Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 23. oktobra sēdes

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas plenārsēdē tika izskatīti daudzi un svarīgi jautājumi. Varbūt par atsevišķiem no tiem.

Sēdes sākumā tika noraidīts partijas “Jaunais laiks” deputātu iesniegtais priekšlikums, kas paredzēja noteikt vienādu atalgojumu visās tiešās valsts pārvaldes iestādēs atbilstoši amatu klasifikācijai. Tas pēc būtības ir vērā ņemams priekšlikums, taču, kā ir apgalvojis Ministru prezidents, šobrīd Ministru kabinets strādā pie šīs atalgojuma sistēmas sakārtošanas valsts pārvaldē.

Tāpat tika nodots izskatīšanai komisijām grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, kas paredz, ka valsts un pašvaldības nekustamo īpašumu bez atlīdzības var nodot augstskolu īpašumā, kas ieguvušas publiski atvasinātu personu statusu. Un šie grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldības nekustamo īpašumu bez atlīdzības var nodot augstskolas īpašumā tās darbības nodrošināšanai un attīstībai, pamatojoties uz Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu.

Un diezgan lielas un karstas debates šodien bija pirmajā lasījumā, kur tika noraidīts Iekšlietu ministrijas izstrādātais grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, kur no likuma bija paredzēts svītrot pantu par Pornogrāfijas izvērtēšanas komisijas izveidi. Balsojums bija līdzīgs, un līdz ar to jāsaka, ka šī komisija tika atstāta likumā. Kā zināms, Pornogrāfijas ierobežošanas likums ir stājies spēkā no 2007.gada 1.jūnija, un tur bija paredzēts veidot ekspertu komisiju, kas veic ekspertīzes un veic atzinumus, ja pastāv šaubas par to, vai materiāls uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu. Likums deleģēja Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā šī komisija darbojas, savukārt valdība to uzdeva izstrādāt Iekšlietu ministrijai.

Konceptuāli tika atbalstīti arī grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”, kas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu un noteikt, ka tiesības veikt kremāciju, tas ir, miruša cilvēka ķermeņa sadedzināšanu speciālās krāsnīs, ir komersantam, kas saņēmis speciālu atļauju.

Kā arī otrajā lasījumā tiek atbalstītas izmaiņas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz samazināt darba devēju apmaksājamo slimības dienu skaitu.

Tika aplūkoti arī citi svarīgi jautājumi.

V.Buzajevs
(“PCTVL” frakcija):

Šodien valstī galvenais pornogrāfisku raksturu saturošais dokuments ir nākamā gada budžeta projekts.

PCTVL, iepazīdamās ar šo dokumentu, atzīmēja, ka Godmaņa valdība nevēlas izpildīt savu deklarāciju un paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Pabalstu saņem gandrīz 6000 veco ļaužu, kuriem nav tiesību uz pensiju, un viņiem tas ir vienīgais eksistences avots. Kopš pabalsta noteikšanas 45 latu apmērā 2006.gada 1.janvārī cenas pieauga par vienu trešdaļu. Pabalsta apmēra proporcionālā paaugstināšana nodrošinātu vienīgi iepriekšējā nabadzīgās dzīves līmeņa saglabāšanu, bet arī to valdība liedz šiem nabadzīgajiem ļaudīm.

PCTVL frakcija šodien iesniedza Saeimā likumprojektu, kurā no valdības tiek pieprasīts pacelt pabalsta līmeni vismaz līdz 60 latiem. Pabalsta apmēram ir proporcionālas minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, pensijas sakarā ar apgādnieka zaudējumu. Attiecīgi par vienu trešdaļu pieaugs arī citu Latvijas nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi, tai skaitā pusotra tūkstoša atraitņu un bērnu bāreņu, 26 000 invalīdu, 50 000 vecuma pensionāru ienākumi.

Šī pēdējā iedzīvotāju kategorija nebūt nav apgādājamie, jo 80 procenti no tiem izpelnījās minimālo pensiju, nostrādājot vairāk nekā 30 gadu. Bez tam divreiz gadā tiktu indeksētas tās pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 180 latu, bet reizi gadā – līdz 300 latu apmēram. Izdevumi sastāda tikai 20 miljonus jeb 9 procentus no sociālā budžeta pārpalikuma, kuru valdība novirzīja neproduktīvās izdevumu kompensācijās, un tikai pusotru procentu no prognozējamā pievienotās vērtības nodokļa apmēra, kurš jebkurā gadījumā bija palielināts, ja mēs izmaksājam cilvēkiem dzīvā naudā.

PCTVL priekšlikums atbilst ES Lisabonas stratēģijai, saskaņā ar kuru viena no prioritātēm ir cīņa pret nabadzību. Tieši 17.oktobrī, tai dienā, kad ES tika izsludināts cīņas pret nabadzību gads, notika diskusija, kuru organizēja brīvās arodbiedrības un kurā pirmo reizi tika izklāstīts PCTVL priekšlikums. Mēs ceram, ka arodbiedrības, pensionāru un invalīdu biedrības uzstāsies par labu likumprojekta atbalstam, kura liktenis tiks lemts Saeimā nākamo ceturtdien.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

“Saskaņas Centrs” pozitīvi vērtē to, ka Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā vienādot soda sankcijas par mazgadīgo izvarošanu, nešķirojot pēc cietušā dzimuma. Priekšlikuma būtība – vienādot soda sankcijas personām, kas izvarojušas mazgadīgas, līdz 14 gadiem, meitenes, un tam, kas izvarošanai pielīdzināmas darbības veikušas pret mazgadīgiem zēniem. Līdztekus šim likumprojektam nākamnedēļ Saeimas plenārsēdē trešajam lasījumam Juridiskā komisija iesniegs arī likumprojektu, kurš paredz, ka par sevišķi smagiem noziegumiem pret nepilngadīgiem, kas saistīti ar vardarbību vai vērsti pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, pilngadīgajām notiesātajām personām nepiemēro nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

Es tikai vēlos atgādināt, ka “Saskaņas Centrs” vēl pirms diviem gadiem aicināja Saeimu un valdību pievērst uzmanību mazgadīgo izvarošanas problēmai, bet diemžēl toreiz mūsu attiecīgos likumprojektus Saeimā noraidīja.

Otrām kārtām, “Saskaņas Centrs” šodien neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, jo mūsu atbalstītāju un deputātu absolūtais vairākums ir izteikti pacifisti.

Par Satversmes grozījumiem. Saeimas apakškomisija, kas sagatavo Satversmes grozījumus, vakardienas sēdē konstatēja, ka Saeimā nav iespējams nodrošināt divu trešdaļu atbalstu ierosinājumam par Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu. Vairākums partiju pārstāvju uzskata, ka jāsaglabā esošā Satversmes redakcija un ka prezidentam jābūt tikai tiesībām rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Savukārt prezidents ir aicinājis Saeimu paredzēt prezidentam tiesības atlaist parlamentu, nesaistot to ar risku zaudēt amatu, ja referenduma vairākums neatbalsta parlamenta atlaišanu.

Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu neatbalsta arī “Saskaņas Centrs”, jo, paplašinot prezidenta pilnvaras, jāsāk diskusijas par tautas vēlētu prezidentu. Ir atstājama spēkā pašreizējā Satversmes norma, kas dod Valsts prezidentam tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, par ko jārīko tautas nobalsošana, kuras negatīva iznākuma rezultātā prezidents zaudē savu amatu.

Tiesības vienpersoniski lemt par Saeimas atlaišanu varētu dot tikai visas tautas vēlētam Valsts prezidentam. “Saskaņas Centra” frakcija vēlas atgādināt, ka arī arodbiedrību rosinātajā referendumā tika balsots tikai par vēlētāju tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu. Šo ideju mēs joprojām aktīvi atbalstām, jo tieši Latvijas tauta, ne prezidents, ir valsts varas avots.

Un visbeidzot par Tautas partijas priekšsēdētāja Segliņa kunga izteikumiem. Tautas partijas jaunievēlētais priekšsēdētājs, strādājot parlamentā, esot pārliecinājies, ka “Saskaņas Centra” politiķi spēj strādāt profesionāli, un kāpēc gan lai “Saskaņas Centra” pārstāvji neieņemtu labklājības ministra, e-lietu ministra un satiksmes ministra amatu. Mareks Segliņš skaidri un nepārprotami to pauda otrdien TV5 raidījumā “Bez cenzūras”. Savukārt “Saskaņas Centra” vadītājs Jānis Urbanovičs bija ļoti iepriecināts par Segliņa atklātību un atzina, ka “Saskaņas Centrs” jau sen gaidot, kad varēs parādīt savas profesionālās spējas.

Varu tikai piebilst, ka mēs varam ieņemt ne tikai šo, bet arī pārējo ministru posteņus, jo “Saskaņas Centrs” ir izveidojis savu ministru “ēnu” kabinetu, kurš seko līdzi valdības ministru darbam un nozaru aktualitātēm. “Saskaņas Centra” biedri “ēnu” kabinetā strādā pārsvarā sabiedriskā kārtā, un mūsu cilvēkiem, mūsu ekspertiem ir visas nepieciešamās zināšanas, iemaņas un prasmes, lai kļūtu par ministriem un efektīvi strādātu Latvijas iedzīvotāju labā, abstrahējoties no šaurā darba laukuma pozīcija – opozīcija.

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Manuprāt, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas šobrīd tiek risināts, ir nākamā gada valsts budžeta apstiprināšana. Mēs visi ļoti labi zinām un saprotam, ka, palielinoties ekonomiskajām grūtībām, ieņēmumi valsts budžetā samazināsies, un tas nozīmē, ka aizvien grūtāk valdībai, jebkurai valdībai, ir apmierināt tās vajadzības un prasības, kas sabiedrībā objektīvi ir.

Šobrīd mēs vērojam, ka premjers Godmanis tā vietā, lai aktīvi cīnītos par valsts aparāta, tātad ministru aparāta, samazināšanu, drīzāk uzņemas cīņu ar strādājošo arodbiedrībām un saka, ka tam ietaupījumam laikam jābūt uz skolotāju, mediķu un policistu algu rēķina. Kā piemērs šai, manuprāt, bezjēdzīgai politikai. Šodien “Jaunais laiks” bija iesniedzis lēmuma projektu Saeimai ar sekojošiem trim īsiem pantiem.

Noteikt vienādu atalgojumu tiešās valsts pārvaldes iestādēs atbilstoši amatu klasifikācijai. Tātad ne, ka vieni ierēdņi pelna vairāk, citi mazāk. Bieži ierēdņi vispār pelna krietni vairāk pat par valdības ministriem un Ministru prezidentu.

Otrs. Noteikt piemaksu un prēmiju aizliegumu šādās iestādēs, kas pārsniedz zināmu daudzumu, tātad ierobežot šīs prēmijas, un noteikt vadības līgumu vispārēju aizliegumu visās šajās iestādēs.

Mēs nācām ar priekšlikumu, nevis, kā premjers saka, ka gan jau valdība strādā, bet ka Saeima pieņemtu likumu, ka tas būtu pretlikumīgi – šādā veidā kropļot nodokļu maksātāju naudas izmantošanu.

Un Saeima, valdošā koalīcija šo priekšlikumu noraidīja.

Bet nebēdājieties! Mēs turpināsim darbu, un esmu pārliecināts, ka ar laiku sāks ieklausīties, un to viedokli mēs būsim spieduši pozīcijai mainīt.

Līdzīgi bija vēl divi citi pieprasījumi, priekšlikumi no “Jaunā laika” – gan saukt Baštika kungu, lai atbildētu par tām lietām, ko viņa vadītā ministrija vienkārši nav pēdējos gados darījusi, un Šlesera kungam tāpat par darbību vai bezdarbību, kas notiek Satiksmes ministrijā. Īpaši lai viņš nāk un atbild, un skaidro, kāpēc ne tikai tika slēgti apmēram 300 autobusu reisi. Bet kāpēc tie netiek atjaunoti? Kāpēc tā nauda, kas varētu dotēt šo, iet, lai dotētu iekšzemes aviolidojumus, ko jau izmanto ļoti, ļoti mazs, šaurs cilvēku loks. Un kāpēc “airBaltic” – tātad valsts aviosabiedrības apkalpojošais personāls neprot vienmēr latviski runāt, un kāpēc ministrija cīnās par to, ka ar argumentācijām, ka tas ir dārgi, ka vajadzētu vispār to latviešu valodu likt novārtā.

Ir taisnība, ka uzturēt un apmaksāt cilvēkus, kas prot latviski, droši vien sanāk dārgāk, jo nevar ņemt jebkuru cilvēku no jebkuras pasaules malas bez izglītības latviešu valodā. Bet toties mums arī jāsaprot, ka reizēm, kaut dārgi, tas tomēr ir svarīgi, un mēs šo principu nevaram kompromitēt vai mainīt.

Mēs turpināsim savu darbību.

K.Šadurskis
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien man jums ir viena labā un viena sliktā ziņa. Sākšu ar labo.

Beidzot tie likumprojekti, kas gadiem ilgi, kā saka, jo nebija politiskās gribas, tika “marinēti” varas gaiteņos, kur ir runa par nekustamo īpašumu atdošanu īpašumā valsts augstskolām, ir sākuši savu kustību cauri Saeimai un droši vien tiks pieņemti. Jautājums – kāpēc pēkšņi labā griba valdībai ir radusies? Šķiet, ka šeit atbilde arī tālu nav jāmeklē, jo taupības režīmā universitātes ir noliktas pie tādas bada maizes, ka ir pilnīgi skaidrs, ka tās nespēs izdzīvot, nespēs apgūt Eiropas fondu līdzekļus, ja neradīs sev kaut kādas papildu līdzekļu iegūšanas iespējas, un nu pēkšņi šī labā griba kā uz līdakas pavēli ir radusies. Tā man ir labā ziņa.

Sliktā ziņa ir par informācijas atklātības likumprojektu, kas tika šodien pieņemts pirmajā lasījumā. Mūsuprāt, šis likumprojekts ļoti būtiski samazina Satversmē garantētās cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, proti, tiesības uz informāciju. Šajā likumprojektā ir runa par to, ka administratīvajās tiesās, izskatot lietas par informācijas nesniegšanu vai pienācīgas informācijas nesniegšanu, ir izslēgta apelācijas instance. Tātad būtībā fakti tiks pārbaudīti tikai vienā instancē. Viens tiesnesis kā lems, tā būs.

Šķiet, ka visbiežāk mēs esam mūsu dzīvē sastapušies ar to, ka visvērtīgākā lieta ir informācija. Jo varai tuvāks ir cilvēks, jo vairāk šīs informācijas saņem, jo lielāki tam ir bijuši panākumi, kaut vai primārās kapitāla uzkrāšanas jeb privatizācijas procesā. Mēs uzskatām, ka šī kļūda ir jālabo turpmākajos lasījumos.

Bet vispār Saeimas frakcijas pārsvarā strādā, šķiet, budžeta likuma izskatīšanas gaidās, kas acīmredzot notiks nākamceturtdien, kad pirmajā lasījumā mēs skatīsim budžetu. Tiek meklēta nauda. Gan dažas frakcijas meklē iespēju, kā samazināt deficītu, jo ieņēmumu prognozes šķiet stipri pārspīlētas nākamā gada budžetā, gan kā saprātīgāk tērēt valsts līdzekļus. Jo pašreizējais taupības režīms, ko piedāvā budžeta likumprojekts, šķiet, ļoti dīvains.

Šodien arī tika noraidīta jautājumu skatīšana, iekļaušana darba kārtībā “Pilsoniskās Savienības” iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kur mēs ierosinām taupīt tos līdzekļus, kas tiek ļoti dāsni izšķērdēti, valdībām mainoties vai mainoties atsevišķām amatpersonām, rotējot ciklā Saeima – valdība un ministrijas, kur, zaudējot vienu amatu un tūlīt ieņemot citu, tiek saņemtas un maksātas dāsnas kompensācijas. To Saeima negribēja skatīt un neiekļāva šodien darba kārtībā.

Un vēl, runājot par taupību. Droši vien tuvākajā nākotnē visas Saeimas frakcijas vai liela daļa no tām mēģinās sev piekārt krāšņas spalvas par to, kā tad nu mēs taupīsim pašas Saeimas budžetu. Saeimas budžets noteikti ir taupāms. Es domāju, ka Saeima ir strādājusi pietiekami slikti, ja mēs skatām Saeimu kā vienotu institūciju, kur arī opozīcija nav spējusi panākt to, ka viņā vairāk ieklausās. Deputātu algas nākamajā gadā būtu jāiesaldē. Es domāju, ka ļoti daudzas piemaksas, ko deputāti saņem, ir stipri pārspīlētas. Piemēram, komisiju vadībā, kur faktiski strādā komisijas vadītājs, bet vietnieks un sekretārs… nu, sekretārs vispār nedara neko… šīs piemaksas būtu jāmazina, un es domāju, ka sekretāra šāda pozīcija vispār būtu Kārtības rullī jālikvidē.

Tāpat es domāju, ka Saeimas Prezidijs saņem ļoti dāsnas piemaksas par ļoti minimālu darbu. Es domāju, ka šeit ir lieliskas taupīšanas iespējas. Tāpat visi dāsni apmaksātie komandējumi, remonti, autotransporta iegāde un tā tālāk. Un šo Saeimas ietaupīto naudu nekādā ziņā nedrīkst uzskatīt par deputātu kādu īpašu pašaizliedzību, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tā nav Saeimas ietaupītā nauda, bet tā būs vienkārši neizšķērdētā nodokļu maksātāju nauda, un Saeimas budžets ir noteikti jāsamazina.

Bet par budžetu runāsim nākamajā nedēļā. Un tas patiesībā ir šī rudens cikla svarīgākais darbs – mēģināt pēc iespējas uzlabot valdības nekvalitatīvi iesniegto budžeta likumprojektu.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Es Zaļo un Zemnieku savienības vārdā izsaku gandarījumu par to, ka tiešām šodien Saeimā sāk ceļu trīs likumi, kas ir saistīti ar īpašumu nodošanu augstskolām, un tas ir četru gadu garumā iets ceļš, kur ir bijušas ļoti daudzas diskusijas “par” un “pret”. Un tagad beidzot arī Latvijā īpašumi varēs piederēt augstskolām, kā tas ir arī mums riņķī apkārt kaimiņiem… Un Igaunijai un Polijai, piemēram, jau ir krietni ilgs laiks, un mēs redzam, ka augstskolas no tā ir ieguvušas un ļoti prasmīgi arī savus īpašumus izmanto. Un īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka pēc Augstskolu likuma augstskolas ir atvasinātās publiskās personas, tātad augstskolām pašām ir jānodrošina Eiropas fonda priekšfinansējums un līdzfinansējums, bet, ja augstskolām nav sava īpašuma, tad praktiski viņas šo savu funkciju nevar realizēt. Tā ka šie likumi ir īstajā brīdī, un tagad nu mums ir aktīvi jāstrādā, lai sekmīgi virzītos uz priekšu un lai arī augstskolām šīs tiesības būtu.

Man ir prieks, ka Zaļie un Zemnieki ir vieni no tiem, kas virza šos likumus uz priekšu.

Otrs jautājums, par ko es gribēju šodien runāt. Tas, protams, ir par budžetu, jo budžets ir tas jautājums, par ko mēs frakcijā visvairāk runājam, Budžeta komisijā un arī tiekoties ar saviem vēlētājiem, tiekoties ar sabiedrību.

Zaļie un Zemnieki neprasīs palielināt budžeta deficītu, un atgādinām, ka iesniegtajā budžeta projektā tas ir tātad mīnus 1,85 procenti, bet mēs ļoti rūpīgi vērtējam visas tās lietas, kur varētu ekonomēt, arī Saeimā, tāpat ir arī pozīcijas, kur ministrijas paredz mainīt mēbeles un dažādas tādas lietas, arī remontus, kas būtu atliekamas vēl un kur varētu būt iespējas, ka mēs varam mazināt vai arī palielināt tos ienākumus, kas varētu ienākt valsts budžetā. Nu, piemēram, kaut vai apliekot ar lielāku nodokli alkoholu un tabaku. Un pašreiz tajās diskusijās, kas mums ir bijušas, mēs izvirzām tādus uzdevumus, ka mums ir jāpalielina subsīdijas, tie līdzekļi, kas ir paredzēti lauksaimniecības subsīdijām, tātad zemniekiem; tad Radio korim, patiešām ir būtiski, ka viņiem būtu lielākas finanšu iespējas; tad Latgales programma skolai, kas ir ministrijas projektā nomazināta… tātad šeit nav līdzekļu, bet mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi, lai Latgales skolām būtu tomēr iespējas tos projektus, ko viņi grib realizēt un ko viņi konkurences ceļā vinnē, lai viņiem tā iespēja būtu; tad arī tāpat zinātnisko pētījumu veikšanai, jo zinātniekiem šajā budžetā ir ļoti liels mīnuss un faktiski pirmo reizi septiņpadsmit gadu laikā ir tā, ka zinātniskajiem grantiem, tas ir praktiskajiem pētījumiem, fundamentālajiem pētījumiem nav tātad to līdzekļu… nu, praktiski ir nulle šobrīd. Un šeit ir noteikti vajadzīgi papildu līdzekļi tieši zinātnieku atbalstam, jo mēs zinām, ka arī ir notikuši grozījumi likumā par pievienoto vērtību un visiem jauniem projektiem būs jāmaksā arī 18 procentu nodoklis. Nu un tāpat ir vēl daudz citu vajadzību, kas tiek vērtētas. Kā noslēgumā es varētu minēt arī Cesvaines skolas parādu.

Nu, tātad tie ir jautājumi, pie kuriem mēs strādājam – un strādājam ļoti intensīvi – un ceram, ka šie jautājumi tiks arī sekmīgi atrisināti.

I.Feldmane
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”. Pašreiz spēkā esošā likuma pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam ir jāizveido ekspertu komisija, kas ir tiesīga veikt ekspertīzi un sniegt atzinumu gadījumos, kad pastāv šaubas par to, vai kāds materiāls, filma, publikācija, attēls vai datorprogramma tiek uzskatīta par pornogrāfiska rakstura materiālu vai bērnu pornogrāfiju, kā arī par šādu materiālu aprites atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ministru kabinets iesniedza likumprojektu, kas paredz izslēgt šo normu, kas nozīmē likvidēt šādu ekspertu komisijas izveidošanu.

Pašreizējā kārtība paredz, ka ekspertīzi par to, vai kāds materiāls uzskatāms par pornogrāfiju vai ne, var ierosināt tikai gadījumos, ja ir ierosināts kriminālprocess. Taču mēs visi zinām, ka bieži vien rodas situācijas un jautājumi par to, vai kāds materiāls ir uzskatāms par pornogrāfisku vai nav. Un vairumā gadījumu nav jau pie kā vērsties, lai saņemtu kompetentu atbildi. Mēs zinām, ka procedūra, lai ierosinātu kriminālprocesu, ir pārāk sarežģīta daudziem cilvēkiem un arī vecākiem nav kur vērsties gadījumos, kad viņi uzskata, ka viņu bērni tiek pakļauti pornogrāfiska rakstura materiālu ietekmei.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija vienmēr ir atbalstījusi un aizstāvējusi dabiskas ģimenes vērtības un bērnu tiesības. Tāpēc mūsu frakcijas viedoklis bija, ka nedrīkst atteikties no domas izveidot šādu komisiju, jo materiālu, kuri balansē uz pornogrāfijas robežas, manuprāt, mūsu ikdienā ir ļoti daudz. Tādēļ nevar atstāt likumdošanā tukšumu, un ir jādara viss, lai ierobežotu šādu materiālu satura nelabvēlīgo ietekmi un pieejamību mūsu bērniem. Tādēļ ir ļoti liels prieks un pateicība visiem kolēģiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu likvidēt ekspertu komisiju, un Saeima šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraidīja.

Vēlos vērst arī jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts par grozījumiem budžetā 2009.gadam šobrīd ir nodots izskatīšanai komisijām un komisijās notiek spraigs šī likumprojekta izvērtēšanas darbs.

Tā kā strādāju Sociālo un darba lietu komisijā, daži vārdi par to. Mēs izskatījām Labklājības ministrijas budžetu nākamajam gadam un uzklausījām ministrijas pārstāvju teikto. Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, likumprojektā “Par valsts budžetu” ir noteiktas prioritātes labklājības jomā, par kurām notika nopietnas debates arī Sociālo un darba lietu komisijā jau pirms budžeta iesniegšanas Saeimā. Un dažas no tām ir piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu palielināšana no 50 uz 70 latiem, tas budžetā prasīs 2,3 miljonus latu. Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdam kopš bērnības pabalsts tiks palielināts no 50 uz 75 latiem. Tam paredzēts 3,1 miljons latu.

Protams, svarīga prioritāte ir arī bērnu brīvpusdienu nodrošināšana pirmo klašu skolēniem. Tas ir labs sākums, un ir jāmeklē iespēja tuvāko gadu laikā nodrošināt brīvpusdienas arī līdz 4.klasei.

Vēl par sociāliem jautājumiem. Mēs, skatot šo budžetu, redzam, ka labklājības nozare arī samazinās izdevumus, bet tie nebūs saistīti ar pabalstiem vai kādām citām sociālām jomām. Tiks samazināts 600 000 latu administratīvajām izmaksām, paredzēts samazināt 65 amatvietas. Un jāmin arī labā ziņa, ka sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā tiek palielināti izdevumi vecuma pensijām par 227 miljoniem saistībā ar pensiju vidējā apmēra un pensiju saņēmēju skaita pieaugumu, kā arī saistībā ar priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju politiski represētajām personām.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Lai gan šodien Saeimā bija vairākas interesantas diskusijas par likumu grozījumiem, neapšaubāmi, ka šobrīd Saeimā galvenais diskusiju objekts ir gan valsts budžets, gan nodokļu likumi, kas to pavada. Līdz ar to tātad gan komisijās, gan frakcijās jau tiek apspriesti šie jautājumi. Un būtu jāvērš uzmanība uz to, lai valdības piestādītajā projektā tomēr nebūtu kļūdas, kas varētu apdraudēt vienas vai otras lietas īstenošanu. Piemēram, lai pie samērā lielā līdzekļu pieauguma pensiju budžetā nākamajā gadā nebūtu problēmas ar darbiniekiem, kuri varētu kvalificēti šīs pensijas aprēķināt, nodrošināt to izmaksu visā Latvijā katru mēnesi. Pie tā piestrādās, piemēram, Sociālo un darba lietu komisija.

Mūsu frakcija, atzinīgi vērtējot to, ka Saeimas deputāti būtībā jau ir nolēmuši ierobežot jebkādu algu pieaugumu Saeimā nākošajā gadā, kas skartu gan deputātus, gan darbiniekus, jo neapšaubāmi taupības režīms, kas ieviests ministrijās un citās valsts iestādēs, attiecināms arī uz Saeimu. Jāatrod ir papildlīdzekļi vairākām būtiskām lietām. Mūsu frakcija it īpaši vēlētos nākt pretī Okupācijas muzejam papildlīdzekļu nodrošināšanai valsts dotācijai šī muzeja darbībai, lai šī dotācija atkal būtu 2007. un 2006.gada līmenī, atbalstīt Politiski represēto apvienību, un tā varētu saņemt mazliet vairāk nekā tos tradicionālos 7500 latus un varētu vismaz savus ikdienas rēķinus nosegt bez liekām rūpēm par papildu ziedojumiem. Tāpat uzskatām, ka pārējie līdzekļi, kas varētu tikt iegūti papildus veidā, būtu izlietojami vai nu tiem sociālajiem un veselības sektora mērķiem, kā vardarbībā cietušie bērni, černobilieši, invalīdi un vairākas citas būtiskas grupas, kurām ierosinājumus jau dod Sociālo un darba lietu komisija, vai arī zinātnei, kur gan zinātnieki, gan Zinātnes padome norāda uz to, ka vismaz pamatprogrammu finansēšana tātad būtu jāpalielina kaut vai par 2,5–3 miljoniem latu, kas vismaz neļautu šai nozarei nonākt visai bēdīgā stāvoklī nākamā gada sākumā, it sevišķi ja pēdējo gadu laikā ir bijis zināms progress, un šo progresu nevajadzētu apturēt. Galu galā – tā nav tērējoša nozare, bet nozare, kas tomēr dod sabiedrībai ievērojami atpakaļ.

Kas skar pašvaldību jautājumus, tad arī šeit koalīcijas frakciju vadītāji pārrunājuši un secinājuši, ka nebūtu vēlams un nebūtu pieļaujams politisku iemeslu dēļ pārskatīt to programmu, kuru vairāk nekā 20 miljonu latu apjomā dažādām pašvaldībām ir atbalstījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šeit apmēram 75 projekti iegūst šo summu, bet būtu iespējams atrast varbūt papildu līdzekļus vēl vairākiem pašvaldību projektiem, kas pagaidām palikuši ārpus šī atbalstītā apjoma.

Tā ka tuvākā mēneša laikā neapšaubāmi galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši šiem budžeta jautājumiem, lai pie visas tās taupības un diemžēl tā, ka nav iespējams apmierināt daudzas intereses, tomēr maksimāli uzlabotu tās lietas, kuras tomēr iespējams ir šī budžeta ietvaros izdarīt. Kaut arī, protams, jāpiekrīt to visu arī iepriekšminēto, agrāk runājušo deputātu bažām, ka, iespējams, budžeta ieņēmumu prognoze ir pārāk optimistiska un valdībai un Saeimai nāksies to pārskatīt ja ne šogad, tad diemžēl nākamā gada pirmajā pusē, ja kopējā tautsaimniecības aktivitāte nebūs tik liela, kā pašlaik prognozēts. Bet tā diemžēl varētu būt mazāka, kas, protams, būs visai sāpīgs slogs dažādām no valsts finansētajām nozarēm.

Saeimas preses dienests