Latvijas Izglītības vadītāju foruma aicinājums Latvijas sabiedrībai, Valsts prezidentei, parlamentam, valdībai

Gadskārtējais Latvijas Izglītības vadītāju forums, izvērtējot norises izglītības sistēmā pagājušajā gadā, ar gandarījumu secina, ka vairums no pagājušā gada foruma aicinājumā iekļautajām nostādnēm pilnībā vai vismaz daļēji jau ir realizētas.

Saeimā ir pieņemts gan Izglītības likums, gan Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums. Šajos likumos ir iekļautas vairākas pagājušā gada foruma ierosinātās normas, tai skaitā nepieciešamība izveidot izglītības inovāciju fondu, kā arī nepieciešamība reizi četros gados Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai apstiprināšanai izglītības attīstības programmu turpmākajiem četriem gadiem.

Šā gada budžets, lai arī to nevar saukt par attīstības budžetu, tomēr apsteidz dzīves dārdzības pieaugumu. Arī investīciju apjoms izglītības attīstībai varētu sasniegt 10% no valsts investīciju kopapjoma gadījumā, ja tuvākajā laikā tiktu parakstīts Pasaules bankas kredītlīgums izglītībai.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijas Izglītības vadītāju forums uztur spēkā prasību Ministru kabinetam jau tuvākajā laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības programmu un likumu par izglītības inovāciju fondu, kā arī, izstrādājot likumu par valsts budžetu 2000. gadam, nepieļaut tajā izglītībai paredzēto finansējuma apjoma īpatsvara samazināšanu — nodrošināt finansējumu izglītībai 6,5–7 % apjomā no iekšzemes kopprodukta, t.sk. 1,3% augstākajai izglītībai, kas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienības valstīs. Valsts politika, ka izglītībai atvēl tikai 5,9% no IKP, kā tas ir šobrīd Latvijā, uzskatāma par neatbilstošu tautas un valsts interesēm.

Visas Saeimā pārstāvētās partijas, kā arī valdība ir noteikusi izglītību kā prioritāti. Lai šo pasludināto izglītības prioritāti realizētu konkrētos lēmumos, Latvijas Izglītības vadītāju forums aicina koncentrēt līdzekļus un uzmanību galveno izglītības attīstības priekšnoteikumu nodrošināšanai; ar pārējiem uzdevumiem izglītības darbinieki paši tiks galā.

Par nozīmīgākajiem uzdevumiem izglītības sistēmas attīstībā, mēs, foruma dalībnieki, uzskatām:

1. Jauno izglītības likumu ieviešanas finansiālo nodrošinājumu, tajos noteikto progresīvo izglītības finansēšanas reformu principu iedzīvināšanu, nepieļaujot situācijas diktētu nepārdomātu izmaiņu ieviešanu šajos likumos.

2. Par principiāli svarīgu uzskatām pedagogu darba samaksas nodrošināšanu atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam. Aprēķini liecina, ka skolotāju darba samaksas fonds valstī kopumā ir par 25–30 milj. latu mazāks, nekā vajadzētu būt attiecībā gan pret optimālo skolēnu un skolotāju skaita proporciju Latvijā, gan pret vidējo izpeļņu, kā arī attiecībā pret IKP vienam iedzīvotājam.

3. Ievērojot to, ka pašreizējās pedagogu darba samaksas dēļ mācību iestādes nav iespējams nodrošināt ar jauniem kvalificētiem pedagogiem un pasniedzējiem, atsevišķos gadījumos atļaut pensionētiem pedagogiem un pasniedzējiem saņemt pensiju un turpināt darbu.

4. Valsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu veikt iespējami ātrākos tempos, jo pašreizējā sadrumstalotā pašvaldību struktūra jau sen ir kļuvusi par bremzējošu faktoru izglītības sistēmas attīstībā un modernizācijā.

5. Būtiski paplašināt pedagogu tālākizglītības sistēmas iespējas, attiecīgi tam paredzot ikgadēju finansējumu 3% apjomā attiecībā pret skolotāju algu fondu.

6. Nākamajā gadā pilnībā realizēt Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projektu (LIIS), nepieciešamības gadījumā nodrošināt kredītgarantijas šī projekta realizācijai papildus vēl nepieciešamajiem 10 milj. latu.

7. Sākot ar 2000. gadu, izveidot izglītības inovācijas fondu, finansējumu tam paredzot 7–8 % no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai.

8. Nodrošināt finansējumu 2000. gada budžetā Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienības izglītības programmu "Sokrates", "Leonardo" un Jaunatnes programmas otrajā posmā.

9. Vispusīgi attīstīt studējošo un studiju kreditēšanas sistēmu, paredzot kreditēšanai nepieciešamos līdzekļus 2000. gadā vismaz 5,5 milj. latu apmērā, kā arī izstrādāt kredītu dzēšanas nosacījumus.

10. Neveikt sasteigtu augstāko izglītības iestāžu reorganizāciju, t.sk. Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas apvienošanu. Pirms šādu lēmumu pieņemšanas izdarīt vispusīgu izvērtējumu, ievērojot mācībspēku un studējošo viedokli un LR tiesību aktos noteikto kārtību.

Mēs, foruma dalībnieki, apzināmies izglītības kvalitātes izšķirošo nozīmi sekmīgā valsts un sabiedrības attīstībā un esam ieguldījuši savu darbu un pūles, lai Latvijas izglītības sistēma apmierinātu sabiedrības vajadzības pēc mūsdienīgas izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguves, lai tā kalpotu Latvijas tautas attīstībai un cilvēku konkurētspējas paaugstināšanai. Taču jaunās iestrādes izglītības sistēmā nav īstenojamas bez nepieciešamā finansiālā nodrošinājuma sistēmas uzturēšanai un attīstībai. Mēs aicinām Latvijas Valsts prezidenti, valdību un parlamentu novērtēt iesākto reformu nozīmību valsts ilgtermiņa attīstībai un garantēt to finansiālo nodrošinājumu 2000. gada valsts budžetā.

Latvijas Izglītības vadītāju foruma dalībnieku vārdā —

darba grupu vadītāji

Rīgā 1999. gada 10. augustā