Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:
Kritīne Strada-Rozenberga. Cietušais un tā tiesības kriminālprocesā
Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība tā būtu, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, kas bieži slāpē emocijas. Tas ir laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums tiesiski korekti jāatrisina izveidojušās krimināltiesiskās attiecības. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kurā tikai viens no dalībniekiem ir cietusī persona, un kuram jānoris taisnīgi, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Jaunā Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās radīja daudzas būtiskas izmaiņas pastāvošajā kriminālprocesuālajā kārtībā.
Guntars Stūris. Procesa virzītāja pienākums respektēt un nodrošināt cietušās personas intereses
Vēlos sniegt savu redzējumu par tēmas būtību, tas ir, attieksmi pret personību, kura ir cietusi un līdz ar to iesaistīta kriminālprocesā. Attieksme pret cilvēku ir pamats tiesneša darbā, tā palīdz atbildēt uz jautājumiem, kas rodas praktiskajā darbībā, gan gatavojot krimināllietu iztiesāšanai, gan strādājot zālē, iztiesājot publiskās apsūdzības lietas. Neslēpšu, ka noteiktos jautājumos tiesas uzskats atšķiras no tā, ko par cietušo lomu domā aktīvie procesa dalībnieki – apsūdzētājs un aizstāvis, taču cietušā tiesību realizācija iztiesāšanas stadijā ir aktuāls un nebūt ne principiāli pretēju uzskatu raisošs jautājums. Vēlos runāt par to, kam, manuprāt, līdz šim pievērsts nepelnīti maz uzmanības. Lai izslēgtu šaubas un pārpratumus, precizēšu, ka runāšu par noziedzīgu nodarījumu rezultātā cietušiem, kuri paši spēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības, tas ir, aicināšu jūs padomāt par iespējamību katram no jums nonākt situācijā, kad pret savu gribu esiet ticis iesaistīts kriminālprocesā.
Aivars Bergmanis. Cietušā tiesību realizācija kriminālprocesā un kriminālvajāšanas problēmas
Par cietušo problemātiku raudzīšos no cilvēku tirdzniecības lietu skatupunkta, jo jau ilgstošu laiku specializējos šādu kategoriju lietu izmeklēšanā, bet ar līdzīgām problēmām nākas saskarties arī citās lietās. Izmeklējot krimināllietas, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecības dažādām formām un, proti, par noziedzīgām darbībām, kas paredzētas krimināllikuma 154.-1p. 154.-2.p., kā arī 165.-1.p. un 165.-2.p., un no krimināllietas materiāliem redzot un konstatējot, ka lietās ir personas, kuras ir cietušas no cilvēku tirdzniecības dažādām formām, nodarot šīm personām KPL paredzēto kaitējumu un, proti, KPL 95.p.1.d. personas, kuras var būt par cietušo, cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums – morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantiskais zaudējums.
“Jurista Vārda” redakcija