Dr. iur Aivars Endziņš, Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Arī Kazahstānā, kur ir autoritārs prezidents, bija konstitucionālā tiesa, bet ar savu dekrētu prezidents to likvidēja un izveidoja konstitucionālo padomi. It kā ar padomdevēja funkcijām, kas dod savu slēdzienu, vai likums pirms pieņemšanas atbilst konstitūcijai. Vai mēs gatavojamies iet pa šo ceļu? Es domāju, ka Latvija ir citā demokrātiskas attīstības stadijā un nevar izveidoties jau pieminētā situācija. Un vēl. Ja mēs vēlamies kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgiem locekļiem, pašlaik viens no lielākajiem pārmetumiem par neatbilstību ES prasībām ir tā dēvētais trešais pīlārs. Te svarīga gan robežu sakārtotība, tiesiskā kārtība un to skaitā institūcija, kas līdz šim tika uztverta kā viena no demokrātijas garantiem. Tās likvidācija vai reorganizācija var izrādīties kā bumerangs, kas nāktu nevis pret Satversmes tiesu, bet gan pret valsti.

— Kad tapa Satversmes tiesas likums, vai tajā laikā tika izteikti arī citi viedokļi par šīs institūcijas statusu, tās formu?

— Tajā laikā es biju Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, un likumprojekts tika apspriests komisijā vēl pirms diskusijām Saeimā. Taču likumprojektu par Satversmes tiesu gatavoja Tieslietu ministrija, to akceptēja toreizējā premjera Valda Birkava valdība. Bet 5. Saeima šo likumu nepieņēma tāpēc, ka gan opozīcijā, gan arī pozīcijā esošās partijas visai aktīvi nodarbojās ar obstrukciju un neļāva veikt izmaiņas Satversmē, lai paredzētu šādas institūcijas izveidošanu. Cerēja, ka nāks jaunas vēlēšanas, spēku samērs mainīsies un tad Satversmes tiesā varēs apstiprināt tiesnešus, kuri būs paklausīgi un vairāk kalpos politisko partiju vajadzību apmierināšanai, nevis demokrātijas tālākai nostiprināšanai. Turklāt paradoksāli, ka, ejot uz 6. Saeimas vēlēšanām, politiskās partijas bija vienisprātis par šādas institūcijas — Satversmes tiesas — izveidi.

Pastāvēja šī vienošanās, un pēc 6.Saeimas ievēlēšanas tā vairākos lasījumos apsprieda grozījumus Satversmē, kuri noteica Satversmes tiesas esamību, tika pieņemts arī Satversmes tiesas likums. Toreiz Birkava kungs, cik man zināms, neiebilda pret Satversmes tiesas izveidošanu. Ja būtu bijuši citi priekšlikumi toreiz, varēja taču tos apspriest.

— Sakiet, lūdzu, vai, jūsuprāt, iespējams, ka konstitucionālas tiesas funkcijas veic Augstākā tiesa?

— Kad tika pieņemts likums "Par tiesu varu", t.i., vēl Augstākās padomes laikā, sākotnēji tika ierakstīts, ka Augstākās tiesas sastāvā ir konstitucionālās tiesas departaments. Tad AT priekšsēdētājs bija Gvido Zemrībo, kas ir liels ASV tiesu sistēmas piekritējs, un tur konstitucionālās tiesas funkcijas veic Augstākā tiesa. Notika diskusijas, kas beidzās ar to, ka Satversmē jābūt pantam par Satversmes tiesas pastāvēšanu. Vairākās valstīs, kā Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un vēl dažuviet, nav šādas konstitucionālas tiesas, un tas ir pieņemami, jo tur ilgus gadus veidojusies šī tiesu sistēma, tā ir sakārtota. Bet mūsu un arī daudzās citās postsociālisma valstīs, kur top daudzi jauni likumi, notiek to grozījumi un, protams, steigā var gadīties arī kļūdas, konstitucionālajām tiesām ir liela nozīme. Tādas ir izveidotas ne tikai gandrīz visās bijušajās PSRS republikās, pēdējā — nesen Azerbaidžānā, bet arī Ungārijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā, Polijā un vēl citur, lai stiprinātu demokrātiju un izslēgtu autoritārisma iezīmes. Taču arī tādās valstīs kā Vācijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā darbojas konstitucionālās tiesas. Interesanti, ka šis process notiek arī citos kontinentos, piemēram, Dienvidāfrikas Republikā, vairākās Latīņamerikas valstīs arī ir šādas institūcijas. Tur ir gan Augstākā tiesa, gan konstitucionālā tiesa. Un galu galā ieguvēja ir demokrātija.

Atbildot uz tādu argumentu, ka Latvija ir maza valsts un tāpēc nav lietderīgi uzturēt Satversmes tiesu, jāiebilst: vai tad Slovēnija, Ungārija, Čehija, Slovākija ir daudz lielākas? Lietuva ir nedaudz lielāka, taču tur konstitucionālā tiesa strādā jau septīto gadu un jau kļuvusi par Eiropas konstitucionālo tiesu konferences pilntiesīgu locekli. Arī Igaunijā notiek diskusijas par iespējamo konstitucionālās tiesas izveidošanu.

— Dažkārt dzirdēti viedokļi, ka, lūk, Satversmes tiesas tiesneši nav noslogoti, izskata maz lietu...

— Zināms, ka Satversmes tiesa pēc likuma nevar pati ierosināt lietas. Ir šis subjektu loks, kuri var to darīt. Tāpēc diskusija varētu būt par to, lai perspektīvā paplašinātu šo subjektu loku, kas var ierosināt izskatīt lietas Satversmes tiesā. Mēs esam sagatavojuši projektu Satversmes tiesas likuma grozījumiem, vēl nedaudz gan jānoslīpē. Tur paredzēts, ka pieteikumu Satversmes tiesai varēs iesniegt jebkuras tiesas instances tiesnesis, pašlaik tas ir atļauts Augstākās tiesas plēnumam. Vēl būtu jāpaplašina Valsts cilvēktiesību biroja tiesības, jo līdz šim tās bijušas ierobežotas. Bet pats būtiskākais — ka paredzētas indivīda tiesības iesūtīt pieteikumu Satversmes tiesai, ja tas, uzskata, ka pārkāptas viņa konstitucionālās tiesības. Ir sagatavots arī Satversmes tiesas procesa likumprojekts, kas detalizētāk reglamentē kārtību, kādā veidā īstenot Satversmes tiesas likumā paredzētās tiesības. Pašlaik tiesa vadās pēc pašreizējā ST likuma un Satversmes tiesas reglamenta, ko pieņem ar visu Satversmes tiesas tiesnešu absolūto vairākumu. Grozījumus Satversmes tiesas likumā esam iesnieguši Saeimas Juridiskajai komisijai, taču, kā zināms, deputāti pašlaik ir brīvdienās.

— Vai grozījumi Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas procesa likums būtu pieņemami vienlaikus?

— Jā, to būtu lietderīgi izdarīt reizē. Jo, ja tiks akceptētas tiesas tiesnešu, indivīda tiesības vērsties pie Satversmes tiesas ar pieteikumu, tad attiecīgi būs jāveic dažas izmaiņas civilprocesā un kriminālprocesā. Bet tās varētu būt minimālas.

— Sakiet, lūdzu, vai par pašreizējo situāciju Satversmes tiesas pastāvēšanas sakarā jums jau bijusi saruna ar tieslietu ministru un valdības vadītāju?

— Tikai šajā pirmdienā atgriezos no daļējā atvaļinājuma, un ceturtdienas rītā esmu pieteicis vizīti pie Valda Birkava. Ceru, ka šonedēļ man kādu brīdi sarunai izbrīvēs arī premjers Andris Šķēle.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore