Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 28.oktobrī

MK: Par konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu

28.oktobrī Ministru kabineta sēdē akceptēts rīkojums “Par konkursa izsludināšanu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu”.

Ministru kabinets noteicis, ka, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, tiek izsludināts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Noteikts, ka pretendentu, kuri atbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajām obligātajām prasībām, pieteikumi konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu iesniedzami Valsts kancelejā līdz 2008.gada 21.novembrim.

KNAB likumā noteiktas šādas nepieciešamās prasības pretendentiem: ir Latvijas pilsonis; pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas; ieguvis augstāko izglītību un uzkrājis amatam atbilstošu darba pieredzi; nav sasniedzis likumā noteikto pensijas vecumu; nav sodīts par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas); nav notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; nav saukts pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata; nav un nav bijis PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs; nav un nav bijis ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks; atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Valsts kancelejai uzdots publicēt sludinājumu par šo konkursu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

MK: Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu

28.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un piešķirtas gadskārtējās Ministru kabineta balvas.

Par nozīmīgu ieguldījumu dārzkopības zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju izstrādē, ieviešanā un popularizēšanā Latvijā un ārpus tās robežām MK balva piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklei, bioloģijas zinātņu doktorei Edītei Kaufmanei.

Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā MK balva piešķirta: akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājam Uldim Biķim; akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” Attīstības un investīciju sektora vadītājam, valdes loceklim Aigaram Veitmanam; akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” padomes loceklim Andrim Pucēnam; akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāja vietniecei Monikai Ciulai un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Verems” valdes priekšsēdētājam Jānim Starim.

Par mūža ieguldījumu pārtikas zinātnes attīstībā un pārtikas speciālistu izglītošanā MK balva piešķirta pensionētam Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesoram, inženierzinātņu doktoram Pāvilam Zariņam.

Žurnāla “Dārzs un Drava” galvenajam redaktoram, goda doktoram bioloģijā Aldonim Vēriņam Ministru kabineta balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu puķkopības attīstībā Latvijā.

Par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas, dinamiskas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas Nacionālās operas attīstībā MK balva piešķirta Latvijas Nacionālās operas direktoram Andrejam Žagaram.

MK balva piešķirta Rīgas 1.slimnīcas galvenajai māsai Sandrai Lapiņai par nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībā.

1995.gada 8.augustā MK pieņēma lēmumu, ar kuru tika nodibināta Ministru kabineta balva par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. MK balva ir naudas summa 5000 latu apmērā, Goda diploms un krūšu nozīme, to piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā. No 1995.gada MK balva pasniegta trīspadsmit reizes.

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

28.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts pensionētam valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbiniekam, Daugavpils Latviešu biedrības biedram Staņislavam Klodānam par nozīmīgu ieguldījumu Daugavpils Latviešu biedrības vēstures apzināšanā, latviskuma izkopšanā un stiprināšanā Daugavpilī.

MK Atzinības raksts piešķirts Rīgas 1.medicīnas koledžas direktorei Inesei Bungai par nozīmīgu ieguldījumu jauno veselības aprūpes speciālistu sagatavošanā, par jaunu izglītības programmu izveidošanu Latvijā un to realizāciju.

Par nozīmīgu darbu kriminālprocesuālo tiesību normu jaunrades procesā un ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā valstī MK Atzinības raksts piešķirts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokuroram Arvīdam Kalniņam un Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurorei Sandrai Kerno.

Par ilggadēju un sekmīgu sabiedrisko darbību MK Atzinības raksts piešķirts Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam (Kļockinam).

Par nozīmīgu ieguldījumu sociālās aprūpes nozares attīstībā MK Atzinības raksts piešķirts Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” direktorei Ļubovai Zakai.

Par mūža ieguldījumu pedagoģijā MK Atzinības raksts piešķirts Limbažu pilsētas 2.vidusskolas direktorei Gaļinai Karpovai.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Staņislavam Klodānam pasniedz satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Ļubovai Zakai – labklājības ministre Iveta Purne, Inesei Bungai un Gaļinai Karpovai – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Arvīdam Kalniņam un Sandrai Kerno – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bet Ābramam Kleckinam (Kļockinam) – Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par situāciju un valdības darbu Latvijas energoapgādē

28.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju Latvijas energoapgādē” un izvērtēti priekšlikumi tālākam valdības darbam enerģētikā.

Pārvades sistēmas operators (PSO), ņemot vērā pašreizējās tendences valsts ekonomikas attīstībā, ir precizējis elektroenerģijas un jaudas pieprasījuma prognozes turpmākajiem 10 gadiem, kuras tika minētas iepriekšējā PSO ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2006.gadu. Jaunais ziņojums paredz mazāku elektroenerģijas patēriņa pieaugumu nākotnē, nekā tika prognozēts iepriekšējos gados. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas arī ģenerējošo jaudu attīstības prognozēs.

Elektroenerģijas patēriņa pieaugums tuvākajos gados netiek plānots tik straujš kā iepriekš, un arī maksimālā slodze gaidāma mazāka. Salīdzinot ar iepriekšējo PSO ikgadējo novērtējuma ziņojumu, elektroenerģijas pieprasījuma prognozes, ņemot vērā gaidāmo ievērojami zemāko ekonomikas pieaugumu, ir ar zemāku pieauguma tempu (aptuveni 2,5–3% gadā, iepriekš 4–5%). Rezultātā tiek prognozēts, ka elektroenerģijas patēriņu 10 TWh gadā, ko iepriekš plānoja sasniegt 2014.gadā, tagad varētu sasniegt 2016.gadā, bet jaudas pieprasījumu 2000 MW – 2020.gadā (iepriekš – 2017.gadā).

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzskata: “Valdībai, vērtējot labākos risinājumus, viennozīmīgi jāņem vērā ne tikai prognozēto jaudu iztrūkums, bet arī nepieciešamība paaugstināt valsts energoapgādes drošību, ko var panākt, tikai dažādojot energoresursus.

Līdz ar to optimālākais risinājums šobrīd ir cietā kurināmā elektrostacijas celtniecība Kurzemē.” Šāds priekšlikums – par prioritāru atzīt cietā kurināmā elektrostacijas projektu Kurzemē – ir iekļauts arī Ekonomikas ministrijas ziņojuma noslēgumā.

Īstenojot minēto projektu, 2016.gadā Latvijas elektroapgādes jaudu bilance būtu ziemā ar pārpalikumu 0–100 MW, bet vasarā atkarībā no apstākļiem ar pārpalikumu/deficītu ±50–100 MW.

Tas nozīmē, ka Latvijas elektroapgādes sistēma pēc cietā kurināmā elektrostacijas projekta īstenošanas faktiski būtu pašbilancējoša.

PSO savā ziņojumā sniedz informāciju, ka šobrīd valstī pieejamās elektroenerģijas ģenerējošās jaudas ir Rīgas TEC-1 ar 144 MW jaudu, Rīgas TEC-2 ar 330 MW jaudu, bet no 2009.gada ar 627 MW jaudu, Imantas TEC ar 48 MW jaudu, Daugavas HES ar 200–350 MW jaudu, mazas jaudas koģenerācijas elektrostacijas ar 80 MW jaudu ziemā un 40 MW vasarā, kā arī atjaunojamo energoresursu elektrostacijas ar 27 MW jaudu.

Izanalizējot PSO ziņojumā sniegto informāciju par elektroenerģijas un jaudas pieprasījumu diennakts, mēneša un gada griezumā, EM secina, ka 2009.gadā ziemā laikā no 7.00 līdz 24.00 varētu būt 280–380 MW jaudas deficīts, bet vasarā 500–600 MW deficīts.

Attiecībā uz situāciju kaimiņvalstīs: no kaimiņvalstu PSO ziņojumiem par iespējamiem energosistēmu balansiem tuvākajiem desmit gadiem var secināt, ka Baltkrievijas energosistēma būs deficīta, Igaunijas energosistēmai 2012.gada maksimumā spēs eksportēt 200 MW un 2017.gadā jau importēs 600 MW, Lietuvas energosistēma tuvākajā desmitgadē pašbalansēsies. Krievijas energosistēmas importa un eksporta iespējas netiek ņemtas vērā, jo atsevišķos darba režīmos ir ievērojami ierobežotas tīklu caurlaides spējas starp Krieviju–Baltkrieviju un Baltkrieviju–Lietuvu, kuras papildus tiek noslogotas laikā, kad nestrādā Kaļiņingradas TEC (Krievijas Kaļiņingradas apgabals), un tuvākajos 10 gados pārvades tīklu caurlaides spēju palielināšana nav paredzēta. Pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009.gadā, lai nepieļautu ilgstošus iespējamos pārslodžu režīmus kaimiņvalstu pārvades tīklos, būs nepieciešams būtiski ierobežot elektroenerģijas piegādes no Krievijas.

Kā jau zināms, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.322 “Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu”, PSO izstrādā un iesniedz EM ikgadējo novērtējuma ziņojumu par elektroenerģijas un jaudas prognozēm.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas grāmatvedības standartu pakāpenisku ieviešanu Ministru kabineta noteikumos

Valdība 28.oktobrī iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par Grāmatvedības padomes regulējuma iekļaušanu Ministru kabineta (MK) noteikumos.

FM līdz nākamā gada beigām tika uzdots sagatavot MK noteikumu projektu par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumu ārējie normatīvie akti, ko savas autonomās kompetences jautājumos izdevusi atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, juridiskā spēka hierarhijā pielīdzināmi Ministru kabineta noteikumiem, ja likums nenosaka citādi. Ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, juridiskā spēka hierarhijā šādi normatīvie akti ir nākamie pēc Ministru kabineta noteikumiem.

Ņemot vērā, ka MK noteikumos obligāti piemērojamie LGS ir tikai uzskaitīti, nevis noteikti, šādi standarti nekļūst par saistošiem trešajām personām, jo tie nav noregulēti ārējā normatīvajā aktā. Līdz ar to Grāmatvedības padomes izdotie LGS ir normatīvtehniskie dokumenti, kas nav saistoši trešajām personām.

Lai izvērtētu regulējumu, FM tika izveidota darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no FM, Tieslietu ministrijas, Grāmatvedības padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un citi.

Darba grupa secināja, ka ir būtiski nodrošināt Grāmatvedības padomes izdotajos LGS ietvertā regulējuma nepārtrauktību. Tāpat darba grupa atbalstīja pakāpenisku LGS standartu ieviešanu Ministru kabineta noteikumos.

Eksperti, kas strādāja šajā darba grupā, secināja, ka šim risinājumam varētu būt vairākas priekšrocības. Ietverot LGS MK noteikumos, būtu ievērota tiesiskā kārtība, kas būtu saskaņota ar pašreizējo deleģējumu MK un likumā Grāmatvedības padomei noteiktajiem uzdevumiem. Tāpat MK noteikumu projekta saskaņošanas procesā tiktu analizētas, precizētas un saskaņotas obligāti piemērojamo LGS normas – gan redakcionāli, gan arī pēc būtības. Paredzams, ka tas uzlabotu konkrētā regulējuma kvalitāti.

FM: Par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu iepirkumu līgumu prasību atvieglošanu

28.oktobrī valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par prasību Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu iepirkumu līgumos atvieglošanu.

Ņemot vērā pieredzēto neprognozēti lielo izmaksu sadārdzinājumu būvniecības nozarē, pašreizējo makroekonomisko situāciju un tendences naudas tirgū, ir jāveicina projektu izmaksu samazināšana un projektu izpildītāju naudas plūsmu atvieglošana, lai pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk noritētu Latvijai pieejamo Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve un aprite tautsaimniecībā.

Kā liecina pieredze ar vairāku Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu ietvaros noslēgto būvdarbu un būvniecības līgumu ieviešanu, šo mērķi iespējams sasniegt, nosakot saprātīgu ieturējuma naudas un ieturējuma naudas garantiju piemērošanu.

Finanšu ministrijas priekšlikums ir pieļaut, ka pasūtītājs var rosināt noslēgtajos līgumos atvieglot normas par ieturējuma naudu un ieturējuma naudas garantiju. Lai to ieviestu, būtu jānosaka, ka līgumos, kuru ietvaros būvdarbus var tehniski sadalīt posmos un noteikt posma ietvaros veicamo būvdarbu vērtību, paredzot, ka pēc posma ietvaros veikto būvdarbu rezultātā radītās būves pieņemšanas ekspluatācijā pasūtītājs būvuzņēmējam izmaksā pasūtītāja ieturētās summas daļu proporcionāli posma ietvaros veikto būvdarbu vērtības īpatsvaram līguma summā.

Šajā gadījumā netiktu pārkāpti publiskā iepirkuma principi, jo līguma nosacījumi par ieturējuma naudu un ieturējuma naudas garantiju tiek saglabāti, bet tiktu mainīta ieturējuma naudas izmaksāšanas kārtība, tādējādi uzņēmējiem būs iespēja daudz ātrāk tikt pie papildu apgrozāmajiem līdzekļiem, kas pašreizējā makroekonomiskajā situācijā ir ļoti būtiski.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments