9. un 10. augustā Rīgā notika Latvijas Izglītības vadītāju forums

Lai novērtētu paveikto un veicinātu izglītības stratēģijas izstrādi, 9.augustā Dailes teātra telpās Rīgā pulcējās ap 1200 pirmskolas iestāžu, skolu un augstskolu, skolu valžu un citu izglītības institūciju vadītāju. Plenārsēdēs un četrās darba grupās tika pārrunāti tādi izglītības vides pilnveidošanas jautājumi kā Vispārējās izglītības likums un skolu patstāvība, reģionālā reforma un izglītības sistēmas attīstība, augstākās izglītības problēmas un kvalitāte, jaunās starptautiskās sadarbības iniciatīvas, izglītība un valsts inovatīvās attīstības politika, uzņēmības un uzdrīkstēšanās veicināšana kā būtiska izglītības iestādes vadītāju kompetence.

Foruma dalībniekus uzrunāja izglītības un zinātnes ministre Silva Golde. Izglītības likumdošanas darba grupu vadīja Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis un Izglītības stratēģijas departamenta direktore Baiba Pētersone. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājas Baibas Rivžas vadībā noritēja darbs sekcijā "Augstākās izglītības problēmas un kvalitāte". Sekcija "Starptautiskā sadarbība izglītībā", ko vadīja valsts sekretāra vietnieks izglītības stratēģijas un starptautiskās sadarbības jautājumos Andrejs Ruhvargers, darbojās lielākoties kā informatīva darba grupa, kas skaidroja dažādos starptautiskās sadarbības aspektus un daudzveidīgās iespējas attīstīt kontaktus gan ar pārējām Baltijas valstīm, gan Ziemeļvalstīm, gan Eiropas mērogā. Kā tika uzsvērts preses konferencē, nekādā ziņā nedrīkstētu atņemt finansējumu tālākai Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienības augstākās izglītības programmā Sokrates , profesionālās un augstākās izglītības programmā Leonardo un Jaunatnes programmas otrajā posmā. Nevar piekrist populistiskajam un primitīvajam uzskatam, ka līdzdalība šajās programmās reducējas uz vilinošiem amatpersonu ārzemju komandējumiem. Caur šīm programmām, kas tiek piedāvātas gan Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan asociētajām valstīm, Eiropas Komisija realizē izglītības attīstības un kvalificēta darbaspēka sagatavošanas projektus. Ja Latvija pārtrauktu līdzdalību šajās programmās, tas nozīmētu, ka mēs šajā jomā nemaz negribam integrēties.

Par Lielbritānijas valdības "Know–how" fonda atbalstu biznesa izglītībai Latvijā runāja Lielbritānijas vēstnieks Stīvens Nešs.

Plašs jautājumu loks tika skarts sekcijā "Bērni, jaunatne, karjeras izvēle un pedagogu izglītība". Preses konferencē sekcijas darbību raksturoja Izglītības satura un eksaminācijas centra direktore Rudīte Andersone. Šajā darba grupā uzmanība pievērsta tādiem jautājumiem kā vispārējā izglītība un profesionālā izglītība darba tirgū, audzināšanas darbība izglītības iestādēs, skolvadības jautājumi izglītības reformu kontekstā, skolotāju izglītība un skolu attīstība, demokrātiskas izglītības sistēma, pedagogu tālākizglītība un bērnu sagatavošana skolai.

Īpaši tika runāts par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Atteikties no šīs programmas nedrīkst, jo laba sagatavotība mācību uzsākšanai ir ieguvums bērna nākotnes izglītībā, tās ir investīcijas nākotnei, kas nevar atmaksāties viena vai divu gadu laikā, bet ar uzviju atmaksāsies pēc desmit un vairāk gadiem. Aplūkojot izglītības un darba tirgus savstarpējo ciešo saistību, tika runāts par skolēnu socializāciju, kas paredz ikviena audzēkņa sagatavošanu sava dzīvesceļa izvēlei, attiecību veidošanai sabiedrībā un prasmei darboties komandā. Mācību programmu standartizācijas gaitā uzmanība tiek pievērsta mācību satura atslogošanai, akcentus pārliekot no liela apgūstamās informācijas apjoma uz informācijas izmantošanas prasmju izkopšanu.

Par foruma sekmīgu norisi un uzziņas materiāliem rūpējās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas studenti un mācībspēki. Forums pieņēma aicinājumu Latvijas sabiedrībai, Valsts prezidentei, parlamentam un valdībai. (To publicējam atsevišķi).

Visai mūsdienīgu gaisotni Dailes teātra plašajās telpās radīja vairāku Latvijas apgādu un grāmatnīcu piedāvātais mācību literatūras klāsts, jaunākie datortehnikas un kopēšanas aparātu paraugi. Jaunais mācību gads vairs nav aiz kalniem.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Par Latvijas jauniešiem Eiropas darba tirgū

Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs vakar, 9. augustā, Dailes teātrī sarīkotā konferencē par izglītības vadību uzrunāja Latvijas izglītības speciālistus, kuru vidū bija arī izglītības un zinātnes ministre Silva Golde.

Viņš aprakstīja Lielbritānijas valdības "Know–how" fonda darbu, kurš kopš 1995. gada atbalsta biznesa izglītību Latvijā. Britu speciālisti no Daremas biznesa skolas un Rīponas un Jorkas Sv.Džona koledžām sadarbojas ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un pedagoģiskajām izglītības iestādēm, ieviešot Latvijas skolu sistēmā uzņēmējdarbības pamatu mācību programmu. Kopš 1997. gada šajā projektā ieguldītas 50 000 sterliņu mārciņas.

Viens no projektiem (1995–1996) ar semināru palīdzību Latvijā popularizēja uzņēmību un uzdrīkstēšanos kā mācību priekšmetu un palīdzēja Latvijas pedagoģiskajām izglītības iestādēm izstrādāt uzņēmību un uzdrīkstēšanos kā mācību priekšmetu Latvijas arodskolām un profesionālajām izglītības iestādēm. Otra projekta (1997–1999) ietvaros skolotājiem mācīja uzņēmību un uzdrīkstēšanos, izmantojot problēmu risināšanu, aktīvo mācīšanās procesu, grupu darbu un diskusijas, koncentrējoties uz projekta izveidošanā un izpildē nepieciešamajiem posmiem (uzņēmējdarbībā vai nevalstiskas organizācijas darbā).

Projektu ietvaros Latvijas skolotāji ir guvuši izpratni par mazās uzņēmējdarbības attīstības principiem, izskoloti, kā mācīt mazās uzņēmējdarbības attīstības principus. Ir izstrādāti mācību līdzekļi, kā arī mācību programma uzņēmības un uzdrīkstēšanās attīstības mācīšanai skolās un pedagoģiskajās izglītības iestādēs, kā arī ir radīta motivētu, entuziasma pilnu apmācītāju grupa, kas visās pedagoģiskajās izglītības iestādēs var pasniegt uzņēmības un uzdrīkstēšanās attīstību.

Latvijas skolotāji ir apguvuši jaunas apmācību metodes un jaunu priekšmetu. Bērniem būs jauna pieeja mācību procesam, un viņi būs labi sagatavoti turpmākai konkurencei visas Eiropas darba tirgū.

Lielbritānijas valdības "Know–how" fonds atbalsta uzņēmību un uzdrīkstēšanos kā mācību priekšmetu un metodi Latvijā.

Lielbritānijas vēstniecības  informācija

Preses konferencē žurnālistus ar foruma darba rezultātiem iepazīstināja