Piedaloties Vēsturnieku komisijas rakstu 23.sējuma atvēršanā

Vakar, 29.oktobrī, Rīgas pilī vaļā tika vērts Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 23.sējums “Holokausta pētniecības problēmas Latvijā”, kuru, klātesot vēsturniekiem un citiem interesentiem, Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs akadēmiķis prof. Andris Caune pasniedza arī Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 29.oktobrī, Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas apvienotā sēde ar Latvijas un ārvalstu komisijas locekļu piedalīšanos.

Sēdes laikā notika Vēsturnieku komisijas rakstu 23.sējuma “Holokausta pētniecības problēmas Latvijā” prezentācija, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Šī bija pirmā apvienotā Vēsturnieku komisijas sēde pēc tās sastāva atjaunošanas 2008.gada janvārī, un tajā Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis uzstājās ar akadēmisku ziņojumu “Baltijas valstu okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti”, pēc kura notika komisijas locekļu diskusija.

Komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, sagatavojot bāzi jaunu mācību līdzekļu tapšanai, kā arī veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem, skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs.

Komisijas darbā piedalās Lielbritānijas pazīstamais vēsturnieks, profesors Džons Haidens, institūta “Yad Vashem” vadošais pētnieks Dr.Arons Šneijers, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pēterburgas nodaļas Vēstures institūta vadošais pētnieks Dr.Aleksandrs Rupasovs, bijušais Zviedrijas Ministru prezidenta vietnieks Pērs Almarks un citi.

Grāmata “Holokausta pētniecības problēmas Latvijā” ir sestais izdevums par holokaustu, ko sagatavojusi Vēsturnieku komisija. Holokausta izvērtēšana pašreiz ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, jo tā uzskata, ka detalizēti pētījumi par holokaustu ir zināma mēraukla visas sabiedrības briedumam un objektīva vēstures analīze ir būtiski svarīga starpvalstu dialoga kontekstā starp Latviju un Izraēlu, Krieviju un citām valstīm.

Turpinot Vēsturnieku komisijas apvienotā sēdē sāktās diskusijas, no šā gada 30.oktobra līdz 31.oktobrim Latvijas Kara muzejā notiks starptautiska konference “Okupācijas režīmi Baltijas valstīs (1940–1990): izpētes rezultāti un problēmas”, ko rīko Latvijas Vēsturnieku komisija, LU Vēstures un filozofijas fakultāte, LU Latvijas vēstures institūts un Latvijas Kara muzejs.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 23.sējumu. Priekšvārds

Klajā nācis Latvijas Vēsturnieku komisijas 23.sējums. Tas ir jau sestais izdevums par holokausta problemātiku, jo tradicionāli Latvijas Vēsturnieku komisijas rīkotajās konferencēs nolasītos referātus un komisijai iesniegtos pētījumus par holokausta tematiku publicē atsevišķā sējumā.

Latvijas Vēsturnieku komisijas 23.sējumu ievada Aivara Strangas apcerējums, kas veltīts 2007.gadā mūžībā aizgājušā ASV profesora Raula Hilberga ieguldījumam holokausta pētniecībā.

Grāmatas pirmajā daļā ievietoti 2006. un 2007.gadā ar Latvijas Vēsturnieku komisijas finansiālo atbalstu tapušie pētījumi par holokausta problēmām Latvijā. A.Stranga raksturo holokausta gaitu nacistu okupētajā Latvijā no 1941.gada līdz 1945.gadam, kā arī vietējo iedzīvotāju dažāda veida līdzdalību tajā. Andrievs Ezergailis izvērtē einzacgrupas komandiera SS brigādefīrera (ģenerālmajors) Valtera Štālekera (1900–1942) ziņojumus, kas uzskatāmi par Latvijas holokausta vēstures pētniecības pirmavotu. Edvards Anderss un Rebeka Margoliss analizē Kalmana Linkimera dienasgrāmatu, kas stāsta par holokaustu un ebreju izglābšanu Liepājā. Aigars Urtāns, kurš pētījis ebreju noslepkavošanu daudzos Latvijas apriņķos, šoreiz iepazīstina lasītājus ar holokausta notikumiem Abrenes un Madonas apriņķī, viņš arī pētījis, kā notikusi ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī.

2007.gada 6. un 7.novembrī Rīgā, Kara muzejā, notikušās konferences “Baltija Otrajā pasaules karā (1939–1945)” divi referāti par holokausta tematiku publicēti sējuma otrajā daļā. Metjū (Matīss) Kotts savā referātā sniedz pārsteidzošas un maz zināmas saistības, kādas pastāvējušas starp holokaustu Baltijā un SS vadības plāniem vācu okupētajā Norvēģijā. Sergejs Novikovs salīdzina historiogrāfiju par holokausta norisi Baltkrievijā un Latvijā. Uzsvērts, ka Baltkrievijas un Latvijas teritorijā notikušās holokausta traģēdijas objektīva un pilnīga izzināšana iespējama, tikai abu kaimiņvalstu zinātniekiem veicot salīdzinošus pētījumus.

Grāmatas trešajā daļā ietvertas dokumentu publikācijas. A.Ezergailis sagatavojis publicēšanai Gabriela Civjana (1923–2002) 1942.gadā Ženēvā (Šveice) sniegto liecību, kas pamatā patiesi atspoguļo holokausta norisi Latvijā. Latviešu lasītājiem G.Civjans vairāk pazīstams kā rakstnieks Gunārs Cīrulis. Kārlis Kangeris tulkojis no vācu valodas un sagatavojis publicēšanai deviņus dokumentus, kuru oriģināli atrodas Vācijas Federālajā arhīvā Berlīnē, par ebreju darbaspēka izmantošanu Rīgas geto tā likvidācijas posmā 1943.gadā.

Krājuma ceturtajā daļā – “Novadpētnieku vākums” – publicēts divu autoru veikums. Josifs Ročko, kurš pārsvarā pievērsies ebreju traģēdijas apzināšanai Latgalē, apskata holokausta šausmas Daugavpilī un Preiļos. Uldis Lasmanis, pabeidzot apjomīgo pētījumu par holokaustu visos Jēkabpils apriņķa pagastos un pilsētās, izvērtē notikumus apriņķa centrā – Jēkabpils pilsētā. Iepriekšējie U.Lasmaņa pētījumi par ebreju noslepkavošanu Jaunjelgavā, Viesītē un visos Jēkabpils apriņķa pagastos publicēti Latvijas Vēsturnieku komisijas 12. un 18.sējumā.

Pirmo reizi holokaustam veltītajā krājumā ievietota nodaļa “Atmiņas”. Tajā ievietotas Jāņa Britāna atmiņas par ebreju noslepkavošanu 1941.gada vasarā Ilūkstes apriņķa Aknīstē. Savukārt J.Ročko sagatavojis publicēšanai daudzu Latgales ebreju skaudrās atmiņas par viņu bēgļu gaitām no 1941.gada līdz 1945.gadam dažādos Padomju Savienības rajonos (––).

Redakcijas kolēģija. Kolēģijas sastāvā: Dr.habil.hist. prof. Andris Caune (atbildīgais redaktors), Dr.habil.hist. prof. Aivars Stranga, Dr.hist.h.c. Marģers Vestermanis. Krājuma sastādītājs – Dr.hist. Dzintars Ērglis.