Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 28.oktobrī

FM: Par budžeta līdzekļu pārdali Eiropas Savienības un ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

28.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 13 900 815 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides ministrija un Veselības ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 38 549 latus Iekšlietu ministrijai projekta “Nacionālā Sodu reģistra pilnveidošana informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstu sodāmības reģistriem” īstenošanai;

• 1 511 334 latus Labklājības ministrijai vairāku Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai;

• 12 238 640 latus Vides ministrijai Kohēzijas fonda projekta “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijas ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000” īstenošanai;

• 112 292 latus Veselības ministrijai vairāku Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2008.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 175 413 594 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

FM: Par līgumu starp Latviju un Tadžikistānu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu

28.oktobrī MK atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavots likumprojekts par Latvijas un Tadžikistānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Tadžikistānā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 60 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 57 valstīm (tai skaitā ar Tadžikistānu), no kurām 50 ir parakstītas, un ir sākta 45 konvenciju piemērošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām

28.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus MK noteikumos “Par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, no lauksaimniecības polderu saraksta svītrojot Rīgas rajona Carnikavas un Ādažu pagastu teritorijās esošo Laveru polderi, Rīgas rajona Ādažu pagasta teritorijā esošo Ādažu–Centra polderi un Rīgas rajona Carnikavas pagasta teritorijā esošo Eimura–Mangaļu polderi.

Nosacījumi polderu izslēgšanai no nacionālas nozīmes lauksaimniecības polderu saraksta ir izpildīti – pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par lauksaimniecības polderu un to apsaimniekošanas pārņemšanu, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests ir izstrādājis un nosūtījis pašvaldībām nosacījumus lauksaimniecības polderu apsaimniekošanai un citi nosacījumi. Polderu teritoriju turpmākā izmantošana tiek noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu Alūksnei ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai

28.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto MK rīkojuma projektu par 4796 latu piešķiršanu Alūksnes pilsētai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai.

Finansējums ir piešķirts Alūksnes pilsētas domei, lai atjaunotu dzīvojamās mājas jumtu Alūksnē, kurā ir pašvaldības īpašumā esoši dzīvokļi.

Šā gada 6.maija vakarā dzīvojamā mājā Dzirnavu ielā 3, Alūksnē, izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā izdega jumta segums 630 m2 platībā, daļēji arī otrā stāva pārsegums un tika bojātas jumta konstrukcijas.

Pamatojoties uz pašvaldības iesniegto tāmi, pilnīgai ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai, atjaunojot dzīvojamās mājas jumtu, nepieciešami 28 774 lati. Patlaban Alūksnes pilsētas dome ugunsgrēkā cietušajai mājai ir uzlikusi pagaidu jumta pārklājumu 1190 latu vērtībā, lai novērstu turpmākus bojājumus, kas var rasties nokrišņu dēļ.

Pamatojoties uz iesniegto informāciju par tās īpašumā esošo dzīvokļu skaitu cietušajā mājā, RAPLM pastāvīgā komisija izlēma ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai atbalstīt finansējumu tādā apmērā, kas ir proporcionāls pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu skaitam, tas ir, 4796 latu apmērā. Atlikušo finansējuma daļu 23 978 latu apmērā pašvaldība apņēmusies nodrošināt, izmantojot aizņēmumu.

MK rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz komisijas lēmumu par atbalstu finansējuma piešķiršanai Alūksnes pilsētas domei ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai.

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu Gulbenei vētras radīto zaudējumu novēršanai

28.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu par 6984 latu piešķiršanu Gulbenes pilsētai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šā gada vasarā vētras radīto zaudējumu novēršanai.

Finansējums ir piešķirts Gulbenes pilsētas kultūras centra garāžu jumta seguma atjaunošanai, kapu kapličas tualetes jumta koka konstrukcijas un jumta seguma atjaunošanai, ielas apgaismojuma stabu atjaunošanai, kā arī kādas dzīvojamās mājas malkas šķūņa jumta koka konstrukcijas un jumta seguma atjaunošanai.

Pamatojoties uz Gulbenes pilsētas domes iesniegto informāciju, lai pilnībā novērstu vētras radītos zaudējumus, atjaunojot pašvaldības īpašumā esošos objektus, nepieciešami 11 639 lati. Gulbenes pilsētas dome nodrošina 4656 latus, līdz ar to papildus no valsts budžeta tika piešķirti 6984 lati.

Projekts sagatavots, pamatojoties uz RAPLM pastāvīgās komisijas lēmumu par atbalstu finansējuma piešķiršanai Gulbenes pilsētas domei 2008.gada 14.jūlija vētras radīto zaudējumu novēršanai.

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu Aknīstei un Sakai vētras radīto zaudējumu novēršanai

28.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos MK rīkojumu projektus par finanšu līdzekļu piešķiršanu Jēkabpils rajona Aknīstes pilsētai ar lauku teritoriju, kā arī Liepājas rajona Sakas novadam vētras radīto zaudējumu novēršanai.

1808 lati no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Aknīstes pilsētas ar lauku teritoriju domei ir piešķirti ūdens sildāmā katla remontam katlumājā Aknīstē, kas tika bojāts šā gada februārī vētras laikā pārtrauktās elektroenerģijas padeves dēļ.

Pamatojoties uz domes iesniegto tāmi, ūdens sildāmā katla remontam, lai pilnībā novērstu vētras radītos zaudējumus, nepieciešami 2583 lati. Aknīstes pilsētas ar lauku teritoriju dome nodrošina 775 latus.

Savukārt Liepājas rajona Sakas novada domei vētras radīto zaudējumu novēršanai, atjaunojot rotaļu nojumi pirmsskolas izglītības iestādē “Dzintariņš” Pāvilostā, tiek piešķirti 2672 lati.

Pamatojoties uz pašvaldības iesniegto tāmi, pilnīgai vētras radīto zaudējumu novēršanai, atjaunojot rotaļu nojumi, nepieciešami 3818 lati. Sakas novada dome atjaunošanas darbiem paredz 1145,55 latus, līdz ar to papildus no valsts budžeta tiek piešķirti 2672 lati.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par izmaiņām likumos saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu

28.oktobrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus trijos likumos, kuri jālabo, lai pabeigtu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Visus likumprojektus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā tiks izveidotas vairākas administratīvās teritorijas – apriņķi, novadi, republikas pilsētas. Taču spēkā esošajā regulējumā tiek lietots tāds administratīvi teritoriālais iedalījums, kas neatbilst Administratīvi teritoriālās reformas likumam. Līdz ar to jāsaskaņo terminoloģija un jāveic grozījumi likumos par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību, par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību un likumā par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās.

Paredzēts, ka likumprojekti stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

TM: Par Tulkošanas un terminoloģijas centra nodošanu Tieslietu ministrijas padotībā

28.oktobrī Ministru kabinets nolēma, ka valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (TTC) būs Tieslietu ministrijas padotībā. Pašlaik TTC ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. Lai īstenotu padotības maiņu, valdība pieņēma grozījumus Tieslietu ministrijas (TM), Izglītības un zinātnes ministrijas un TTC nolikumos, kā arī rīkojumā par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās. Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, TM kompetencē ietilpst tiesību aktu tiesiskuma uzraudzība, juridiski korektu un atbilstošu terminu lietošana tiesību aktos. Lai uzlabotu terminoloģijas lietojumu tiesību aktos, kā arī tiesību aktu unifikāciju, valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” jānodod TM padotībā. Padotības maiņa notiks ar 2009.gada 1.janvāri.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Pļaviņu un Jēkabpils pilsētas plūdu draudu samazināšanu

28.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana””. Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi.

Apakšaktivitātes “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana” mērķis ir samazināt plūdu riskus Pļaviņu un Jēkabpils pilsētai, kas radušies hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves izveides rezultātā. To īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases divās kārtās, kas kopumā ietver piecus projektus plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai: Jēkabpils rajona Salas pagasta aizsargdambja rekonstrukciju un pārgāznes rekonstrukciju; Jēkabpils un Pļaviņu aizsargdambju rekonstrukcijas; Daugavas gultnes tīrīšanu pie Zeļķu tilta; Dolomīta atsiju atbērtnes likvidēšanu Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšanu lejpus Pļaviņām.

Projekta iesniedzējs varēs būt vietējā pašvaldība vai valsts iestāde, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodrošina pretplūdu pasākumus Jēkabpils un Pļaviņu pilsētas, kā arī Jēkabpils un Aizkraukles rajona teritorijās.

Minētos projektus līdzfinansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 7 028 040 latu apmērā, kā arī no pašvaldību līdzekļiem 578 654 latu apmērā un valsts budžeta 661 588 latu apmērā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par trūcīgajām personām paredzēto produktu veidu un izdales daudzumu

Valdība 28.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) grozījumus noteikumiem “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Grozījumi nosaka, ka, īstenojot 2009.gada EK programmu vistrūcīgākajām personām, pārtikas produkti tiek dalīti 12 reizes gadā un vienai personai vienā izdales reizē tiks doti šādi pārtikas produkti: auzu pārslas – 0,5 kg; četrgraudu pārslas – 0,5 kg; makaroni – 1 kg; pankūku milti – 0,4 kg; vājpiena pulveris – 0,4 kg.

ZM: Par investīcijām zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās

Valdība 28.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM), pamatojoties uz projektu iesniegumu pieņemšanas 1.kārtas pieredzi, izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.371 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās”.

Grozījumos tiek mainīts atbalsta apmērs ar projekta sagatavošanu saistītajām projekta vispārējām izmaksām, pazeminot to no 90% uz 40%. Šādā veidā tiek samazināts šo izmaksu īpatsvars kopējā publiskajā finansējumā. Grozījumi noteikumos nosaka, ka vienas projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas ietvaros atbalsta pretendents var iesniegt vienu projektu. Tādējādi tiks paplašināts pretendentu loks. Tāpat arī ir precizēti iesniedzamie dokumenti.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa