Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 30.oktobrī

EM: Par prasībām būvju pieņemšanai ekspluatācijā

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” un 30.oktobrī iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai. Grozījumi izstrādāti, lai vienkāršotu būvniecības saskaņošanas procesu, samazinot procedūru skaitu, laiku un izmaksas būves nodošanai ekspluatācijā.

EM sagatavotie grozījumi nosaka, ka būvuzņēmējs vai sertificēta persona iesniedz pasūtītājam digitālā formā būves novietni un precizētus ēkas stāva plānus, kā arī iesniedz rakstisku apliecinājumu, ka uzbūvētā būve atbilst akceptētajam būvprojektam. Līdz ar to noteikumos ir svītrota prasība pirms būves nodošanas ekspluatācijā saņemt Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavotu būves inventarizācijas lietu. Turklāt ēkas varēs pieņemt ekspluatācijā, ja sanitārtehniskās telpas un virtuves vēl nebūs aprīkotas ar attiecīgām iekārtām un telpās nebūs veikta iekšējā apdare, jo līdzšinējā prakse rāda, ka ekspluatācijā pieņemtajās ēkās bieži tiek nomainītas iekārtas (izlietnes, podi, vannas un dušas), kā arī nomainīts flīžu segums un tapetes telpās, kā arī sienu un grīdas krāsojums.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka sabiedriski nozīmīgu būvju pieņemšanai ekspluatācijā papildus jāsaņem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Sabiedrības veselības aģentūras atzinumi, lai gan tehniskos un īpašos noteikumus šīs institūcijas nav izdevušas.

Noteikumu projektā ir precizēts pašvaldības izveidotās pieņemšanas komisijas sastāvs, jo ne vienmēr iespējams pieaicināt komisijas darbā būvprojekta autoru.

Ievērojot šā gada martā pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu, noteikumos ir iestrādāta prasība aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā norādīt ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta numuru un izdevēju, kā arī ēkas energoefektivitātes aprēķinu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par kārtību, kādā ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu

Lai uzlabotu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pieejamību, Labklājības ministrija (LM) rosina atvieglot administratīvās procedūras sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai.

Tā, piemēram, turpmāk iztikas līdzekļu deklarāciju sociālais dienests varētu sagatavot arī elektroniski, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju.

Tāpat tiktu vērtēti tikai palīdzības pieprasītāja mājsaimniecības locekļu ienākumi un materiālais stāvoklis, bet atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumi netiktu ņemti vērā.

Turpmāk par naudas uzkrājumiem tiktu uzskatīti uzkrājumi bankas kontos, kas ir lielāki par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Pašvaldība varētu noteikt arī labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz pieprasītāja un viņa ģimenes locekļu parādsaistībām.

Līdz ar to, paplašinot personu loku, kuram var tikt noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, vairāk cilvēku nonāks sociālā dienesta redzeslokā un saņems nepieciešamos sociālos pakalpojumus un konsultācijas, lai turpmāk veiksmīgāk iesaistītos darba tirgū un paši spētu risināt savu un savas ģimenes sociālo situāciju.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu”, kas 30.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pieņemot minētos grozījumus, tiktu pilnveidota sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas procedūra.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu 30.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Sabiedriskā transporta pakalpojuma likums nosaka, ka, veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošinātas iespējas skolēniem apmeklēt izglītības iestādes. Ministrijas izveidotās darba grupas uzdevums bija pētīt situāciju valstī skolēnu pārvadājumu nodrošināšanā, kā arī apzināt radušās problēmas.

Darba grupa secināja, ka sabiedriskais transports nevar nodrošināt visu skolēnu pārvadājumus, jo sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem netiek piešķirtas valsts dotācijas nepieciešamajā apmērā zaudējumu segšanai un izdevumu kompensācijai, kas rodas, veicot skolēnu pārvadājumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Tā rezultātā, piemēram, šogad tika samazināts pašvaldību un VSIA “Autotransporta direkcija” saskaņotais maršrutu tīkla apjoms un palielināti sabiedriskā transporta tarifi.

Trūkstot atbilstošam valsts finansējumam, arī nākamajā gadā var tikt samazināta valsts garantēto zaudējumu apmaksas kompensācija pārvadātājiem, kas sniedz pakalpojumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, un atkārtoti varētu tikt samazināts šo maršrutu tīkla apjoms. Tādējādi tiek ievērojami apgrūtināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība skolēniem, lai nokļūtu mācību iestādēs un atpakaļ mājās, un tā ir problēma, kurai jārod risinājums.

Darba grupa uzskata, ka viens no risinājumiem šajā situācijā, kad sabiedriskais transports nenodrošina visu skolēnu pārvadājumus, ir skolēnu pašpārvadājumu paplašināšana. Šādi pārvadājumi jau notiek ar pašvaldību iegādātajiem vai nomātajiem autobusiem.

Pašvaldībām ir iespēja iegādāties autobusus no vienreizējās dotācijas 200 000 latu apmērā, kas tiek piešķirta novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai, ņemot vērā Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Pērn pašvaldības iegādājās 26 autobusus, un šogad paredzēts iegādāties vismaz 58 autobusus, izmantojot vienreizējo dotāciju. Finanšu līdzekļi autobusu iegādei saskaņā ar likuma nosacījumiem no vienreizējās dotācijas pašvaldībām tiks piešķirti arī 2009.gadā.

Lai veicinātu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, RAPLM kompetencē ir Latvijas–Šveices programmas īstenošana, kā rezultātā tiks pilnveidota skolēnu pārvadājumu transporta sistēma, kā arī nodrošināta skolu pieejamība un skolēnu drošība.

Atbilstoši Latvijas–Šveices programmā paredzētajam finansējumam 9,4 miljonu latu apmērā plānots iegādāties aptuveni 65 autobusus. Paredzēts, ka skolēnu pārvadājumu transporta sistēmas uzlabošanas projekta īstenošana tiks sākta 2009.gada pirmajā pusgadā, bet šā gada otrajā pusgadā paredzēta autobusu piegāde pašvaldībām.

Darba grupa uzskata, ka valsts finansējums šajā gadā (un prognozes liecina, ka arī nākamajā gadā) nebūs pietiekams. Iztrūkstot atbilstošam valsts finansējumam, arī nākamajā gadā var tikt samazināta valsts garantēto zaudējumu apmaksas kompensācija pārvadātājiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, atkārtoti var tikt samazināts maršrutu tīkla apjoms.

Lai racionāli sadalītu valsts dotācijas zaudējumu segšanai un izdevumu kompensācijai, kas rodas, veicot pasažieru pārvadājumus šajos maršrutos, Satiksmes ministrijai turpmāk ik gadu būs jāsagatavo informatīvais ziņojums iesniegšanai valdībā.

Ziņojumā jāiekļauj informācija par pasažieru pārvadājumu apjomiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, par skolēnu pārvadājumiem šajos maršrutos ar sabiedrisko transportu un par pašvaldību organizētajiem skolēnu pašpārvadājumiem, kā arī par nepieciešamajām zaudējumu un izdevumu kompensācijām pārvadātājiem minētajos maršrutos.

Darba grupā bija pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, VSIA “Autotransporta direkcija” un RAPLM.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

30.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumos Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas pieņemti 2003.gada 8.septembrī, nespēj pilnībā nodrošināt aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgam aizsardzības statusam nepieciešamās prasības un nosacījumus atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Tā kā Latvija ir ratificējusi Eiropas Ainavu konvenciju, radusies nepieciešamība noteikt konkrētas prasības arī ainavu aizsardzībai aizsargājamās teritorijās.

Būtiskākās izmaiņas projektā saistītas ar meža izmantošanu, ainavu aizsardzību, tiek arī iekļauti noteikumi jaunai aizsargājamo teritoriju kategorijai – aizsargājamās jūras teritorijas.

VidM: Par dabas pieminekļu aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

30.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas pieminekļu vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts paredz noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – dabas pieminekļu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

Pašlaik dabas pieminekļu aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Vienlaikus ar šo noteikumu projektu tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumos Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi””, kas paredz svītrot nodaļu, kura nosaka dabas pieminekļu aizsardzības un izmantošanas kārtību. Grozījums nepieciešams, jo daudzām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 17.panta otro daļu tiek izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros ir noteikts, ka uz šīm īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi neattiecas. Līdz ar to individuālajos noteikumos tiek iekļauta nodaļa par dabas pieminekļiem. Lai samazinātu individuālo noteikumu punktu apjomu un vienkāršotu dabas pieminekļu aizsardzības un izmantošanas kārtības tiesisko pamatu, ir izstrādāts jauns noteikumu projekts “Dabas pieminekļu vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri noteiks dabas pieminekļu aizsardzības un izmantošanas kārtību.

VidM: Par vides politikas pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam

30.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam”. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota pašreizējā situācija, formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai. Pamatnostādņu mērķis ir veidot pamatu vides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

Pamatnostādnes ir izstrādājusi Vides ministrija, to sagatavošanas laikā notika konsultācijas un diskusijas ar nozares ekspertiem, kā arī diskusijas par pamatnostādņu projektu ar plašas sabiedrības iesaistīšanos portālā www.politika.lv.

Paredzamie pamatnostādņu aktivitāšu finansējuma avoti ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi, valsts un pašvaldību budžeti, privātais kapitāls.

Lai nodrošinātu kontroli pār pamatnostādņu realizāciju, rīkojuma projekts paredz pārskatu sagatavošanu par pamatnostādņu īstenošanas kārtību.

VidM: Par dabas resursu nodokli iepakojumam un vienreiz lietojamajiem piederumiem

30.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumos Nr.446 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem””.

Apkopojot datus par izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas apjomiem iepriekšējos gados, konstatēts, ka 2007.gadā Latvija nav veikusi izlietotā iepakojuma pārstrādi un reģenerāciju tādos apjomos, kas ir atbilstoši 1994.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu prasībām. Tiek prognozēts, ka līdzīga situācija sagaidāma arī 2008.gadā. Pēc izveidojušās situācijas analīzes un tās iespējamo risinājumu izvērtēšanas tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumos Nr.446 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem””.

Noteikumu projekts paredz paaugstināt izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas apjomus visam iepakojumam kopā, kā arī atsevišķiem iepakojuma materiālu veidiem, kurus izpildot varēs piemērot atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa samaksas vairākiem iepakojuma materiāla veidiem un visam izlietotajam iepakojumam kopā, sākot no 2009.gada. Šāda pieeja ļaus efektīvāk panākt izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas apjomu sasniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/62/EK prasībām 2009.gadā un turpmākajos gados.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavu uzlabošanai

Zemkopības ministrija ( ZM) izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai”, ko 30.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumu projekts paredz: lai pretendētu uz atbalstu Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam 2.ass “Vides un lauku ainavas uzlabošana” pasākumos, lauksaimniekiem papildus līdz šim noteiktajām prasībām, sākot ar 2009.gadu, būs jāievēro arī savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības. Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības ir ietvertas Ministru kabineta noteikumos “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros””. Pamatojoties uz iepriekš minēto, noteikumu projektā ir iekļauti nosacījumi par savstarpējās atbilstības prasību ievērošanu.

Grozījumi paredz noteikt atbalsta maksājumu apmēru pasākuma “Agrovides maksājumi” apakšpasākumos “Buferjoslu ierīkošana” un “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalsta šiem apakšpasākumiem saskaņošanu.

Pamatojoties uz pasākumu īstenošanas pieredzi iepriekšējā gadā, noteikumu projektā vēl izdarīti arī vairāki citi tehniski un redakcionāli grozījumi.

ZM: Par administratīvā sloga mazināšanu pārtikas uzņēmumiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus 2004.gada 18.marta Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.142 “Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”, ko 30.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumu projekts paredz atcelt prasību uzņēmumiem par katras kravas saņemšanu ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) teritoriālajai struktūrvienībai ne vēlāk kā 24 stundas pirms kravas ievešanas, tādā veidā neradot papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Uzņēmumam par kravas saņemšanu būs jāpaziņo pēc PVD nosūtīta pieprasījuma. Tāpat grozījumu projektā precizēta lietojamā terminoloģija.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa