Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs E.Zalāns

Uz jaut. nr.80/J9 – dok. nr.3102

Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju

Atbildot uz Jūsu 2008.gada 15.oktobra vēstuli Nr.12/2-7-n/292-(9/08) un Saeimas deputātu 2008.gada 15.oktobra jautājumu Nr.80/J9, vēlos Jūs informēt par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes gaitu, mērķi un finansējumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.septembra rīkojumu Nr.705 un Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēm Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (turpmāk – RAPLM) gada laikā pēc likuma “Valsts attīstības plānošanas sistēmas likums” pieņemšanas ir jāizstrādā valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (turpmāk LIAS) laika periodam līdz 2030.gadam.

Atbilstoši likuma “Valsts attīstības plānošanas sistēmas likums” 9. un 11.pantam LIAS ir hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, tā izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo dokumentu apstiprina Saeima. Dokumenta nepieciešamību nosaka gan Eiropas Padomes “Atjaunotā Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija”, gan ANO rekomendācijas attiecībā uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstības plānošanu. Šīm organizācijām reizi divos gados arī jāsniedz pārskati par nacionālo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju īstenošanu.

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2007.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.373 LIAS izstrādes procesu koordinē vadības grupa reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vadībā. Stratēģijas izstrādes redakcijas grupas vadītājs ir Rīgas Ekonomikas augstskolas asoc. profesors Roberts Ķīlis. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija tiek izstrādāta sadarbībā ar Finanšu ministriju un Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Latvijā šāds dokuments tiek izstrādāts pirmo reizi. Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi nacionālas nozīmes ilgtermiņa plānošanas dokumentu izstrādē, redakcijas grupa piedāvāja mūsdienīgu stratēģijas izstrādes metodiku, nodrošinot ne tikai sadarbību ar zinātniekiem, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju speciālistiem, sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un plānotājiem, bet arī paredzot plašu sabiedrības līdzdalību pēc iespējas agrā dokumenta izstrādes stadijā, kas tika īstenota sabiedrības līdzdalības projekta “Latvija 2030. Tava izvēle”, nacionālā foruma “Atspēriens. Latvija 2030”, jauniešu līdzdalības pasākumu ietvaros.

Starptautiskā labā prakse paredz arī neatkarīgu citu valstu ekspertu piesaisti izstrādes procesā veikto pētījumu, ziņojumu un stratēģijas galveno uzstādījumu izvērtēšanā (angl. – Peer Rewiev). Šo uzdevumu laika posmā no 2007.gada oktobra līdz 2008.gada maijam veica 6 starptautiski atzīti eksperti:

– Bruno Freijs (Bruno S.Frey), Cīrihes universitātes Ekonomikas empīriskās pētniecības institūta profesors, Bāzeles universitātes asociētais profesors, Cīrihes Ekonomikas, menedžmenta un mākslas pētījumu centra CREMA (Center for Research in Economics, Management and the Arts) zinātniskais direktors;

– Dr. Kalvins Teilors (Calvin Taylor), Anglijas Līdsas universitātes (University of Leeds) Vizuālo mākslu un komunikācijas fakultātes Jaunrades ekonomikas nodaļas vadītājs (Director for Enterprise and Knowledge Transfer);

– Helēna Satča (Helen Sutch), konsultante publiskās pārvaldības, pārvaldes reformu un stratēģiskās plānošanas un koordinācijas jautājumos, viena no Jaunzēlandes pārvaldības sistēmas reformas līdzautorēm un Pasaules bankas konsultante Āfrikas, Austrumāzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs, kā arī Eiropā – Polijā un Latvijā;

– Fabians Culēgs (Fabian Zuleeg), Eiropas politikas centra (European Policy Centre) vecākais analītiķis, kompānijas DTZ asociētais direktors, Skotijas valdības ekonomikas padomnieks no 1999. līdz 2004.gadam, eksperts enerģētikas politikas jautājumos;

– Gregs Klārks (Greg Clarck), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vietējās ekonomiskās un nodarbinātības attīstības programmas LEED Pilsētu un reģionu foruma priekšsēdētājs, Apvienotās Karalistes valdības Vietējo kopienu un pašvaldību departamenta vadošais konsultants un Londonas Attīstības aģentūras padomnieks globālās prakses jautājumos;

– Ingūna Dobrāja, līdz 2008.gada vasarai Pasaules bankas Angolas biroja vadītāja.

LIAS izstrādes sākumposmā starptautiskie eksperti izvērtēja redakcijas grupas sagatavoto pamatziņojumu. Pēc vizītes Latvijā š.g. aprīlī, kuras laikā bija tikšanās ar Ministru prezidentu, ministriju valsts sekretāriem un LIAS izstrādes darba grupu, sociālajiem partneriem, pašvaldības pārstāvjiem, eksperti kopumā atzinīgi novērtēja līdzšinējo LIAS izstrādes procesu un izmantoto metodoloģiju un sniedza komentārus par dokumenta 1.redakcijas projektu.

Par stratēģijas izstrādes gaitu ministrija vairākkārt informējusi Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Nacionālā plāna īstenošanas apakškomisijas deputātus, Ministru kabinetu (š.g. 8.aprīlī un 30.septembrī), kā arī Nacionālās attīstības padomi, kura 2008.gada 9.maija sēdē kopumā atbalstīja izstrādes grupas zinātnieku un speciālistu darbu, veicot pētījumus un aptaujas, izstrādājot ziņojumus, dilemmas un scenārijus. Tika atbalstīta arī plašā sabiedrības un, it īpaši, jauniešu auditorijas līdzdalība visos stratēģijas izstrādes posmos.

Kopumā sabiedrības līdzdalības pasākumos “Latvija 2030. Tava izvēle” – 10 reģionālajos forumos, jauniešu diskusijās visā Latvijā, septiņos tautsaimniecības nozaru ekspertu tematiskajos semināros par Latvijas attīstības dilemmām, scenārijiem un stratēģiskajiem principiem piedalījās vairāk nekā 1500 dalībnieku. Nacionālajā forumā “Atspēriens. Latvija 2030”, kurš š.g. 10.oktobrī notika Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā, stratēģijas autori iepazīstināja ar savu Latvijas nākotnes redzējumu un prezentēja LIAS pirmās redakcijas projektu. Forumā piedalījās 860 cilvēku no visas Latvijas. Piecās tematiskajās darbnīcās notika ekspertu diskusijas, kurās 75 attiecīgo jomu vadošie speciālisti, arī Saeimas deputāti, izteica savu viedokli par redakcijas grupas piedāvāto stratēģiju un atbildēja uz auditorijas jautājumiem. Forumā izteiktie priekšlikumi un viedokļi ir apkopoti un nodoti redakcijas grupai izvērtēšanai un iestrādei LIAS projektā, kas jāiesniedz Nacionālajai attīstības padomei līdz 2008.gada 30.novembrim.

Nākamā gada sākumā izstrādes grupas piedāvāto LIAS projektu paredzēts nodot sabiedriskajai apspriešanai, kad to analizēs un komentēs gan valsts un pašvaldību iestāžu speciālisti, gan sociālo partneru organizācijas un nevalstisko organizāciju biedri – ikviena sabiedrības vai interešu grupa. Mūsu mērķis ir: lai stratēģijā iestrādātais Latvijas nākotnes redzējums un izvirzītie uzstādījumi būtu sabiedrībā izprasti un atbalstīti. Tikai šādi veidotai stratēģijai ir cerība tikt īstenotai.

Stratēģijas izstrādi 2007.gadā finansēja Latvijas Hipotēku un zemes banka (tai skaitā ārvalstu ekspertu piesaistei 36 tūkst. Ls apmērā). Atbilstoši sadarbības līgumam banka ir nodevusi ministrijai īpašuma tiesības uz izstrādātajiem materiāliem. 2008.gadā tika noslēgts trīspusējs sadarbības līgums starp ministriju, Latvijas Hipotēku un zemes banku un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” par finanšu piesaisti 64,6 tūkst. Ls apmērā LIAS 1.redakcijas un projekta izstrādei.

No ministrijas budžeta līdzekļiem 2007.gadā tika apmaksāti izdevumi reģionālo diskusiju organizēšanai un nacionālā foruma sagatavošanai 105 tūkst. Ls apmērā (tai skaitā – telpu iekārtojums, aprīkojums un noformējums, tipogrāfijas darbi un materiālu pavairošana).

Saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem 2008.gada valsts budžeta likumā ministrijai ir paredzēts finansējums LIAS publicitātes pasākumiem 21,7 tūkst. Ls apmērā, no kuriem uz šo brīdi izlietoti 6,1 tūkst. Ls (tai skaitā – masu informācijas līdzekļu un reģionālo mediju iesaistei), stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumam 17,6 tūkst. Ls (konkurss noslēdzies), kā arī mājaslapas uzturēšanai un funkcionalitātes uzlabošanai
2 tūkst. Ls.

Visi izstrādes procesa materiāli – pamatziņojums, tematiskie ziņojumi, aptauju un pētījumu rezultāti, dilemmu un scenāriju apraksti, ārzemju ekspertu vērtējumi, foruma materiāli, kā arī LIAS 1.redakcijas kopsavilkums – ir pieejami mājaslapā www.latvija2030.lv.

Informēju, ka iepriekš ieplānota pasākuma dēļ diemžēl 23.oktobrī nevarēšu personīgi atbildēt uz Jūsu jautājumiem.

Ar cieņu,

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Rīgā 2008.gada 23.oktobrī

Ministrs E.Zalāns

Uz jaut. nr.81/J9 – dok. nr.3114

Par lombardu darbību

Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas šī gada 16.oktobra vēstules Nr. 12/2-7-n/293-(9/08) “Par Saeimas deputātu jautājumu” pielikumā pievienotos deputātu jautājumus par lombardu darbību un izsaka šādu viedokli.

Latvijā normatīvo aktu sistēmā nav paredzēts speciāls regulējums lombardu darbībai, tādēļ tie darbojas saskaņā ar vispārējām uzņēmējdarbību reglamentējošām normām.

Pašreiz Latvijā lombardu darbība tiek uzraudzīta šādos aspektos:

1) no patērētāju tiesību aizsardzības aspekta (Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Latvijas Republikas Civillikums, Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr. 692 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanas līgumu”);

2) no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas aspekta (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums);

3) no nodokļu maksātāju uzraudzības aspekta (likums “Par nodokļiem un nodevām”, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kā arī katra nodokļu veida likumi).

Attiecībā uz pamatkapitāla lielumu Komerclikums nosaka, ja lombards ir dibināts kā akciju sabiedrība, tā pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu, savukārt, ja lombards ir nodibināts kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

Norādām, ka šī gada 13.augustā ir stājies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, ar kuru tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, prasības. Saskaņā ar minēto likumu Valsts ieņēmumu dienestam uzliktais kontroles pienākums ir jauna funkcija, kas tiek pildīta neilgu laiku, līdz ar to pašlaik nav statistikas datu par pārbaužu veikšanas biežumu lombardos.

Attiecībā uz personu identificēšanu pirms darījuma veikšanas norādām, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 11.panta pirmo daļu pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu, turklāt minētā panta otrajā daļā noteiktos gadījumos likuma subjekts identificē klientu arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības.

Ņemot vērā, ka lombardi darbojas saskaņā ar vispārējām uzņēmējdarbību reglamentējošām normām, iesakām Jums savus apsvērumus izteikt arī Ekonomikas un Tieslietu ministrijai.

Finanšu ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Rīgā 2008.gada 23.oktobrī

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut.nr. 82/J9 – dok. nr.3094

Par lombardiem

Iekšlietu ministrija ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas kancelejas vēstuli par Saeimas deputātu jautājumu “Par lombardiem” un informē par sekojošo.

Lombardu kontroli ar mērķi konstatēt un izņemt zagtās mantas Valsts policijas, tai skaitā Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, struktūrvienības galvenokārt veic, izmantojot operatīvās darbības metodes. Papildus tam tiek veiktas arī profilaktiskās pārbaudes, kuru mērķis ir konstatēt iespējamos tirdzniecības noteikumu pārkāpumus lombardos.

Jautājumu risināšana lombardu darbības tiesiskā regulējuma jomā tika uzsākta jau 2004.gadā, kad, pildot Ministru prezidenta 2004.gada 28.jūlija rezolūciju Nr.20/R-2687-jur/17136 un 2004.gada 20.augusta rezolūciju Nr.20/R-2687-jur/18473, ar finanšu ministra 2004.gada 3.septembra rīkojumu Nr.754 “Par darba grupas izveidi” Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa.

Darba grupai tika uzdots:

– izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.292 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām”. Izpildot uzdoto, darba grupa izstrādāja un Ministru kabinets 2005.gada 21.jūnijā pieņēma noteikumus Nr.437 “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.292 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām””;

– izvērtēt nepieciešamību noteikt lombardu darbības tiesisko regulējumu, apzināt normatīvos aktus, kuros varētu tikt noteikts lombardu darbības tiesiskais regulējums, kā arī sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā attiecīgu informāciju. Darba grupā tika sagatavots informatīvā ziņojuma projekts “Par lombardu darbības tiesiskā regulējuma izstrādi”, kurš 2007.gada 13.februārī izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta sēdē.

Valsts policijā atsevišķi netiek apkopota statistika par konstatētajiem gadījumiem, kad lombardos tiek tirgotas zagtas vai citādā noziedzīgā ceļā iegūtas mantas, jo praksē šīs mantas tiek izņemtas citu uzsākto kriminālprocesu ietvaros (piemēram, par zādzībām no dzīvokļiem, par zādzībām no automašīnām, laupīšanām u.c.).

Ar cieņu,

iekšlietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2008.gada 22.oktobrī

Ministrs A.Baštiks

Uz jaut. nr.84/J9 – dok. nr.3093

“Par VAS “Latvijas pasts” parādiem”

Satiksmes ministrija, pamatojoties uz VAS “Latvijas pasts” sniegto informāciju, ir sagatavojusi atbildes uz Saeimas deputātu 2008.gada 14.oktobra vēstulē Nr.8/3-2-162-(9/08) uzdotajiem jautājumiem par VAS “Latvijas pasts” parādiem (jautājumu reģistra Nr.84/J9).

1. Cik un kādu VAS “Latvijas pasts” sadarbības partneru parāds VAS “Latvijas pasts” ir lielāks par pieciem tūkstošiem latu?

VAS “Latvijas pasts” sadarbības partneru parāds, kas pārsniedz piecus tūkstošus latu, ir šāds:

1) SIA “Izdevniecība LAMA grupa” –
Ls 689 619,07;

2) SIA “Izdevniecības nams Fenster” – Ls 39 910,69;

3) SIA “LaMa-Latgales Mēdiju grupa” – Ls 33 234,43;

4) “Baltic News LTD” – Ls 25 460,89;

5) SIA “Rietumu pasts” – Ls 16 564,62;

6) SIA “T Loģistika” – Ls 11 800.

2. Kādā stadijā ir VAS “Latvijas pasts” tiesvedība ar SIA “Izdevniecība LAMA grupa”?

Rīgas apgabaltiesā ir iesniegts prasības pieteikums par parāda piedziņu no SIA “Izdevniecība LAMA grupa”.

3. Vai VAS “Latvijas pasts” 2009.gadā izplatīs kādu no SIA “Izdevniecība LAMA grupa” vai kāda tā meitasuzņēmuma izdotos preses izdevumus?

2009.gadā VAS “Latvijas pasts” nesniegs pakalpojumus nedz SIA “Izdevniecība LAMA grupa”, nedz SIA “Izdevniecība LAMA grupa” meitasuzņē­mumiem.

Satiksmes ministra vietā – bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Rīgā 2008.gada 21.oktobrī