Saeimas 2008. gada 23. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 23.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – deputātes Čepānes, Seiles, Kalnietes, Druvietes un Šadurska – priekšlikumu ar lūgumu iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: “Ir!”) Deputāti iebilst.

Ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu! Par darba kārtības grozīšanu…

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi!

Es ļoti lūdzu atbalstīt šā mūsu izstrādātā likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā saistībā ar tā aktualitāti.

Kā to liecina prakse, Saeimā tādi dokumenti, kas tiek iesniegti piektdienā, parasti nākamajā sēdē tiek iekļauti darba kārtībā. Diemžēl šoreiz no šīm paražu tiesībām ir izdarīts formāls izņēmums, proti, saistībā ar Kārtības rulli, bet, ņemot vērā valstī izsludināto taupības režīmu un to, ka šis un arī nākamais likumprojekts ir vērsts tieši uz šī taupības režīma reālu nodrošinājumu, mēs lūdzam to iekļaut šodienas darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Man gan jāpiezīmē, ka šobrīd deputāte Čepāne nerunā taisnību, jo nav šādas paražu tiesības… Ir Saeimas kārtības rullis, pēc kura mēs vadāmies.

Ņemot vērā to, ka deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem, jebkurā gadījumā šis jautājums ir jābalso, un tātad es lūdzu zvanu. Balsosim par iespējamiem grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Druvietes un Šadurska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 35, atturas – 10. Darba kārtība nav grozīta.

Vēl šie paši pieci deputāti iesaka grozīt šodienas sēdes darba kārtību, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, un tātad ir nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” tiek iekļauts ziņojums par deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 34, atturas – 10. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Turpināsim apstiprinātās darba kārtības izskatīšanu, un tātad nākamie ir Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Baibai Rivžai, kura vēlas runāt “par” šī likumprojekta nodošanu komisijām.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Šorīt mums ir vēsturisks brīdis. Mums ir vēsturiska diena, jo mēs skatīsim trīs pirmos likumprojektus, kas paredz jaunu normu, un šī norma ir saistīta ar to, ka augstskolām varēs piederēt nekustamie īpašumi. Tātad valsts vai arī pašvaldība šos nekustamos īpašumus nodod augstskolām bez atlīdzības. Visi trīs šie likumi ir ļoti svarīgi, jo, piemēram, pirmais likums regulē, tieši kā nekustamais īpašums tiek nodots bez atlīdzības valsts augstskolai kā atvasinātai publiskai personai – tātad līdzīgi, kā ir dome un senāts. Tad tās kā dome arī veiks šīs funkcijas. Tas, protams, paredz visu šo kārtību, kas notiek, ja augstskola īpašumu vairs neizmanto savā satversmē noteiktajiem uzdevumiem. Tad tas pāriet valstij atpakaļ.

Ir arī paredzēts, kāda ir kārtība, lai šos īpašumus apsaimniekotu atbilstoši visām tām likuma regulām, kādas mums valstī ir. Tā ka mēs faktiski šobrīd īstenojam to darbu, ko ir darījusi jau daudzus gadus atpakaļ gan Igaunija, gan Polija, un ir jācer – un es esmu pārliecināta par to! –, ka šie īpašumi arī palīdzēs augstskolām šajā situācijā, kad ir jārisina jautājums par Eiropas fondiem, par līdzfinansējumu, priekšfinansējumu, par savas darbības attīstību atbilstoši satversmē noteiktajiem uzdevumiem.

Tā ka tiešām, es domāju, šī diena ir tā diena, par kuru mums pozitīva lēmuma gadījumā – un tā tas arī būs! – teiks paldies mūsu Latvijas augstskolas.

Paldies. Un es tad atbalstu šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Neskatoties uz to, ka abiem šiem likumprojektiem ir vienāds nosaukums, to reģistrācijas numuri ir dažādi. Tā ka tie ir tiešām divi dažādi likumprojekti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Krustkalnu dabas rezervāta likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo sadaļas “Prezidija ziņojumi” apakšsadaļu “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Un tātad šis patstāvīgais priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dzintars Zaķis, Silva Bendrāte, Arturs Krišjānis Kariņš, Linda Mūrniece, Uldis Ivars Grava, Artis Kampars, Ausma Ziedone-Kantāne, Solvita Āboltiņa, Jānis Reirs un Inguna Rībena, ir lēmuma projekts “Par algu izlīdzināšanu valsts pārvaldē”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Ir!”) Deputāti iebilst. Tas nozīmē, ka mums ir jābalso par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu vai neiekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Acīmredzot “par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, dāmas un kungi! Godājamais priekšsēdētāj!

“Jaunais laiks” uzskata, ka valsts pārvaldē nedrīkst būt tāda situācija, ka vienā iestādē strādājošs ierēdnis saņem daudzkārt lielāku algu par līdzīgu darba apjomu nekā citā iestādē strādājošs ierēdnis. “Jaunais laiks” uzskata, ka valsts pārvaldē atalgojuma sistēmai visās iestādēs ir jābūt vienādai.

Un kas ir pats galvenais? Sistēmai ir jābūt caurskatāmai! Sistēmai ir jābūt tādai, lai ikkatrs varētu saprast, cik kurš un par ko saņem.

“Jaunā laika” frakcijā nu jau vairāk nekā pirms mēneša bija ieradies Godmaņa kungs un diskusijā par to, kas šobrīd valstī notiek, mums ļoti precīzi paskaidroja, ka Valsts kanceleja ir veikusi pētījumu un ka no šī pētījuma ir izrietējis tas, ka apmēram tikai trešā daļa… nu, vidēji trešā daļa no ierēdņiem nodarbojas ar viņu tiešo valsts uzdevumu veikšanu institūcijās, bet apmēram divas trešdaļas ir tie ierēdņi, kuri nodrošina šīs vienas trešdaļas darbību, nu, tā sauktie, moderni izsakoties, front office un back office. Godmaņa kungs mums nosolījās, ka šīs divas trešdaļas tiks ļoti nopietni samazinātas, jo tas nu galīgi nav normāli, ka tikai trešā daļa veic tiešos, valsts deleģētos uzdevumus.

Tad, kad mēs lūdzām Valsts kanceleju, lai arī mums uzrāda šo pētījumu, šos faktus, mēs diemžēl saņēmām milzīgu čupu ar papīriem, kurā bija tikai nosaukti amati. Tur nebija neviena skaitļa par to, cik kurš par ko saņem. No tā mēs saprotam, ka Godmaņa kungs ir vai nu vadījies pēc kaut kādiem nepareiziem skaitļiem, vai arī vienkārši nevēlas mums šos skaitļus dot.

Bet tas galvenais secinājums ir tāds, ka apņemšanās izlīdzināt algas, kā vismaz vienā brīdī tas izklausījās, valdības vadītājam bija, un es uzskatu, ka mums kā parlamentam ir jāpalīdz Godmanim šo darbu izdarīt līdz galam. Tāpēc “Jaunais laiks” piedāvā lēmuma projektu, kura teksts ir tāds, ka vajag noteikt vienādu atalgojumu tiešās valsts pārvaldes iestādēs atbilstoši amatu klasifikācijai – tātad visiem vienādu atbilstoši tam, kā klasifikācijā ir noteikts –, kā arī noteikt piemaksu un prēmiju aizliegumu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, ja gada laikā šīs piemaksas un prēmijas pārsniedz divas mēnešalgas. Ja šobrīd neviens nevar saprast, cik kurš un par ko kādas prēmijas saņem, tad tās nav jāsaņem nezin cik lielas. Un vajag noteikt arī vadības līgumu aizliegumu tiešās valsts pārvaldes iestādēs. Arī šī, manuprāt, ir viena no tām lietām, kas stāv ārpus jebkuras kritikas, jo, raugi, algu fondā jau vadības līgumi neatspoguļojas.

Kad jūs skatīsieties budžetu, jūs redzēsiet, ka algu fondā vadības līgumi neatspoguļojas. Tas ir atsevišķs postenis, kas noslēpts zem iepirkumiem – pakalpojumu un preču iepirkumiem, un putra ir sataisīta speciāli, lai sistēma nebūtu caurskatāma.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, tādējādi palīdzot valdībai reizi par visām reizēm sakārtot ierēdņu atalgojuma sistēmu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par algu izlīdzināšanu valsts pārvaldē” tiek iekļauts kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 37, atturas – 16. Šis patstāvīgais priekšlikums nav iekļauts Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vai ir kādi priekšlikumi par šā patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Šādu priekšlikumu nav. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Sākam skatīt nākamo apakšsadaļu – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Pirmais ir jautājums par atvaļinājuma piešķiršanu Inesei Šleserei. Deputāte Inese Šlesere lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šodien – 23.oktobrī. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viņai ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 23.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Deputātei Inesei Šleserei bezalgas atvaļinājums 23.oktobrī piešķirts.

Un analoģisku iesniegumu Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī no deputāta Borisa Cileviča, kurš lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 23.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Deputātam Borisam Cilevičam bezalgas atvaļinājums 23.oktobrī piešķirts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt otro sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Inetas Škutānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ieteikumu apstiprināt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā Inetu Škutāni. Komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja šo lēmuma projektu, tā ka aicinām balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Inetas Škutānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumi”.

Saeimas deputātu Dzintara Zaķa, Ingrīdas Circenes, Silvas Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Ausmas Ziedones-Kantānes, Lindas Mūrnieces, Solvitas Āboltiņas, Artura Krišjāņa Kariņa, Ingunas Rībenas un Arta Kampara pieprasījums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam “Par ministrijas darbību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un to noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, godājamie kolēģi! Es jums sākumā gribu vēlreiz atgādināt tos faktus, kurus es jau minēju, iesniedzot šo pieprasījumu, un kuri, manuprāt, ir absolūti būtisks fons tam, kādēļ šis pieprasījums tika radīts.

Tātad laikā, kad Latvijas paaudžu atjaunošanās ir viena no zemākajām Eiropā un pasaulē, laikā, kad katru dienu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 30 cilvēkiem, kad nepieciešamā dzimstības koeficienta 2,1 vietā ir tikai 1,26, laikā, kad Latvija ir starp desmit visnovecojošākajām valstīm pasaulē, kur bērnu līdz 14 gadu vecumam skaits ir samazinājies no 20 procentiem 1989.gadā uz 15 procentiem 2006.gadā, bet 65 gadu vecu un vecāku cilvēku īpatsvars no 16 procentiem 2005.gadā gandrīz dubultosies 2051.gadā, kad aizvien aktuālāka ir jaunu cilvēku aizbraukšana, lai nodrošinātu sevi un ģimeni; laikā, kad mums ir viens no zemākajiem dzimstības līmeņiem Eiropā un pasaulē, jo nav drošības ne par attiecību stabilitāti, ne par bērnu nākotni, ne par finansēm vai mājokli; laikā, kad patērētāju sabiedrībā ir totāla vērtību krīze, augsta mirstība, pašnāvības, auto­avārijas, vardarbība, noziedzība, mīlestības un sapratnes trūkums, stress, katastrofāli liels abortu skaits – 12 000 gadā (viens aborts uz diviem dzīvi piedzimušiem bērniem) un slima sabiedrība (ar to es domāju alkoholismu, smēķēšanu, narkomāniju, datoru un azartspēļu atkarību) – un tā varētu turpināt gari un plaši –, es cerēju, ka bērnu un ģimenes lietu ministrs kā kristīgs cilvēks varētu izvirzīt sabiedrībai morāli ētiskus imperatīvus, tomēr arī viņš tāpat kā kristīgā Baznīca Eiropā nespēj aktīvi un modernā valodā uzrunāt sabiedrību, ir visumā pasīvs statists visā notiekošajā, katrā ziņā ne karogs, lai gan zināšanas, izpratne un viss nepieciešamais it kā būtu. Un tik lielai institūcijai, kāda ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ar gandrīz 100 darbiniekiem un viņu apsaimniekošanā esošajiem 18 miljoniem latu gadā būtu jāstrādā daudz intensīvāk un daudz jaudīgāk.

Kā tikām informēti Ivara Godmaņa atskaitē par gada laikā padarīto – un tas ir gandrīz neticami! –, Bērnu un ģimenes lietu ministrija 2008.gadā bija plānojusi četrus – es nepārteicos – četrus! – pasākumus, un es tos nosaukšu.

Pirmais darbs – iesniegt ziņojumu; tātad tikai iesniegt ziņojumu par iespēju paaugstināt nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Otrais darbs. Par to pašu jautājumu šī ministrija bija plānojusi izstrādāt koncepciju, bet tā vēl nav izstrādāta, lai gan bija plānots, ka tiks izstrādāta jau jūlijā.

Trešais – sagādāt brīvpusdienas pirmklasniekiem, un tas, paldies Dievam, ir izdarīts.

Un ceturtais – organizēt informatīvo kampaņu jauniešiem par brīvā laika pavadīšanu.

Un vēl. Intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” uz jautājumu, kas būs galvenie cietēji budžeta un cilvēkresursu samazināšanas dēļ ministrijā, ministrs atbild: “Nebūs uz vietām reģionālo inspektoru, konsultantu un speciālistu, bet Latvija nav tik milzīga, lai pāris stundu laikā neaizbrauktu uz vienu vai otru vietu vai arī lai ar šodienas komunikācijas līdzekļiem nevarētu sazināties.”

Izbraukāt jau, protams, pāris stundu laikā var. Pāris stundu laikā var aizbraukt gandrīz līdz Parīzei. Jautājums: vai pāris stundu laikā var paspēt kaut ko ieraudzīt, jo šobrīd, arī strādājot uz vietas, mēs vēl aizvien nespējam savlaicīgi pamanīt un identificēt problēmas. Bet, ja reģionālo inspektoru vietā ministrs samazinātu sešus Sabiedrisko attiecību departamenta darbiniekus, tad ministram laikam varētu pārmest netradicionālu domāšanu.

Labi, ka mūsu domas ar ministru saskan vismaz jautājumā par to, ka bērnu, jaunatnes un ģimenes atašeja Briselē lietderība nav visai pamatota… Līdz šim tas Bērnu un ģimenes lietu ministrijai ir izmaksājis 45 000 latu gadā.

Sēdes vadītājs.

Rībenas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Rībena.

15 minūtes!

Sēdes vadītājs.

Piecas.

I.Rībena.

Piecas minūtes?

Sēdes vadītājs.

Es pateikšu tūlīt. Es atvainojos! Tātad Saeimas kārtības ruļļa 64.panta pirmā daļa: “Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, 15 minūtes otrajā reizē un 5 minūtes katrā no turpmākajām reizēm. Pārējiem runātājiem, apspriežot Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības izteikšanu, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, kā arī…” Jā, es ļoti atvainojos, bet tiešām – 15 minūtes… Mana vaina!

Jums ir vēl 10 minūtes. Es ļoti atva­inojos.

I.Rībena.

Jā, paldies.

Jā, kolēģi, es turpinu. Un es turpinu ar Jāņa evaņģēlija vārdiem: “Es esmu īstais vīnakoks, un mans tēvs ir vīna dārznieks. Ikvienu zaru pie manis, kas nenes augļus, viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļus nestu.”

Bet tagad par lietas būtību. Laikā, kad gandrīz ik nedēļu Latviju šokē ziņas par vardarbību pret bērniem, laikā, kad necilvēcīga nežēlība ir kļuvusi par sava veida sadzīvisku normu, ministrijas dokumentos nav ne vārda par bērnu drošību un ne vārda par rūpēm par to.

Ko tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai paplašinātu bāriņtiesu darbinieku izpratni par vardarbību ģimenē, par bērnu tiesību pārkāpumiem? Joprojām Latvijā iet bojā bērni, kuri aug bāriņtiesu redzeslokā nonākušajās ģimenēs. Ko tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai ierindas policijas darbinieki būtu spējīgi kvalitatīvi un ātri reaģēt gadījumos, kad tiek izdarīts pret bērnu vērsts noziegums? Joprojām bērnu pazušanas gadījumos policija novēloti reaģē uz saņemtajiem iesniegumiem.

Kāpēc līdz šim Bērnu un ģimenes lietu ministrija nav spējusi nodrošināt efektīvu sadarbību ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju vienotas izpratnes veidošanā par sodu politiku noziegumos, kas vērsti pret bērniem? Kāpēc klusums valdīja arī tad, kad tika slēgti 300 autobusu reisi visā Latvijā? Ja vien iztēle būtu bijusi ierēdņu stiprā puse, tad viņi sevī nerastu mieru, jo gadiem ilgi, kamēr mēs te siltumā un mierā tukši un gari par to runājam, tūkstošiem bērnu visā Latvijā – miglā un lietū, sniegā un slapjdraņķī, un salā, tumsā un puskrēslā, garāmbraucošu mašīnu apžilbināti un nošķiesti, ik pa brīdim ziemā lecot kupenās ceļa malā, lai atbrīvotu brauktuvi mašīnām, slapjām un nosalušām rokām un kājām, un deguniem, jo vairākumam vecāki noteikti nevar iegādāties kvalitatīvus apavus, – ir spiesti ceļu uz skolu un no skolas mērot kājām. Joprojām Latvijā uz ceļiem tiek nogalināti bērni valsts un pašvaldību neizdarību dēļ.

Ir virkne konkrētu lietu, par kurām valsts ministrijas personā var parūpēties: gan maršruta autobusi piemērotā laikā saputrotas reģionālās reformas apstākļos, gan kvalitatīvi skolu autobusi, kas piemēroti katastrofāli sliktajiem lauku ceļiem visos gadalaikos (un vismazāk tie ir vajadzīgi vasarās), brīdinājuma zīmes pirms skolām, “gulošie policisti” un tā tālāk, un tā joprojām, par ko mēs ar putām uz lūpām runājam jau vismaz trīs gadus.

Kāds liktenis ir piemeklējis kādreizējā iekšlietu ministra, tagadējā premjera, solījumu ieviest pedofilu elektronisko aproču sistēmu, lai policija varētu labāk kontrolēt brīvībā nonākušu noziedznieku – bērnu izvarotāju gaitas? Kā pirms pāris nedēļām atzina premjerministrs, viss tā arī ir palicis bez risinājuma un bez tālākas virzības.

Kāpēc vairāk nekā gadu Bērnu un ģimenes lietu ministrija neuzrunāja koalīcijas deputātus Saeimā, lai viņi atbalstītu opozīcijā esošā “Jaunā laika” priekšlikumu par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz palielināt sodus autovadītājiem par cilvēka notriekšanu uz gājēju pārejas vai liegtu iespēju bērnu izvarotājiem vai slepkavām atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa.

Vēl vairāk! Kaut arī otrajā lasījumā tika nobalsots “Jaunā laika” pirms gada iesniegtais priekšlikums, pavisam nesen Saeimas vairākums nodeva komisijām gluži pretēja satura grozījumus Krimināllikumā, ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrija un atbalstījis Ministru kabinets; proti, par bērnu izvarotāju cilvēktiesībām. Tie paredz, ka ir iespējama pirmstermiņa atbrīvošana personām, kas notiesātas par dzimumnoziegumiem pret bērniem. Labi, ka pamatotā kritika ir mudinājusi Juridisko komisiju otrdien šo Saeimas pieļauto brāķi labot.

Bezgalīgi ir pļāpāts par probācijas programmu nozīmīgumu, un uz šā fona paradoksāla šķiet ziņa medijos, ka (citēju): “Tā kā ir apturēta līdzekļu piešķiršana probācijas programmām dzimumnoziedzniekiem, Valsts probācijas dienesta priekšnieks Aleksandrs Dementjevs prognozē, ka nākamgad notiesāto noziedznieku skaits būs līdzšinējā līmenī – līdz pat 60 cilvēkiem.” Viņš arī atzina, ka pašlaik Probācijas dienestam esot dzimumnoziedznieku programma, ir apmācīti 15 darbinieki, un pašreiz tā tiek izmantota vienā grupā Cēsu audzināšanas iestādē, taču (es citēju tālāk): “No 1.janvāra mums nav nekā tikai tāpēc, ka nav naudas, un mēs tālāk darbu neturpināsim.” Uz jautājumu, kādas būs sekas, ja probācijas programmas neieviesīs, Dementjevs atbildēja: “Vienkārši nekas nenotiks! Mēs varam prognozēt tikai to, ka, ja katru gadu šādu dzimumnoziedznieku skaits ir 50–60, kas tiek notiesāti, nemaz nerunājot par tādiem, kas nemaz nav notverti, tad šāds skaitlis saglabāsies pašreizējā līmenī. Tādi noziegumi notiks un diemžēl ar noziedzniekiem neviens nestrādās.” (Citāta beigas.)

Es domāju, ka ar administratīvo kapacitāti, ko Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir uzaudzējusi savā sešu gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē, šos un vēl citus darbus varēja izdarīt viena gada laikā, bet tomēr tos neizdarīja, jo kā parasti bija aizņemta ar pētījumiem, atskaitēm un sabiedriskās domas veidošanu.

Kā garīdznieks Baštika kungs varētu dzīvot mierā un absolūtā paļāvībā uz Dievu, bet kā laicīgai amatpersonai, ministram, gribas atgādināt Mateja evaņģēlija līdzību par cilvēku, kas aizceļodams saaicināja kalpus un nodeva viņiem savu mantu. Vienam viņš deva piecus talantus sudraba, otram – divus un trešajam – vienu. Katram pēc viņa spējām. Tas, kas bija dabūjis piecus, darbojās ar tiem un nopelnīja vēl piecus. Tāpat arī tas, kas divus bija dabūjis, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga sudrabu. Atgriezies mājās, kungs trešajam kalpam sacīja: “Tu blēdīgais un kūtrais kalps! Vai tu nezināji, ka es pļauju tur, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu izdalījis? Jo ikvienam, kam ir [un es šeit domāju darba augļus], tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav [darba augļu], atņems to, kas tam ir.”

Nesen premjers visiem novēlēja saglabāt racionālu pieeju, vēsu galvu un karstu sirdi. Auglīgi būtu sākt pašam ar savu partiju, jo lai nu ko, bet karstu sirdi Bērnu un ģimenes lietu ministrijai nu nekādi nevar pārmest.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bērnu speciālists!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs ar abām rokām atbalstām šo “Jaunā laika” frakcijas pieprasījumu. Vēl vairāk! Mēs uzskatām, ka nekavējoša šīs ministrijas likvidācija būtu vislabākais ieguldījums Godmaņa kunga sekvestra plānā, un, ja mēs visu šo naudu atdotu, teiksim, ģimenes pabalstu palielināšanai, tad labuma būtu vairāk nekā no šīs ministrijas sešu gadu darbības.

Bet es gribētu atgādināt, kādā laikā un kāpēc parādījās šie ministriju sekretariātu veidi. Tas bija 8.Saeimas pilnvaru laika sākumā, un Repšes kunga valdībā šis sekretariāts parādījās tikai tādēļ, lai sabiedrotajam no Latvijas Pirmās partijas dotu vietiņu Ministru kabinetā un dotu darbu šim cilvēkam no Latvijas Pirmās partijas.

Un pilna atbildība par šīs ministrijas bezdarbību un par ierēdņu nepamatoto palielinājumu… pilna atbildība gulstas uz Repšes kunga pleciem un uz visiem “Jaunā laika” pašreizējiem deputātiem, kas arī šodien atrodas zālē.

Sakarā ar to es lūdzu Repšes kungu pamatot savu pieprasījumu un dot kādu uzziņu par šīs ministrijas sešu gadu darbību.

Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Pēterim Simsonam.

P.Simsons (Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie kungi deputāti! Cienījamās dāmas!

Mēs esam gandarīti par to, ka likumdevējs, apzinoties kādā nozarē esošās problēmas, izveido attiecīgas izpildvaras struktūras, kā arī par to, ka ir nepārejoša interese par darba procesu. Un mēs, protams, nevaram noteikt, no kādiem avotiem deputāti vēlas iegūt informāciju: vai tās ir avīžu publikācijas vai oficiāli dokumenti, vai ministrijas izplatītā informācija.

Es atļaušos atbildēt konkrēti uz deputātu pieprasījumā izvirzītajiem jautājumiem, tikai varbūt paplašinot tēmu ar atgādinājumu, ka ministrija ne tikai iniciē kādas izmaiņas, iesniedzot konkrētus likumprojektus, bet arī sniedz atzinumus, priekšlikumus, kā arī iebildumus par citu ministriju izstrādātajiem likumprojektiem, ja tie konkrētajā gadījumā skar bērnu un ģimenes politikas jomu.

Pirmais jautājums bija šāds: “Kādas pēdējā gada laikā ir bijušas Bērnu un ģimenes lietu ministrijas iniciatīvas normatīvo aktu jomā, lai veicinātu bērnu drošību Latvijā?” Es tieši uzsveru: bērnu drošība Latvijā! Par to šeit runāja arī deputāte Rībenas kundze.

Tātad mūsu ministrijas iniciētie… ir likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kuram ir vairāki mērķi. Attiecībā uz citā ģimenē ievietota bērna aprūpes un uzraudzības pilnveidošanu likumprojekts paredz: ja bērna vecāki vai aizbildnis vēlas bērnu ievietot ģimenē ārvalstīs uz laiku, kas ilgāks par 3 mēnešiem, to var darīt ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana saskaņota ar attiecīgās valsts kompetento iestādi un ja tā nodrošinās bērna dzīves apstākļu pārbaudi ģimenē. Lūk, būtiski ir tas, lai, bērnam pārceļoties uz pagaidu dzīvi citā valstī, Latvijas valsts turpinātu un nezaudētu kontroli pār reālo situāciju un pār šī bērna dzīves apstākļiem šajā jaunajā ģimenē.

Mērķis ir ieviest jaunu jēdzienu “viesģimene”, kā arī paredzēt kārtību, kā persona vai laulātie tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes pienākumus, sniedzot atbalstu bērnam, kas ievietots aprūpes iestādē. Šis bija pietiekami ilgi diskutējams jautājums par viesģimenes jēdzienu un par noteikumiem, kādiem ir jāatbilst šai viesģimenei. Un mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka tas tomēr ir zināms atbalsts ārpus ģimenes palikušajam bērnam, par kuru rūpējas valsts, ka noteiktos periodos vai uz noteiktu laiku viņš tomēr var nonākt ģimeniskā aprūpē, nezaudējot saikni ar valsti, un valsts līdz ar to arī nepārtrauc rūpēties par šo bērnu.

Likumprojektā ir noteiktas skaidrākas prasības, kā laulātie tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes funkcijas, kādas pārbaudes tiek veiktas. Tās veic bāriņtiesa, pirms pieņem lēmumu par šā statusa piešķiršanu. Tātad jūs redzat, ka šī noteicošā loma tomēr piekrīt bāriņtiesai.

Attiecībā uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz īslaicīgus bērna uzraudzības pakalpojumus, likumprojekta mērķis ir noteikt vispārīgās drošības prasības, kuras jāievēro minētajām personām. Grozījumi paredz bērna drošības prasībām atbilstošu vidi un bērnam drošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nosaka prasības personālam, kas sniedz bērna uzraudzīšanas pakalpojumus. Šis gadījums attiecas uz īslaicīgu bērna uzraudzību, piemēram, tad, kad vecāki ar bērniem apmeklē kādas publisku pasākumu vietas, tajā skaitā arī tirdzniecības vietas. Runa ir par to brīdi, kad bērns tiek nodots uzraudzībā attiecīgās iestādes personālam, kas ir attiecīgi sagatavots un garantē šā bērna drošību.

Mūsu iniciēti ir grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, lai efektīvāk sasniegtu likuma jēgu un mērķus: pirmkārt, sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanu un nostiprināšanu bērnos, otrkārt, bērnu orientēšanu uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām un, treškārt, bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrēšanu sabiedrībā. To mēs redzam ikdienā, ka, lūk, tieši šīs sociālās uzvedības novirzes ir ļoti raksturīgas, un bieži vien tas ir saistīts ar bērna nepietiekamu aprūpi, uzraudzību un audzināšanu ģimenē.

Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā maina bērna vecumu, no kura var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, paredzot tos piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 9 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Koncepcija par uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantijas fonda bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi turpina izglītošanos. Mēs zinām, ka izglītošanās nebeidzas ar 18 gadu vecuma sasniegšanu, jo arī pēc tam dažādu iemeslu dēļ bērns varbūt var turpināt izglītību, kamēr viņš to pabeidz. Protams, mēs uzskatām, ka viņam ir tiesības no valsts saņemt šos uzturlīdzekļus tajos gadījumos, kad vecāki nerūpējas par savu bērnu un nenodrošina viņam šos uzturlīdzekļus.

Sagatavošanā ir likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu, seksuālu vardarbību”, kas tiks virzīts tālāk, kad būs saskaņots konvencijas tulkojums.

Otrais pieprasījuma jautājums: “Lūdzu, norādiet, cik un kādas izmaiņas normatīvajos aktos ir iniciējusi jūsu vadītā ministrija šā gada deviņu mēnešu laikā.”

Atkal uzskaitīšu.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas deleģēt republikas pilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī precizēt likumprojektā lietoto terminoloģiju atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kas būs spēkā pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām.

Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pārkāpumiem”, kas līgumslēdzējām pusēm piešķir attiecīgu rīcības brīvību, lai piemērotu vienkāršu un ātru sprieduma atzīšanu un izpildi.

Mūsu iniciēti ir pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.605, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un pašvaldībām piešķir valsts budžetā paredzētos līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai. Kā zināms, mēs neesam zaudējuši cerību, ka nākamajā gadā par valsts līdzekļiem varētu tikt ēdināti skolā arī otrās klases bērni.

Ministru kabineta noteikumi “Adoptējamu bērnu un to personu, kuras vēlas adoptēt bērnu, uzskaites nodrošināšanas kārtība”. Šie noteikumi ietver bāriņtiesu pārskatu par darbu atskaites gadā, un tie tika izstrādāti, lai pilnveidotu statistikas datus un pilnvērtīgāk atainotu bērnu stāvokli valstī. Šeit bija pārmetums, ka ministrija nodarbojas ar atskaišu rakstīšanu, bet, ja mēs nezinām reālo situāciju valstī, mēs arī nevaram pieņemt attiecīgus lēmumus vai likumprojektu grozījumus.

Normatīvo aktu politikas plānošanas jomā ir tapis Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni”. Turklāt ir radīta jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība un Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums.

Mēs visi atceramies, cik nopietni Saeima analizēja nepieciešamību pēc īpaša Jaunatnes likuma, un mēs, protams, neesam zaudējuši cerību, ka šis likums dos pozitīvu rezultātu pēc tam, kad būs izstrādāti visi likumam pakārtotie normatīvie akti.

Ministru kabinetā ir apstiprinātas trīs nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jaunatnes politikas jomas dokumentu apstiprināšanai, un šogad līdz septembra beigām ministrijā ir sagatavoti 229 atzinumi, kuros ietverti priekšlikumi vai iebildumi par citu ministriju izstrādātiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem saistībā ar to ietekmi uz bērnu, ģimenes un jauniešu tiesībām.

Protams, tāda ir arī programma vardarbības ģimenē mazināšanai, kas arī ir aktuāls jautājums, taču zināmas grūtības sagādā vardarbības atpazīšana ģimenē, jo dažādās ģimenēs ir dažādas tradīcijas, un, ko vienā uzskata par audzināšanu… Tad nu mēs redzam, ka rezultātā seko tiesas spriedumi par vardarbību vai pat par letālu iznākumu šādas audzināšanas rezultātā.

Ierobežotā laika dēļ es gribu turpināt ar trešo jautājumu: “Vai ministrija plāno ietaupīt valsts līdzekļus, tikai samazinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reģionālo inspektoru skaitu, vai tiks samazināts arī ministrijā strādājošo skaits...?”

Nu tad es uzskaitīšu: konkrēti ministrijā ir likvidēts valsts sekretāra vietnieka amats, ir likvidēta valsts sekretāra vietnieka palīga darba vieta, viena departamenta direktora palīga darba vieta, trīs vecāko referentu amata vietas, divas juriskonsultu amata vietas, sešas pārvaldes vecākā referenta darba vietas, viena konsultanta darba vieta, viena vecākā saimniecības speciālista darba vieta, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas padomnieka Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā amata vieta, kas šeit arī tika minēts, un likvidēta Kvalitātes vadības nodaļa. Tātad kopumā ministrija ir likvidējusi 39 štata vietas: no tām ministrijā – 16, inspekcijā, par kuru šeit tika izteiktas bažas, – 13 vietas, Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā – 10 vietas. Kopumā – 39 vietas.

Attiecībā uz pēdējo jautājumu: “Ko Jūs kā atbildīgais ministrs esat darījis, lai veicinātu ienākumu neapliekamā minimuma apjoma palielinājumu ģimenēm ar bērniem?” – tātad attiecībā uz nodokļa atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošu bērnu. Ministrija ir iesniegusi savu priekšlikumu palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu 2009.gadā vismaz līdz 80 procentiem no neapliekamā minimuma apmēra. 2007.gadā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām saņēma 281 613 personas. Valsts kancelejā ir vēstule, kurā pausta ministra nostāja par iespēju paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Proti, lai neradītu papildu slodzi valsts budžetam, tomēr vienlaikus jāpalielina ienākumu līmenis legāli nodarbinātām personām, kuru apgādībā ir bērni; palielinoties minimālajai algai, ar nodokli neapliekamā minimuma apmērs ir jāsaglabā 2008.gada līmenī, bet nodokļu atvieglojumu apmēru nepieciešams palielināt.

Lūk, tāda ir mūsu pozīcija, un iesniegts iebildums Ministru kabineta noteikumu projektam par vienāda apjoma piemērošanu, jo Ministru kabinetā paaugstināts gan neapliekamā minimuma apjoms, gan nodokļu atvieglojums par apgādībā esošu personu – attiecīgi uz 100 un 70 latiem.

Redziet, tā ir, protams, tikai daļa no ministrijas ikdienas darba. Un, kā jau sākumā teicu, mēs būsim ļoti gandarīti, ja tiešām likumdevēji sekos līdzi un varbūt pat iniciēs… pēc savas izpratnes un pēc savas iniciatīvas norādīs tās problēmas un tos jautājumus, kuri šobrīd valstī ir aktuāli.

Un es gribētu tikai uzsvērt, ka mūsu ministrija uzskata par ļoti veiksmīgu un produktīvu sadarbību ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju, ar Sociālo un darba lietu komisiju, ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju visos tajos jautājumos, kas ir saistīti ar bērnu un ģimenes lietām. Un mēs esam gandarīti, ka likumdevēji, deputāti, nepaliek vienaldzīgi, bet ir gatavi dot savu ieguldījumu ne tikai likumdošanas procesā, bet arī izpildvaras darba veicināšanā un atvieglošanā.

Paldies par uzmanību. Tas bija viss, ko es jums vēlējos šobrīd pateikt.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Circenes, Bendrātes, Ķikustes, Ziedones-Kantānes, Mūrnieces, Āboltiņas, Kariņa, Rībenas un Kampara pieprasījumu bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam par ministrijas darbību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 45, atturas – 13. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Zaķa, Bendrātes, Repšes, Kariņa, Āboltiņas, Ķikustes, Gravas, Kampara, Rībenas un Ziedones-Kantānes pieprasījums satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par satiksmes ministra bezdarbību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Šo jautājumu izskatot, Pieprasījumu komisijā izraisījās dziļas, saturīgas debates. Radās ļoti daudz jautājumu, un līdz ar to arī šis pieprasījums tika pārveidots par jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Pieprasījums – tas ir formāts, kādā deputāti var izteikt neuzticību kādam no ministriem, ja ir acīm redzams likuma pārkāpums vai likuma nepildīšana. Un šajā gadījumā “Jaunais laiks” saskata trīs lietas, kurās satiksmes ministrs nepilda vai pārkāpj likumu. Divas lietas attiecas uz sabiedriskajiem pārvadājumiem.

Tā pirmā lieta ir šāda. Sabiedrisko pārvadājumu likumā ir skaidri noteikts, ka maršrutu tīklam Latvijā ir jābūt organizētam tā, lai iedzīvotāji varētu nokļūt gan darbavietās, gan ārstniecības iestādēs, gan izglītības iestādēs un tā tālāk, un tā tālāk. Taču tā situācija, ko mēs novērojam šobrīd Latvijā, ir tāda, ka šogad samazināti 300 vietējie reģionālie reisi, kas faktiski nozīmē, ka lauku cilvēkiem arvien grūtāk nokļūt gan savos pagasta centros, gan pilsētās. Tātad reisi iet mazumā. Arī cena par iekāpšanu autobusā ir parādījusies… iepriekš nebija tādas cenas, tagad tāda ir parādījusies.

Tātad Satiksmes ministrijai pietiek naudas, lai finansētu dažnedažādus lidojumus iekšzemē un daudzas citas lietas, bet nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu vismaz iepriekšējā līmenī iespēju iedzīvotājiem pārvietoties Latvijas teritorijā ar sabiedrisko transportu.

Nākamā lieta. Šajā pašā likumā ir noteikts skaidri un gaiši, ka, plānojot maršrutu tīklus, galvenais ir nodrošināt iespēju bērniem nokļūt skolās. Rībenas kundze par to jau šodien ļoti skaidri un gaiši jums teica. Arī es atkārtoju. Pagaidām izskatās, ka jauni maršruti vispār netiek plānoti, un, pat ja kāds no pagastiem vēlas, lai viņu bērns tiktu nogādāts skolā ar maršruta autobusu, nevis pagastam jāpērk savs autobuss, bet ar maršruta autobusu, kā tas Sabiedrisko pārvadājumu likumā konceptuāli noteikts, tad diemžēl tāds čiks vien tur beigās sanāk.

Es pats ļoti labi zinu, ka bērni, kas ir Zemgales… Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji, ļoti bieži mēro tos garos kilometrus kājām pa tiem putekļainajiem ceļiem. Nav runa par to, ka Satiksmes ministrija nespēj atrisināt jautājumu par asfalta seguma sakārtošanu šajā reģionā, viņi pat nespēj nodrošināt to, lai bērniem nebūtu jāiet kājām.

Man nav bijis gods ierasties Godmaņa kunga valdīšanas laikā Ministru kabinetā, bet man rodas sajūta, ka Zalāna kungs un Šlesera kungs sēž atsevišķos kabinetos, jo Zalāna kungs visu laiku sapņo par administratīvi teritoriālo reformu, par to, kā uzlabot kaut kādu situāciju laukos. Un tajā pašā laikā Šlesera kungs griež nost iedzīvotājiem dažnedažādas iespējas, tajā skaitā iespēju izmantot sabiedrisko transportu. Absurds!

Trešā lieta, kur likuma pārkāpums ir saredzams visprecīzāk un tiešāk. Tā ir Valsts valodas likuma izmantošana, veicot iekšzemes avioreisus. Pirms vairākiem mēnešiem Satiksmes ministrijas pārstāvji bija ieradušies Tautsaimniecības komisijā un lūdza mainīt Aviācijas likumu, nosakot to, ka turpmāk, veicot iekšzemes reisus vai jebkurus reisus no Latvijas un uz Latviju, nacionālā aviokompānija drīkstētu nelietot servisā latviešu valodu, ar ļoti vienkāršu argumentāciju: “Mums tas nav ekonomiski izdevīgi. Mums sanāk lētāk pirkt citu valstu aviokompānijas, mums nav ekonomiski izdevīgi. Tāpēc ļaujiet, lūdzu, mums, stjuartiem, nerunāt latviski.”

Komisijā bija ļoti skaidrs un nepārprotams lēmums, un arī šeit jūs, dāmas un kungi, balsojāt par šo likumu, un likumdevēja lēmums bija skaidrs un nepārprotams: ir jāievēro Valsts valodas likums. Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Tas ir Valodas likumā noteikts skaidri un nepārprotami. Tātad stjuartiem, kas veic “airBaltic” kompānijas ietvaros… kas veic reisus Latvijas iekšzemē, skaidri un gaiši būtu latviešu valoda jāprot un šis serviss jāpasniedz latviski. Diemžēl tas netiek darīts.

Un, Pieprasījumu komisijā diskutējot, valsts sekretārs to arī skaidri atzina: “Jā, tiešām, tāda ir situācija. Jā, tiešām, šeit likums ir pārkāpts.”

Tāpēc, dāmas un kungi, es šeit saskatu pamatu pieprasījumam un aicinu arī jūs atbalstīt šo pieprasījumu, un lai satiksmes ministrs pierāda, ka tas tā nav, vai arī atkāpjas, ja šis likums ir pārkāpts.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!

Satiksmes ministram Aināram Šleseram var daudz ko pārmest. Bet, manu­prāt, viņam nevar pārmest bezdarbību. Un, manuprāt, arī “Jaunā laikā” kolēģiem, izsakot pārmetumus Satiksmes ministrijai, nevajadzētu lietot tik skaļus paziņojumus. Es citēšu jūsu pieteikumu: “Satiksmes ministrijas rīcības rezultātā tiek apdraudēta bērnu drošība reģionos.” Cienījamie kolēģi! Tagad es gribētu komentēt tos trīs jautājumus, kurus “Jaunā laika” kolēģi ir uzdevuši satiksmes ministram.

Pirmkārt. Mūsu uzdevums nav akli palielināt reisus, kā Zaķa kungs teica, bet gan sekot pieprasījumam un nodrošināt likuma 6.panta 4.daļas nosacījumu izpildi. Pēdējos divos gados sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantojošo pasažieru skaits samazinās. Ja mēs salīdzinām 2007.gadu ar 2006.gadu, tad starppilsētu autobusos tas samazinājās par 5,2 procentiem, vietējos autobusos par 3,7 procentiem. Šāda tendence turpinās arī šogad, un mēs plānojam, ka šogad tiks sagaidīts attiecīgi 6,7 un 4,2 procentu samazinājums, un pamatā šīm izmaiņām ir divi cēloņi – vieglo automašīnu skaita pieaugums (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Cenu pieaugums!”) un izmaiņas ekonomikā –, ko mēs visi labi zinām. Pārvadātāju izmaksas šajā gadā arī strauji pieauga. Tā, piemēram, Autotransporta direkcija, prognozējot 2008.gadam vidējo degvielas cenu, aprēķinos bija paredzējusi 72 santīmus. Kā mēs zinām, šā gada vasarā šī cena sasniedza gandrīz 90 santīmus par litru, tāpēc arī tika veiktas izmaiņas – palielināta braukšanas maksa, pielietota vienāda braukšanas maksas aprēķināšanas kārtība visos starppilsētu maršrutos. Gribētu teikt arī to, ka daudzas vietējās pašvaldības skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs ir izvēlējušās nodrošināt pašas, kā to nosaka Izglītības likuma 17.panta 4.daļas 9.punkts, proti, vietējā pašvaldība nodrošina ar transportu izglītojamo nokļūšanu skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Pašvaldības pēdējā laikā ir iegādājušās autobusus un veic pašpārvadājumus. Tā, tikai pēdējo divu gadu laikā pašvaldības, izmantojot arī administratīvi teritoriālās reformas naudu novadu veidošanai, ir iegādājušās 84 autobusus skolnieku pārvadāšanai, līdz ar to vietās, kur pašvaldība ar savu autobusu nogādā skolniekus izglītības iestādēs, nav nepieciešams veidot vai atjaunot reisus. Es domāju, ka šeit vietā būtu arī diskusija par skolu tīkla optimālu izvietojumu Latvijā, un es domāju, ka pie šīs diskusijas jaunie novadi kopā ar Izglītības ministriju būs spiesti atgriezties.

Otrais jautājums – par “airBaltic” un latviešu valodas lietošanu. Pirmkārt, “airBaltic” es gribētu teikt, ka mums būtu jābūt lepniem par to, ka šādi iekšzemes avioreisi mums Latvijā ir, salīdzinot ar Lietuvu, mūsu dienvidu kaimiņiem, kuriem šādu reisu vispār nav. Šodien mums šādi reisi ir no Rīgas uz Liepāju un Ventspili, un būs arī uz Daugavpili. Šajā gadā kopumā “airBaltic” palielinās pasažieru skaita pārvadājumu aptuveni par 30 procentiem, un tas ir laikā, kad daudzas aviokompānijas bankrotē, kad daudzas aviokompānijas samazina reisus un strādājošo skaitu.

V.Aizbalts.

Mūsu nacionālā aviokompānija strauji attīstās, un, protams, šī attīstība rada arī zināmas problēmas, un šīs problēmas ir arī lidmašīnu trūkums un apkalpju trūkums. Un, ja mēs runājam konkrēti par Ventspili, es domāju, ne tikai domāju, bet zinu, jo ciemojos Ventspilī, ka ventspilnieki ir lepni par to, ka viņiem ir šāda lidosta. Diemžēl šīs lidostas ugunsdrošības aprīkojums ir tāds, ka saskaņā ar standartiem viņi nevar pieņemt lidmašīnas, kurās pasažieru skaits ir lielāks par 50, un, novēršot šos trūkumus, “airBaltic” varēs sūtīt uz Ventspili savas apkalpes, savas lidmašīnas, jo šobrīd tur lido īrētas lidmašīnas ar apkalpēm no Lietuvas aviokompānijas un rodas šīs valodas problēmas.

Es gribētu teikt, ka šīs problēmas ir īstermiņa un ilgtermiņā “airBaltic” šīs problēmas atrisinās. Jo nākamo divu gadu laikā ir paredzēts saņemt astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas un piecas mazlietotas lidmašīnas, un arī šie visi jautājumi tiks sakārtoti.

Trešais jautājums – par likumu ievērošanu un dotācijām. Jau šodien Satiksmes ministrija ievēro likumu normas. Ja runājam par dotācijām pašvaldībām… pārvadātājiem, tad sākotnēji šim gadam tās bija paredzētas 64,4 miljonu latu apmērā. Budžeta grozījumos, kolēģi, mēs visi atbalstījām vēl papildu 10 miljonus šīm dotācijām. Tātad kopumā šim gadam 74,4 miljoni latu.

Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzināsim ar iepriekšējiem gadiem. 2007.gadā šīs dotācijas bija 48 miljoni latu un 2006 gadā – tikai 32 miljoni latu. Līdz ar to pēdējo divu gadu laikā šīs dotācijas autopārvadātājiem pieaugušas vairāk nekā divas reizes. Vai ar to pietiks šim gadam, tas būs redzams tikai gada beigās, jo saskaņā ar likumu (Zaķa kungs to ļoti labi zina) pārvadātāji iesniedz atskaites, pārskatus, un tikai tad pilnībā tiek segti visi radušies zaudējumi.

Noslēgumā, kolēģi, gribētu teikt, ka Satiksmes ministrija sadarbojas ar Autopārvadātāju asociāciju, ar Pašvaldību savienību, tāpat kā mēs sadarbojāmies, izstrādājot šo likumprojektu, šo jauno likumu, kas ir spēkā tikai vienu gadu Latvijā, un šogad ir pirmais gads, kad mēs autopārvadātājiem zaudējumus sedzam simtprocentīgi, mēs sadarbojamies arī šobrīd, un mēs risinām šīs problēmas. Mēs gaidām arī lietišķus priekšlikumus no jums, kolēģi, lai šos jautājumus atrisinātu.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Par jaunajām lidmašīnām nebija šis pieprasījums, Aizbalta kungs. Bet!

Es nesaprotu, cik ciniskam cilvēkam ir jābūt, lai situācijā, kad ir slēgti 300 reisi… nevis situācija ir palikusi tāda, kā bija, bet 300 reisi ir slēgti Latvijā… apgalvot, ka ministrs ir ļoti čakli strādājis, lai situāciju uzlabotu… Tā tiešām ir bezdarbība vai – vēl vairāk! – tā ir negatīva darbība.

Savukārt par pasažieru skaita samazināšanos. Nu, protams, ja cenas nemitīgi aug un ja tagad par biļeti prasa klāt jau ne tikai samaksu par biļeti, bet arī par iekāpšanu autobusā, nu, protams, pasažieru skaits samazināsies! Un ja uzliks to cenu vēl lielāku, pasažieru vispār ar laiku vairs nebūs tajā sabiedriskajā transportā. Šis nav risinājums!

Atgriežoties pie tēzes par to, ka Zalāns un Šlesers acīmredzot sēž dažādos kabinetos. Protams, viens no scenārijiem… bet tā nav Satiksmes ministrijas koncepcija. Satiksmes ministrijas koncepcija ir bērnus uz skolām vest ar maršrutu autobusiem. Bet viena no alternatīvām, protams, ir pagastiem pirkt tos autobusus, lai viņiem… nu, ar pagasta autobusu varētu tos bērnus vest. Un te nu jāteic, ka ir arī tas Šveices fonds, par kuru laikam mēs šodien pat lemsim, par to likumprojektu. Laba lieta. Mums no ārzemēm ir gatavi palīdzēt atrisināt šo problēmu. Bet tā nelaime atkal kārtējo reizi ir tā, ka komisijā mēs skaidri un gaiši sapratām, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nav ne mazākās sajēgas par to, kas notiek Satiksmes ministrijā, un Satiksmes ministrija neko nezina par to, kas notiek Pašvaldību lietu ministrijā. Šī problēma – pasažieru pārvadāšana Latvijas teritorijā – faktiski ir Satiksmes ministrijas atbildībā. Bet tās vājās vietas, kur ir visgrūtāk to plūsmu nodrošināt, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nemaz nezina un nebija dzirdējusi, ka ir kaut kādas problēmas ar maršrutiem, ar bērnu nogādāšanu skolās pēc Satiksmes ministrijas koncepcijas.

Tālāk. Cik es saprotu no pārvadātājiem, tad šobrīd, pat pēc tam, kad 300 reisi ir slēgti, pat pēc tam, kad ir parādījusies samaksa par iekāpšanu autobusā… Tik un tā jau trīs miljonu latu pietrūkst, lai kompensētu pārvadājumus pilnā apmērā. Ja es pareizi saprotu, Satiksmes ministrija līdz šim brīdim saprot tikai to, kas ir noticis līdz gada vidum, bet šobrīd nav nekā, kas liecinātu par sapratni attiecībā uz pēdējiem mēnešiem. Bet tas viss liek domāt – ja budžetā… nākamā gada budžetā nebūs nopietna uzlabojuma, un tā ir caurcaurēm satiksmes ministra atbildība, ja nebūs uzlabojuma, tad nākamajā gadā Latvijā tiks slēgti vēl vairāki vietējie reģionālie reisi. Jo naudas acīmredzot nepietiks, un ministrs nav spējīgs šo problēmu atrisināt. Nākamgad būs nevis 300, bet daudz vairāk slēgtu reisu Latvijā, ja situācija kardināli neuzlabosies un nauda tiks šķiesta daudzām citām lietām, bet ne tai prioritātei, ko nosaka gan veselais saprāts un loģika, gan likums. Es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Neviena vārda!”) Tātad es vēlreiz gribētu precizēt. Pieprasījumu komisija ierosināja pieprasījumu pārveidot par jautājumu, bet pieprasījuma iesniedzēji nepiekrīt Pieprasījumu komisijas viedoklim. Saeimas kārtības rullis nosaka to, ka… Saeimas kārtības ruļļa 126.panta astotā daļa: “Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu.” Ja jūs piekrītat pārveidot (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Jābalso par pieprasījumu!”)… Tātad iesniedzēji nepiekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes, Repšes, Kariņa, Āboltiņas, Ķikustes, Gravas, Kampara, Rībenas un Ziedones-Kantānes pieprasījumu satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par satiksmes ministra bezdarbību”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par iespējamu grozījumu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajam lasījumam”, nosakot to līdz šā gada 23.novembrim. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Te nu ir Zaķa kunga piesauktais likums “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums”, dokuments Nr. 2766B. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 32 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizējot, ir atbalstīts 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3.priekšlikumu arī iesniedz parlamentārā sekretāre, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Šņepstes kundze vēlreiz labo likumprojekta 1.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nešaubīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. ir parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Atbalstīts, un komisija maina turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. pie 1.panta ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija saskatījusi nepilnības arī likuma 4.pantā, un to ir pārgrozījusi savā redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 5.pantā atbildīgā komisija, rūpīgi lasot dokumentu, ir saskatījusi nepilnības un 9.priekšlikumā aicina sniegt parlamenta atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

10. ir Finanšu ministrijas parlamentāras sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Komisija atbalsta, mainot numerāciju punktiem turpmāk.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11.priekšlikumā ir atbalstīts un tomēr redakcionāli precizēts Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12.priekšlikums pie 9.panta ir iesniegts no Juridiskā biroja un bez mazākajām iebildēm ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

13. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums – tāpat no parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tātad 15.priekšlikums… un jūsu tabulās nav attiecīgā komisijas verdikta, bet tas ir izdalīts papildu dokumentā. 15. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 11.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs iesniedzis 17.priekšlikumu, kuru komisija daļēji atbalsta un iekļauj pašas atbildīgās komisijas priekšlikumā ar numuru 20.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

18. – tāpat daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, un viss tas kopā rezultējas 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums, izveidojot jaunu 4.nodaļu. Un tāpat komisija aicina atbalstīt un mainīt turpmāko nodaļu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.nodaļas pārlikšanu uz 5.nodaļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet mēs jau esam to iekļāvuši 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums par nodaļu nomaiņu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

25. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 22. līdzšinējo pantu. Aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

27.priekšlikums – no Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes. Komisija to ir, daļēji atbalstot, iestrādājusi savā – 28.priekšlikumā. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

29. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to atbalsta, bet nedaudz redakcionāli piefrizē. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Aizdomīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šeit komisija ir atradusi iespēju redakcionāli precizēt. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Beigu galā mēs neatbalstām Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Šņepstes kundzi. Šis priekšlikums vairs nebija redakcionāli precizējams. Un aicinām atbalstīt 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. (No zāles dep. V.Orlovs: “Ļoti labi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Viss ir padarīts. Līdz ar to aicinu nobalsot otrajā lasījumā. (No zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 2787, un secīgi mēs strādāsim ar pieciem likumiem, kuriem ir dažādi nosaukumi, bet pilnīgi vienāds saturs, vienādi komisijas priekšlikumi un vienāds atbalsts. Līdz ar to mēs ķeramies pie pirmā – “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, kurš bija steidzams. Tajā ir seši priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – tāpat nāk no Juridiskā biroja…

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

…un tas ir iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – tāpat ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru savukārt vēlreiz aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies. Un lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

Tātad pie grozījumiem “Finanšu instrumentu tirgus likumā” komisija kopumā ir vai nu saņēmusi, vai pati veidojusi sešus priekšlikumus. Un 1.priekšlikums ir pie nosaukuma, kur mēs mainām vārdu “grozījums” uz “grozījumi”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, tehniski redakcionālas dabas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

3. ir Juridiskā biroja papildinājums pie 1.lasījuma redakcijas, un šeit runa ir par to, ka Administratīvā apgabaltiesa lietu skata kā pirmās instances tiesa, kas ir ārkārtīgi svarīgi un no kā izriet arī pārējie priekšlikumi šajā likumā. Komisija to ir atbalstījusi, bet iestrādājusi 4.priekšlikumā, kas, manuprāt, mums ir izdevies perfekts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies.

5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un to es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat 6. ir jāatbalsta – par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Aicinu atbalstīt likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Un šobrīd mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2789, plus vēl B – “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, identisks iepriekšējam likumprojektam, atšķirība ir tikai nosaukumā, un šeit tāpat ir seši priekšlikumi, kuri vai nu radīti atbildīgajā komisijā, vai ir iesniegti no Juridiskā biroja.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. Tāpat 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K. Leiškalns. Tāpat Juridiskā biroja un Budžeta komisijas kopdarbu, tas ir 3. un 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. Atbalstīt aicinu atbildīgās komisijas 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K. Leiškalns. Un 6. – par spēkā
stāšanos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K. Leiškalns. Aicinu atbalstīt 2.lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

K. Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 2790B. Lai gan likumprojekta nosaukums ir “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, mēs tomēr turpinām šo nebeidzamo stāstu. Un tātad likumprojektā ir seši priekšlikumi tabulā.

1. – identisks iepriekšējam – no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

3. un 4. – tas ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums, ir balsojams kopā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Un 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanos. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Arī visam labajam pienāk beigas.

Tātad strādājam ar dokumentu, kura numurs 2795B, – “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums, steidzams. Komisija saņēmusi sešus priekšlikumus un aicina tos atbalstīt pa vienam.

1.priekšlikums ir no Budžeta un finanšu komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iestrādāts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt noteikti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to aicinu nobalsot otrajā lasījumā un doties pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Labrīt! Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu mūsu komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījumu komisijas sēde tūlīt Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte (No zāles: “Ir!”), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Guntis Jānis Eniņš, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone un Inese Šlesere. Paldies visiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 68.laidienā