Ārlietu ministra uzskatā:

Par atbalstu preses brīvībai

Preses brīvība ir cieši saistīta ar demokrātijas pamatiem. Prese pauž sabiedrības domas un dara iedzīvotājiem zināmus valsts pārvaldes uzskatus.

Lai gan kara apstākļos zināmi preses brīvības ierobežojumi var būt nepieciešami kaut vai tādēļ, lai aizsargātu cilvēku dzīvības, tajās sabiedrībās, kas cenšas būt atklātas un demokrātiskas, valda tradīcijas, kas atļauj žurnālistiem un korespondentiem iesaistīties, lai kontrolētu situāciju, kurā varētu ciest civilie iedzīvotāji.

Ņemot vērā preses brīvības samazināšanos bijušajā Dienvidslāvijā un Čečenijā un neatrisināto bez vēsts pazudušā žurnālista Andreja Babicka jautājumu, mums liekas, ka ir svarīgi runāt par nepieciešamību iedrošināt un veicināt preses darbību un novērst šķēršļus tās darbībai. Latvijas valdību uztrauc to žurnālistu liktenis, kas savu darbu veic aktīvās karadarbības zonās.

Žurnālistu drošības jautājums nav saistīts vienīgi ar valdību nostādnēm. Tas ir jautājums par pašas sabiedrības attieksmi. Iespējams, ka valdības nevēlas, lai žurnālisti atrastos noteiktā teritorijā. Taču kara apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi, lai valsts iestādes izturētos godīgi un vienlīdzīgi pret neatkarīgajiem žurnālistiem, mediķiem, cilvēktiesību un starptautisko organizāciju pārstāvjiem un citiem ārējiem novērotājiem. Pretējā gadījumā sabiedrība to var saprast nepareizi.

Žurnālistu darbs jāatbalsta augstākajos valdības līmeņos. Latvija uzskata, ka starptautiskā sabiedrība nesenajās konfliktsituācijās būtu varējusi sniegt lielāku ieguldījumu žurnālistu drošībai.

To, kas noticis ar Andreju Babicki, ar vārdiem vien nevar padarīt par nebijušu. Ar paziņojumiem vien mēs nevaram radīt atmosfēru, kas veicinātu preses brīvību. Taču paziņojumi var izraisīt pārdomas un palīdzēt dialoga veidošanā. Neatkarīgie reportieri konflikta gaitā ir gandrīz pilnībā apklusināti. Ziņas par cilvēktiesību pārkāpumiem un tā sauktajām filtrācijas nometnēm ir nopietnas un satraucošas.

Andreja Babicka gadījums būtībā ir vienkāršs. Tas, kas notika ar viņu, varēja notikt ar jebkuru, kurš mēģina izdibināt, kas īsti notiek Čečenijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

2000.gada 24.februārī