Vakar, 10. augustā, Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) noslēguma apspriedē pulcējās konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts" žūrija.Skaidrības labad atgādināsim, ka šī tradicionālā konkursa rīcības dokumentu sākotnēji parakstījuši Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja Maija Rubīna, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Agronomu biedrības priekšsēdētājs Jānis Auseklis, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un atbalsta centra direktore Laimdota Straujuma, Latvijas Radio ģenerāldirektora vietniece Dārija Juškeviča, zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis un kultūras ministre Kārina Pētersone.

Šajās dienās "LV"slejās jau bijis iespējams līdzsekot konkursa izskaņai. Tagad ir skaidra arī Vidzemes galīgā situācija. Pēc pirmo triju vietu laureātiem (Krimulda, Naukšēni, Smiltene) tālākajās vietās ir Madonas rajona Ērgļu pagasts, Alūksnes rajona Gaujienas pagasts, Cēsu rajona Vecpiebalgas pagasts, Gulbenes rajona Lejasciema pagasts, Ogres rajona Birzgales pagasts un Limbažu rajona Viļķenes pagasts.

Kā vakar atzīmēja žūrijas priekšsēdētāja vietnieks, Valsts sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna, (LZS) noslēguma protokolā fiksētie vairāk nekā divdesmit pagasti, protams, liecina par izcilnieku kopumu, tomēr desmit institūciju vēlme atbalstīt un sekmēt šādu radošu sacensību nav tikai simboliska. Jā, mēs apzināmies, ka šāda konkursa mērķis ir sekmēt vietējo pašvaldību atbildību, lai tās sevi apzinātos kā vienīgo un patieso saimnieku savās teritorijās, lai mums joprojām būtu aktuāla labāko pagastu pieredzes apkopošana un pārņemšana. Jo mēs dzīvojam tikai tādā zemē, kur ir gana būtiski nemitīgi celt Latvijas lauku laužu pašapziņu un stiprināt viņu lepnumu par savu sētu, pagastu, novadu un valsti.

Vakar vēlreiz tika pārcilāts konkursa nolikums un metodikas teksts, lai būtu pietiekams priekšstats par līdzšinējām norisēm un turpmāko gaitu. Uzklausot novadu žūriju virsvadītājus Andri Siliņu (Kurzeme, LZS), Ilmāru Bentu (Zemgale, LAB), Anitu Āboliņu (Vidzeme, IZM) un Skaidrīti Pilāti (Latgale, LPS Balvu rajona nodaļa), iezīmējās vairākas turpmāk vērā ņemamas patiesības. Nolikumā ir ne mazums skrupulozu prasījumu, tomēr Latvijas Zemnieku savienība, tāpat Agronomu biedrība un Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs pastāv uz to, ka mūsu lauku attīstībai ir būtiski vairāki faktori, lai varētu ieiet Eiropā. Vai, teiksim, lopu blīvums uz vienu hektāru vai sējumu struktūra ir tikai formāli rādītāji? Vakar īpaši tika aktualizēta arī 2000. gadā paredzētā tautas skaitīšana.

Kurš jau tagad ir apzinājis pusapdzīvotās un tukšās lauku sētas, kur tomēr vēl dzīvo vismaz pāris sirmgalvju. Tā varētu būt mūsu kopīgā rūpe, jo vairāk tas tāpēc, ka vietumis ceļi uz šādām mājām ir tikai simboliski.

Vakar, piemēram, tika runāts par to, ka augstu vietu ieguvušajā Smiltenes pagastā formāli nav nevienas skolas, tomēr tur izglītības līmenis ir augstāks nekā citviet Valkas rajonā.

Ilmārs Bents atzīmēja, ka, viņaprāt, ir pārsteidzoša daiļā dzimuma speciālistu rosība lauku pašvaldību vadīšanā un lietpratīgā izkārtojumā. Jā, protams, nav noliedzama Latvijas Lauksaimniecības universitātes akumulējošā loma šī Zemgales centra, bet ne jau tikai Jelgavas apkaimē. Tomēr acīmredzot ir faktori, kas nav iekļaujami tikai konkursa nolikuma formālajos kritērijos.