es gribu pateikt pavisam skaidri un gaiši: mēs uzskatām, ka šis likums neatkarīgi no tā, ka jums ir šeit pietiekami daudz balsu valdības koalīcijā, nav pieņemams. Un tāpēc mēs izmantojam savas Satversmē dotās tiesības — ierosinām šo likumu neizsludināt Valsts prezidentei. Un mēs uzskatām, ka Valsts prezidente šinī gadījumā atbalstīs opozīcijas partiju ierosinājumu, jo ir pietiekami daudz normatīvo dokumentu, kurus pārkāpa Ministru kabinets tad, kad bija jāsagatavo šie priekšlikumi. Pārkāpa savas saistības attiecībā pret arodbiedrībām, Darba devēju konfederāciju, Latvijas pašvaldību savienību un arī Latvijas pensionāru federāciju. Mēs uzskatām, ka tādā situācijā opozīcijas partijām nav nepieciešams ilgi un nopietni debatēt par katru jautājumu. Mēs savu attieksmi izteiksim balsojot. Sociāldemokrāti grib uzsvērt — jā, mēs opozīcijā esam dažādi politiskie spēki, jā, mums ir dažādas ideoloģijas, bet jautājumos, kas skar vecu ļaužu izdzīvošanas iespējas, jautājumos, kas skar par to, vai viņiem būs nauda maizei, zālēm, transporta pakalpojumiem, mēs visi varam vienoties kopīgai nostājai. Gan liberālāk domājoši, gan kreisāk, gan arī kreisi centriskie spēki. Mēs rādām piemēru, kā dažādu ideoloģiju pārstāvji var rīkoties valstiski. Mēs ceram, ka arī labējās partijas rūpīgi apsvērs to iespēju, kā nelauzt savas pirmsvēlēšanu programmu apņemšanās pamattēzes, bet ņemt vērā arī iedzīvotāju un Latvijas Republikas pilsoņu intereses. Galu galā mēs visi strādājam un kalpojam Latvijai. Vai tas attiecas tikai uz opozīcijas deputātiem, vai tas arī attiecas uz pozīcijas deputātiem, to rādīs šodienas balsojums. Un tagad jums vajadzēs parādīt to, vai jūs tiešām mīlat pensionārus Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis

(PCTVL). Godājamie deputāti! Ar 2000.gada 1.janvāri pensionēšanas vecums vīriešiem sāks pieaugt no 60 līdz 62 gadiem. Labklājības ministrija ar savu deputātiem piestādīto tabulu par pensionēšanas vecumu Eiropas Savienībā cenšas mums pierādīt, ka tur pensijas sāk piešķirt no 65 gadu vecuma. Labi, bet, ieskatoties citās Labklājības ministrijas statistikas biroja tabulās, mēs redzam sekojošu ainu par vīriešu vidējo mūža ilgumu. Zviedrijā — 76,3 gadi, Vācijā — 73,4 gadi, Somijā — 72,9 gadi. Bet cienījamie valdošās koalīcijas deputāti! Latvijā, kura šodien dzīvo uz nabadzības robežas, vīriešu vidējais mūža ilgums ir tikai, es pasvītroju — tikai 63,2 gadi. Tas ir par 13 gadiem īsāks nekā Zviedrijā, par 10 gadiem īsāks kā Somijā un Vācijā. Tāda ir īstenība.

Tāpēc mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" aicina nepaaugstināt pensionēšanas vecumu, kamēr mūsu valsts dzīves līmenis vēl ir tālu no dzīves līmeņa Eiropas Savienībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, principā tādu repliku sakarā ar Burvja kunga uzstāšanos. Burvja kungs, netīšām izdzīvojuši līdz pensijas vecumam pašreiz ir 650 tūkstoši. Strādājošo ir 1,1 miljons. Vācijā pensijas vecuma cilvēki ir 20%, un tagad, kad viņiem šī robeža tuvojas līdz 22%, viņi ir paredzējuši paaugstināt pensijas vecumu. Tā kā, ja mēs kaut ko mēģinām argumentēt, tad vajadzētu tomēr to nevis demagoģiski runāt uz publiku, bet tiešām padomāt, ko runā, un balstīties uz cipariem.

Tāpat mūsu cienījamais kolēģis no "Līdztiesības" vai kā tagad saucas tā frakcija, ka viņš atkal atkārto to pašu veco dziesmu, ka vidējais vecums ir 63 jeb vīriešiem cik gadu. Bet viņš aizmirsa vienu būtisku lietu, ka tas sešdesmitgadīgais dzīvos 18 gadus, un tas vidējais paredzamais mūža ilgums ir zems, tas jau neiespaidos tos pensionārus, kuri būs izdzīvojuši līdz pensijai. Tā kā es lūgtu — šī problēma ir ļoti nopietna, un, kad uzstāties, tomēr nerunāt uz publiku, bet runāt sakarīgi un par lietu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ja nerunājam uz publiku, tad man ļoti gribas atkārtot tos vārdus, ko es nupat dzirdēju. Netīšām ir izdzīvojuši cik tur simti tūkstoši. Tad vienreiz ir jāsaprot, ka šie labojumi acīmredzot ir vērsti uz to, lai šo nejaušību izlabotu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 47, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums, kuri arī lūdz balsot. Komisijas viedoklis ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36. pret — 46, atturas — 9. 3.priekšlikums pēc būtības nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Nākamais ir 4.priekšlikums, kuru ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija, kas lūdz izteikt likuma 11.panta otro daļu redakcijā, kas atļauj sievietēm priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem un ja līdz likumā noteiktajam pensijas vecumam paliek ne vairāk kā divi gadi. Līdzīgs priekšlikums pēc savas būtības ir arī deputātiem Barčai, Klementjevam un Baldzēnam.

6.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Soldatjonoka un Kezika, pēc būtības arī ierosina saglabāt esošo likuma normu, kas atļauj sievietēm priekšlaicīgi pensionēties. Tikai viņu iesniegtā atšķirība šinī priekšlikumā ir tā, ka šīm sievietēm pirms tam ir jābūt 12 mēnešus sastāvējušām Valsts nodarbinātības dienesta uzskaitē kā bezdarbniecēm. Un saista šo punktu ar to, ka tas ir spēkā līdz 2005.gadam. Komisija izskatīja visus šos trīs priekšlikumus un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli vai par 4. priekšlikumu? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 45, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais — deputātu Barčas, Klementjeva, Baldzēna priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 43, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais — deputātes Soldatjonokas un deputātes Kezikas priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 36, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamie ir priekšlikumi likumprojekta 12.panta otrajā daļā, kur ir saņemti trīs priekšlikumi. Pirmais ir deputāta Ādamsona un Grīga priekšlikums. Tas ierosina izslēgt šo likumprojekta daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja. Kā otrs ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums, kurš nosaka, ka jebkurai apdrošinātai personai, kurai ir piešķirta vecuma pensija, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Savukārt deputātes Soldatjonoka un Kezika ierosina, ka pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par 80% no valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Komisija izskatīja visus šos priekšlikumus un neatbalstīja, jo valdības iesniegtajā priekšlikumā ideja bija tāda, ka šis pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu tikai pie viena nosacījuma, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Tādējādi šis priekšlikums mēģina jeb ierosina likvidēt nonivelēšanu pensijām, kuras saņem personas, kas visu mūžu ir strādājušas jeb kurām ir apdrošināšanas stāžs pietiekami liels, atšķirībā no tām, kurām aprošināšanas stāžs ir pavisam neliels, bet, vienalga, šī pensija ir tieši tāda pati. Tas ir arī viens no pārmetumiem, ko izteica cilvēki, kuri bija strādājuši un kuri saņēma tieši tādu pašu pensiju, kā tie, kuri bija strādājuši varbūt kādu trešdaļu vai vēl mazāku laiku no sava darba mūža.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie kolēģi! Es jums ļoti ieteicu padomāt pirms tam, lai balsotu pret mūsu priekšlikumu vai vēl sliktāk — balsotu par Ministru kabineta priekšlikumu. Kāpēc?

Es atceros to laiku, kad pie manis uz pieņemšanu gāja daudz cilvēku, tas bija laikā, kad strādāja tieši tas likuma variants, ko piedāvā šodien Ministru kabinets. Proti, valdība negarantēja, ka pensionārs saņems noteiktu minimumu. Un cilvēki, kas gāja pie manis, viņi sūdzējās par to, ka viņiem aprēķināta pensija 2 lati, 5 lati, 10 lati. Vai ar tādu naudu var izdzīvot? Protams, ka ne. Nevar izdzīvot arī ar tiem 25 latiem, kurus valsts mums garantē, bet tomēr tā ir nauda, ar kuru kaut kā vēl var savilkt galus. Un vai mēs gribam, lai pie mums uz pieņemšanu atkal ietu cilvēki, kam būtu aprēķināta pensija 2 lati? Es domāju, ka mēs to negribam.

Protams, ka šī problēma skars mājsaimieces un, lai cik tas dīvaini nebūtu, nepilsoņus, jo jūs zināt, ka mājsaimniecēm ļoti grūti dabūt to trīsdesmit gadu stāžu, jo viņas audzina bērnus. Un es tak zinu, ka Tautas partijā viena no prioritātēm ir daudzbērnu ģimenes. Es šaubos, ka tādā veidā Tautas partija sasniegs šo mērķi un sievietes patiešām gribēs dzemdēt bērnus tādos apstākļos, zinot, ka viņas nesaņems pienācīgu pensiju vecumdienās.

Attiecībā uz nepilsoņiem. Viņiem neieskaita gadus, kurus viņi nostrādājuši ārzemēs, ārpus Latvijas. Un tā arī ir nopietna problēma, un viņi arī nesaņems to pensiju, ko viņi nopelnījuši.

Tāpēc es aicinu godātos deputātus balsot par mūsu priekšlikumu un neatbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, lai patiešām mēs varētu garantēt mūsu pensionāriem, ka viņi saņems nu kaut nelielu, bet tomēr naudu vecumdienās.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā —Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 45, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 8. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 43, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 9. — deputātes Soldatjonokas un deputātes Kezikas priekšlikumu.

A.Poča.

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, par procedūru!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu atsaukt balsojumu.

A.Poča.

Deputātes Soldatjonokas un Kezikas priekšlikumā mēs varam balsot tikai par pirmo daļu, jo otrā daļa attiecas uz to gadījumu, ja atļauj pensionēties ātrāk pensionāriem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti ierosina balsot par visu kopā. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par deputātu Soldatjonokas un Kezikas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 33, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir priekšlikums, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija, kas precizē šobrīd esošo likuma redakciju, kas nosaka, ka, sasniedzot pensijas vecumu, invaliditātes pensijas vietā var tikt piešķirta vecuma pensija. Pretēji šobrīd esošajai likuma redakcijai, kas nosaka, ka tad invaliditātes pensija kļūst par vecuma pensiju. Budžeta un finansu komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 10. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 46, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Ādamsona un Grīga priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 4. pantu, tas ir, respektīvi, 17. panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 11. — deputāta Ādamsona un deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 43, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākošais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ierosina izslēgt likumprojekta 5. pantu jeb 24. pantā izdarītos redakcionālos grozījumus. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli? Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 12. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pre — 43, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Ādamsona un Grīga priekšlikums, kas ierosina atgriezties pie esošās likuma redakcijas. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Šis ir identisks ar iepriekšējo, līdz ar to...

A.Poča.

Nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Jā, nav izskatāms.

A.Poča.

Un līdzīgs ir arī politiskās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk.

A.Poča.

Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz papildināt 26.pantu ar šādu redakciju, ka pensijas saņemējam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atteikties no pensijas indeksācijas. Budžeta un finansu komisija šo priekšlikumu atbalstīja, nedaudz precizējot redakciju. Šī priekšlikuma būtība ir sekojoša, ka ņemot vērā, ka likumprojektā ir koncepcija, ka pensionāriem, kuri strādā, no 2000. gada tiek lūgts pārtraukt saņemt pensijas, ja viņu pensijas pārsniedz divkāršo sociālās nodrošināšanas pabalstu, bet tā kā ir paredzēta arī vienreizēja indeksācija, var gadīties, ka viņu pensijas indeksācijas rezultātā var kļūt nedaudz augstākas par šiem 60 latiem. Tādā gadījumā šeit ir paredzētas viņiem tiesības atteikties no šīs indeksācijas rezultātā iegūtā nelielā varbūt pensijas pieauguma, lai saglabātu tiesības strādāt. Mūsuprāt, tā ir pietiekami elastīga norma, kas ļauj pensionāriem izvēlēties, vai būt pensijas saņēmējiem vai turpināt darba attiecības.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt 30.pantu ar jums redzamo redakciju, kas ir vienkārši precizēta. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir deputātu Soldatjonokas un Kezikas priekšlikums, kurš nav atbalstīts un faktiski nav arī balsojams, jo mēs neatbalstījām likumprojekta iepriekšējās redakcijās šo normu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir Prēdeles un Seiles priekšlikums — izslēgt Ministru kabineta izstrādāto 38.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Likumprojekta spēkā esošā redakcija paredz to, ka pilsoņiem, kuri izbrauc uz ārvalstīm uz pastāvīgu dzīvi, maksā pensijas bez kādiem ierobežojumiem. Pie tam sešus mēnešus lielu pensiju izmaksā uzreiz, pārējo maksā vēlāk un regulāri. Tagad šī norma ir zudusi, un visiem — gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan ārvalstniekiem, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju, ir vienoti noteikumi, un tie ir tādi, ka tikai tādos gadījumos, kad izbrauc uz ārzemēm jebkurš, gan pilsonis, gan nepilsonis, viņam ir tiesības saņemt sešu mēnešu lielu pensiju, un pēc tam tikai tajos gadījumos, kad ir noslēgti starpvaldību līgumi par sociālo palīdzību ar attiecīgo valsti.

Es uzzināju vairākās instancēs, ka šāds līgums ir noslēgts ar Vāciju, bet šāds līgums nav noslēgts, piemēram, ar ASV un nav noslēgts ar daudzām valstīm. Ja gadījumā manu priekšlikumu neatbalstīs, atstājot veco redakciju, tad ļoti ātri Ārlietu ministrijai jāstājas pie attiecīgo likumu sagatavošanas, lai mēs savus pilsoņus nenostādītu muļķīgā situācijā, ka viņi nevar saņemt pensijas. Tādā gadījumā, manuprāt, tas tiešām būtu cilvēktiesību pārkāpums šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu — deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 31, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais priekšlikums ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — izteikt 38.pantu redakcijā, kas nosaka, ka personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, iegūtās tiesības uz Latvijas Republikā piešķirto pensiju saglabājās arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm. Būtībā šeit ir iestrādāta norma, ka ir nepieciešami šie starptautiskie līgumi, kurus apstiprinājusi Saeima, kas nosaka garantijas sociālās palīdzības jomā. Ņemot vērā, ka, mūsuprāt, tomēr ir jābūt starpvaldību līgumiem par šiem sociālās palīdzības jautājumiem, lūdzu šo normu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 38, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kas ierosina saglabāt tiesības uz pensijām Latvijas Republikas pilsoņiem arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es domāju tomēr, ka ir jābūt korektām attiecībām starp valsti un tās pilsoņiem. Tieši tāpēc Latvijas Republikas pilsonis, kas ir godīgi nopelnījis savu pensiju, saskaņā ar mūsu likumiem ir tiesīgs saņemt šo pensiju jebkurā vietā. Tāds ir mans viedoklis. Noņemt viņam pensiju tad, kad viņš ir kaut kur aizbraucis, ir ļoti negodīgi, jo pensija ir viņa nopelnīta. Tagad jaunā redakcija stingri ož pēc van der stūlisma. Tagad tur visi ir salikti kopīgi — gan pilsoņi, gan nepilsoņi, un nosaukti viņi visi ir par personām. Līdz ar to es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit mēs parādam cieņu pret saviem pilsoņiem, lai kur viņi arī atrastos.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča

A. Poča.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 34, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums par likuma pārejas noteikumu 1.punkta 1.teikumu, kas nosaka atšķirības likuma šobrīd esošajā redakcijā noteiktajiem nosacījumiem, kādā veidā tiek uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Komisija izskatīja šos priekšlikumus un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 48, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!

A.Poča.

Nākamais 23.priekšlikums arī ir tieši par šiem apdrošināšanas stāžiem un citiem nosacījumiem un attiecas uz 1.punkta 2.teikumu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 48, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

24.priekšlikums arī precizē esošā likuma redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 49, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Nākamais ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — saglabāt likuma "Par valsts pensijām" esošo punktu esošajā redakcijā. Tā kā mēs neatbalstījām 11.panta otro daļu, tad arī šeit šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu? Nebalsojam par to. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Nākamais ir deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums — pārejas noteikumu 8.punkta papildinājumā izslēgt vārdu "vīriešiem". To komisija precizēja, noņemt to? (No zāles deputāte A.Seile: "Noņemam!")

Sēdes vadītājs

. Deputātes noņem šo priekšlikumu.

A.Poča

. Deputātu Soldjatonokas un Kezikas priekšlikums nav balsojams, jo netika atbalstīta 11.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Nākamais ir deputāta Apiņa priekšlikums, kas paredz radikālāku pensijas vecuma pagarināšanas shēmu. Un konkrēti paredzot no 2000.gada 1. janvāra straujāku vecuma pensijas termiņa pagarinājumu, nosakot, ka pensionēšanās atlikšana ir nevis par 6 mēnešiem, bet par gadu, un pēc tam saglabājot nedaudz lēnāku un vienmērīgāku šo likumā noteikto 62 gadu pensijas vecuma sasniegšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ļoti smagi izdiskutēja šo normu un atbalstīja, jo, ja mūsu galvenais šā likuma mērķis ir sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, tad šī, lai arī ļoti smaga norma, dos daudz būtiskāku, daudz reālāku efektu tieši 2000.gadā. Un iespējams, ka tieši šāda straujāka pensijas vecuma sasniegšanas attālināšana varētu varbūt nākotnē ļaut mums ātrāk pārskatīt citas normas, kas ir saistītas ar pensionāru iespējām vēl turpināt strādāt un saņemt pensijas un arī tamlīdzīgi. Komisijas vārdā es lūgtu šo deputāta Apiņa priekšlikumu atbalstīt tikai Budžeta un finansu komisijas redakcijā, kur atbilstoši likumam par sociālo apdrošināšanu ir precīzāk lietota terminoloģija.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumu un neatbalstīt arī nākamo — Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, un pozīcijas deputātiem aicinu balsot par Ministru kabineta iesniegto redakciju, jo šī redakcija ir demokrātiska, pirmajā lasījumā tā jau ir nobalsota, un tur paredz pensionēšanas vecumu vīriešiem no 60 līdz 62 gadiem palielināt pakāpeniski. Tāpat arī likumprojektā ir normas, kas paredz sievietēm šo vecumu paaugstināt pakāpeniski. Tā jau šis paaugstinājums līdz 62 gadiem vienai mūsu sabiedrības daļai ir ļoti sāpīgs, un, pieņemot Apiņa kunga priekšlikumu, es domāju, ka uz vienas paaudzes šo sešdesmitgadīgo rēķina, kuri nupat sasniegs 60 gadus, nav godīgi labot likumu. Ir arī mums vēl budžetā citas iespējas, jo, ja tas sastāda apmēram miljonu latu, to var atrast kādā citā pozīcijā. Es iesaku par šiem abiem priekšlikumiem nebalsot un palikt uzticīgiem valdības iesniegtajam priekšlikumam, jo viņa savu priekšlikumu nav noņēmusi.

Sēdes vadītājs

. Pēteris Apinis. (Starpsauciens: "Pēter, saki taisnību!")

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Man jūs ir jāaicina atbalstīt šo priekšlikumu. Man ir jūs jāaicina tomēr padomāt par to, ka mūsu valsts sociālais budžets pagaidām nav tik spīdošs, kā mums to labpatiktos skatīt, un diemžēl mums ir vienu reizi par visām reizēm jāatzīst, kad skumja ir tā valsts, ja viņa nevis aizņemas naudu, lai investētu jaunos projektos, bet nespēj tikt galā ar savām vecām problēmām. Es jūs ļoti aicinu šajā gadījumā domāt par mūsu kopējo valsts budžetu, lai mēs varētu pēc tam normāli indeksēt šīs pensijas, lai mēs varētu pēc tam skatīties godīgi veciem cilvēkiem sejā un lai mēs varētu agri vai vēlu atteikties no normām, kas neļauj strādāt pensionāriem. Katrā ziņā šī norma — mums būs agri vai vēlu jāsper soļi, kas paaugstinās pensiju vecumu, un šādā veidā, precīzi ejot soli pa solim, paaugstinot pa pusgadam pensijas vecumu, mēs panāksim to, kad mēs nākamā gadā no šīs budžeta bedres izkāpsim. Mēs varēsim nākošā gadā tās pensijas indeksēt. Pretējā gadījumā nu es ļoti apšaubu šādu iespēju, nu nav mūsu valstī vairāk līdzekļu, lai mēs nez no kurienes paņemtu un kādam atņemtu tos papildu līdzekļus, kas būtu vajadzīgi, kādi 40—50 miljoni latu. Aizņemties ārzemēs — tas nav godīgi pret to nākamo paaudzi. Es domāju, ka cilvēki ir gatavi uz tādām normām, kad pensiju vecums Latvijā būs vecāks.

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es te ne sevišķi bieži šodien uzstājos daudziem par prieku. Sakarā ar to, ka es esmu viens no tiem, uz ko šāds te un kaut kas līdzīgs varētu attiekties, jo man nākamajā gadā paliek tie 60 gadi. Jā, jā, paldies, paldies! Man tāpēc ļoti patīk visi tie jaunekļi, tā mūsu tautas nākotne, kas pirms manis te uzstājās, bet šajā gadījumā, konkrēti runājot par šo priekšlikumu, Apiņa kungs, noņemiet savu 28. priekšlikumu, un tad ir jēga tiešām konceptuālam balsojumam, balsojot par 29. priekšlikumu. Ja jūs to neizdarīsiet, tad balsis var sadalīties. Es saprotu jūsu koncepciju, tātad tā būtiski atšķiras no tā, ko valdība ir iesniegusi, bet tad ir jābūt tikai balsojumam par vienu priekšlikumu, un tas ir viss.

Sēdes vadītājs

. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Un cienījamais Apiņa kungs! Efekts būs vēl lielāks budžetā, ja pensionāriem nemaksāsim nemaz. Jūsu priekšlikums jau uz to pusi velk un jūsu uzstāšanās arī. Un es gribu redzēt, kā jūs skatīsities pensionāriem acīs pēc nākamā gada, kad viņiem būs jāiet pensijā un viņi nevarēs aiziet. Es domāju, ka viņi ne tikai jums paskatīsies acīs un jūs novērsīsities, bet būs krietni kaut kas vairāk. Viens šāds racionalizators jau bija jūsu partijā kādreiz — Riteņa kungs.

Es ļoti labi atceros, 5.Saeimā viņš bija labklājības ministrs, un viņš toreiz, pie pensionāriem aizgājis, stāstīja, ka visa nelaime esot tur, ka pensionāru esot par daudz Latvijā, ja būšot mazāk, tad būšot lielākas pensijas un tikšot viņi nodrošināti. Jūs jau velkat uz to pusi.

Es praktiski šodien daudz nerunāšu, es palieku pie tā, ko es runāju iepriekšējā sēdē. Un man ļoti žēl, ka šajā brīdī starp lasījumiem valdība ir palikusi pie savas pozīcijas, nav nākusi pretī pensionāriem un nav paskaidrojusi arī deputātiem, un tautai nav likusi priekšā to, kā tiks uzlaboti ieņēmumi budžetā. Es toreiz ļoti strikti minēju vairākas pozīcijas, kurās, izdarot krasu rīcību, varētu rasties krietns papildinājums budžetā, desmitiem miljonu, un tad nevajadzētu ķerties pie šīm ārkārtīgi sāpīgajām metodēm. Es būtu priecīgs, ja šodien mēs zinātu, ka Latvijas kuģniecībā, kuras piemēru es minēju jau ne tikai vienreiz, nemaksātu vienam cilvēkam, kurš šo kuģniecību faktiski ir nogremdējis, 300 tūkstošus gadā. Tad es šodien tribīnē runātu savādāk, un tad mēs varētu skatīties savādāk, arī ierēdņu piemaksas un tā tālāk un tā joprojām. Man ir žēl, ka nav sniegti, lūk, šie skaitļi, šīs pozīcijas, bet mēs runājam tikai par to, kā paņemt no nabaga.

Sēdes vadītājs

. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

. Tabūna kungs! Par 18 santīmiem, par ko indeksēja pagājušo pensiju, un par negatīvu indeksāciju, ja jūs panāksiet to, ko jūs vēlējāties panākt, pensionāriem acīs skatīsieties jūs. Es vēlreiz atkārtoju. Ja mēs šo nedarīsim, nākošgad būs negatīva indeksācija. Es noņemu priekšlikumu tieši tā, kā mani lūdza Dobeļa kungs. Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais Prezidij! Es negribētu neko papildus skaidrot. Tikai man būtu aicinājums kolēģiem no "Tēvzemei un Brīvībai" un Tabūna kungam. Nu nebūsim liekuļi! Jūs pats nobalsojāt 11.pantā par 62 gadu vecumu, un tāpēc, lūdzu, nemulsiniet radioklausītājus te tagad stāstīdami, kas par ko kā ir balsojis. Jūs pats esat no šīs valdības. Apiņa kunga priekšlikums nav tādā ziņā radikālāks. Tas ir vienā posmā radikālāks, pēc tam tas ir mazāk radikāls nekā valdības priekšlikums. Tā ir sākotnējā posmā izmaiņa. Pēc tam šī izmaiņa ir daudz lēzenāka nekā valdība piedāvā, un cilvēkiem ir lielāka iespēja uz šiem jaunajiem apstākļiem sagatavoties. Un beigu beigās — jūsu pārstāvētās partijas ministri, jūs tik briesmīgi uzkritāt Pēterim Apinim. Tad varbūt sāciet savā partijā. Jūsu partijas pārstāvētais ministrs vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīja Apiņa priekšlikumu. Tā ka sāciet ar sevi un tad māciet citus, Tabūna kungs!

Sēdes vadītājs

. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Gribētu viest skaidrību šinī jautājumā, kāda ir vispār Pensiju likuma grozījumu būtība. Tas ir — glābt pensiju sistēmu no sabrukuma. Mēs redzam blakusvalstis. Jūs ziniet, arī televīzijā blakusvalstīs ir rādīts, cik ilgi tur nesaņem pensijas. Tad ir divas iespējas — vai nu glābt sistēmu no sabrukuma, vai iet uz to, ka cilvēkiem, kam šīs pensijas ir, kas jau šobrīd ir, viņi nespēs tās saņemt vai nespēsim maksāt. Jums šobrīd nevienam nav noslēpums, ka pensijas mēs maksājam uz eiroobligāciju aizņēmuma rēķina. Kas ir tas, kas aizņemas? Aizņemšanās notiek uz pensionāru rēķina. Pensionāri no sava sociālā budžeta, mīļie kungi, maksā arī procentus. Piemēram, ja mēs uzkrāsim deficītu šogad 70 miljonus un nākošgad 50, cik katrs pensionārs nākošgad samaksās procentos? 10 latus tikai procentos par bezatbildīgu pieeju un šo aizņemšanos. Pārtrauksim šo situāciju, un pirmais uzdevums, ko mēs nodrošināsim, pieņemot likumu, tas ir, ka nevienam netiek noņemta pensija ne santīms, kas šobrīd saņem. Nevienam netiek samazināts neviens santīms, kas saņem. Protams, uz laiku tiek ieviests pasākums par strādājošajiem pensionāriem. Bet jūs paši redzat, ka tas ir uz laiku. Saglābsim sistēmu un risināsim. Un tāpēc šis priekšlikums, tas, protams, ir grūts, ļauj atrisināt un sabalansēt nākamgad pensiju sistēmas ieņēmumus. Un tad seko nākamais solis. Šobrīd šī sistēma ir atkarīga no ieņēmumiem kases lodziņā. Ir jāiet uz fondēto sistēmu, ka pensijas ir uzkrātas.

Trešā lieta. Mums ir lielākais sociālais nodoklis Baltijas valstīs, kas īstenībā, būsim atklāti, apgrūtina mūsu konkurenci Baltijas tirgū. Tā dēļ mēs pazaudējam darbavietas, eksporta potenciālu un citas lietas. 2002.gads likumdošanā nosaka pāreju uz 33% likmi. Lai visu to atrisinātu, lai cilvēki būtu aizsargāti, jo šis likuma uzdevums ir tieši tas — aizsargāt esošos pensionārus, lai viņiem nenāktos ciest bezatbildīgu lēmumu dēļ.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Un šie pasākumi, kas tiek ieviesti uz laiku. Jo ātrāk sakārtosim situāciju, jo ātrāk strādāsim pie iekasēšanas uzlabošanas, mēs varēsim pie tā visa atgriezties, un es esmu pārliecināts, ka to varēs varbūt izdarīt jau pat 7.Saeima. Bet šobrīd alternatīvas nav. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šī diskusija atgādina man slaveno stāstu par cilvēku, kurš tik ļoti mīlēja savu suni, ka nogrieza tam asti pa gabaliņiem. Un cik es redzu, tad Tabūna kungs patiešām ļoti mīl savu tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Varbūt šodien mēs nerunātu par vajadzību atkal un atkal pārskatīt Pensiju likumu, ja kaut vienreiz mēs iepriekšējos gados un iepriekšējās Saeimās būtu mēģinājuši ieklausīties par tālejošām sekām. Bet mūs vienmēr ir interesējis, kā mēs izskatīsimies konkrētā mirklī, un pēc tam jau atkal aizmirsīsim. Es nesaukšu šos uzvārdus. Uzvārdi ir sabiedrībai zināmi. Bet tomēr varbūt uzņemsimies kādreiz arī drosmi pateikt. Šodienas izmaiņas ir dzīves diktēta prasība, mūsu iepriekšējas kļūdas, pakļaujoties dažāda vecuma grupu spiedienam un interesēm. Un varbūt vienreiz sapratīsim, ka nevienam no mums nav tiesību rotaļāties ar sabiedrību. Ar sabiedrību ilglaicīgi. Un varbūt šodien sapratīsim, ka veiktie grozījumi ir nepieciešami kaut vai tikai tāpēc, lai Latvijā nekad nebūtu jānonivelē pensijas. Lai Latvijā turpmāk varētu veikt pensiju indeksāciju.

Un tomēr, manuprāt, gan komisijas priekšlikumā, gan Apiņa kunga priekšlikumā ir zināma liekvārdība. Faktiski vajadzēja pateikt skaidri un gaiši — ar 1999.gada 1.janvāri pensiju vecums tiek paaugstināts par pusotru gadu. Ar 2000.gada 1.janvāri pensijas vecums tiek paaugstināts par pusotru gadu. Jo faktiski nosakot, ka nākamais paaugstinājums ir ar 2000.gada 1.janvāri, mēs nonākam pie slēdziena, ka šie cilvēki varēs pensijas saņemt ne agrāk kā 2001.gada 1.jūlijā. Esiet godīgi un korekti! Bet šī norma netiek vērsta pret pašreizējiem pensionāriem. Šī norma ļoti sāpīgi skars to sabiedrības daļu, kas šobrīd ir pirmspensijas vecumā. Un tad ir jāpadomā, kā tas var ietekmēt bezdarba līmeni valstī. Ja valdība ir gatava, visas valdību veidojošās partijas ir gatavas, visas ministrijas ir gatavas ieguldīt darbu jaunu darba vietu attīstībā un veidošanā, labvēlīga investīciju klimata panākšanā, biznesam labvēlīgas vides veidošanā valstī, mēs varam šo soli spert. Ja ne, tas sāpīgi mums atriebsies jau 2000.gada nogalē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne

(JP). Pēc vakardienas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes es biju nolēmusi nerunāt, jo ir burtiski bezmērķīgi runāt, jo koalīcija nevienā jautājumā necenšas ieklausīties, bet tomēr, dzirdot visus šos brīnumus, es gribu runāt. Tātad, ja valdība grib pieņemt tik kardinālus mērus Pensiju likumā, tad, pirmkārt, lūdzu paskaidrojumu, kāpēc no 1.maija neiekasētais sociālais apdrošināšanas iemaksu parāds ir 143,7 miljoni latu. Tajā skaitā 51 miljons latu apturētie maksājumi, 61,7 miljoni latu pagarinātais termiņš, pagarinātais termiņš 30,7 miljoniem latu, un 61,7 miljoni latu ir apturētie maksājumi. Un šajā jautājumā ir vēl viena lieta. Valdība ar laiku šo naudu iekasē no uzņēmēja, un iekasē arī šos 9%, ko mēs katrs no savas naudas esam maksājuši, lai to ieskaitītu sociālajā budžetā. Bet vai valdība un vai sociālā apdrošināšana pasauks pēc tam to cilvēku pēc tam šo pensijas daļu saņemt, kas no viņa pēc tam ir tomēr iekasēts un paņemts? Valdībai tā ir tīrā peļņa, kas ir ļoti nezolīdi uz strādājošo un uz darba ņēmēju, darba devēju rēķina. Es nevaru samierināties ar to šajā jautājumā, ka valdība nevar piedāvāt nevienu citu variantu, kā atrisināt šo pensiju jautājumu, kā tikai vienīgi pensionāru pilnīgu un galīgu iznīcināšanu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti, pirms mēs balsojam, es gribu divus komentārus uz kolēģes Stalidzānes izteicieniem — nedaudz nekorekti. Nevis no 1. maija šis parāds ir pieaudzis un kļuvis 143 miljoni, šis parāds — 143 miljoni — ir uz 1. maiju. Un tā ir summa, kas ir akumulējusies, šī parādu summa nevis šajā 1999. gadā, bet tā ir parādu summa, kas ir akumulējusies, sākot no 1992. un pat no 1993. gada. Un pusi no šiem parādiem sastāda apturētie parādi. Tātad tiem netiek aprēķinātas arī soda naudas un visi pieaugumi. Tas ir saistīts ar uzņēmumiem, kas šobrīd, balstoties uz likumiem, ir vai nu maksātnespējīgi, vai privatizācijas procesā un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Tā ka šeit lūdzu mazliet korektāk izmantot šos ciparus argumentiem.

Bet es lūgtu, ņemot vērā, ka deputāts Apinis savu priekšlikumu ir noņēmis, cik es saprotu, tad lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 29. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 35, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums, kurš nav balsojams, jo mēs neatbalstījām šo pensijas vecuma saglabāšanu, šos 60 gadus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais — 31. — ir šīs pašas frakcijas iesniegums, kas nosaka nedaudz citādāku precizēšanu apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 31. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 49, atturas — 6. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir deputātu Seiles un Prēdeles priekšlikums, kas ierosina papildināt Ministru kabineta piedāvāto redakciju, kas akceptēta pirmajā lasījumā, ka indeksācija notiek, ņemot vērā ne tikai faktiskos patēriņa cenu indeksus, bet arī apdrošināšanas budžeta iespējas. Komisija šo priekšlikumu neabalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Redzot to milzīgo deficītu, kas ir radies iepriekšējo valdību sastādītās komisijas dēļ, kura ir atlaidusi sociālos maksājumus, tātad 143 miljoni latu deficīts ir sociālajā budžetā, es noņemu šo priekšlikumu kopā ar Prēdeles kundzi, jo var jau būt arī otrādāk — ja šie maksājumi nepildās, tad pensijas, ja pieņem mūsu priekšlikumu, var tikt samazinātas.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums noņemts. Tālāk, lūdzu, Počas kundze.

A.Poča.

Līdzīgus citus nosacījumus indeksācijas kārtībai piedāvā arī politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija, paredzot arī indeksāciju, balstoties uz apdrošināšanas iemaksu, algas indeksa pieaugumu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 33. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 49, atturas 5. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Kā pēdējais par šo punktu ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums, kas ierosina indeksāciju divas reizes gadā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 42, aturas — 11. 34. priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums — saglabāt esošo likuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 35. — deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 45, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 12. panta otro daļu, respektīvi, saglabāt iepriekšējo redakciju. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 36. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 45, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — saglabāt pārejas noteikumu 12. punktā esošo redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 37. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 49, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir deputātu Seiles un Prēdeles priekšlikums, kas precizē likumprojekta pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā kārtību, kādā veidā tiek atmaksātas pensijas, ja ir veikts pārrēķins. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, kas ir iestrādāts analogā frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumā, tikai vēl precīzākā redakcijā. Lūdzu atbalstīt tādējādi 39. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Pēteris Apinis vēlas debatēt? Atklājam debates. Pēteris Apinis — jums 2 minūtes.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es vienkārši vēlējos teikt, ka es atbalstu "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Tas ir vienkārši no tā, ka deputāts Tabūns man teica vārdus par skatīšanos pensionāriem acīs un daudzas citas lietas un pats, protams, nobalsoja par šo shēmu. Es vienkārši domāju, ka tautai ir jāzina savi varoņi.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai ir iebildumi par 38. un 39. priekšlikumu — tātad par atbildīgās komisijas, par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Nav iebildumu. Paldies!

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Lūdzu uzmanību paziņojumam! Vārds Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). Paziņojums attiecas tikai uz "Latvijas ceļa" deputātiem un ministriem. Lūdzu uz frakcijas sēdi, aptuveni uz pusstundu rēķinieties.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām likumprojekta izskatīšanu pie 40.priekšlikuma. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti, 40.priekšlikums ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — saglabāt šobrīd likumprojektā esošo kārtību par pensijas palielināšanu pensionāriem virs 80 gadiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Līdzīgs ir arī deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums, kuru arī neatbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40. priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 44, atturas — 5. Priekšlikums noraidīts. 41.priekšlikumu līdz ar to neizskatām. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir deputātes Soldjatonokas un deputātes Kezikas priekšlikums, kas precizē pārrēķināšanas kārtību. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Nākamais ir 43. priekšlikums, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja redakcionāli precizēto panta redakciju, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir deputātes Seiles un Prēdeles priekšlikums, kas attiecas uz sieviešu pensionēšanās vecumu. Tā kā mēs neatbalstījām šo redakciju iepriekšējā likuma tekstā, tad tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek noņemts.

A.Poča.

Līdzīgi nav balsojams arī 46. un 47. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums tiek atbalstīts, jo tas vienkārši precizē pārejas formulu sievietēm, lai sasniegtu šobrīd jau likumā noteikto jauno pensijas vecumu. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

49.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas pagarina likumprojekta normas stāšanos spēkā termiņu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča.

Tālāk ir likumprojekta pārejas noteikumu 26.punkts, par kuru ir saņemti ļoti daudzi priekšlikumi. Šis ir pietiekoši sarežģīts pārejas noteikumu punkta teksts, un es jums īsumā paskaidrošu, par ko šeit būs šajos priekšlikumos un balsojumos runa. Šeit ir noteikti kritēriji, termiņi un pazīmes, to piemērotība uz tām sociāli apdrošinātajām personām, kuras šobrīd gan saņem pensiju, gan arī strādā. Tiesības izvēlēties šiem strādājošajiem pensionāriem vai nu saņemt tikai pensiju, vai turpināt strādāt, nesaņemot pensiju.

Pirmais diskusijas objekts ir termiņš, no kura šī norma stājas spēkā. Vai tas ir 2000.gada 1.janvāris, vai tas ir kāds tālāks datums, kā šeit ir deputātes Seiles priekšlikumā — 2002.gads, vai citos priekšlikumos — 2001.gads. Vai arī termiņš, līdz kuram šī norma darbojas. Šeit arī ir vairāki priekšlikumi. Vai nu tas ir 2005.gads, vai 2003., vai kāds cits.

Nākamais ir jautājums par to, cik augsts vai zems ir šis slieksnis, no kura stājas spēkā šī norma, kas dod iespēju vai nu pensionāram turpināt strādāt, nesaņemot šo pensiju, vai arī izvēlēties pensiju un nestrādāt. Tas ir divkāršs sociālā pabalsta apmērs. Varianti šajos tekstos ir — divkāršs, divarpuskāršs, trīskāršs un pat pieckāršs.

Jautājuma nākamā pazīme ir: vai šis sociālais, ja tā drīkst teikt, šī sociālā pazīme, šis divkāršais pabalsta apmērs ir tas vienīgais kritērijs, kas nosaka šo iespēju strādāt un saņemt pensiju vai strādāt un nesaņemt pensiju. Vai ir arī vēl kāda cita pazīme. Šeit tiek piedāvātas vairākas papildpazīmes, piemēram, noteikt īpašas darbinieku kategorijas, kurām būs tiesības strādāt un saņemt šīs pensijas. Vai arī tā ir politiska pazīme, tās ir politiski represētās personas vai kādas citas. Ir iespēja, šeit arī ir piedāvāts no Sociālo un darba lietu komisijas atteikties no tās pensijas daļas, kas ir virs šī divkāršā sociālā nodrošinājuma pabalstiem, lai saglabātu tiesības gan saņemt pensiju, gan strādāt.

Kopumā, izvērtējot visus šos priekšlikumus, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Ministru kabineta piedāvāto redakciju, kas jums ir 55.priekšlikums. Tādējādi es lūdzu arī balsot par šo 55.priekšlikumu un atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ņemot vērā to spriedzi, kāda radusies sabiedrībā, man liekas, ka daži kolēģu meklējumi tomēr būtu vietā. Mans un Prēdeles ierosinātais priekšlikums, kā arī Jura Dobeļa ierosinātais priekšlikums paredz, ka tos ierobežojumus, kurus mēs saucam par pagaidu ierobežojumiem strādājošajiem pensionāriem, būtu jānosaka tikai līdz 2002. gadam. Ja budžets nepildīsies, sociālās nodrošināšanas budžets, tad varēs šo termiņu pagarināt. It sevišķi tāpēc, ka, jau balsojot valdības redakciju par pārejas noteikumu 15.punktu, tur jau tika iestrādāts šis 2002.gads.

Tālāk. Varētu būt arī šā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršais variants, ja nobalsotu par to priekšlikumu, kas ir mūsu priekšlikumā izteikts pēdējā daļā, ka valsts pensiju nesaņem strādājošie pensionāri, kuru mēnešalga pārsniedz Ministru kabineta apstiprināto vidējo izpeļņu valstī. Tā pašlaik ir 229 dolāri, tātad apmēram 125 lati. Tas būtu, manuprāt, ļoti taisnīgs risinājums, jo pašreiz situācija ir tāda, ka it sevišķi radošo profesiju pārstāvji, kuru algas ir tiešām nelielas un nav nekādas tādas noteiktas garantijas, ka šīs algas tuvākajā laikā varēs pieaugt, viņiem ir iespējams gan strādāt, gan saņemt līdz šim godīgi nopelnīto pensiju. Piemēram, aktieriem. Apmēram 70 latu liela pensija, un 60 latu vai 50 latu atkarībā no viņu, kā saka, kotēšanās pakāpes, viņi saņem teātrī. Kas atliek populārai personai, šinī gadījumā aktierim — iet mājās un sēdēt uz 70 latu pensijas, cīnoties ar komunālajiem maksājumiem, vai varbūt atļaut viņiem vēl strādāt par šiem 60 latiem, jo viņu izpeļņa nepārsniedz vidējo izpeļņu valstī. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

Aija Poča

(LC). Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Arnis Kalniņš uztur savu priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 50. — deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 45, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. — deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 34, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 52. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums ir noraidīts.

Par 53. priekšlikumu atklājam debates. Juris Dobelis.

Juris Dobelis noņem 53. priekšlikumu. Paldies!

54. priekšlikums. Vai deputāte Soldatjonoka un deputāte Kezika uzstāj uz balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 35, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 55. priekšlikumu. Vai ir iebildumi? Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 26, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

56. priekšlikums pēc būtības runāja tieši par tām pašām problēmām, un mēs esam šobrīd atbalstījuši Ministru kabineta 55. priekšlikumu, tad 56. priekšlikums šobrīd vairs nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Iesniedzēji noņem priekšlikumu.

A.Poča

. 57. priekšlikums arī runā tieši par tām pašām jau nobalsotajām lietām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 57. — Barčas, Klementjeva, Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 45, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Deputāts Apinis noņem savu priekšlikumu, es ceru?

Sēdes vadītājs.

Deputāts Apinis noņem 58. priekšlikumu, Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

59. priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas aicina Ministru kabinetam atļaut noteikt atsevišķu strādājošo kategorijas, kas varētu jebkurā gadījumā kopā ar algu saņemt arī pilnu pensiju. Līdzīgs pēc satura bija arī Goldes priekšlikums un Muciņa priekšlikums, tā kā šos priekšlikumus neatbalstījām, atbalstot Ministru kabineta viedokļus, es domāju, ka tie nebūtu balsojami šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pastāv uz balsojumu 59. priekšlikumā? Pēc būtības nav balsojams, piekrītat, kolēģi? Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Arī 60. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes viedoklis par savu priekšlikumu?

A.Poča.

Vai premjers noņem ministres priekšlikumu? (No zāles ministru prezidents A.Šķēle: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs.

Ministru prezidents noņem izglītības un zinātnes ministres 60. priekšlikumu kabineta vārdā. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Deputāts Muciņš savu priekšlikumu noņem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Noņemts 61. priekšlikums.

A.Poča.

62. priekšlikums pēc sava satura runāja tieši par tām pašām problēmām, kuras mēs atbalstījām, atbalstot 55. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 42, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

63. un 64. priekšlikumi, kurus ir iesniegušas deputātes Seile, Prēdele un deputāte Zīle, runā par tām pašnodarbinātajām personām, kuras saņem autorhonorāru, un kā varētu noteikt, par viņu pensijas izmaksu, balstoties uz jau nobalsotajām likuma normām. Piekrītot, ka šeit ir problēmas, šī nav šī likuma norma, tāpēc šeit tas nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aida Prēdele.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gan gribētu teikt, ka patiesībā tas ir šī likuma jautājums, jo honorāru lietas regulē viena instrukcija un Ministru kabineta noteikumi, tomēr būtu labi, ja tas būtu likumā. Un otrām kārtām es gribu sacīt to, ka nekādu lielu robu budžetā šī naudiņa neiecirtīs, jo runa ir par diezgan nelielu skaitu ļoti cienījamu, ļoti godājamu mūsu sabiedrības pilsoņu, kuri raksta, kuri sacer mūziku, kuri glezno. Un mēs nevaram cilvēkam, kurš visu mūžu ir radoši strādājis, rakstījis, piemēram, romānus, pateikt, zini ko, mīļais, tagad tu vairāk neraksti jeb arī raksti vien, bet tu nesaņemsi honorāru. Tā kā es gribētu tomēr aicināt padomāt, ka tā nav liela nauda, bet toties mēs izdarīsim ļoti labu darbu, pagodinot un parādot cieņu tiem mūsu sabiedrības ļaudīm, kas reizēm arī Latvijas vārdu nes pasaulē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Tie ir likumi par sociālo apdrošināšanu, norma, šajā likumā tas nav balsojams, nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāte Seile un deputāte Prēdele uzstāj uz balsojumu? Jā, uzstāj. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 37, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputāte Monika Zīle uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Paldies! 64. priekšlikumu neizskatām. Tālāk, lūdzu.

A.Poča.

65. priekšlikums — papildināt ar politiski represētām personām, ja no sociālā nodrošinājuma pabalsta pārsniedz trīskāršu apmēru.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vidiņš noņem 65. priekšlikumu.

A.Poča.

Es saprotu, ka frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK noņem arī 66. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 66. priekšlikumu. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ņemot vērā iepriekšējos priekšlikumos panāktos balsojumus un sakarā ar to, ka mainījusies zināmā mērā šī pieeja šim likumam un koncepcija, un arī faktiski par cik 61. deputāta Muciņa priekšlikums — tika noņemts, līdz ar to nedaudz ir mainījusies pieeja šiem atvieglojumiem, un līdz ar to mūsu frakcija noņem šo 66. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 66. priekšlikums ir noņemts. 67. priekšlikums.

A.Poča

(LC). 67. priekšlikums runā tieši par tām pašām problēmām.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums, tiesa, nav tas, par ko runāja iepriekšējais debatētājs, bet tā kā šodien jau tāpat ir sabalsoti diezgan sarežģīti priekšlikumi un arī mans priekšlikums nav no vienkāršajiem, un tā kā mums Saeimā ir daudz jaunu cilvēku, kuriem ir lielas grūtības ar domāšanu, es esmu spiests noņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

67. priekšlikums tiek noņemts.

A.Poča

(LC). Nākamais ir deputātu Seiles un Prēdeles priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina svītrot pirmā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 69. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 43, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to nav balsojami visi pārējie priekšlikumi, jo tie runā tieši par to pašu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

A.Poča.

73.priekšlikums arī nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

74. ir redakcionāla norma. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

75. — deputātes Seiles priekšlikums. Paldies!

Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina... (No zāles: "Balsot! Nav balsojama!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 76.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 76. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 49, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamie ir politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumi par likumprojekta atsevišķu normu spēkā stāšanās termiņiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja tos. (Starpsauciens: "Balsot! Pēc būtības nav balsojami!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 77. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 49, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais — 78.priekšlikums, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 78. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 45, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 79.priekšlikums arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 79. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 49, atturas — 6. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Un atbalstu neguva arī deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums par normu, ka attiecas likums uz personām, kas saņem izdienas pensiju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 80. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 43, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus šim likumprojektam iesniegtos priekšlikumus. Lūdzu apstiprināt likumu galīgajā un pēdējā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 36, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Vārds paziņojumam deputātam Ābiķim. Viena minūte jūsu rīcībā.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi, es balsoju par.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Darbam jāizmanto dokuments nr.861B. Atbilstoši mūsu līdzšinējai praksei, izskatot priekšlikumus likumprojektiem par grozījumiem 1999.gada budžetā, mēs sāksim savu darbu ar 2.tabulu. Tā ir 7.lapaspuse, kurā ir apkopoti priekšlikumi par finansējuma izmaiņām programmām ar norādītu seguma avotu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Sākam izskatīt 2. tabulu.

A.Poča.

Kā 1. ir Ministru kabineta priekšlikums. 15.priekšlikums — palielināt pamatbudžeta ieņēmumus pievienotās vērtības nodoklī, vienlaicīgi tos novirzot Nacionālajai operai kārtējo izdevumu segšanai. Priekšlikums bija — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai Imants Burvis vēlas runāt? Mēs pašlaik apspriežam 15. — Ministru kabineta priekšlikumu. Vēlaties piedalīties debatēs? Iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

A.Poča.

Nākamais — 16. — deputāta Bojāra priekšlikums. Palielināt ieņēmumus pamatbudžetā no Latvijas Bankas iemaksām par 5 miljoniem latu, novirzot tos valsts iemaksām sociālās apdrošināšanas budžetam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 49, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Poča.

17.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 17. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 51, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

18.priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 47, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

19.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 19. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 49, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

20. — deputāta Bojāra priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kas strādā ar to mūsu elektroniku, bet es gribēju runāt arī par Latvijas Banku. Jūsu priekšā, es jau demonstrēju otro reizi, ir bankas dokuments, kurš apliecina, ka 1998.gadā pārējiem bankas izdevumiem tika izlietoti gandrīz 6 miljoni latu. Par cik bankas darbinieki Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai apmēram mēnesi nevarēja to paskaidrot, tad tas nozīmē, ka to naudu vajag novirzīt budžetā. Ja bankas darbinieki nezina, kur tie bija izlietoti. Tas ir viens.

Otrs. Arī tie pārējie labojumi ir tāpēc, ka vajag ekonomēt naudu. Jūs paskatieties, cik skaisti dzīvo ministrijas. Katrs jaunais ministrs nopērk sev mašīnu. Ministrijas nezina, cik viņām ir mašīnu, ministrijās nezina, cik algu katrs saņem, kā tērējas naudiņa, kā notērējam, braukājot ekskursijās pa visdažādākām eksotiskajām valstīm, un tad mēs brīnāmies, ka pensionāriem nav par ko maksāt. Tāpēc tā nauda ir jāekonomē.

Un vēl viens. Es jums nolasu vēstuli no Ogres iedzīvotāja, kurš apvaino Latvijas Banku savā bezdarbībā, kuras rezultātā cilvēki ir zaudējuši naudu un arī turpina zaudēt, un viņš pasaka tā, ka viņš uzsāks pašsadedzināšanās akciju. (Starpsauciens: "Ārprāts!") Tā ir nopietna lieta, un es domāju, ka mums ir jādomā par to. Un, ja mēs tā domājam iet uz Eiropu, tad arī ir jādomā, kas tad notiek mūsu valstī un pie kā mēs novedam mūsu pilsoņus. Turpmākajos balsojumos es lūdzu jūs atbalstīt manus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 20. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 49, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

21. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 21. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezulātu! Par — 26, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

22. priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošaas režīmu! Balsojam par 22. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 52, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

23. priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 52, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

24. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par 24. priekšlikumu! Lūdzu rezulātu! Par — 27, pret — 50, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

25. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 25. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 50, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

26. priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 53, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

27. priekšlikums atbalstīts, finansu ministra Krastiņa priekšlikums — iekšēja pārdale Aizsardzības ministrijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribēju vienkārši apstāties šinī brīdī, jo mēs pašlaik izskatām tās programmas, ko piedāvā Aizsardzības ministrija. Un šobrīd budžeta grozījumi jau ir ienākuši tanī stadijā, kur vairāk nav prioritāte, jo līdz šim, kā es dzirdēju, valdošās koalīcijas prioritāte ir izglītība, veselība un tā tālāk, un tā tālāk. Tagad vairāk nav prioritātes, tagad ir aizsardzība.

Un šinī ziņā man ļoti gribas atzīmēt premjerministra pāris dienas atpakaļ teikto par to, ka ir atrastas iespējas Aizsardzības ministrijas budžetu samazināt mazāk nekā citu ministriju budžetus. Un es gribu atgādināt cienījamajiem saviem kolēģiem — bija tāds vecs lozungs Eiropā — lielgabali sviesta vietā. Šodien mēs balsojam — lielgabali maizes, izglītības un pensionāru vietā. Paldies par uzmanību! Uz priekšu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Vai deputāti uztur balsojumu par 27. priekšlikumu?

Sēdes vadītājs.

Balsojumu neuztur. Paldies!

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

A.Poča.

28. priekšlikums. Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

29.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

30. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 30. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

31. priekšlikums — neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 31. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 52, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

33. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

32. priekšlikums.

A.Poča.

Es atvainojos, 32. Arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 32. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 53, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz deputātiem atbalstīt pozitīvo viedokli par 33., 34., 35., 36., 37., 38. , 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies, atbalstīti šie priekšlikumi.

A.Poča.

46. priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 46. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 53, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

47. priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 51, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

48. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 48. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 53, atturas — 6. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

49. priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 49. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 55, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

50. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 50. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 50, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

51. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 51. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 52, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

52. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 52. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 51, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

53.priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 53. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 54, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

54. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 54. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 54, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt līdzīgi kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja priekšlikumus, kurus iesniedzis Ministru kabinets, — 55., 56., 57., 58. un 59. un 60.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par priekšlikumiem no 55. līdz 60., ko iesniedzis Ministru kabinets.

A.Poča.

61. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, deputāts Ādamsons vēlas runāt par 59. priekšlikumu. Lūdzu, atklājam debates.

J.Ādamsons

(LSDSP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man izsauc izbrīnu tas, ka izmaiņas budžetā, to, kas skar Aizsardzības ministriju, nez kāpēc ir iesniedzis finansu ministrs. Acīmredzot viņš labāk pārzina situāciju Aizsardzības ministrijā nekā aizsardzības ministrs. Tas man izraisa tādu nelielu izbrīnu. Bet pārdomu vērts ir tieši 59.priekšlikums viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka pirms tam mēs nobalsojām, ka no centrālām iegādēm, kuras ir paredzētas Aizsardzības ministrijai līdz šim, tiek noņemtas entās summas. Apmēram tikpat daudz, cik mēs tagad mēģinām piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Un es gribētu dzirdēt finansu ministra motivāciju, kāpēc tas ir noticis. Kāpēc nevarēja to visu izdarīt "pa tiešo". Nevis no sākuma noņemt centralizētām iegādēm paredzēto naudas summu, atdot, pārdalot šo naudas summu Aizsardzības ministrijas iekšienē, un pēc tam noņemt to summu no citas programmas.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es nedaudz paskaidrošu, kā tapa šis budžets. Pirmkārt, es gribētu teikt, ka šis iesniegtais budžets ir visa Ministra kabineta vienots viedoklis. Tie jautājumi, kas Aizsardzības ministrijas un Finansu ministrijas starpā bija jāsaskaņo, tie tika saskaņoti gan ierēdņu līmenī, gan arī attiecīgu ministru līmenī, gan arī Ministru kabinetā apspriests. Es gribētu teikt, ka debates Ministru kabinetā tiešām bija ļoti asas un ilgas par šo jautājumu, bet mēs esam atraduši to kopējo viedokli, kādu Ministru kabineta ietvaros varēja panākt.

Runājot par konkrēto 59.priekšlikumu, es gribu teikt, ka šeit avots ir cits, un arī centralizēto iegāžu apakšmērķis ir cits tām iegādēm, kas bija iepriekšējos balsojumos, kas tika izdarīti. Un jāsaka, ka tie balsojumi, kas bija starpā no 23. līdz 42.balsojumam, kur bija Aizsardzības ministrijas sektors, tie attiecas par pirmajā lasījumā Finansu ministrijas ieteiktajām izmaiņām vai Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu. Uz otro lasījumu tika panāktas korekcijas atbilstoši Aizsardzības ministrijas vistiešākajām interesēm, lai saglabātu tās programmas, kuras ir nepieciešams realizēt, un pēc iespējas to samazinājumu, kas aizsardzības kopējā budžetā ir savilkti kopā uz pāris atsevišķām lielām programmām vai iepirkumiem, kas bija paredzēti, bet ko mēs līdz ar to nevarēsim veikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Es saprotu, ka mums vairāk nav vēlreiz jāatbalsta, balsojot vēlreiz 59.priekšlikumu. Ja? Līdz ar to tāpēc lūdzu atbalstīt 60.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Savukārt komisija noraidīja 61.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 61. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdz rezultātu! Par — 15, pret — 46, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Komisija noraidīja 62.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 62. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 50, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Komisija neatbalstīja arī 63.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Osvalds Zvejsalnieks ir pieteicies debatēs? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 63. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 44, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nav atbalstīts arī 64.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 64. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 49, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

65.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 65. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 52, atturas — 4. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir 66. — finansu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

67.priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts nākamajā, 68. — finansu ministra, priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 67.priekšlikumu. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju pateikt sirsnīgu paldies finansu ministram par izpratni par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad 67. un 68.priekšlikumā tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt finansu ministra 69., 70., 71. un 72.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Tālāk lūdzu!

A.Poča.

Komisija neatbalstīja 73. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām normu, ka Iekšlietu ministrijas vienotai sakaru un informācijas sistēmai tiek noņemti 230 895 lati. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums nebūs vienotas informātikas sistēmas. Aizsardzības un iekšlietu komisija jau pusgadu kā ir izstrādājusi likumprojektu par vienoto sodu reģistru. Un ir izveidota ar Ministru kabineta rīkojumu atsevišķa darba grupa. Ja mēs vēl vairāk tagad neiedalīsim šos te līdzekļus, tas nozīmē, ka vienota sistēma, vienota soda reģistra sistēma Latvijā netiks ieviesta. Ja mēs runājam par to, no kurienes tad ir tie avoti, no kurienes mēs piedāvājam paņemt šos naudas līdzekļus, tad tie ir pietiekoši reāli. Valsts robežbūvēs šogad ir apstiprināts budžets aptuveni 7 miljoni 800 tūkstoši latu. Reāli līgumi ir noslēgti apmēram par pieciem, pieciem ar pusi miljoniem latu. Rezultātā ir pārpalikums vismaz par pusotru, diviem miljoniem, kurus varētu izmantot pietiekoši lietderīgi. Es aicinātu negraut Iekšlietu ministrijas vienoto sakaru un informācijas sistēmu kā tādu, nodrošināt to ar līdzekļiem, lai mēs varētu beidzot pāriet uz datorsistēmu, un, ja tik tiešām kāds grib cīnīties ar kontrabandu, ar noziedzniekiem, tad tas ir tas reālais iemesls un reālie avoti, no kurienes var ņemt līdzekļus, lai pēc tam valsts budžets saņemtu papildu finansējumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu izteikt savu attieksmi!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 73. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 45, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

74.priekšlikums ir daļēji atbalstīts jau 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča.

75.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par 75. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 42, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

76.priekšlikums daļēji atbalstīts jau 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 76.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 76. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 44, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

77.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs bieži dzirdam televīzijā nopietnu cilvēku uzstāšanos, ka mūsu valstī ir krīze, un neviens nav pateicis krīzes formulējumu. Ja nu tiešām ir kaut kādi krīzes simptomi, tad šodien tas ir ugunsdzēsības jomā. Ugunsdzēsēji strādā ļoti pastiprinātā režīmā, un šī summa nav tik liela, lai mēs liegtu Ugunsdzēsības departamentam šo summu, jo 42 tūkstoši — tā ir vienkārši viena kārtīga ugunsdzēsēju mašīna, ar kuru mēs varētu aktīvi ņemt līdzdalību ugunsgrēku lokalizēšanā Latvijā. Tā ka es lūgtu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 77. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 38, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Neguva atbalstu arī 78.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 78. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 40, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Atbalstu neguva arī 79.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt par šo priekšlikumu? Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien mēs ļoti daudz runājam par finansu sistēmas nostiprināšanu. Man ļoti gribas atbalstīt šīs sistēmas nostiprināšanu, un šoreiz balsojums ir par Ieslodzījumu vietu departamenta vajadzībām. Iepriekšējos balsojumos, divos, trīs balsojumos pēc kārtas, mēs atbalstījām cīņu ar kontrabandu, lai tā tomēr nenotiktu. Un vienīgais, kas tagad traucē normālai kontrabandai, lai no ieslodzījuma vietām cilvēki izietu laukā, jo tur ir veci speciālisti, kas zina, kā nodarboties ar kontrabandu un tā tālāk. Un tāpēc man ir priekšlikums, ja jaucam sistēmu, tad jaucam nost arī ieslodzījumu sistēmu. Tie cilvēki būs brīvībā, viņi palīdzēs veikt normālu kontrabandu, ēnu ekonomiku pēc tam varēs pārvērst par valsts ekonomiku, un viss būs kārtībā. Bet, ja nopietni, manā skatījumā vajag atbalstīt vismaz šo sistēmu, lai zagļi neizietu ārā.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu rūpīgi izanalizēt šo priekšlikumu un padomāt par tām sekām, kādas var iestāties. Šeit neiet runa par kaut kādām ambīcijām vienam vai otram deputātam, bet jāpadomā par sistēmu. Nesen Aizsardzības un iekšlietu komisija pabeidza gatavot otrajam lasījumam likumprojektu — Kriminālsodu likums, tas ir ļoti cieši saistīts gan ar 79., gan ar 80.priekšlikumu, tāpēc ka mēs paredzam, ka no Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma lietu pārvalde tiks nodota Tieslietu ministrijai. Finansējuma nav, lai mēs normāli atrisinātu jautājumu par Ieslodzījuma lietu pārvaldes nodošanu no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, ir nepieciešams vēl papildu finansējums. Ja mēs izbalsosim šīs divas normas, 79. un 80.priekšlikumu, kolēģi, tad tas nozīmē, ka arī valdība nevarēs izpildīt deklarācijā solīto, ka no nākamā gada 1.janvāra cietuma sistēma pāriet Tieslietu ministrijas sastāvā. Tāpēc, ka, pirmkārt, sardzes pulks un cietuma sistēma nav pārgājusi uz profesionālo apsardzi, ir nepieciešami papildu līdzekļi. Ja mēs gribam sagraut šo sistēmu, tad mēs varam neatbalstīt šos priekšlikumus. Vēl jo vairāk, kā es pirmīt arī uzstājos, tas nekādā veidā neietekmē mūsu valsts budžetu. Valsts robežbūvei ir paredzēti, noslēgti līgumi apmēram 5,5 miljonu latu apmērā. Lieki ir apmēram 2 miljoni un ar to, ka mēs papildus iedalām šai sistēmai naudas līdzekļus, mēs visi kopā būsim ieguvēji. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 79. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 39, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

80.priekšlikums neguva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 80. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 42, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

81.priekšlikums arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 81.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 43, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

82.priekšlikums arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 82.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 35, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

83.priekšlikums jau tiks atbalstīts 97.priekšlikumā, līdz ar to lūdzu šeit neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekāpjas. Neprasa balsojumu. Paldies!

A.Poča.

Līdzīgs ir arī 84.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Poča.

85.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 85. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 41, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

86.priekšlikums tiks atbalstīts 99.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča.

87.priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedokļiem. Deputāts Grīgs prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 87. — deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 42, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

88.priekšlikums atbalstīts 100.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons. Noņem, neuztur balsojumu. Paldies! Tālāk lūdzu!

A.Poča.

89.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89. — deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 33, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

90.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Šajā maratonā es gribēju dažus ciparus nosaukt sakarā ar šo priekšlikumu. Es gribētu vērst uzmanību, ka blokā, kas saistīts ar militārām struktūrām Latvijā, ir diezgan ievērojami līdzekļi. Un šeit mums paredzēts robežu izbūvei avots, par to tika runāts, bet es gribu vērst uzmanību uz to — ja ņemam pirmā lasījuma budžetu, tad valsts Aizsardzības ministrijas budžets ir 32,8 miljoni, Iekšlietu ministrijas sistēmā robežapsardzei ir 10,3 miljoni, Iekšlietu ministrijas sistēmā valsts robežas izbūvei — 7,6 miljoni, Satversmes aizsardzības birojam — 0,9 miljoni. Kopā tas ir 51,6 miljoni latu. Un ja mēs ņemam Latvijas iekšzemes kopproduktu iepriekšējā gadā, tas ir 3 miljardi 700 miljoni latu, tas iztaisa 1,36% no iekšzemes kopprodukta. Es gribētu vērst jūsu uzmanību par lielo ažiotāžu, kad runā par 1% no iekšzemes kopprodukta, ko jāveltī mūsu aizsardzības vajadzībām. Es domāju, ka tas ir nepatiesi, precīzi ir šie cipari, cipari ir tiepīga lieta, un ar šiem cipariem vajadzētu mums parādīt arī sevi pret ārvalstu struktūrām. Tāpēc arī liela gaušanās par līdzekļiem gan pedagogiem, gan citiem, es domāju, ka šis kopējais militārais komplekss — ir jāpārdomā, vai šeit mēs varam iet tik strauju soli kā mēs ejam. Bet katrā ziņā tas ir skaitāms kopā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu akcentēt to radioklausītāju uzmanību, kuri pašlaik mūs vēl klausās, vienam mazam, bet tādam būtiskam varbūt argumentam.

Tad, kad mēs runājām par aizsardzības spēkiem, kad mēs runājām par to, kā tērēt naudu, kā tērēt naudu pasūtījumiem, kur var izvietot celtniecībā un tā tālāk un tā tālāk, tas viss ir skaisti. Tur mēs noņemt negribam. Kad mēs runājam par Labklājības ministrijas atbalstu, tur ir tādi mazsvarīgi apsvērumi, ka kaut kādi tur tie pensionāri, kas, kā viens otrs šodien teica, netīšām vēl palikuši dzīvi, ka kaut kādai jaunatnei sporta vajadzībām. Manā skatījumā ir skaidrs, ka jūs neatbalstīsiet šo labojumu, bet man ļoti gribas, lai cilvēki no malas saprot, uz ko jūs esat gatavi budžeta naudu tērēt un uz ko nekad un ne pie kādiem apstākļiem naudu netērēsiet. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kalniņa kungs! Es domāju, ka jūs nedaudz kļūdaties. Ja jūs pieskaitāt valsts robežapsardzes būves budžetu klāt pie valsts aizsardzības budžeta, tad tā ir alošanās. Nav tiesa! Es jums ieteiktu iepazīties, kas ir robežbūve, no kā tā sastādās, kas tā par naudu un cik liela loma robežbūvē pieder Aizsardzības ministrijai.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Valdis Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, veidojot dažādus pārskatus par finansējumu procentiem no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai vai kādai citai valsts nozīmīgai sfērai, pastāv dažāda pieeja. Bet ir arī izkristalizējušies pamatprincipi, kuri pasaulē ir diezgan labi zināmi.

Jāsaka, ka savā laikā tiešām robežapsardzība tika veidota aizsardzības ietvaros, aizsardzības sistēmas ietvaros. Un tieši pateicoties vai starptautiskā spiediena iespaidā, ka šāda vienota robežapsardzības sistēma nav pieļaujama no starptautiskajiem, varētu pat teikt, tiesību principiem, tas bija par pamatu tam, ka robežapsardzība tika nodalīta un nolikta tur, kur tā šobrīd atrodas, — iekšlietu sistēmas sastāvdaļā.

Runājot par valsts robežbūvi, es gribu teikt, ka tomēr acīmredzot ir jāapskatās, kas uz robežas ir jāveic. Mēs jau lielākoties civilie cilvēki vērojam robežu tikai pēc tiem robežu šķērsošanas punktiem, kurus mēs redzam vai nu lidostā, vai Grenctālē, vai šeit, Ainažos. Tie ir tikai daļa no punktiem. Tajā pat laikā ir jāveic visas robežas apsardzība un kontrole. Un tā prasa zināmas investīcijas. Tas faktiski ir vairāk Eiropas Savienības jautājums — saglabāt šo naudu vai nesaglabāt. Šeit ir iesniegti vairāki priekšlikumi, varētu teikt, sadalīt robežu apsardzībai un robežu būvei veltītos līdzekļus. Ja mēs pieiesim pie šādas politikas un sadalīsim visu šo naudu par sīkām lietām, un katra no šīm sīkajām lietām tiks dotēta, kopumā ņemot, robeža kārtējo reizi paliks nesakārtota, un tāpēc šāda pieeja nebūtu atbalstāma.

Burvja kungs izteicās par aizsardzību, ka aizsardzībai ļoti daudz tiek celts un būvēts. Burvja kungs, es jūs uzaicināšu nākamajā reizē, kad es braukšu apmeklēt kādu no bruņoto spēku vienībām, apskatīsimies, kāds ir reālais stāvoklis. Tur ļoti daudz ir jāinvestē, lai tikai būtu normāli varbūt darba apstākļi un dienesta apstākļi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča. (No zāles deputāte A.Poča: "Lūdzu balsot!")

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 90.priekšlikumu — Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 50, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

(LC) . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija akceptēja 91., 92 un 93.priekšlikumu, lūdzu arī jūs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 91., 92. un 93.priekšlikumu.

A.Poča.

94.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Viola Lāzo. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!

V.Lāzo

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Počas kundze! Būtu vēlams 91. un 92. priekšlikumu nolasīt mutiski, jo otrajā daļā daļai deputātu diemžēl izdrukā atšķiras baltas lappuses.

A.Poča

(LC) . Tā jau arī ir jābūt. Tā ir iekšējā pārdale.

Sēdes vadītājs.

Tā ir iekšējā pārdale. Tā visiem deputātiem ir vienādi.

A.Poča.

Šeit ir vienkārši palielināti kopējie ieņēmumi par 29 000 par kopējo summu, kas ir maksas pakalpojums, šie paši ieņēmumi. Tur nemaz neparādās izdevumu daļa pie 92. priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Tātad par 91., 92. un 93. priekšlikumu iebildumu nav.

Atklājam debates par 94.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Vispār šis priekšlikums bija balvas samazināt un novirzīt Izglītības ministrijas balvām, jo skolniekiem un studentiem par izciliem sasniegumiem ir tikai 5000, toties sportistiem ir pusmiljons. Ja jau mēs tā krītam par to izglītību, tā cildinām, tad es domāju, ka ir jābūt kaut kādai vienādībai. Vajadzēja pielikt. Par cik izglītības sistēma, pēc vadošās koalīcijas domām, nav cildināma, tad tas ierosināts novadīt uz pensionāru fondu.

Un vēl. Te mēs baigi runājam, ka neesot naudas. Man tikko pienesa dokumentus. 67 kuģi, kas pieder "Latvijas kuģniecībai" un kurus grib pārdot par 200 miljoniem latu, tātad katrs kuģis maksās 2,9 miljoni, bet tos kuģus, kad savā laikā būvēja, mēs maksājām 10–15 un pat 100 miljonus. Tā kā mēs domājam, ka būs vien jāliek, lai kuģi strādā. Tad nevajadzēs tās kapeikas vākt un domāt, no kurienes ņemt naudu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 94.priekšlikumu — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 27, pret — 52, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

(LC) . Lūdzu atbalstīt 95.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Arī 96.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

97., 98., 99. un 100. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 97., 98., 99. un 100.priekšlikumu. Tālāk lūdzu!

A.Poča.

Nav guvis atbalstu 101.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 101.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 48, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 102. un 103. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners... Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mani iebildumi ir par 103. priekšlikumu. Gan Valsts prezidente, gan Ministru prezidents un Tautsaimniecības komisijas vadība ir saņēmuši meža darbinieku iebildumus par pārlieku steidzīgo Latvijas mežu nozares valsts pārvaldes optimizāciju. Jau šajā gadā tātad ir paredzēti budžeta grozījumi, novirzot jaunveidojamajai valsts akciju sabiedrībai, kura pārvaldīs Latvijas valsts īpašumā esošos mežus, 1 miljonu latu. Bet joprojām nav veikta attiecīgo likumdošanas aktu sakārtošana. Un nav arī apstiprināta meža attīstības koncepcija Saeimā. Mežu darbiniekiem ir radušās bažas, ka varētu tikt veikta arī šai akciju sabiedrībai atsevišķos gadījumos sekojoša valsts meža privatizācija, ja šie likumi Saeimā netiek apstiprināti.

Un tā kā projektā ir arī daži trūkumi, ko meža darbinieki ir saskatījuši, tad nevajadzētu steigties ar budžeta līdzekļu novirzīšanu no valsts mežu pārvaldes jaunveidojamās akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitālam. Galvenokārt projektā varētu būt šādi trūkumi, ka centrālo meža dienesta aparātu ir paredzēts palielināt no 50 līdz 146 darbiniekiem, tātad par 290%, bet mežsargu skaitu, tātad tos, kas sargā mežu uz vietām, samazināt no 1840 līdz 820 cilvēkiem.

Un tātad mežu darbinieki ierosina rūpīgi pārdomāt šo koncepciju, apspriest to arī Saeimas komisijās, arī Ministru kabinetā tā vēl nav akceptēta, un izsaka priekšlikumu, ka varētu būt vienkāršāka iespēja šo reorganizāciju veikt tad, kad būs veikta jau pašvaldību reforma. Lai divas reizes nevajadzētu ķerties pie meža sistēmas reformām, kurām daļēji ir jāatbilst arī šīm pašvaldībās veiktajām reformām, un iesaka arī, ka varētu veidot īpašu inspekciju, kura faktiski jau tagad ir izveidota un darbojas kā meža un medību valsts inspekcija un kura nav pakļauta Valsts meža dienestam, un šai inspekcijai varētu būt tā kontroles funkcija, tādējādi novēršot to konfliktu, ka valsts meža darbinieki reizē ir meža apsaimniekotāji un arī uzraudzītāji gan privātmežos, gan valsts mežā. Tātad izveidot atsevišķu inspekciju no šiem pašiem meža darbinieku nozarē strādājošajiem.

Un tāpēc es iesaku nesteigties ar šī miljona ieskaitīšanu jaunveidojamās akciju sabiedrības pamatkapitālā, kamēr likumdošanas bāze nav sakārtota, jo līdzšinējie likumi par valsts un pašvaldības zemes īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā neparedz valsts mežu ierakstīšanu uz valsts akciju sabiedrības vārda, kā to paredz akciju sabiedrības nolikums un arī Ministru kabineta priekšlikumi, un šīs darba grupas priekšlikumi, un to vajadzētu mazliet pagaidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aigars Kalvītis — zemkopības ministrs.

A.Kalvītis

(zemkopības ministrs). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Runājot par meža reformu, es nedaudz raksturošu pašreizējo situāciju un īsos vārdos atbildēšu uz tiem argumentiem, kurus izteica Seiles kundze, un nedaudz tos arī apgāzīšu.

Pirmām kārtām, zemes reformas gaitā ir izveidojušies 153 000 privātu mežu īpašnieku. Mēs visi zinām, kā viņi apsaimnieko šobrīd mežus un kāda situācija ir privāto mežu sektorā.

Otrām kārtām. Mežrūpniecība ir viena no aktīvākajām tautsaimniecības nozarēm, kuru varētu padarīt vēl aktīvāku un efektīvāku, veicot mežu institucionālo reformu. Valsts pārvaldes civiliestādes veic gan valsts pārvaldes funkcijas, likumu ievērošanas uzraudzību, gan pārstāv valsti kā mežu īpašnieku tirgū. Un mēs zinām, kādas problēmas šobrīd ir ar ilgtermiņa nomas līgumiem un kādas nekārtības šobrīd notiek arī ar valsts mežu nomu. Jautājums ir par to, vai valsts meži tiks privatizēti. Es gribētu vērst visiem uzmanību arī uz valdības deklarāciju, kur skaidri un nepārprotami ir teikts, ka valsts meži netiks privatizēti. Netiks privatizēti. Izveidojot valsts akciju sabiedrību, šīs akciju sabiedrības uzdevums būs pārvaldīt valsts mežus. Valsts meži paliks valsts īpašumā. Un gadījumā, ja šī akciju sabiedrība pārvaldīs slikti šos mežus, tiks atrasts cits pārvaldītājs un mežs paliks valsts īpašumā. Tas ir nepārprotams šīs reformas uzstādījums.

Runājot par to, ka šis projekts ir ļoti maz diskutēts sabiedrībā, es gribētu teikt, ka tās ir pilnīgas muļķības. Jau veselu gadu par to tiek runāts gan presē, gan radio, gan visdažādāko nozaru sanāksmēs.

Projekts šobrīd ir atspoguļots 39 preses publikācijās, 5 radiopārraidēs, 3 TV raidījumos un papildus arī aptaujāti 5000 nozarē strādājošo cilvēku. Tā ka principā šis jautājums ir izdiskutēts jau plaši, un mēs visi labi zinām, ka katra reforma un katras pārmaiņas izraisa visdažādākās emocijas. Ir ļoti labi šobrīd dzīvot daudziem, un kas būs tad, ja kaut kas mainīsies.

Ja runājam par strādājošo skaitu, tad funkcijas, izveidojot valsts akciju sabiedrību un pārveidojot Valsts meža dienestu, nemazināsies. Tiem pašiem cilvēkiem tas pats būs jādara. Tikai reformas rezultātā tiks atdalīta administrēšanas funkcija no politikas un uzraudzības veidošanas funkcijas. Un nevar vieni un tie paši cilvēki nodarboties ar visām šīm trijām lietām. Tas neveicina nozares stabilitāti.

Tā ka principā tas ir viss, ko es jums gribēju pateikt, un aicinātu Saeimu atbalstīt šo reformu un virzību uz priekšu, lai mēs varētu vismaz šinī nozarē ieviest arī skaidrību.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi deputāti! Iespējams, ka pilnīgi viss šajā jautājumā, ko teica ministra kungs, tā arī ir un atbilst taisnībai, un šāda reforma varbūt ka ir arī lietderīga, taču mēs vakar frakcijā apspriedām šo jautājumu, diezgan daudz debatējām un uzskatījām, ka nebūtu varbūt no procedūras viedokļa pareizi veikt budžetā pārdali, iedalīt vienu miljonu struktūrai, kura vēl nav izveidota.

Tajā brīdī, kad ministrija strādās, valdība apstiprinās visus dokumentus un izveidos valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", tad arī varēs lemt par līdzekļu piešķiršanu. Līdz ar to mūsu frakcijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Man, protams, ļoti patika un es pilnībā atbalstu to, ko teica Anna Seile, bet tā bija runa par tehniku. Bet, ja mēs runājam par būtību, tad tieši šeit arī tā būtība ir. Valsts akciju sabiedrības tiek veidotas kā mehānisms, lai likvidētu nozari. Es pilnīgi ticu Kalvīša kungam, ka viņš ir goda cilvēks, un tas, ko viņš teica, ir tas, ko viņš domā. Netiks privatizēti Latvijas meži. Tieši tā. Bet tad kurš var atbildēt uz jautājumu, priekš kam tiek veidots šis mehānisms? Ja kāds šaubās, ka šis mehānisms nostrādās, paskatieties uz "Latvijas kuģniecību", kura šodien jau neskaitāmas reizes tika pieminēta. Kuģniecība, kura bija spējīga un būs spējīga daudz naudas pelnīt, tika mākslīgi nostādīta situācijā, ka tā nav spējīga pati sevi uzturēt, izveidota valsts akciju sabiedrība un tagad steigšus, kamēr mēs te sēžam un snaužam, kā viens otrs, iet uz privatizāciju. Iet uz privatizāciju, un es tā domāju, ka šī valdība strādā pietiekoši fiksi, tas tiks iztaisīts. Tātad Latvijā būs likvidēta viena nozare.

Pašlaik priekšā stāv mežs. Tas nav mazāk nozīmīgs par kuģniecību. Un arī valsts akciju sabiedrība, ar goda vārdu, ministra goda vārdu, ka tā netiks privatizēta. Bet šis ministrs agri vai vēlu nomainīsies no sava amata, goda vārdu paņemot līdzi.

Bet Latvija paliks bez mežiem. Man, protams, būs ļoti nepatīkami, ka Kalvīša kungs paliks bez goda vārda. Bet daudz sāpīgāk būs tieši tas, ka Latvija paliks bez mežiem tāpat kā bez kuģniecības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lieta nav tik vienkārša. Es varētu sākt no otra gala. Daudzi no jums jau ne vienu vien gadu dzird par celulozes rūpnīcu. Un visi mēs domājam, kad būs celulozes rūpnīca Latvijā, kas būtu loģisks izstrādes augšējais punkts. Bet tad ir viens jautājums — ko ieguldīt celulozes rūpnīcas kapitālā? Naudu. Tik daudz mums naudas nav, lai paturētu zināmu daļu kopā ar investoriem, kas, lielākoties acīmredzot konkursa kārtā, būs lielākā pasaules celulozes firma. Tātad guldīt mežu iekšā. Bet tad ir jautājums — kā guldīt mežu? Nevar vienkārši tā guldīt mežu. Kurš tad guldīs? Meža departaments? Mežu ministrija, lauksaimniecības ministrija, valdība, tā nevar izdarīt. Tas ir vēl sliktāk. No otras puses, mēs nekad nedrīkstam sākt būvēt celulozes rūpnīcu šeit, ja nav skaidra visa ķēde. No tā, ko jāvāra priekš papīra, tālāk skaidām, visiem tiem atlikumiem, beidzot līdz pat celmam noejam lejā. Šī shēma ja nav līdz galam, tad ir vakars. Es esmu runājis ar lielākiem šo te rūpnīcu īpašniekiem Somijā, Skandināvijā. No Dieva puses, to mēs darīt nedrīkstam. Kāpēc es sāku ar to galu? Tāpēc, ka mēs paskatāmies uz leju. Es pilnīgi saprotu bažas tāpēc, ka mēs neprivatizējam mežus. Tāpēc, ka privātie meži Latvijā puse jau ir. Puse ir valsts meži, puse ir privātie un pavisam nedaudz pagasta meži.

Nē, es domāju, ka šeit mērķis ir drusku cits. Ja ir valsts akciju sabiedrība, ministrs drusku nokļūdījās, viņš teica, ka pārvalda, valsts akciju sabiedrība ne tikai pārvalda, tā faktiski arī apsaimnieko. Apsaimniekošana nozīmē arī uz uzņēmējsabiedrības principiem slēgt izsoles, līgumus vai ilgtermiņa līgumus. Līdz šim ilgtermiņa līgumi un izsole, it sevišķi ilgtermiņa līgumi, netiek slēgti no biznesa viedokļa. Tie tiek slēgti no citiem principiem, kuri diemžēl nenes lielu labumu, valstij tai skaitā. Paskatieties kaut vai tos jautājumus, ka ir jāatjauno meža ceļi pēc izciršanas un tā tālāk. Tas nav noticis. Vai jāliek nauda iekšā. Kāpēc tur ir 1 miljons? Man nupat prasīja kolēģi, vai nevar likt kaut ko mantisku? Tā ir pirmā nauda. Tā ir pirmā iemaksa. Tas nozīmē, ka faktiski tālāk kapitāls tiks palielināts, pakāpeniski mežu ieguldot tajā sabiedrībā. Bet tā ir simtprocentīgi valsts akciju sabiedrība.

Un tagad pēdējais. Nauda ir vajadzīga, protams, tāpēc ka nebūs vairāk finansējuma no budžeta. Un sākumā, kamēr akciju sabiedrība nesāks strādāt ar peļņu, būs nepieciešami arī zināmi līdzekļi, lai varētu tos tērēt. Bet pati būtība ir citur. Es tūlīt beigšu. Jautājums ir cits. Jautājums ir par to, kā sašūt šo ķēdi kopā. Un iedomājieties, ir valsts akciju sabiedrība, apakšā ir vairāk nekā 330 dažāda līmeņa izstrādātāju, kas cērt un pārdod vai nu apaļkoku, vai izstrādā tālāk zāģmateriālus un tā tālāk. Līdz šim tā sakarība ir bijusi tāda, ka tā nav balstīta uz uzņēmējdarbības un biznesa principu. Tur, kur nav biznesa principa, tur ir ziepes. Un es domāju, ka šis solis ir pareizs. Pie kam es gribu atcerēties, ka šis priekšlikums, ja mēs politiskā spektrā runājam, šis priekšlikums nāca vēl no vecās valdības, un es atceros, ka mežu ministrs to cītīgi aizstāvēja un es viņu atbalstīju. Es domāju, ka šo priekšlikumu vajadzētu atbalstīt kā pirmo soli, protams, rūpīgi sekojot tam, ko teica Seiles kundze. Bet Požarnova kungam man ir viena cita lieta, kas ir jāsaka. Nevar izdarīt tā, kā jūs sakāt. Ja iet tā, ka papriekšu nodibina un pēc tam pieņem lēmumu, tad ir vēlreiz jāgroza budžets. Jo Krastiņa kungam nav tiesību ieguldīt kapitālā kaut ko iekšā, ja nav pieņemts šeit lēmums Saeimā. Un tad ir jāgriežas vēlreiz pie budžeta grozījumiem. Nevar vienkārši nodibināt valsts akciju sabiedrību un pēc tam teikt, ka vajag ielikt kapitālu, bet tad ir jāsasauc vēlreiz Saeima un jātaisa vaļā budžeta likums. Es noteikti to atbalstītu pie stingras kontroles. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, ir jāizskata 11 deputātu ierosinājums Saeimas Prezidijam — turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi 5.augusta sēdes darba kārtības jautājumi. Vai ir iebildumi? Nav. Nākamajam vārds debatēs Imantam Burvim — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patika Ivara teiktais par mērķi un rezultātiem. Visus 10 gadus mēs strādājam ar mērķi — laimi Latvijas tautai. Es esmu ar mieru, lai visi bijušie premjeri iziet uz ielas un uzprasa cilvēkiem, cik laimīgi viņi ir. Tātad mērķis un rezultāts ir diametrāli pretēji. Es pilnīgi varētu piekrist visam tam, ko teica Ivars Godmanis, bet viņš šoreiz runāja par to, kā, nevis priekš kam. Jā, mehānisms ir pareizs — ir izveidota valsts akciju sabiedrība, 100% valsts kapitāla. Tas ir mērķis. Bet es šodien varu pateikt, kāds būs rezultāts. 100% personīgā kapitāla, ne valsts. Es nezinu šodien varbūt tās personas uzvārdu. Un tāpēc es vēlreiz saku, šis ceļš, šis mehānisms ir tikai un vienīgi Latvijas valsts mežu pārvēršanai privātā mežā.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Lavijas radioklausītāji! Mums valsts akciju sabiedrību ir bijis daudz. "Latvijas gāze" arī bija valsts akciju sabiedrība, 100% piederēja Latvijai. Tagad kas pieder? Tagad mums uzliek abonenta maksu maksāt. Par ko? Par to, ka par cilvēku naudu, kuru viņi bija nopirkuši, bija izveidota sistēma, kur nekas nav ielikts iekšā.

"Latvijas dzelzceļš". Tagad nezina, kā tikai tikt no tiem pasažieriem vaļā. Jo tas jau arī patiesībā ir pārvērties pavisam par citu struktūru, un valsts budžetā tas nenes neko iekšā.

"Lattelekom" — 51%, ko tas ir ienesis mūsu budžetā pensionāru fondā? Neko nav ienesis un neienesīs iekšā. Nu un tagad par jūrniecību jau teica kolēģis, un tagad atliek Latvijas meži. Jā, dārga manta, tā, protams, arī ir jānolikvidē. Bet es jums pateikšu, ka ar visām šitām likvidācijām mēs pazaudēsim, Latvija pazaudēs ekonomisko neatkarību. Un tad varēsiet staigāt un lūgties pie tām durvīm, pie kurām vienu, otru reizi vajag ilgi klauvēt, kamēr tas ārzemnieks atver tam latvietim. Tāpēc man rada izbrīnu, ka mēs nevaram atrast naudas līdzekļus citām vajadzībām, kuras ir vajadzīgas, bet šim jau ir paredzēts, un tur ir atrasta tā nauda. Un tad mēs sakām, ka budžetā naudas nav. Un tagad domājam, kas ko māna.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile — otro reizi.

A.Seile

(TB/LNNK). Īsi. Atšķirībā no vairākiem runātājiem es gribu piebilst, ka mežu nozarē reorganizācija ir vajadzīga. Bet tā nav vajadzīga tik sasteigta. Un šo naudu var pārplānot nākamā gada budžetā. Nekāda nelaime no tā nebūs. Bieži vien mums tā iznāk, ka mēs aiz kokiem neredzam mežu. Bet pašlaik tiešām ir ļoti daudz pretrunu, un projekts paredz, ka tāpat kā līdz šim divas trešdaļas koksnes resursu varēs realizēt nevis par tirgus cenām, bet gan par administratīvi noteiktām cenām, kas nes zaudējumus valstij. Un ne jau šis iemesls vien. Tik tiešām, tāpat kā Tūrisma aģentūra, mēs nevaram pārveidot par valsts akciju sabiedrību, kas jau sen ir ieplānots un iecerēts, arī šeit mēs nedrīkstam sākt ar jaunas valsts akciju sabiedrības veidošanu, ja mēs neesam šo procesu nostiprinājuši likumdošanā. Izdarīsim to šogad, un nākamgad tad iedalīsim arī šo miljonu.

Un, manuprāt, šī reorganizācija bankrota gadījumā tomēr ir bīstama, jo akciju sabiedrības statūtos, ar kuriem vairāki deputāti no Tautsaimniecības komisijas ir jau iepazinušies, paredz, ka bankrota gadījumā, tas ir, ja būs, piemēram, paņemts liels kredīts, kuru nespēj atdot, privatizāciju veic aģentūra, Privatizācijas aģentūra. Nu kur tad paliek meži, kuri ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts akciju sabiedrības vārda?

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Vispirms par 102.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 103. — finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 32, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Poča

(LC) . Nākamais ir deputāta Bojāra priekšlikums, kas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 104. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 46, atturas — 8. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča.

105.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 105.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 47, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu deputātus atbalstīt līdzīgi kā to atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis vēlas runāt, par kuru priekšlikumu? Par 106.priekšlikumu. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es vienīgais gribēju pievērst uzmanību, ka aprūpes iestādēm šī nauda tiek pārņemta uz administrēšanu, latviešu valodā tātad, no lietas uz izmantošanu ierēdņu aparāta darbam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav par 106.priekšlikumu. Par 107. priekšlikumu līdz 117.vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!

A.Poča.

118. priekšlikums ir iestrādāts jau alternatīvajā un atbalstītajā 60.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt līdzīgi kā atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumi atbalstīti.

A.Poča.

Paldies! 132., Juridiskās komisijas, priekšlikums ir atbalstīts alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 133.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Komisija noraidīja 134.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 134.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Komisija neatbalstīja 135.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 135. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 49, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Komisija neatbalstīja 137.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

136.priekšlikumu.

A.Poča.

Es atvainojos, 136.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kārtējo reizi gribēju pievērst jūsu uzmanību, ka katru reizi netiek atbalstīta naudas samazināšana ierēdņiem, tātad civildienests, un naudas nodošana Labklājības ministrijai. Man nav skaidrs, kāpēc tie, kuriem tas ir dzīvības jautājums — "Tēvzemei un Brīvībai" — negrib aizstāvēt savu ministru. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 136. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 48, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

137. priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 137.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 50, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Neguva atbalstu arī 138.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 138.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 48, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 139.priekšlikumu, kas maina tikai programmas nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija saistīti ar līdzekļu pārdali un kuriem bija seguma avots, nākamie priekšlikumi par finansējuma izmaiņām programmām bez norādītā seguma avota.

Kā pirmais ir Saeimas Prezidija iesniegums — nesamazināt jeb atjaunot izdevumus Saeimai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieprasa balsojumu? Nav pieprasījuma. Lūdzu tālāk!

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Rudeviča priekšlikums — novirzīt, nenorādot seguma avotu, 20 tūkstošus reģionālo centru izveidei. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Noņem priekšlikumu. Paldies!

A.Poča.

Līdz ar to mēs esam nonākuši pie 4.tabulas, kur ir apkopoti priekšlikumi valsts izsniedzamiem galvojumiem 1999.gadam. Šeit ir saņemti trīs priekšlikumi. Pirmais ir deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt galvojuma sarakstu ar galvojumu Rīgas Juridiskajai augstskolai ēkas rekonstrukcijas finansēšanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Kā nākamais ir identisks priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Kalniņš un deputāts Apinis. Ļoti nedaudz atšķiras summas. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 143. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Atvainojiet, pārtraucam balsošanas režīmu. Atklājam debates. Deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis varbūt ir tāds neliels sīkums, tikai tā ir varbūt tāda maza ilustrācija, ka noraidīts ir šis priekšlikums, kā mēs domājam virzīties tautsaimniecībā uz priekšu, kāda saimnieciskā rosība varētu būt. Šajā konkrētajā gadījumā ir priekšlikums no Vācijas — simtprocentīgs vācu bankas kredīts — saņemt 10 miljonu vācu marku aizdevumu ar ļoti zemiem procentiem, ilgtermiņa tipa, lai varētu Latvijas Hipotēku un zemes banka vēl tālāk attīstīt uzņēmējdarbību, kreditēšanu. Es gribētu piebilst to, ka šobrīd mūsu kredītprocenti pēdējā brīdī nacionālajā valūtā ilgtermiņa kredītiem Latvijā bija 15,1%, Lietuvā — 10,8% Igaunijā — 10,7%, nerunājot par tādām valstīm kā Vācija, kur tie ir 4—6% ietvaros, tāpēc akūti ir nepieciešami lēti kredītresursi, ilgtermiņa tipa, un šajā ziņā viens tāds mazs solis ir šādu galvojumu iespējamība, lai tiktu pie šiem kredītresursiem. Minētā nosauktā banka, kā jūs zināt, ir tipiska kreditēšanas banka vidējiem uzņēmumiem, tāpat kā šī nosauktā vācu banka, kas veido vidusslāni. Un man ir priekšlikums, lai atbalstītu šo lietu, ja mēs atbalstījām par Juridisko augstskolu šādu galvojumu, ko es uzskatu par neloģisku, jo mēs paātrināti virzām humanitāro izglītību, kas mums kādreiz atsauksies uz Latvijas tautsaimniecību. Pamatā nākotnē būtu jābūt eksaktām zinātnēm, kas prot ražot un konstruēt mašīnas, materiālus un tā tālāk. Es domāju, ka šinī gadījumā vajag aktivizēt kreditēšanu ar starptautiskajā praksē pieņemamiem procentiem un nosacījumiem. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šobrīd Latvijas valdībā nav nevienas partijas, kura savā priekšvēlēšanu programmā nav norādījusi to, ka viņa visiem spēkiem, cik nu tai būs, atbalstīs mazā un vidējā biznesa attīstību. Priekšlikumā neiet runa par to, ka vajag subsidēt šo biznesu. Šeit runa ir tikai un vienīgi par kredītu. Šis balsojums parādīs, cik godīgas ir un nākotnē būs visas partijas, kuras saviem vēlētājiem un mazajai un vidējai biznesa daļai atbalstīs, šodien valdībā esošā valdošā koalīcija. Un tad lai skatās šie vēlētāji, cik jūs godīgi pildāt to, ko jūs solījāt. Vai patiešām mazais un vidējais bizness ir vajadzīgs? Es jau saprotu, ka dažiem tas traucē. Un šobrīd izšķirsies, vai tas traucē arī Latvijas parlamentam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

Vajadzētu savlaicīgi iesniegt. Labi, vārds Edmundam Krastiņam, finansu ministram.

E.Krastiņš

(finansu ministrs). Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Valdība neapstiprināja šo prasību pēc galvojuma faktiski viena iemesla dēļ, un tas ir īsais laiks, kas ir palicis līdz gada beigām, un fakts, ka diemžēl mēs uzskatām, ka pašlaik programma mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai Hipotēku un zemes bankai vēl nav tādā gatavības stadijā, lai šīgada laikā tādu programmu uzsāktu. Diemžēl arī šobrīd Hipotēku un zemes banka darbojas bez padomes, jo vecā valdība to nepaspēja iecelt un jaunā vēl nav paspējusi iecelt. Faktiski vispirms mums jāveic virkne pasākumu, lai sakārtotu Hipotēku un zemes bankas vadību, izveidotu šādu programmu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai, un, izskatot 2000.gada budžetu, mēs šādu galvojumu acīmredzot tad varēsim iekļaut nākamā gada budžeta projektā.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mēs jau esam pieraduši pie juridiskās ekvilibristikas, bet tie, kas klausās mūs šobrīd, var arī nesaprast. Edmunds Krastiņš ļoti godīgi pateica: "Valdība neatbalsta šo priekšlikumu tikai tāpēc, ka rezultāta nebūs šīs valdības darbības laikā." Un viņa nav gatava strādāt uz nākotni. Latvijai nedrīkst būt nākotne!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Aija Poča, lūdzu! Komisijas vārdā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 143.priekšlikumu — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 34, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Vai deputāts Pēteris Apinis uztur balsojumu? Neuztur. Paldies! Tālāk lūdzu!

A.Poča.

Līdz ar to mēs nonākam līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" likuma tekstam. 1.tabula. 1.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atļauju Saeimai izdarīt labojumus attiecīgi minētajos pantos, ja balsojuma rezultātā šeit kaut kas mainīsies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs. Atvainojiet! Neviens debatēs nav pieteicies par 1.priekšlikumu. Tālāk lūdzu! Tas ir atbalstīts.

A.Poča.

Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

3.priekšlikums ir deputāta Kalniņa priekšlikums, kas bija saistīts ar mūsu iepriekšējo balsojumu, tātad nav atbalstāms un balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu!

A.Poča.

4.priekšlikums bija deputāta Apiņa priekšlikums, kurš noņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk 5.priekšlikums.

A.Poča.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Edmunds Krastiņš, finansu ministrs.

E.Krastiņš

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Es tikai gribēju sniegt mazu paskaidrojumu. Jūs droši vien atceraties, ka valdība lūdza palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par 1 miljonu latu, lai piedalītos Rīgas Komercbankas sanācijā, taču tā kā ir informācija, ka 35 deputāti iesnieguši pieprasījumu izsludināt tautas nobalsošanu par vienu no šodien izskatāmajiem likumiem, tad valdība nevarēs pieņemt lēmumu piedalīties šajā sanācijā tik ilgi, kamēr nebūs skaidrs, cik līdzekļu būs vajadzīgs, lai šādu tautas nobalsošanu sarīkotu. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, pagājušā gada Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošana kopumā ir izmaksājusi 1,5 miljonus latu. Pieņemot, ka tautas nobalsošana viena pati izmaksās 1 miljonu latu, tātad man jārēķinās, ka šis papildu 1 miljons būs jāizlieto tautas nobalsošanas organizēšanai.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kā šodien Dobeļa kungs teica, te ir cilvēki, kas var nesaprast "pa latviski pateikto". Es pārtulkošu latviski to, kas nupat tika pateikts: "Vienmēr un visur valdi un skaldi princips." Edmunds Krastiņš šodien nostādīja pensionārus pret krājbankas akcionāriem un ieguldītājiem. Vienus pret otriem.

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad jautājums, kuru finansu ministrs aizskāra, par Rīgas Komercbankas sanāciju. Es pieļauju, ja pretendē uz 1 miljona latu izdalīšanu, tad vajadzētu būt kaut kādam minimālam pamatojumam, kāpēc mēs to darām. Kāpēc mēs to darām, bet deputātu rīcībā šāda pamatojuma nav. Tātad ko dara citi akcionāri Rīgas Komercbankā, ko dara Latvijas Banka un ar kādu summu (tā arī ir Latvijas nauda, kas ir Latvijas Bankā), bet šādas informācijas nav. Es gribētu teikt, lai neiznāktu banku lietās kārtējā skolas mācība, kā viena otra liela bankas vadības persona jau vairākus gadus deklarē.

Bija Baltijas banka. Berija kungu vadāja kā Irānas šeihu šeit, Latvijā, un beidzot no viņa atvadījās. Es gribu šeit, ja balso par 1 miljonu, tā ir mūsu nauda, lai būtu skaidrība, pamatojums, kas tur notiks, kāds būs tas mehānisms.

Arī nesenais gadījums ar Unibanku pagājušajā gadā, kad noslēdza ar ļoti lieliem zaudējumiem, kur arī valsts ieguldīja ļoti lielus līdzekļus, es domāju, tas ir neprasmīgas Unibankas vadības dēļ, ka līdz ar to ir jāpaaugstina kredītu procenti šogad, lai sašūtu šos galus kopā. Tāpēc, ja mēs lemjam par naudu, tad jābūt arī pamatojumam, kāds mehānisms būs, kur mēs to naudu liksim un vai tā būs drošībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt no finansu ministra, ka mēs izdalām naudu, kur vispār nav zināms, kur tā tiks izlietota, nemaz nerunājot, no kurienes tā tiks paņemta. Tad jau mums ir jāatrod vēl viens Berijs. Viens Berijs jau mums bija Baltijas bankā. Es nezinu, kurš tagad personīgi atbildēs par to, ka pieaicināja, bet cik es zinu, tad Latvijas Bankas prezidents ne visai bija apmierināts ar šā kunga darbību, kur paņēma viņš Latvijas naudu, labi nopelnīja, labi visu te uztaisīja tādā nezināmā virpulī, un tagad mēs visu to izstrēbām un nav kam atbildēt. Berijs ir projām, ar to arī viss ir beidzies. Tagad vēl viens Berijs ir jāatrod.

Vai varbūt atradīsim kādu Ozolu. Tad, mīļie kolēģi, ko mēs darām? Ja atnāk finansu ministrs un iekš viena miera pasaka, ka ir miljons vajadzīgs. Aprēķinu mums nav. Vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā speciālisti arī bija atnākuši. Ko viņi varēja paskaidrot? Pensiju likumā viņi neko nevarēja paskaidrot no Finansu ministrijas. Tas attiecas arī uz citu, uz azartspēlēm un citiem, nekādu paskaidrojumu nebija, tikai tāda tukša runāšana.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es varētu izteikt tikai nožēlu, ja tas tā ir. Varbūt ka vēl tomēr valdība izmainīs savas domas. Atļaujiet man burtiski divas minūtes aizkavēt jūsu uzmanību.

Problēma ar Rīgas Komercbanku nav tikai Latvijas iekšējā problēma. Ir tāds jēdziens — ja valstī privātais parāds ir ļoti liels, tad tas pārtop par valsts parādu. Tās 14 bankas, kas sadalījās divās konsorcijās, kas aizdeva naudu kopā ar ERAB Rīgas Komercbankai, ir lielākās bankas, vienas no lielākajām bankām Vācijā un Eiropā. Ar milzu grūtībām Latvijas Bankai, pašai tur piedaloties, guldot tur naudu iekšā, aizdodot, ņemot pretī kā ķīlu Komercbankas kredītportfeli, un tad ir sasniegts vairāk nekā 15 miljoni. Ar milzīgām grūtībām tiek pierunātas ar "Deloitte & Touthe" firmas palīdzību visas šīs lielās bankas, kas ir 16, kam šī nauda ir ļoti maza, bet kam ir princips ļoti svarīgs, ka viņas ir ar mieru neprasīt visu naudu atpakaļ, bet vairāk nekā pusi kapitalizēt, sanēt banku. Ar milzīgām grūtībām tiek pierunāti noguldītāji, kam nauda patlaban tur ir iekšā, lai vairāk nekā pusi kapitalizētu. Valdība nebija parādā neko bankai. Banka ir parādā valdībai, pat ja valdība ieliek vienu miljonu, tad faktiski tīri 200 000 nāk atpakaļ, paliek 800 000, it kā valdības ieguldījums plus apmēram 61, ja nemaldos, uzņēmums, kas apgalvoja, ka visa nodokļu nauda, ko viņi bija gatavi maksāt, bija tieši iesaldēta šajā bankā. No finansu viedokļa valdība var atstāt Latvijas Banku vienu pašu tur un teikt, ka mums tur nav nekādu saistību. Nelaime ir tajā apstāklī, ka tas lielais Rietumu banku konsorcijs un, starp citu, arī Eiropas Rekonstrukcijas banka uzstāj politiski, lai valdība būtu klāt šajā procedūrā. Mēs parakstījām nodomu protokolu, kurā mēs piekritām principā piedalīties pie nosacījuma, ja pētījumi rādīs to, ka ir reāli sanēt banku. Tagad, cik es saprotu, šī informācija ir.

Protams, finansiālu saistību valdībai tur nav. Bet man tiešām ir zināms pārsteigums, kā šos divus jautājumus var saistīt kopā. Jautājums par referendumu, ja tāds būtu, es nezinu, es neesmu lietas kursā, tas ir atsevišķs jautājums, kas ir smags, protams. Es esmu izteicis savu attieksmi balsojumos, es uzskatu, ka diemžēl tā situācija ar pensiju budžetu mums tāda ir reāli. Un noguldītāji un ne tikai noguldītāji šoreiz, bet diemžēl arī milzīgas lielas finansu institūcijas Eiropā ir iesaistītas šeit. Ja valdība pieņem cietu lēmumu, ka viņa nepiedalīsies tur un paliks tikai Latvijas Banka, es nezinu, es neesmu pārliecināts, ka tas ir pareizs solis. Varbūt ka valdība vēl pārdomās šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Lūdzu izteikt savu pozitīvo atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi par 5. — Ministru kabineta priekšlikumu? Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 4, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir 6. priekšlikums — deputāta Vītoliņa priekšlikums, kas ierosina palielināt, salīdzinot ar pirmo lasījumu, pašvaldību aizņēmumu, galvojumu saistību kopējo pieļaujamo apjomu 1999. gadam. Komisija to neatbalstīja, bet ir atbalstīts finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas nepalielina tik lielā mērā, kā to bija ierosinājis deputāts Vītols, bet tomēr salīdzinājumā ar pirmā lasījuma redakciju. Tātad komisija lūgtu atbalstīt finansu ministra viedokli.

Savukārt 7. priekšlikumu, kas ierosināja saglabāt šobrīd spēkā esošo Budžeta likuma 8. panta redakciju, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Vītols uzstāj, uztur balsojumu par savu priekšlikumu? Neuztur.

Vai politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" uztur balsojumu par 7. priekšlikumu? Atvainojiet, atklāsim debates. Debatēs pieteicies Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Cienījamie deputāti! Pēc mana skatījuma tas 8. panta variants, ko piedāvāja mums valdība, tas jau ir par daudz priekš pašvaldībām. Ir tāds izteiciens, ka slīcējs ķeras pie salmiņa. Un mūsu gadījumā slīcējs ir pašvaldības, un tas salmiņš, kurš var to glābt, ir kreditēšanas iespējas. Un mūsu valdība faktiski atņem no pašvaldībām šo kreditēšanas iespēju, apgriežot faktiski uz 18 miljoniem tās garantijas, ko viņa deva iepriekš.

Tad kur faktiski iet šī nauda? Ar vienu spilgtu piemēru es varu teikt — ar Rēzeknes piemēru, ka Rēzekne šogad izlietoja kredītus priekš ceļu remontiem, un vēl, tas būs rudenī, izlietos kredītu priekš mazuta iepirkšanas. Un tie nav tēriņi nekādām greznībām, bet patiešām tam, kas nepieciešams pilsētai. Un es zinu, ka tāda pati situācija ir arī Liepājā, jo mēs saņemam vēstules no turienes un citām Latvijas pilsētām. Un kredīta ierobežošana nozīmē, ka Rēzeknē un Liepājā un citās pilsētās mums nebūs, ar ko kurināt faktiski. Jo dabiski, ka kurināmais jānopērk vasarā vai rudenī, un jūs zināt, ka rudenī cena mazutam ir zemāka, un, protams, tam ir vajadzīgs kredīts.

Bet varbūt es nesaprotu valdības rīcību un stratēģiju, un viss tas jau ir ieplānots — pacelt akcīzes nodokli uz mazutu, no vienas puses, un nedod iespēju kreditēt to iepirkšanai, tādā veidā padarot mazuta lietošanu neiespējamu un dabūt tīrāku vidi, bet, no otras puses, ir viens trūkums, ka cilvēki ziemā sals. Šeit es dzirdēju, ka akcīzes atmaksās valdība, bet tomēr sākumā būs jāmaksā arī akcīzes. Es gribu, lai jūs redzētu, uz kāda fona tas viss notiek. Jo ar šīm budžeta izmaiņām mēs vēl dodam papildu uzdevumu pašvaldībām finansēt skolotājus, pirmsskolas skolotājus. Un papildus mēs negarantējam pašvaldībām, ka tās saņems visu naudu, kas tām pienākas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Tas arī ir jāņem vērā.

Un tāpēc es lūdzu balsot par mūsu priekšlikumu un nesamazināt kreditēšanas iespēju pašvaldībām. Jo tas ir dzīves jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Edmunds Krastiņš — finansu ministrs.

E.Krastiņš

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Vajadzētu tomēr precizēt iepriekšējā runātāja teikto un skaidri runāt par tiem priekšlikumiem, kas ir nākamajos punktos. Manās sarunās ar Pašvaldību savienību atklājās dažas problēmas no jau pirmajā lasījumā piedāvātās grozījumu redakcijas. Līdz ar to 8. priekšlikums ir zināms kompromiss, kas ņem vērā to, ka pašvaldībām ir jāuzsāk šī apkures sezona, un līdz ar to mēs piedāvājām pašvaldībām palielināt viņu izsniedzamo galvojumu kopējo apjomu līdz 2,5 miljoniem latu, kas ņem vērā tās pašvaldību vajadzības, kas bija pagājušajā gadā, lai samazinātu kopējo budžeta deficītu. Tātad mēs kreditēšanu aizstājam ar galvojuma izsniegšanu, un pašvaldības varēs izsniegt šos galvojumus vai nu saviem uzņēmumiem, vai arī degvielas piegādātājiem.

Savukārt iepriekšējo runātāju teikto par to, ka nebūs vairs garantiju, es noraidu, jo, ja jūs paskatāties 9. un 10.punktu, tad tie gan valdībā, gan Budžeta un finansu komisijā ir atbalstīti. Līdz ar to valdība garantē arī šī gada budžetā pašvaldībām ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča. (No zāles deputāte A.Poča: "Lūdzu izteikt attieksmi balsojot!")

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 46, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 8. — finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu — vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

(LC) . Nākamais ir 9. un 10. priekšlikums — pilnīgi identiski deputāta Vītola un politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumi — saglabāt šobrīd spēkā esošo 9.panta redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma abus šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 9. un 10.priekšlikumu.

A.Poča.

Savukārt politiskās organizācijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu — saglabāt 23.panta redakciju — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 48, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums — sakārtot no tīri tehniskā viedokļa likumu. Komisija to atbalstīja.

Un kā pēdējais — likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu balsot par budžeta likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 12. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Pirms balsojam par likumu kopumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas deputātes Antas Rugātes iesniegumu: "Paziņoju, ka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" balsojumā par 5.priekšlikumu, balsoju par.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 34, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi šodien ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Ivars Godmanis, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Mārtiņš Bičevskis, Helēna Demakova, Kārlis Greiškalns, Jevgenija Stalidzāne, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.