Par Rīgas 2008.gada konferenci “Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze”

No 31.oktobra līdz 2.novembrim Melngalvju namā notika Latvijas Trans­atlantiskās organizācijas (LATO) rīkotā Rīgas konference 2008 “Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze”. Lai apspriestu nozīmīgos pārbaudījumus Eiropas un transatlantiskajai sabiedrībai XXI gadsimtā un Latvijas neatkarības 90.gadadienas priekšvakarā, Rīgā pulcējās valstu līderi, pasaules vadošie akadēmiķi, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komentētāji un žurnālisti. Attēlā (no labās): Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, piedaloties konferences noslēguma diskusijā sestdien, 1.novembrī Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

31.oktobrī Melngalvju namā ar diskusiju “Rietumu izvēle, sastopoties ar 21.gadsimta realitātēm” tika atklāta Rīgas konference 2008 “Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze”.

31.oktobrī,

atklājot Rīgas konferenci, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzsvēra nepieciešamību turpināt 2006.gadā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes ietvaros iedibināto Rīgas konferences tradīciju. “Iepriekšējā Rīgas konference iezīmēja tiltu starp Rīgas un Bukarestes NATO samitu, šodien mums ir iespēja diskutēt par to, kā pasaule ir mainījusies pēc Krievijas un Gruzijas konflikta, globālās finanšu krīzes un referenduma par Lisabonas līgumu negatīvā rezultāta Īrijā,” norādīja M.Riekstiņš.

Ārlietu ministrs tāpat atzīmēja, ka NATO, tuvojoties alianses 60.gadskārtai, būs jāpieņem nebūt ne vienkārši lēmumi, vienlaikus arī Eiropas Savienībai no jauna ir jāizvērtē tās attiecības ar partnervalstīm.

Latvijas deviņdesmitgades priekšvakarā starptautiskās politikas eksperti diskutēja par to, cik stipra ir Rietumu vērtību un principu bāze, kādu iespaidu uz Rietumu demokrātijām atstās pasaules finanšu krīze, un par to, kā ir mainījusies pasaule kopš Krievijas un Gruzijas konflikta. Diskusijas dalībnieki pauda bažas par valstu nesamērīgiem mēģinājumiem regulēt brīvo tirgu, atgādinot par kļūdām, kas pieļautas 20.gadsimta 30.gados. Runātāji uzsvēra nepieciešamību uzturēt spēkā Rietumu demokrātiju pamatvērtības un principus, kā arī vajadzību reformēt tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules banka un G8, pielāgojot tās 21.gadsimta situācijai. Konferenci atklāja LATO valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis.

Konferences pirmajā dienā kopumā piedalījās ap 170 akadēmiķu, politiķu, nevalstisko organizāciju pārstāvju, komentētāju un žurnālistu. Viņu vidū Eiropas Savienības Pārdomu grupas priekšsēdētāja vietniece Vaira Vīķe-Freiberga, Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Ufe Ellemans-Jensens, laikraksta “The Economist” korespondents Centrāleiropā un Austrumeiropā Edvards Lukass, Pasaules brīvības un labklājības centra, Katona (Cato) institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Illarionovs, Gruzijas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra prezidents Aleksandrs Rondeli. Diskusiju moderēja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta direktors Folkers Pertess.

Konferences pirmajā dienā, 31.oktobrī: Eiropas Savienības Pārdomu grupas priekšsēdētāja vietniece, bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

1.novembrī

Rīgas konferences 2008 “Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze” ietvaros notika četras paneļdiskusijas: “NATO nākotne: kas vieno sabiedrotos?”, “Krievija – attiecības kā parasti?”, “Stiprinot Eiropas Savienību – politikas izvēle”, kā arī “Vīzija vienotai un brīvai Eiropai – nākotnes izvēles”, kurā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

Rīgas konferences rīta diskusijā “NATO nākotne: kas vieno sabiedrotos?” Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, NATO ģenerālsekretāra Privātā biroja direktors politikas plānošanai Džeimijs Patriks Šī, “Thales” uzņēmumu grupas Eiropas biznesa attīstības nodaļas vecākais viceprezidents sadarbībai Eiropas Savienībā, NATO un Eiropā Edgars Baklijs, Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta Transatlantiskās un pasaules drošības nodaļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Žans Īvs Eins sprieda par to, ka ir no jauna jāizvērtē alianses līgums, lai stiprinātu NATO spējas. Diskusiju vadīja Igaunijas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktore Kadri Līka. Dalībnieki uzsvēra, ka vajadzētu līdzsvarot dalībvalstu ieguldījumu samērus un ka Eiropai un Ziemeļamerikas partneriem jāmodernizē savas militārās un civilās struktūras. Diskusijā viņi akcentēja, ka jārisina pretruna NATO darbībā, jo tā ir kolektīvās aizsardzības organizācija, kas ir aicināta darboties kā kolektīvās drošības organizācija. Runātāji sprieda par to, cik sekmīga ir NATO misija Afganistānā un kā panākt sapratni Eiropā par to, ka cīņa pret radikālo islāma grupējumu “Taleban” ir Eiropas drošības jautājums. Šajā kontekstā tika uzsvērts, cik svarīga ir NATO valdību komunikāciju politika. Dalībnieki runāja par jaunām dillemmām, ko rada drošības situācija Dienvidkaukāzā, un ka jādomā, kā alianse var daudzveidot savu sadarbību ar Ukrainu un Gruziju. Tāpat diskusijā tika apspriesti Krievijas priekšlikumi mainīt Eiropas drošības sistēmu, atzīmējot, ka Krievija līdz šim neadekvāti izmantojusi tai piedāvātās sadarbības iespējas ar NATO.

Diskusijā “Krievija – attiecības kā parasti?” tikās ārlietu ministrs M.Riekstiņš, ASV vēstnieks NATO Kurts Folkers, bijušais Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks un Krievijas Naftas eksportētāju savienības priekšsēdētājs Boriss Ņemcovs, kā arī Karaliskā starptautisko lietu institūta Krievijas un Eirāzijas programmas vadītājs Džeimss Šerrs. Diskusiju vadīja Eiropas Reformu centra direktors ārpolitikas un aizsardzības jautājumos Tomass Valaseks. Diskusijas dalībnieki apsprieda, ko mazas un lielas valstis Eiropā var darīt kopā un atsevišķi, lai runātu vienā balsī ar Krieviju. Diskusijā tika akcentēts, ka ar un par Krieviju jārunā atklāti un jāveido attiecības, nekompromitējot Rietumu vērtības un panāktās vienošanās. Vienlaikus tika norādīts, ka Krievija pati turpina sevi izolēt, balstot valsts politiku uz visu darbības līmeņu kontroli, izmantojot medijus kā spēcīgu propagandas līdzekli, radot Krievijas sabiedrībai sagrozītu priekšstatu par notikumiem Krievijā un pasaulē. Diskusijā tika pausts uzskats, ka, mazinoties ienākumiem no naftas un gāzes, Krievija nonāks jaunos apstākļos, kas atstās ietekmi uz tās politiku. Dalībnieki uzsvēra, ka līdz šim veidotās attiecības ar Krieviju nav izrādījušās sekmīgas un ka nedrīkst leģitimēt ideju par ietekmes sfērām. Kā iespējamais veids, kā stiprināt Krievijas kaimiņvalstu drošības sajūtu, ir atbalstīt šo valstu attīstību. Diskusijas dalībnieki atzina, ka Krievija ārpolitikā vislielāko vērību pievērš tieši kaimiņvalstīm.

Diskusijā “Stiprinot ES – politikas izvēle” Čehijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra, Eiropas Savienības Padomes ārējo un politiski militāro lietu ģenerāldirektors Roberts Kūpers, Balkānu demokrātijas fonda izpilddirektors Ivans Vejvoda un Zviedrijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Jērans Lennemarkers apsprieda, kādas pārmaiņas Eiropas Savienība piedzīvo ārpus tās robežām. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas starptautisko attiecību profesore Žaneta Ozoliņa. Dalībnieki uzsvēra, ka Eiropas Savienības kontekstā parādās jauni varas centri, notiek virzība no mazām valstīm uz kontinentu mērogu valstīm, tādēļ Eiropas Savienībai šajā laikmetā jāspēj “runāt vienā balsī”. Diskusijas dalībnieki uzsvēra: jo stiprāka būs Eiropas Savienība, jo sekmīgākas būs tās dalībvalstis. Viņi akcentēja, ka runas par krīzi Eiropas Savienībā ir pārspīlētas, tomēr pauda bažas par protekcionisma iezīmju pastiprināšanos. Diskusijas ietvaros tika runāts par to, ka Rietumbalkānos notiek būtiskas pārvērtības un ka šo valstu centienus tuvināties Eiropas Savienībai jāspēj adekvāti novērtēt. Vienlaikus Eiropas Savienībai jānostiprinās Melnās jūras apkaimē, veicinot līdzīgu sadarbību tai, kāda līdz šim ir bijusi vērojama Baltijas jūras valstu starpā. Tāpat diskusijas dalībnieki akcentēja, ka jāizvairās no mēģinājumiem veidot divpusējas attiecības ar Krieviju uz Eiropas Savienības kopējās politikas rēķina. Tomēr Eiropas Savienībai, attīstot sadarbības iespējas ar Krieviju, būtu nepieciešams daudzveidot savu sadarbību ar sešām kaimiņvalstīm austrumos – Ukrainu, Moldovu, Azerbaidžānu, Armēniju, Gruziju un Baltkrieviju, veicinot arī šo valstu savstarpējo sadarbību.

Rīgas konferences noslēguma diskusijā “Vīzija vienotai un brīvai Eiropai – nākotnes izvēles” piedalījās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili. Diskusiju vadīja ASV Vācijas Maršala fonda prezidents Kreigs Kenedijs. Dalībnieki apsprieda, kas tuvākā un tālākā laikā iespaidos Eiropas izredzes starptautiskajā kontekstā. Patlaban izredzes ietekmē starptautiskā finanšu tirgus problēmas, kas pasliktina daudzu Eiropas valstu ekonomisko attīstību. Turklāt Eiropā atkal vērojami mēģinājumi risināt problēmas, lietojot militāru spēku. Diskusijas dalībnieki atzina, ka, paredzot Eiropā rīcības grūtības ekonomikas lejupslīdes apstākļos, ir nepieciešamas nopietnas sarunas dalībvalstu starpā par to, kā Eiropai rīkoties. Lai gan uz daudziem jautājumiem nav tiešas atbildes, dalībnieki minēja konkrētus soļus kopīgas ārpolitikas, enerģijas politikas veidošanai un stiprāku saišu veidošanai ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem. Prezidenti runāja par to, kā panākt stiprāku vienotību un vienprātību transatlantisko partneru starpā. Vēl nezinot ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, ir skaidrs, ka Eiropā ir daudz darāmā, lai padarītu Eiropas Savienības valstu attiecības ar ASV dinamiskākas. Liela vērība noslēdzošās diskusijas laikā tika veltīta Krievijas un Gruzijas konfliktam. Šajā kontekstā uzsvērts, ka nepietiek vien ar to, ka Eiropas Savienība runā vienā balsī, ir svarīgi, cik spēcīga ir šī balss. Turklāt patlaban ir svarīgi sniegt nepieciešamo atbalstu, lai sekmētu reģiona stabilitāti un lai Gruzija ātri spētu atjaunot valsti.

Latvijas deviņdesmitgades priekšvakarā organizētajā Rīgas konferencē kopumā piedalījās ap 180 starptautiskās politikas ekspertu, akadēmiķu, politiķu, nevalstisko organizāciju pārstāvju, komentētāju un žurnālistu.

Rīgas konference jau trešo gadu pēc kārtas Latvijā pulcē starptautiskās politikas ekspertus, turpinot NATO Rīgas samita laikā aizsākto tradīciju organizēt starptautisku diskusiju par transatlantiskās sabiedrības drošības un ārpolitikas jautājumiem. Konferenci rīkoja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija. Konferenci atbalstīja Sorosa fonds–Latvija, NATO, Rīgas dome un starptautiskā konsultāciju firma “Oxford Analytica”.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par Latvijas Valsts prezidenta tikšanos ar Igaunijas un Gruzijas prezidentiem un Čehijas premjerministra vietnieku

Sestdien, 1.novembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, ar kuriem pārrunāja starptautiskās politikas aktualitātes, finanšu krīzes ietekmi un Krievijas un Gruzijas konfliktu.

Valsts prezidents tikšanās laikā ar Gruzijas prezidentu pārrunāja Krievijas un Gruzijas attiecības, kā arī Gruzijas un Krievijas parakstītā sešu punktu plāna uguns pārtraukšanai izpildi, atzīstot, ka tas jāaktivizē, lai nodrošinātu straujāku Gruzijas integrāciju NATO. Abas puses bija vienisprātis par to, ka decembrī plānotajā Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās laikā jāaktualizē NATO samitā Bukarestē uzsvērtās vadlīnijas par procedūras izstrādāšanu, kādā Gruzija varētu tikt uzņemta NATO. Valsts prezidents uzsvēra, ka mērķtiecīgi jāturpina gan praktiskais sagatavošanās darbs no Gruzijas puses, gan arī jārealizē Gruzijas dalības rīcības plāns no NATO puses, norādot, ka šobrīd nedrīkst kavēties ar šo mērķu sasniegšanu.

Ar Igaunijas prezidentu divpusējās tikšanās laikā pārrunāta pasaules finanšu krīzes ietekme un starptautiskās politikas aktualitātes pēc Krievijas un Gruzijas kara.

Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Čehijas premjerministra vietnieku Aleksandru Vondru, lai Rīgas konferences 2008 “Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze” ietvaros pārrunātu Eiropas attīstības iespējas un turpmāko abu valstu savstarpējo sadarbību. Tikšanās laikā apspriestas abu valstu divpusējās attiecības, pārrunātas nākamās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas prioritātes, Eiropas kopējās enerģētikas politikas un enerģētiskās drošības reģionālie aspekti, kā arī situācija Gruzijā un sadarbība ar Krieviju.

Čehija kā prioritātes izvirzījusi ES sadarbības attīstīšanu ar kaimiņvalstīm austrumos, enerģētisko drošību un transatlantisko sadarbību. Valsts prezidents sarunā ar Aleksandru Vondru uzsvēra, ka Latvijas un Čehijas prioritārie darbības virzieni Eiropas Savienībā lielā mērā sakrīt un tas ir pamats veiksmīgai abu valstu sadarbībai, jo arī Latvija nākamā gada laikā Eiropas ietvaros galveno uzsvaru liks uz Eiropas kopējās enerģētikas politikas un enerģētiskās drošības reģionāliem aspektiem, kopējas ārpolitikas attīstību, ciešāku sadarbību ar tādiem Eiropas austrumu kaimiņiem kā Gruzija, Moldova un Ukraina, kā arī stratēģisko transatlantisko partnerību.

Abas amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par Krievijas–Gruzijas kara un pasaules finanšu krīzes ietekmi uz Eiropas politisko un ekonomisko vidi un Eiropas valstu atbildes iespējām uz šiem izaicinājumiem.

Čehija prezidentūru ES realizēs 2009.gada pirmajā pusgadā, un par to atbildīgs Čehijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra.

Valsts prezidenta preses dienests

Konferences dalībnieki — “Latvijas Vēstnesim”

Konferences diskusiju autoritātes: laikraksta “The Economist” korespondents Centrāleiropā un Austrumeiropā Edvards Lukass, Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Ufe Ellemans-Jensens, Pasaules brīvības un labklājības centra, Katona (Cato) institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Illarionovs, Gruzijas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra prezidents Aleksandrs Rondeli Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pauels Mūrs, ASV aizsardzības valsts sekretāra pārstāvis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā

– Kā jūs no ietekmīgākās NATO valsts pozīcijām vērtējat Rīgas konferences diskusijas, tai skaitā aso kritiku par NATO pašreizējo lomu pasaulē?

– Jā, ļoti kritiskas ir diskusijas par konkrētiem jautājumiem, un uz tiem šobrīd ir patiešām grūti rast atbildes. Viena lieta ir kritizēt, taču pats galvenais ir rast atbildes, jo ir reālas problēmas. Taču konference ir labi noorganizēta, tiek aplūkoti ļoti dažādi jautājumi – sākot no vairāku valstu deviņdesmitās gadskārtas līdz pašreizējai situācijai Gruzijā un Gruzijas un Krievijas attiecībām. Manuprāt, nozīmīgs jaunums ir tas, ka šajās diskusijās piedalās arī daži Krievijas speciālisti. Pasaule mainās, un mums jārod optimāli risinājumi.

– Runājot par NATO lomu mūsdienu sarežģītajā pasaulē, ASV ir visai grūtā pozīcijā, jo daudzi ASV pamatoti uzskata par NATO ietekmīgāko valsti, tātad arī valsti ar lielāko atbildību.

– Es nedomāju, ka tā ir grūta pozīcija, bet atbildīga gan. Jā, diskusijā izskanēja arī kritiski vārdi par mūsu ļoti aktīvo darbību starptautiskā terorisma apkarošanā kopš 2001.gada, tika atzīmēti arī ASV centieni atjaunot mūsu vadošo lomu. Es negribētu komentēt šos viedokļus, taču viens ir skaidrs: nav apšaubāma mūsu principiālā pozīcija un nozīmīgā loma Afganistānā. Vietā ir kritiskie vārdi par dažu mūsu sabiedroto neadekvātu ieguldījumu NATO attīstībā. ASV ļoti skaidri paudušas šīs bažas. Taču tā nav kritiska pret Latviju. Latvija proporcionāli dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu NATO attīstībā un mūsu kopīgajos centienos, vispirms jau Afganistānā. Tāpat es atzinīgi vērtēju abu pārējo Baltijas valstu ieguldījumu NATO.

– Kā jūs vērtējat Latvijas un pārējo Baltijas valstu pašreizējo drošību? Daļa baltiešu pēc Krievijas agresijas pret Gruziju domā, ka arī mēs joprojām esam apdraudēti.

– Bez šaubām, mēs visi esam ļoti nobažījušies par notikumiem Gruzijā. Tas rāda, ka Krievijas Federācija grib paplašināt savu dominējošo lomu reģionā. Taču mēs šai rīcībai ļoti rūpīgi sekojam un uzskatām to par destruktīvu. Atcerieties, kad pirms pāris nedēļām jūsu valstī vizītē bija ASV bruņoto spēku komandieris, admirālis Maikls Mullens, viņš skaidri atgādināja, ko paziņojis aizsardzības valsts sekretārs Roberts Geitss un ko paziņojis ASV prezidents. Varat būt pārliecināti, ka Savienotās Valstis un citi NATO locekļi savām saistībām pret sabiedrotajiem pieiet ar ļoti lielu atbildības sajūtu.

Petrs Vaitiekūns, Lietuvas Republikas ārlietu ministrs

– Kā, jūsuprāt, jaunajām NATO dalībvalstīm Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jāuzņem asā kritika pret NATO, kas izskanēja konferencē?

– Labi, ka ir tāda kritika, tas liecina par atklātu dažādu viedokļu apmaiņu. Taču es tai nepiekrītu. Es uzskatu, ka NATO tieši pašlaik ir sekmīgāka un spēcīgāka nekā jebkad un ka NATO kļūst par ļoti nozīmīgu drošības faktoru un forumu ziemeļu puslodē. NATO ir stingrs kolektīvās aizsardzības kodols un plašs diplomātiskais un politiskais apvalks, kas rūpējas par drošību pasaulē. Ja deviņdesmitajos gados mēs runājām par drošības arhitektūru un struktūru no Vladivostokas līdz Vankūverai, tad NATO tagad kļūst par šādu struktūru un forumu, un neko citu vairs nevajag izdomāt. NATO tāpat ir arī attiecīgi instrumenti, lai šai organizācijai pieslēgtos Austrālija un Japāna un ir arī sadarbība ar Krieviju.

– Kā jūs vērtējat Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – NATO dalībvalstu – pašreizējo drošību?

– NATO nav ienaidnieku, bet mums visiem šīs organizācijas ietvaros joprojām jāpilda savi mājas darbi. Kopumā es uzskatu, ka šī ir ļoti nozīmīga un interesanta konference, kurā tiek izteiktas ļoti nozīmīgas domas.

Mihails Mariničs, asociācijas “Eiropas Dimensija” priekšsēdētājs, civilās kampaņas “Eiropeiskā Baltkrievija” koordinators

– Kā jūs vērtējat pašu šīs konferences faktu Latvijas galvaspilsētā?

– Fakts, ka šāda konference norit Rīgā, man liekas ļoti simbolisks. Jo tas uzskatāmi parāda, cik daudz demokrātijas attīstībā 21.gadsimtā jau sasniegusi mūsu kaimiņvalsts. Vēl nesen mūsu zemēs valdīja viena oficiālā pozīcija, un tā bija komunistiskā ideoloģija, taču tagad pie jums ir tik spēcīga demokrātija. Es esmu pārliecināts, ka demokrātijas attīstība turpināsies, kaut demokrātijai pasaulē pašlaik jāiztur smags eksāmens ekonomiskā aspektā. Daži politiķi ekonomisko un politisko procesu iespaidā sāk nervozēt, jo viņiem neizdodas izstrādāt jaunu kursu. Taču tās ir pārejošas grūtības, un ticu, ka starptautiskā sabiedrība ekonomisko grūtību priekšā tomēr neatteiksies no demokrātiskajām vērtībām.

– Šajā konferencē skan ļoti kritiski toņi, arī par NATO pašreizējo situāciju un turpmāko virzību. Ļoti asi vārdi skan par Krieviju, vispirms jau sakarā ar tās agresiju Gruzijā.

– Domāju, pats būtiskākais šajā situācijā ir tas, ka mūsu kaimiņi – Latvija, Lietuva un Igaunija – ir NATO dalībvalstis. Tā bija jūsu tautu izvēle. Protams, NATO jārēķinās ar šodienas situāciju kā pasaules politikā, tā ekonomikā, un es šeit neredzu būtiskas problēmas. Domāju, ka mūsu mazajām valstīm, kaimiņiem, pats svarīgākais šajā situācijā ir ekonomiskā un politiskā sadarbība. Šodien ļoti svarīga ir Eiropas kopīgā pozīcija, jo Eiropa taču ir mūsu kopīgās mājas. Arī Baltkrievijas demokrātiskā sabiedrība cenšas iekļauties vienotajā Eiropā. Domāju, tas ir pats galvenais stratēģiskais virziens, ko izvēlēsies arī Baltkrievija. Jaunākā attīstība ES un tas, ka izskanējis un izdzirdēts Lukašenko aicinājums atbalstīt ekonomisko sadarbību ar ES, pats par sevi ir labs signāls. Taču tas vēl ne ar ko nav nostiprināts. (– –)

– Kā jums prātā palikuši Latvijā nostrādātie gadi par Baltkrievijas vēstnieku?

– Laiks, kad biju Baltkrievijas vēstnieks Latvijā, man atvēra acis. Es skaidri redzēju, ka Baltkrievija atpaliek no saviem kaimiņiem. Redzēju, ka mūsu kaimiņu, vispirms jau Latvijas, centieni iestāties Eiropas Savienībā ir pareizs un vajadzīgs kurss, lai nostiprinātu demokrātiju un valsts suverenitāti. Tāpēc es tagad cenšos, lai Baltkrievija iespējami ātrāk iekļautos Eiropas valstu vienotajā saimē.

Boriss Ņemcovs, bijušais Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks, Krievijas Naftas eksportētāju savienības priekšsēdētājs

– Kā jūs Rīgas konferences kontekstā vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības?

– Putina Krievijas attieksme pret Baltijas valstīm, tāpat kā pret visām jaunajām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, ir slikta. Bet mana attieksme ir laba, un tieši tāpēc es esmu šeit, Rīgā. Jā, oficiālās Maskavas attieksme ir patiešām slikta, jo abas valstis izvēlējušās dažādu attīstības stratēģiju. Latvija izvēlējusies Eiropas ceļu un kļuvusi par Eiropas daļu. Krievija izvēlējusies autoritāro, bizantisko attīstības ceļu. (– –) Krievija NATO saskata draudus savam autoritārajam kapitālismam. Tāpēc viņi arī atteicās braukt uz šo konferenci. Es to uzskatu par muļķību un vājuma pazīmi. Varēja mierīgi atbraukt uz Rīgu un izklāstīt Krievijas oficiālo pozīciju, jo vairāk tāpēc, ka arī šai oficiālajai pozīcijai ir savi argumenti.

– Kam no Krievijas oficiālajiem varas pārstāvjiem, jūsuprāt, būtu vajadzējis ierasties Rīgā?

– Cik zinu, tika aicināts Kosačovs (Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs – J.Ū.) un Miša Margelovs (Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs – J.Ū.). Protams, viņi nav brīvi un spiesti runāt to, ko viņiem liek. Skaidrs, ka viņiem vajadzētu dažādi izlocīties. Tomēr tas, ka viņu šeit nav, ir vājuma pazīme.

– Kāda ir jūsu motivācija piedalīties
Rīgas konferencē?

– Es uzskatu, ka Eiropā, tātad arī Latvijā, cilvēkiem jāzina, ka bez oficiālās Putina Krievijas ir arī konstitucionālā Krievija, kurai ir cits skatījums uz ārējo pasauli un starptautiskajām attiecībām. (– –) Mums vairs nav palicis draugu, apkārt vieni vienīgi ienaidnieki. Saprotiet: ja jūs esat normāls, simpātisks cilvēks, bet pēkšņi redzat sev apkārt vienus vienīgus ienaidniekus, tad varbūt vaina nav viņos, varbūt tā ir jūsu paša problēma. Vajag uzmanīgāk paskatīties pašam uz sevi. (– – )

– Pēc Krievijas agresijas pret Gruziju Latvijā izskanējušas bažas, ka Krievija varētu apdraudēt arī mūsu suverenitāti.

– Jūs no Krievijas varējāt baidīties, un jums tam bija argumenti, kad nebijāt NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Tagad, kad Latvija kļuvusi neatņemama Rietumu pasaules daļa – es uzsveru vārdu “neatņemama” – jums no Krievijas vairs nevajag baidīties. Jūs neesat Gruzija! Putins lieliski zina, ka draudi pret Latviju, Igauniju, Lietuvu, Poliju... būtu draudi visai Rietumu pasaulei. Tāpēc, neraugoties uz sliktajām attiecībām starp mūsu valstīm – un tās diemžēl ir sliktas –, nekādas agresīvas rīcības pret jums nebūs. Es saprotu, ka dažus no jums baida vēsturiskā atmiņa, un viņi domā citādi, bet es gribu apgalvot, ka ar spēku Krievija pret jums nevērsīsies. Diplomātiski – jā, informatīvajā telpā – jā, bet ar spēka metodēm – nē.

– Vai domājat nākotnē kandidēt uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu?

– Pašlaik es domāju, kā radīt ietekmīgu, godīgu, vienotu pozīciju. Problēma diemžēl ir tā, ka mūsu spēki ir sašķelti un vienotas opozīcijas nav. Bet, ja nav vienotas opozīcijas, tad cīnīties par varu ir ļoti grūti. Kad būsim radījuši tādu opozīciju, tad arī atbildēšu uz jūsu jautājumu.

Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā

(“LV” [Jānis Ūdris] tulkojums no angļu un krievu valodas)

Pilns interviju teksts portālā: www.lv.lv