ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 23. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.2008., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/183239
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2008. gada 23. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 67.laidienā (“LV”, Nr.169, 30.10.2008.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Var būt, ka varētu palūgt vēlreiz zvanu, lai deputāti dzird, ka jānāk uz zāli, jo baidos, ka mums šobrīd ar kvorumu ir tā, kā ir.
Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par… lēmuma projektu “Par deputāta Oļega Deņisova atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Ir saņemts arī 10 deputātu parakstīts iesniegums Saeimas Prezidijam ar priekšlikumu – iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta Oļega Deņisova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tagad nākamais apstiprinātās darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3035. Uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” priekšlikumi nav saņemti. Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildprotokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3058. “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildprotokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””. Uz trešo lasījumu tika saņemts viens – tieslietu ministra priekšlikums, precizējums. Komisija vienbalsīgi atbalstīja redakcionāla rakstura precizējumu un lūdz arī jūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Mirskis.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildprotokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu Nr.3081. Un tas ir “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, sagatavots trešajam lasījumam. Pati atbildīgā komisija, jāteic, gan diezgan mokošā darbā, kas rezultējās 3-4 latu atlaidē par transportlīdzekļu piekabēm, ir izveidojusi divus priekšlikumus, no kuriem 1. es aicinu atbalstīt kā atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Un aicinu atbalstīt arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums”, trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie deputāti! Tātad jūsu uzmanībai Dzīvnieku barības aprites likuma trešais, galīgais, lasījums. Atbildīgā komisija saņēmusi 29 priekšlikumus. Tie pamatā ir redakcionāli, tātad nemaina likuma būtību.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – redakcionāls, lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tāpat arī 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām terminoloģijā un numerācijā. Arī to lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tāpat Juridiskā biroja 4.priekšlikumu…
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Un arī 5.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Līdaka.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek ieteikts mainīt atsauci uz Eiropas Savienības likumdošanu. Un atbildīgā komisija to lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tāpat arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu – lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir redakcionāls, lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
9. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums – paredz mainīt 3.panta piektās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
10.priekšlikums attiecas uz atbildību par barības marķējumu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Arī 11. – Juridiskā biroja priekšlikums par iepakošanas uzņēmumu formulējumu – komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tāpat arī 13. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Līdaka.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. To arī lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Līdaka.
Savukārt 15. ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. To lūdzam atbalstīt, jo tas ir iekļauts 16. – Juridiskā biroja priekšlikumā, kas ir 9.panta galīgā redakcija.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
17. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi, iekļaujot 18.priekšlikumā, ko iesniedzis un galīgo redakciju sagatavojis Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
19. – precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tāpat arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tiek precizēta atbildība par ārstnieciskās barības nekaitīgumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek precizēts pants par barības neatbilstības noteikšanu. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Arī 22. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tāpat arī 23. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
24.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tajā tiek ieteikts svītrot 21.pantu un mainīt tālāko numerāciju. Komisija to lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
25. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, tajā ir paredzētas redakcionālas izmaiņas piektās nodaļas virsrakstā. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Arī 26. un 27. – Juridiskā biroja priekšlikumi…
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
28. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Arī tas guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Un 29. – pēdējais – ir atbildīgās komisijas sagatavots piedāvājums pārejas noteikumu 2.punktam. Arī tam lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Un visbeidzot lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, redakcijā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3084 – “Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.
Uz trešo lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums, kuru sagatavoja atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets piedāvā likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, un šo likuma grozījumu mērķis ir papildināt Informācijas atklātības likumu ar normu, kas noteic, ka lietās par iestādes izdoto administratīvo aktu, par atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Tas, protams, ir viens no šī likuma grozījumiem. Komisija ar nepacietību gaida jaunu Informācijas aprites atklātības likumu, kas šobrīd jau pieņem nopietnu apveidu Ministru kabinetā, bet tajā pašā laikā uz pirmo lasījumu komisija piekrīt virzīt arī šos grozījumus. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Protams, administratīvās tiesas ir noslogotas, lietu izskatīšana ir ļoti ilga, un ir jādomā, kā šo jomu sakārtot un uzlabot. Taču, šķiet, Ministru kabineta piedāvātais risinājums vairāk problēmas rada, nekā tās risina.
Godātie kolēģi! Viduslaikos, it īpaši agrīnajos viduslaikos, tiesu sprieda ātri un efektīvi, bija dažādi varianti. Piemēram, iztiesājot krimināllietu, apsūdzēto uzsēdināja zirgā un lika zirgam kāpt pāri zemē noliktam zobenam. Labā priekškāja bija dzīvības kāja, kreisā – nāves kāja: atkarībā no tā, ar kuru kāju zirgs pārkāpa zobenam, apsūdzēto vai nu attaisnoja, vai notiesāja.
Vēl efektīvāk strādāja lauka karatiesas Jaroslava Hašeka slavenajā romānā, viņš to visu apraksta. Tur līdz saules rietam tiesājamais jau bija jāpakar.
Bēdīgi slavenās padomju troikas arī bija panākušas tādu situāciju, ka spriedums tika ne tikai taisīts, bet arī izpildīts dažu stundu laikā.
Godātie kolēģi! Visos šajos aprakstītajos gadījumos netaisnīgu spriedumu pārsūdzēšana, šķiet, ļaužu prātus nenodarbināja. Un līdzīgu risinājumu Saeimai piedāvā arī valdība – pagaidām, paldies Dievam, vēl tikai administratīvajā tiesā.
Citēšu Ministru prezidenta Godmaņa 2008.gada 29.septembrī parakstīto dokumentu “Informācija par valdības neatliekamajiem uzdevumiem”, kura 64.lappusē ir teikts: “Likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” mērķis ir papildināt likumu ar normu, kas noteic, ka lietās par iestādes atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaužas kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams.” Tātad valdības mērķis ir – bez leģitīma, starptautiskajām tiesību normām atbilstoša pamata vienkārši panākt tā saucamā divu acu principa ieviešanu. Proti, informācijas atklātības lietas izskata tikai viens cilvēks, kura lēmums vairs nav pārsūdzams. Šis viens tiesnesis var darīt, ko grib. Ja šādus grozījumus pieņemsim, tiesa drīkstēs noskaidrot faktiskos apstākļus tikai vienreiz, skatot lietu vien rajona tiesā, bez apelācijas, ne divreiz, kā tas ir šobrīd. Ilustrējot sekas, iedomāsimies, ka pirmās instances tiesa pieļauj kādu kļūdu faktos, piemēram, neizprasa kādu dokumentu vai kāds sniedz nepilnīgu liecību. Lietu izspriedīs, balstoties uz nepareizajiem faktiskajiem apstākļiem, un sekas ir iespējams prettiesisks spriedums.
Vai tādu atcels? Visticamāk, ka ne, jo kasācijā Augstākās tiesas Senāts vērtēs tikai materiālo normu piemērošanu un procesuālo normu ievērošanu, balstoties tikai uz iepriekšējā instancē noskaidrotiem faktiem.
Tāpat nepareizs spriedums var stāties spēkā, pat neierosinot kasācijas lietvedību, ja tai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
Dīvainus vārdus lasām arī šā likumprojekta anotācijā (citēju): “Šīs lietas lielākoties nav saistītas ar būtisku personas interešu ierobežojumu, nav saistītas ar būtiska kaitējuma vai apdraudējuma radīšanu personas vai sabiedrības interesēm.”
Godātie kolēģi! Šeit anotācijas autori nonāk klajā pretrunā ar Satversmi. Informācijas atklātības princips ir būtiska cilvēktiesība, kas ir arī pamattiesība un konstitucionālā līmenī ir nostiprināta Satversmes 100.pantā. Tāpat, ja runājam par vides informācijas aizsardzību, arī tā kā pamattiesība ir nostiprināta Satversmes 115.pantā.
Informācijas atklātība ir būtisks, ekskluzīvs valsts tiesiskuma un demokrātijas nodrošināšanas līdzeklis. Kā pamatbrīvība informācijas atklātība nozīmē to, ka ikviens cilvēks piedzimst ar tiesībām brīvi meklēt, saņemt un izplatīt informāciju.
Kolēģi! Informācijai ir vislielākā vērtība mūsdienu sabiedrībā. Tā bieži ir mērāma arī naudas izteiksmē. Kā piemēru minēšu kaut vai privatizācijas procesu, kur tie darījumi, kas bija… arī tie darījumi, kas bija likumīgi, bieži vien, no malas raugoties, izskatījās kā vienkārša zagšana, tāpēc ka varai pietuvinātā persona, kas privatizēja kaut ko, operēja ar vērtīgāko, kas tai piederēja – atšķirībā no citiem –, proti, ar informāciju.
Valsts pienākums ir attīstīt un nostiprināt cilvēktiesību līmeni. Tā sašaurinājums nav pieļaujams, taču tieši to šis likumprojekts piedāvā. Administratīvo tiesu sistēma nav efektīva tāpēc, ka tā ir lēna. Tā nekļūs ātrāka, ja tīši palielināsim kļūdas iespējamību tiesā. Likvidējot apelāciju, neuzlabosies konstitucionāli nostiprinātās pamatbrīvības aizsardzība. Kolēģi, uzlabosies tikai statistikas aile!
Gribot negribot rodas jautājums: kāpēc šāds likumprojekts parādās valdības darba kārtībā un beidzot nonāk pie mums apspriešanai Saeimā? Vai tiešām mūsu valdībā kāds grib slēpt informāciju?
Es aicinu neatbalstīt, kolēģi!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Apelācijas instances likvidācija dažos likumos, arī šajā apspriežamajā likumā, ir ļoti bīstama parādība, jo apelācijas tiesas uzdevums ir vēl vienu reizi izvērtēt visus faktus. Un, ja mēs to nedarām, tad pirmās instances tiesā ir iespējamas vairākas kļūdas.
Es gribētu arī atgādināt kolēģiem, ka dažos Latvijai saistošos starptautiskos aktos, tajā skaitā gan starptautisko cilvēktiesību, gan starptautisko ekonomisko un kultūras tiesību starptautiskajā aktā, ir paredzēta apelācijas instance, un, ja mēs izdarītu tādu lietu, ko piedāvā Ministru kabinets, tad mēs pārceltu savu iekšējo konfliktu starptautiskā līmenī. Un tad mēs tērēsim daudz vairāk līdzekļu nekā taupīsim šajā jomā.
Sakarā ar to PCTVL frakcija ir konsekventi “pret” visiem šādiem jauninājumiem ne tikai Informācijas atklātības likumā… protams, it īpaši Informācijas atklātības likumā. Teiksim, Jelgavā mums bija konflikts, kad Jelgavas dome atteicās sniegt iedzīvotājiem informāciju par tarifu paaugstināšanas pamatotību. Ņemot vērā nākamo gadu, šo konfliktu daudzums tikai pieaugs. Un sakarā ar to, īpaši šajā jutīgajā nozarē, lai aizstāvētu tiesības, kas ir nostiprinātas mūsu Satversmē, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, un es aicinu neatbalstīt īpaši to frakciju, kura uzskata, ka viņi ir sociāldemokrāti. Jo acīmredzot ir runa par ļoti asiem sociāliem konfliktiem. Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam
Jurim
Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Interesanta pieeja jautājuma izskatīšanai. Tad, kad mēs runājam par to, ka sabiedrību uztrauc lietu ilgā izskatīšana, kas velkas reizēm gadiem, tad, kad mēs runājam par pietiekami lielo birokrātiju, izskatot lietas, tad, kad mēs runājam par tiesnešu pamatīgo noslodzi, tad ir tāda… kaut kāda izrunāšanās, ka, lūk, tiek tērēti valsts līdzekļi, ir uztraukums atkal. Un tad, protams, tiek atkal pausta kritika – kāpēc tas tā ir.
Tikko parādās priekšlikums – kaut pirmais, kaut otrais – par to, kā samazināt šo tiesnešu noslodzi, kā praktiski darīt kaut ko, lai lietu izskatīšanu padarītu kompaktāku un šos laikus saīsinātu, tiek atrasts jauns paņēmiens. Un tā acīmredzot būs vienmēr. Diemžēl jāsaka tā: 5., 6. un 7.Saeimā bija reāla opozīcija, kas sadarbojās ar pozīciju tad, kad tas bija iespējams, un konstruktīvi sastrādājās. Kopš 8.Saeimas tas ir apmēram tā: vienalga, ko tu piedāvāsi, uzkāps tribīnē kāds gudrs ģīmis – viņš vai viņa – un nolasīs visiem lekciju, ka jūs neko nezināt un nesaprotat, un, protams, pateiks “fui” jebkuram priekšlikumam.
Kāda problēma šeit ir, kāda te demokrātijas pārkāpšana? Vienkārši nāk smiekli. Līdz ar to es domāju, ka tā ir vienkārši tāda tukša izrunāšanās, kas faktiski ne ar ko nav pamatota. Jo tādā veidā var nokritizēt jebko.
Ja mēs gribam reāli runāt par tiesnešu slodzes samazināšanu…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, Dobeļa kungs.
Cienījamie kolēģi! Vai jums pašiem neliekas, ka jūs pat izrādāt necieņu pret to kolēģi, kas stāv tribīnē? Es atvainojos!... Ja Rivžas kundze un arī Seiles kundze pagrieztos ar seju pret runātāju un to pašu izdarītu arī… Jā, jau izdarīja. Paldies. Tādā gadījumā, es domāju, mēs daudz labāk varētu dzirdēt to, ko saka Dobeļa kungs.
Turpiniet, lūdzu, Dobeļa kungs!
J.Dobelis.
Seiles kundzei grūti bija pagriezties.
Paldies tiem, kas klausījās. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Viss kļuva skaidrs!”) Un slikti ir tas, ka ne visi klausījās. Bet jebkurā gadījumā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kas tiešām palīdzēs atslogot tiesnešus, palīdzēs saīsināt lietu izskatīšanu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš.
Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš.
Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 28.oktobri.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, dāmas un kungi! Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Dokumentu nodaļa šo likumprojektu ir numurējusi ar 3048.numuru – “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”. Likumprojekts patiesībā ir trešajā lasījumā.
Atbildīgajai komisijai ir jāizsaka īpaša pateicība Juridiskajam birojam… Tā ir saņēmusi par šo likumprojektu 19 priekšlikumus, un katrs no tiem uzlabo likumprojekta kvalitāti. Visus tos ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
2. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5. – sevišķi izcils Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ļoti atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Jau 14.lappusē ir 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja ar prieku.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir viennozīmīgi atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ticis no komisijas puses atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Nākamais – 11.priekšlikums – jau ir 20.lappusē. Tas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Tāpat 12., kas ir Juridiskā biroja precizējums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
14. – ļoti strikti atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
15. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
16. – tāpat Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
17.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalsta, turpmāk mainot pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
19. – atbalstīts. Un man atliek vien aicināt jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Man gan jāpiezīmē, ka tas ir otrais, nevis trešais, galīgais, lasījums (No zāles dep. K.Leiškalns: “Atvainojiet!”)… Balsosim par likumprojektu “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Es atvainojos par lasījumu sajaukšanu, bet priekšlikumus komisija aicina iesniegt līdz 30.oktobrim šajā gadā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 860/Lp9, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus, kā arī uzklausīja Jura Dambja kunga argumentus par to, kā uzlabot kultūras pieminekļu aizsardzību, kā novērst mākslas un antikvāro priekšmetu nesankcionētu izvešanu, un vēl vairākus citus jautājumus.
Komisija konceptuāli atbalstīja šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Runa ir par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 860/Lp9 pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs.
Iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šā gada 29.oktobri.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 810/Lp9), pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sagatavojusi Zemkopības ministrija. Komisijas sēdē deputātiem bija iespēja uzklausīt Zemkopības ministrijas atbildīgo amatpersonu, taču šo grozījumu pamatojums nebija pārliecinošs, līdz ar to neviens no tobrīd klātesošajiem deviņiem komisijas deputātiem nebalsoja “par” šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Līdz ar to komisijas lēmums ir neatbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. (No zāles: “Pareizi! Pareizi!)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 810/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 73, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.
Likumprojekts “Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/ LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3055 – likumprojektu “Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”. Atbildīgā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu savā sēdē un noraidījusi to.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vai jūs vēlaties runāt arī debatēs? Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/ LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kuru mēs tikko noraidījām, prasa dziļāku iedziļināšanos. Kādēļ vispār tas ir tapis, un kādēļ ir šī problēma, un kā mēs to kā valsts risinām? Man gribētos iesākt ar faktu, ka 1995.gada 2.decembrī, vēl Šķēles valdības laikā, tika izdoti, manuprāt, ļoti veiksmīgi “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu un izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”, un šie noteikumi bija tie, kas regulēja šīs destruktīvās un, varētu teikt, negatīvās informācijas plūsmu mūsu valstī.
Šodien daudz un gari tika debatēts par Baštika kunga neizdarību un par ministrijas it kā neefektīvo darbu. Rībenas kundze, es gribētu atgādināt, ka tajā laikā, kad valdības vadītājs bija Einars Repše, kurš bija sazīmējis savus erotiskos attēlus un bija atļāvies tos izkarināt vienas evaņģēliski luteriskās baznīcas sakristejā, mūsu ministrs Ainars Baštiks bija tieši tas, kas panāca to, ka erotiskos žurnālus vajag pārdot un izplatīt tumšā ievākojumā, lai neapgrēcinātu mūsu bērnu acis. Un, pateicoties savai uzcītībai – neskatoties uz to, ka daudzi no erotisko un pornogrāfisko žurnālu izplatītājiem nosauca šos iepakojumus par Baštika “līķautiem” jeb “parandžām”! –, mūsu ministrs panāca to, un tā bija konkrēta cīņa un konkrēts rezultāts bērnu labā.
2005.gada 1.jūnijā šie Ministru kabineta noteikumi zaudēja spēku, un līdz ar to parādījās tukšums, un šī joma veselu pusotru gadu netika absolūti nekādā veidā regulēta. Tad no Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta atnāca neveiksmīgi sagatavots likumprojekts “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums”, kuru atbildīgā komisija, kurā cītīgi strādāja arī “Jaunā laika” pārstāve, izveidoja par Pornogrāfijas ierobežošanas likumu, ko mēs, Saeima, arī trijos lasījumos sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, bērnu tiesību aizsardzības organizācijām arī pieņēmām. Tajā pastāvēja arī šis viens punkts, kura iniciatore bija valdība, proti, ka ir nepieciešams izveidot komisiju, kura veiks ekspertīzi pornogrāfisko materiālu jautājumos.
Ko es gribētu ar to teikt? Saņemot šos grozījumus atpakaļ no valdības un zinot arī tagadējā iekšlietu ministra negatīvo nostāju pret bērnu pornogrāfiju un pret pornogrāfiju vispār, es gribētu teikt, ka tā ir ierēdņu patvaļa, jo valdība, atsakoties no pornogrāfisko materiālu ekspertīzes komisijas veidošanas, noveļ no sevis jebkādu atbildību par bērnu tikumību un sabiedrības nākotni.
Vēl jo vairāk! Es gribu pajautāt visiem tiem ierēdņiem un arī mums kā deputātiem: ko mēs 28. datumā, kad Saeimā viesosies Apvienoto Nāciju īpašais ziņotājs bērnu tirdzniecības, bērnu prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas jautājumos, varēsim atbildēt, ja mēs likvidēsim šāda veida komisiju?
Es aicinu deputātus būt atbildīgiem. Es aicinu arī Rīgas Domes pārstāvjus beidzot ķerties pie darba, jo mēs, atbildīgā komisija, esam iestrādājuši šajā likumā arī normu, kas paredz to, ka šos daudzos intīmklubus, masāžas salonus un visus citus erotiskos klubus, kas ir pārpludinājuši Vecrīgu un kas patiesībā nedara godu mums kā tautai un arī kā valstij, var aizvērt ciet. Šā likuma 11.pantā tas jau ir paredzēts! Izmantosim šīs tiesības! Aizsargāsim savus bērnus, aizsargāsim savas sievietes! Nepadarīsim paši sevi smieklīgus pasaules acīs!
Un es ļoti vēlētos, lai tagad šeit uzkāpj tribīnē kāds no tiem lielajiem bļāvējiem: “Eiropa mūs nesapratīs, un pasaule mūs nesapratīs!” Šajā gadījumā, ja mēs paši likvidēsim šāda veida komisiju, mūs ne tikai Eiropa nesapratīs, bet, domāju, arī mūsu pašu tauta mūs nesapratīs un mūsu bērni mums to nepiedos.
Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu un atdot to atpakaļ pārstrādei valdībā.
Paldies. (Aplausi.) (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Sirsnīgi tas bija!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie deputāti! Patiešām, pašreiz spēkā esošā Pornogrāfijas ierobežošanas likuma pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka Ministru kabinetam jāizveido ekspertu komisija, kas ir tiesīga veikt ekspertīzi un sniegt atzinumu gadījumos, kad pastāv šaubas par to, vai kāds materiāls, filma, publikācija, attēls un tamlīdzīgi materiāli ir uzskatāmi par pornogrāfiska rakstura materiāliem, kā arī par šādu materiālu aprites atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Pašreiz Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu, kas paredz izslēgt no likuma 10.pantu un arī pārejas noteikumu 2.punktu, tas nozīmē, ka arī normu, kas nosaka šādas ekspertu komisijas izveidošanas kārtību un darbību, kā arī personas un institūcijas, kuras ir tiesīgas saņemt šīs komisijas atzinumu, ja pastāv šaubas par to, vai materiāls uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu vai bērnu pornogrāfiju. Šo likumprojektu izskatīja arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, un, uzklausot Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ierēdņus, man nācās vienkārši secināt – ja šādas komisijas nav, tad ekspertīzi par to, vai materiāls ir uzskatāms par pornogrāfiju vai ne, var ierosināt tikai gadījumā, ja ir ierosināts kriminālprocess. Bet, kā norādīja Tieslietu ministrija, ārpusē paliek administratīvie pārkāpumi un civilprocess; arī tur var būt nepieciešams nozīmēt ekspertīzi. Un arī sabiedrībā bieži vien rodas šādi jautājumi, un vairumā gadījumu sabiedrība nesaņem kompetentu atbildi, jo kriminālprocesa ierosināšanas procedūra ir diezgan sarežģīta, un vecākiem patiesībā nav kur vērsties tādos gadījumos, ja viņi uzskata, ka viņu bērni tiek pakļauti pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ietekmei. No prokuratūras pārstāvja teiktā es sapratu, ka iemesls, kāpēc netika izveidota šāda ekspertu komisija, ir pavisam banāls – valsts institūciju pārstāvji nevarēja vienoties par to, kas tad darbosies šajā komisijā. Turklāt jāatzīmē, ka šīs komisijas mērķis jau nav tikai veikt ekspertīzi un sniegt atzinumus, bet gan vērot, analizēt un pārraudzīt šo materiālu ierobežošanu valstī. Un dzima ģeniāla ideja – šo ekspertu komisiju neveidot.
Apskatot anotāciju, var redzēt, ka, sagatavojot šo likumprojektu, nav notikušas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nav uzzināts, kāds ir to viedoklis un pozīcija, nav notikušas konsultācijas ar ekspertiem. Atliek secināt, ka tā ir kārtējā ierēdņu nevēlēšanās uzņemties atbildību un kaut ko darīt.
Arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā balsojums bija par to, lai šo likumprojektu neatbalstītu pirmajā lasījumā. Un arī es domāju, ka tas nav pareizi – atteikties no domas veidot šādu komisiju, jo materiālu, kuri balansē uz pornogrāfijas robežas, mūsu ikdienā ir daudz. Tāpēc es lūdzu un aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Klausoties šīs saturīgās debates, man nezin kāpēc atmiņā nāk Hašeka “Šveikā” lieliski pateiktais lieliskais stāstījums par kādu meiču, kas devās pie mācītāja lielskunga, lai atzītos milzīgā neķītrībā, ko tā bija veikusi. Mācītājam to visu gribas zināt, un meiča… Es nevaru šo citēt tik labiem vārdiem, kā bija Hašekam… Tātad mācītājam, kuram gribas zināt, meiča kautrējas atzīties, un mācītājs jau siekalainu muti viņai prasa: “Nu, stāsti, meit, kur ir tā neķītrība, ko tu gandrīz katru nakti piekop!” Un beidzās ar to, ka meiča tiešām atzinās, ka viņa ar pirkstu berzējot kāju pirkstu starpas.
Mēs apmēram šādā līmenī debatējam. Mēs mēģinām darīt tieši tāpat, kā tas ir darīts visos laikos. Tieši tāpat, kā tas ir darīts visos laikos, mēs mēģinām šeit iepīt mākslu, kam nav nekāda sakara ne ar neķītrību, ne ar pornogrāfiju, lai arī kā tas dažam labam svētulim izskatītos. Mēs šeit mēģinām darīt līdzīgi, kā tas ir darīts renesanses laikos baznīcās – aizkrāsot kailumus vai uzzīmēt modernus krūšturus Mikelandželo un citu lielo meistaru darinājumiem. Nu, mēs nevaram iet šādos murgos!
Vēl vairāk! Likums jau šobrīd paredz: ja par attiecīgo nodarījumu, kas ir pornogrāfijas izplatīšana, vairošana un tamlīdzīgi, ir ierosināts kriminālprocess, tad lietas virzītājam ir tiesības izveidot komisiju, kas pasaka, vai šeit ir vai nav saskatāma šī pornogrāfija. Nevajag izrādīt šo lielo svētulību!
Es nevaru iedomāties, kas te ir… 19.gadsimts? Vai šeit valda karaliene Viktorija? Vai mēs visi guļam naktskreklos? (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Guļam! Guļam!”) Un vīrietis nedrīkst redzēt savu sievu kailu?
Mēs atgriežamies kaut kādā pagāniskā un murgainā muldēšanā ne par ko.
Par komisiju. Un kas tad būs šīs komisijas locekļi? Visbiežāk es esmu novērojis – un arī tas nāk no raganu dedzināšanas laikiem –, ka vislielākie svētuļi visos gadsimtos ir bijuši tie paši neķītrākie, tie paši lūrētāji, tie paši spriedēji. Tie ir tie, kas apģērbj Mikelandželo skulptūras, tie ir tie, kas uzvelk Dāvida skulptūrai pumpainas apakšbikses…
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Jānim Šmitam, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Jāni! Kurš kuru!”)
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātais Leiškalna kungs! Man patiešām ir kauns par jums, ņemot vērā to, ka jūs esat ieguvis izglītību Jūrmalas Kristīgajā akadēmijā. Jūs nodarbojaties ar demagoģiju! Runa nav par erotiku. Runa ir par pornogrāfiju.
Atbildīgā komisija, rūpīgi izsverot Eiropas likumdošanu, ir izņēmusi ārā vārdu “erotika”, jo tad patiešām mums nāktos apklāt visas jūsu minētās skulptūras muzejā un tamlīdzīgi. Man ir grūti spriest par to, vai jūs guļat vai neguļat apakškreklā. Tā ir jūsu paša personīgā problēma, bet es domāju… Es domāju, ka kaut vai šis pats žurnāls “Jurista Vārds”, kad parādījās problēma ar Pinokio un kad juristi nopietni sprieda par bērnu pornogrāfijas jautājumu, norāda uz to, cik ļoti nepieciešama ir šāda komisija.
Es vēlreiz atgādinu, ka runa ir par mūsu bērnu nākotni, un tad, kad es dzirdu, un tad, kad es redzu, ka šie daudzie ierēdņi prasa algas palielinājumu, es ieteiktu viņiem aiziet uz tām publiskajām vietām, kur brīvi tirgo pornogrāfiju, un kā procesa virzītājiem beidzot sākt kaut ko darīt, jo kāpēc mūsu sabiedrībā brīvi var iegādāties visu veidu pornogrāfiju? Kādēļ tad atbildīgās institūcijas nestrādā? Kādēļ tad ir tikai žurnālu raksti? Kur tad ir šie procesa virzītāji? Kādēļ neviens mūsu valstī negrib uzņemties atbildību un risināt šo problēmu?
Mēs, Saeima, esam deleģējuši, un jau 2007.gada beigās vajadzēja būt izveidotai šai komisijai. Neuzliksim atbildību tikai un vienīgi Baštikam, kā tas nereti notiek Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdēs, kur bieži vien nabaga Ainaram Baštikam ir jāuzņemas visa atbildība, sākot ar bērnu vadāšanu uz skolu un beidzot ar, tā sacīt, aproču uzlikšanu dzimumnoziedzniekiem.
Es domāju, ka mums ir pietiekami daudz ierēdņu, kuru uzdevums bija izveidot šo komisiju. Es domāju, ka atbildīgajiem ministriem beidzot ir jāpadomā, kā ne tikai vārdos, bet arī darbos izpildīt to, kas ir Valdības deklarācijā rakstīts, ka valsts rūpējas par ģimeni un par bērniem.
Leiškalna kungs, nejokosimies ar šīm lietām! Pornogrāfija ir tā lieta, kas veido nepareizu izpratni par cilvēku attiecībām, un, ja jūs ņirgājaties par šīm lietām, tad es gribu pateikt: katrs, kas nobalsos “pret” šādas komisijas veidošanu, uzņemas atbildību par visām tām noslepkavotajām meitenēm, par visiem tiem bērniem, kas tiek seksuāli izmantoti, jo šādi cilvēki, saskatoties tādus materiālus, bieži vien pēc tam arī izdara šāda veida noziegumus.
Tā ka runāsim šeit pēc būtības par tēmu, nevis nodarbosimies ar demagoģiju!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es domāju, ka sen nav bijušas tik patīkamas debates Saeimā, un es domās jau iztēlojos pēc 20–30 gadiem tos studentus, kas pētīs Saeimas stenogrammas. Un ko tad viņi uzzinās? Viņi uzzinās par sasvīdušiem kāju pirkstiem, par naktskrekliem, vēl par draudiem, ka tie, kas nebalsos… Un tā tālāk.
Es domāju, ka, pirms mēs ķeramies pie anekdošu pārstāstīšanas, varbūt tiešām vajadzētu padomāt, vai visiem ir tik stingras “iekšas”. Man nav tik stingras “iekšas”, lai es tik spilgtus tēlus šajā augstajā asamblejā izturētu.
Jā, šādu komisiju varētu likvidēt, bet tikai ar vienu noteikumu… Jā, šāda komisija nebūtu vajadzīga, bet ar vienu noteikumu – ja mums Latvijā drošībsargājošajās institūcijās un tiesu sistēmā strādātu cilvēki ar adekvātu izpratni par to, kas ir pornogrāfija un kas ir erotika. Kopš es iepazinos ar skandalozo “Pinokio lietu”, kur pornogrāfijā tika apsūdzēta māksliniece par kaila Buratīno vai Pinokio attēlošanu, man ir radušās stipras šaubas, un tāpēc es domāju, ka šajā jautājumā vēl vismaz desmit gadus Latvijā būs nepieciešams eksperta viedoklis, lai novērstu nevajadzīgus tiesas procesus.
Un es balsošu “pret” šīs komisijas likvidēšanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Cienīgtēva kungs, Šmita kungs! Šoreiz mēs nerunājam par to, ka pornogrāfija ir slikta, ka tā atstāj vienādu vai otrādu iespaidu uz bērnu psihi un vēlākajām seksuālajām attiecībām, lai gan es uzdrošinos iebilst un teikt, ka vissliktāko ietekmi uz bērnu vēlāko dzīvi atstāj liekuļi un tikumības sludinātāji, kas šo tikumību paši nepilda (šeit ar to nebūt nedomājot jūs). (No zāles dep. J.Šmits: “Paldies, paldies!”)
Ir absolūti normāli, ka cilvēkam ir izzināšanas tieksme, un šeit man jums ir jāatzīstas, mācītājkungs: ja jūs ieraudzītu to melnbalto pretīgo bildi, kas man 7 vai 8 gadu vecumā atradās starp spilvenu, palagu un matraci, tad jūsu mati saslietos stāvus gaisā, taču šī bilde nekādā veidā nav ietekmējusi manu vēlāko dzīvi, manu spēju radīt četrus bērnus, viņus uzturēt un padarīt par normāliem cilvēkiem.
Mēs šobrīd nerunājam par pornogrāfiju un par tās radīto ļaunumu, kura apkarošana ir ārkārtīgi grūta, ņemot vērā starptautisko tīmekli, un tur reizēm tiešām, uzspiežot pogu, izlec tādi briesmoņi, ka man neko erotisku pat negribas pieminēt savā dzīvē.
Mēs tagad vienkārši runājam par komisiju – par to, kur mēs atradīsim šos cilvēkus, kādi būs kritēriji šiem cilvēkiem, cik viņi var būt brīvi attiecībā uz mākslu, cik viņi var būt brīvi attiecībā uz visu to, jo – kas vienam liekas, cienītais Šmita kungs, pornogrāfija, tas otram liekas nekas vai viegla, viegla tāda paskatīšanās… Ticiet man, arī bērniem apmēram 12 gadu vecumā, it sevišķi pie pašreizējā piedāvājuma, tas viss riebjas, un viņi normāli un sakarīgi nodzīvo savu dzīvi. Mūsu vecumā par pornogrāfiju, kā es saprotu, neinteresējas vairs neviens, un, ja arī kāds interesējas, tad viņš ir jāliek komisijā un jāapkaro.
Paldies. Es balsošu…
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām tomēr būtu jāievieš skaidrība: šāda komisija līdz pat šai dienai nav izveidota, jo likums jau pašlaik nosaka, ka vajadzības gadījumā pats izmeklētājs var pieaicināt attiecīgos ekspertus. Turklāt šādas komisijas izveidošana prasītu arī papildu līdzekļus. Un te man nāk prātā atgadījums vai saruna vēl padomju okupācijas laikos, kad arī bija tāda komisija, un tajā man kāds pazīstams aktīvs komjaunietis strādāja. Un es viņam prasīju: “Nu klausies, tu jocīgs esi? Nu kāds prieks skatīties to visu cauri un spriest, ir vai nav?” Viņš teica: “Klausies, citādi man būtu jāmaksā, bet tagad es par brīvu skatos tās filmas. Vai ne?”
Un īstenībā, ja tagad mēs izveidosim šādu komisiju, tad tai būs budžetā vajadzīgi līdzekļi, un man arī tā šķiet, ka tur daļai cilvēku tā iniciatīva ir tādēļ, lai viņi varētu skatīties tās filmas un vēl saņemt par to naudu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nolēmu pateikt pāris vārdu, tāpēc ka Šmita kungs vicināja šeit tribīnē “Jurista Vārdu”. Un es domāju, ka viņš pilnīgi pareizi darīja, jo šajā gadījumā piemērs ar Pinokio visupirms liecina par to līmeni, kāds tas ir attiecīgajās mūsu tiesībaizsardzības institūcijās, kas uzsāk kriminālprocesu.
Leiškalna kungs, jūs varat stāstīt šeit vēl vienu anekdoti, proti, vai jūs guļat ar biksēm vai ar naktskreklu, vai ar aubi galvā, tā ir jūsu privāta lieta, bet tas, ka pret kādu mākslinieku tiek uzsākts… faktiski nevis pret viņu… tiek ierosināts kriminālprocess tikai tāpēc, ka kādam ir samaitāta fantāzija… Es domāju, ka šajā gadījumā komisija to varētu atrisināt. Un es arī domāju, ka nevajadzētu spriest atkarībā no savas samaitātības pakāpes, ka šajā komisijā būs tiešām kādi lūriķi, kas tur apmierinās savas tieksmes… tie, kas būs ievēlēti, nozīmēti šajā komisijā.
Šī komisija ir nepieciešama kā starpposms, lai faktiski mākslinieki netiktu veltīgi vajāti, lai mākslinieki nenonāktu stresa situācijās, ņemot vērā šo Satversmē noteikto vārda un izteiksmes brīvību. Turklāt ņemsim vērā, Kraukļa kungs, ka, salīdzinot ar padomju laikiem, ir nācis klāt internets. Internetu skatoties, šīs problēmas var būt ļoti strīdīgas, un tomēr ekspertam ir jālemj par šīm lietām. Es, piemēram, ja mani kāds būtu uzaicinājis par eksperti, piemēram, kā cīnīties ar Kolorādo vabolēm, nekad nepiekristu darboties tādā parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Bet jūs, Kraukļa kungs, būdams, piemēram, ļoti augsti kvalificēts bundzinieks, piekritāt iet parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas izmeklē iespējamo korupciju tiesu varā.
Godātie kolēģi! Es aicinu, ka katram ir jādara tas, kas viņam vislabāk padodas.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim. (No zāles: “Juri, parādi, kā to dara!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man ir patīkami secināt, ka šodienas sēdē neviens jautājums nav izraisījis tādu interesi, tādas dziļas debates kā pornogrāfija un viss, kas ar to ir saistīts. Un debatētāju ir bijis pietiekami daudz. Un tāpēc man būtu priekšlikums, ka visi tie, kas šeit uzstājās, būtu uzskatāmi par ekspertiem, jo viņi runāja ļoti atraisīti un dzīvi. Un tieši no tādiem varētu izvēlēties to komisijas sastāvu, ja nu nobalsos, ka tāda komisija būs, vai, ja šo komisiju neizdodas nodibināt, tad šos varētu uzaicināt kā ekspertus tad, kad būtu kaut kāda saistība ar Kriminālprocesa likuma vai Tiesu ekspertu likuma pārkāpumiem.
Tā ka, lūdzu, padomājiet par to un tiešām – negatīva balsojuma gadījumā – atcerieties šo manu ieteikumu! (No zāles dep. A.Golubovs: “Dobeli, kas uzstājās, piedāvāju par priekšsēdētāju!”)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Jā, šis jautājums tika skatīts vispirms Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Pirmajā skatījumā likās it kā samērā loģisks juristu skaidrojums, un zināmā mērā daļa deputātu varēja piekrist tam, ka šāda komisija nav nepieciešama. Bet, kad sākās diskusijas, kad mēs tiešām iepazināmies ar ierēdņu viedokli, skatījumu un to, kādā veidā šīs problēmas tiek risinātas, mums radās ļoti daudz jautājumu. Un, turpinot šo diskusiju, mēs tomēr noskaidrojām, ka, likvidējot šo komisiju, nekāds regulējums… regulējuma valstī vairs nebūs.
Un, izsakot un klausoties šeit šos samērā vulgāros salīdzinājumus, jāmēģina nedaudz nolaisties līdz bērnu līmenim (kaut arī daži deputāti šeit jau pamēģināja nolaisties līdz bērnu līmenim). Bet es kā pedagogs, kā cilvēks, kas nedaudz pārzina bērnu psiholoģiju, redzēdams to, kas Latvijā šobrīd šajā jomā notiek (iespējams, ir arī kaut kādi ekonomiski spēki, kas atbalsta šādu sistēmu, ka ir brīva pieeja gan televīzijā, gan internetā, gan arī citos masu medijos un ka tiek pat plašā sabiedrībā jaukti šie jēdzieni, un speciālisti ministrijās, ierēdņi pilnīgi nekompetenti to risina), domāju, ka vajadzētu tomēr mēģināt izveidot šādu komisiju un vismaz komisijas līmenī šos jautājumus sākt regulēt. Es domāju, ka komisijas sastāvs būtu diezgan plašs, paplašināts. Šeit nav sakara ar kaut kādiem finanšu līdzekļiem. Turklāt iepriekšējās valdības laikā jau ir izveidoti Ministru kabineta noteikumi, kuri pagaidām vēl nav apstiprināti. Noteikti būtu ideāli, ja šie noteikumi tiktu apstiprināti un to regulētu, jo pats likums arī diezgan precīzi regulē, kas ir un kas nav pornogrāfija. Bet es domāju, ko šī komisija tomēr dotu sabiedrībai. Liela daļa sabiedrības atbalstītu, ja šāda komisija Latvijā tomēr pastāvētu. Tas būtu zināms labums mums arī nākotnē. Varbūt arī nākotnē mums šādu komisiju nevajadzēs, bet konkrētajā situācijā mēs uzskatām… Arī mūsu komisija un arī lielā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalsta šo procesu… Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo variantu. Uzskatu, ka komisija ir vajadzīga.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim, otro reizi.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Es domāju, ka katrs vesels, saprātīgs cilvēks saprot un atpazīst, kas ir pornogrāfija (No zāles dep. I.Čepāne: “Nē!”), saprot un atpazīst, kas ir korupcija.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Šmits vēlas ko piebilst?
J.Šmits.
Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt valdības iesniegto likumprojektu un aicinu atgriezties pie Kalvīša valdības laikā izstrādātajiem noteikumiem par komisiju pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzes veikšanai, jo patiešām, kā norādīja kolēģe Čepānes kundze, tā novērstu ļoti daudzus pārpratumus, ieviestu skaidrību un arī deleģētu… tur būtu eksperti, cilvēki, kas varētu patiešām noteikt, kas ir pornogrāfija un kas nav pornogrāfija, lai nebūtu šo pārpratumu. Es aicinu balsot “pret”, noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atdot valdībai pārstrādāt no jauna.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 37, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2736 – “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un virzīja to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Mirskis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2772. Ārlietu komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Kaut gan par šo likumprojektu neviens negrib debatēt, tas ir sava veida politiska pornogrāfija, pret kuru kategoriski iebilst PCTVL frakcija. Mēs iebilstam vispār pret mūsu bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās un pret to iespējamu paplašināšanos. Jo tā ir papildslodze mūsu budžetam; ir iespējami cilvēku upuri; tas ir izaicinājums tikumībai, ņemot vērā mūsu piedalīšanos Irākas un Afganistānas okupācijā, un tā ir terorisma draudu paplašināšanās. Jo mēs paši lūdzam atbildes triecienu. Sakarā ar to aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Frakcija “Saskaņas Centrs” neatbalsta grozījumus likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, jo mūsu atbalstītāju un deputātu vairākums ir izteikti pacifisti.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ja kāds runā par to, ka viņš ir izteikts pacifists, viņam vajadzētu nākt šeit tribīnē un ļoti smagi nosodīt Krievijas agresiju Gruzijā. Tad tas būtu patiess pacifisms! Citādi pacifisms ir tikai izrādīšanās un nevēlēšanās balstīt savu valsti tur, kur tas ir nepieciešams.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Eglītis vēlas ko piebilst?
J.Eglītis.
Jā, mēs visi esam pacifisti, tomēr komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Pauls Putniņš.
P.Putniņš (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un cienījamās kolēģes! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3062. Tātad tie ir grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”.
Uz otro lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts, tāpēc aicinu Saeimu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
P.Putniņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Putniņš.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Skatīsim dokumentu, kura numurs ir 3063, – likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.
Līdz šim šajā likumā nebija noteikta vienota kārtība, kā tiek izmaksāta atlīdzība Ostu valdes locekļiem un arī pārvaldniekiem, tāpēc Ministru kabinets ir pieņēmis grozījumus šajā likumā, kurā paredz šo vienoto kārtību.
Šī kārtība ir skatīta arī Ostu valdē, un Ostu valde to ir atbalstījusi. Jāsaka, ka tanī redakcijā vēl nebija paredzētas ostu pārvaldnieku algas, bet šis precizējums likumprojektā tika iestrādāts, skatot likumprojektu Ministru kabineta sēdē.
Šis likumprojekts bez iebildumiem ir saskaņots arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tautsaimniecības komisijā bija diskusija par šo likumprojektu. Komisija to atbalstīja, un tāpēc lūdzu Saeimā to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei. Es saprotu, ka deputāte Rugāte tomēr nevēlas debatēs runāt. Tādā gadījumā vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Protams, Ministru kabinets ir sagatavojis kārtējo likumprojektu, kas ir aizgājis bez iebildēm, jo doma ir laba. Redz, kādam alga ir par lielu, bet kādam algu vajadzētu samazināt. Bet ja mēs paskatāmies uz tām Latvijas ostām, kas ir minētas 8.panta 6.apakšpunktā… Pirmkārt, šis punkts nerunā par finanšu avotiem. Lai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs kādam piešķirtu atalgojumu, tas ir jāiekļauj nevienā citā kā vien Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžetā. Viņam nav tiesību rīkoties ar citas atvasinātas juridiskas personas budžetu.
Tas būtu pirmais.
Šeit nekas nav teikts par to, ka trijām lielajām Latvijas ostām ir trīs dažādi statusi un divām ir atsevišķs juridisks statuss. Ja mēs runājam par Ventspils ostu, tā ir pašvaldības iestāde. Ja runājam par Rīgas brīvostu, tā ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Un, ja runājam par Liepājas ostu, tur valdes locekļi ir SEZ valdes locekļi, jo tā ir brīvā ekonomiskā zona… ne brīvā, bet speciālā ekonomiskā zona. Līdz ar to, ja mēs gribam uzrakstīt vienu tādu kārtīgu likumu, kas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam, ja mēs šo lietu gribam reglamentēt, tad vajag sagatavot vismaz uz otro lasījumu… Es aicinu perfekti sagatavot likumu, nosakot, ka tiesības pieņemt publiski saistošus aktus ir Ministru kabinetam, nevis atsevišķam ministram. Pēkšņi runāt par pašvaldību vai ostu budžetu, par finansējumiem… Cik es saprotu, tās algas joprojām domā izmaksāt no ostu budžeta. Līdz ar to es aicinu tomēr uz otro lasījumu ļoti nopietni – ļoti nopietni! – izskatīt šos priekšlikumus, īstenībā dodot Ministru kabinetam tiesības ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt algu griestus. Un, ja mēs runājam par ostu pārvaldniekiem, tā jau ir šo ostu valžu kompetence un nekādā gadījumā – kāda ministra kompetence. Tā ka es aicinu tomēr labākus likumus nodot komisijām. Un, ja nu pirmajā lasījumā to atbalstām tādu, kāds tas ir, tad uz otro lasījumu atbildīgajai komisijai vajadzētu pievērst tam uzmanību.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es piekrītu Leiškalna kungam, ka šis likumprojekts ir jānodod komisijām un jāatbalsta pirmajā lasījumā. Es piekrītu viņam arī tajā ziņā, ka šajā likumprojektā ir jāizdara būtiski grozījumi. Iespējams, ka, steidzoties šorīt uz darbu, jūs redzējāt LNT raidījumu “900 sekundes”. LNT raidījumā “900 sekundes” uzstājās Birka kungs, un žurnāliste viņam pajautāja: “Birka kungs, jūs sakāt, ka jūs sev iesaldēsiet šo algu un pārējo Ostas padomes locekļu, valdes locekļu algas un nepalielināsiet. Bet varbūt jums vajadzētu samazināt?” Tad Birka kungs teica: “Ziniet, mēs gan kaut ko tādu nevaram darīt! Tur pie visa ir vainīgs tikai likumdevējs un Ministru kabinets, mums nav nekādu tiesību.” It kā Birka kungam nebūtu pārstāvniecības šeit – Saeimā! Pašreizējā redakcijā kritērijus nosaka tikai Ministru kabinets… un pašreizējā redakcijā, šajā priekšlikumā, ka par vienu vai otru valdes locekli varēs lemt atsevišķs ministrs… šajā gadījumā, manuprāt, arī nav pareizi. Kaut arī, ja mēs lasām anotāciju, tad redzam, ka faktiski šis ierosinājums grozīt pastāvošo kārtību ir nācis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, jo birojs šeit pilnīgi pamatoti ir saskatījis noteiktu interešu konfliktu. Es runāju tikai tāpēc, lai pievērstu uzmanību atbildīgajai komisijai, tiem speciālistiem, īpaši Leiškalna kungam, lai beidzot šajos taupības apstākļos, ko jūs te visu laiku sludināt, jūsu partijā arī šajā jomā tiktu kaut kas darīts un šis atalgojums tiktu noteikts adekvāts, nevis tāds, kāds tas ir šodien.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs!
Čepānes kundze, es arī jums piekrītu, lai gan jūs šodien ļoti vēlaties man iedzelt: vai nu uzvilkt naktskreklu, vai tā nosaukt par “speciālistu”, ka tās pēdiņas ir redzamas.
Es arī runāju par situāciju, kurā nav pareizi atļaut valdei pašai lemt par saviem atalgojumiem. Es uzskatu, ka šajā situācijā ir jādara līdzīgi kā ar valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēm un padomēm: Ministru kabinets izdod noteikumus, kur noteic griestus. Protams, vienai ostai, ja ir sliktāki rādījumi vai mazāki apjomi, tas atalgojums varētu būt mazāks, bet otrai, teiksim, lielāks. Bet tas ir jāsakārto un jāizdara perfekti, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Rīgas brīvosta un Liepājas SEZ ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas savās tiesībās uz patstāvīgu budžetu ir pielīdzināta jebkurai pašvaldībai. Kāpēc tad mēs neierosinām šajos taupības apstākļos pašvaldību vadītāju un pašvaldību darbinieku algas noteikt kādam ministram, kuram attiecībā uz šiem budžetiem, protams, nav nekādu tiesību? Viņam ir tiesības ierosināt atcelt pašvaldību.
Tā ka es aicinu sakārtot likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Aizbalts vēlas ko piebilst? (No zāles: “Nevajag! Balsot!”)
V.Aizbalts.
Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt paldies par šīm debatēm. Un komisijā, es domāju, uz otro lasījumu mēs gaidīsim jau konkrētus priekšlikumus un kopīgi strādāsim.
Tāpēc es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Aizbalts.
Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 23.novembrim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Nākamais izskatāmais likumprojekts – “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti!
Likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu pieņemt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.
Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ieroču aprites likumā”…
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos! Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti.
Komisija iepazinās ar attiecīgajiem dokumentiem un aicina parlamentu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.
Kā nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ieroču aprites likumā” saņemti divi priekšlikumi.
1. – aizsardzības ministra Veldres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi savā 2.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies par ziņojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to izskatīja un atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dalbiņš.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par – 85, pret un atturas –
nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekta “Grozījums Militārā dienesta likumā” (dokuments Nr.3068) otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija lūdz parlamentu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (izskatāmais dokuments Nr.3069). Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus un izskatījusi tos savā sēdē.
1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Porieša priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi 3.priekšlikuma redakcijā, ko iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies par ziņojumu.
J.Dalbiņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
J.Dalbiņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!
A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.3076.
Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.
Otrajam lasījumam neviena priekšlikuma nav. Tātad es lūdzu Saeimu atbalstīt mūsu likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
A.Ziedone-Kantāne.
Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
31.oktobris. Paldies. Citu priekšlikumu nav.
Kā nākamo skatīsim likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.
1. un 2.priekšlikums ir izstrādāts atbildīgajā komisijā. Tos lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
3. – redakcionāls atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru arī lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
5. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
6. – atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums, kuru lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
7.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
8. – precizējošs atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru arī lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
9. un 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Tos arī lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
11.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Silaraupa. To komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Līdzīgi arī 13. un 14. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikumus – komisija ir akceptējusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Un pēdējais – 15. – ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Arī tas guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Līdz ar to lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Līdaka.
6.novembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir pienācis laiks pārtraukumam, bet mums ir atlikuši neizskatīti trīs darba kārtības punkti – trīs lēmuma projekti.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.793/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 23.novembrim”.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Satiksmes ministrija vērsās pie Tautsaimniecības komisijas ar lūgumu pagarināt termiņu līdz 23.novembrim, lai izstrādātu kvalitatīvus, juridiski pamatotus priekšlikumus par grozījumiem šajā likumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! (Aplausi.) Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.793/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 23.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāta Oļega Deņisova atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Oļega Deņisova atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāta Oļega Deņisova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāta Oļega Deņisova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms reģistrācijas es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus, varētu teikt, ļoti daudzus, deputātu jautājumus vairākiem ministriem.
Ir saņemts deputātu Seiles, Čepānes, Kalnietes, Šadurska un Laicāna jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam “Par Krievijas vēstniecības Latvijā padomnieku Aleksandru Hapilovu”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.
Ir saņemts deputātu Latkovska, Mūrnieces, Zaķa, Reira un Āboltiņas jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi”””. Jautājums tiek nodots kultūras ministrei Helēnai Demakovai.
Ir saņemts deputātu Bendrātes, Kantānes, Latkovska, Ķikustes un Rībenas jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par VSAA darbības nodrošināšanu 2009.gadā”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.
Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam “Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam.
Sēdes vadītājs.
Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Ivaram Eglītim.
Ir saņemts deputātu Latkovska, Kariņa, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums vides ministram Raimondam Vējonim. Jautājuma nosaukums “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots vides ministram Raimondam Vējonim.
Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.
Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ķikustes un Mūrnieces jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.
Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ziedones-Kantānes un Ķikustes jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.
Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ķikustes un Mūrnieces jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.
Ir saņemts iepriekš minēto deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ķikustes un Mūrnieces jautājums labklājības ministrei Ivetai Purnei “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots labklājības ministrei Ivetai Purnei.
Ir saņemts jautājums, ko iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, “Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
Ir saņemts analoģisks jautājums finanšu ministram Atim Slakterim, ko ir iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece. Šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.
Saņemts tāda paša nosaukuma jautājums aizsardzības ministram Vinetam Veldrem, ko iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece. Tas tiek nodots aizsardzības ministram Vinetam Veldrem.
Ir saņemti pilnīgi vienādi jautājumi ar nosaukumu “Par ministriju administratīvajām izmaksām”, kas ir adresēti ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, kultūras ministrei Helēnai Demakovai un īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, kurus ir iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece. Tātad atgādinu, ka jautājuma nosaukums ir “Par ministriju administratīvajām izmaksām”, bet Bāliņas kundzei iesniegtais jautājums ir “Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”. Šie jautājumi tiek nodoti pēc piekritības īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, kultūras ministrei Helēnai Demakovai, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam un ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.
Vairāk jautājumu nav. (Aplausi.) (No zāles: “Vēl! Vēl! Bravo!”)
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es jūs gribētu informēt par to, ka šodien tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas visi tiek aicināti Dzeltenajā zālē uz biedrības “Zaļā māja” organizētās fotogrāfiju izstādes, kas veltīta klimata izmaiņām, atklāšanu.
Savukārt pulksten 13.00 visi ir aicināti pie Saeimas nama galvenajām durvīm (tātad centrālo trepju galā), iepretī Jēkaba baznīcai, lai tiktos ar atbalsta programmas neredzīgiem cilvēkiem “DIA:logs” pārstāvjiem.
Un tagad vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, kurš pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.50.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu uzmanību, godātie Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēdi sāksim pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde būs tūliņ pat komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Silva Bendrāte… otro reizi… (No zāles: “Nav viņas!”), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Imants Kalniņš, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš… (No zāles: “Ir! Lagzdiņš ir!”), Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Anna Seile, Inese Šlesere un Nils Ušakovs.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.