Par Valsts prezidenta darba vizīti Turcijā

Valsts prezidents Valdis Zatlers 30. un 31.oktobrī uzturējās Stambulā, kur piedalījās Pasaules ekonomikas foruma Eiropas un Centrālāzijas reģionālajā konferencē.

Valsts prezidents ceturtdien, 30.oktobrī, piedaloties konferences atklāšanā Turcijā un uzstājoties ar uzrunu diskusijā “Līderība mainīgā politiskajā vidē” (Leadership in a Changing Political Landscape), uzsvēra pasaules finanšu un politiskās krīzes ietekmi uz Eiropas un Centrālāzijas sadarbību un, ņemot vērā savu neseno vizīti Centrālāzijā, sniedza savu vērtējumu Eiropas iespējām šajā reģionā.

Valsts prezidents savā uzrunā diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka atrodamies jaunā globālā ekonomikas un finanšu situācijā, kas rada izaicinājumus gan tām valstīm, kas ir pilnībā integrētas pasaules finanšu sistēmā, gan arī tām, kuras globalizācijas procesos ir bijušas atturīgākas. Valstu svarīgākais uzdevums ir meklēt risinājumus šai situācijai, lai veicinātu stabilitāti reģionā un novērstu ilgstošu ekonomikas recesiju.

Iesaistoties diskusijā par Eiropas Savienības paplašināšanos, Valsts prezidents uzsvēra: “Pašreiz Eiropas Savienības paplašināšanas procesā deg “dzeltenā gaisma”, kur jānovērtē situācija jaunajos apstākļos, jāizvirza skaidra nākotnes vīzija un jāvienojas par mērķi. Paplašināšanās ir ne tikai iespējama, tā ir nepieciešama, tāpēc mums visiem jāstrādā kopā ar Turciju, Balkānu valstīm, Ukrainu. Prognozēju, ka šīs valstis desmit vai piecpadsmit gadu laikā kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet jāapzinās, ka tas ir maratons, nevis sprints.” Runājot par Turcijas pievienošanās procesu, V.Zatlers īpaši atzīmēja Latvijas atbalstu un norādīja, ka to nav nekādā mērā ietekmējušas starptautiskās finanšu vai politiskās krīzes.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija kopš 2004.gada, pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), izmanto vairākas priekšrocības, taču pirms tam Latvija ir izpildījusi nozīmīgus mājas darbus, un norādīja, ka 1995.gada Latvijas politiķu lēmuma par pievienošanās procesa sākšanu ar ES būtiskākais priekšnoteikums bija nacionāla vienotība un izpratne par mērķi.

Valsts prezidents norādīja uz Centrālāzijas reģiona potenciālu, veidojot ES ekonomiskās attiecības, uzsvēra reģiona nozīmi alternatīvu energoresursu un to piegādes ceļu attīstīšanā Eiropas virzienā. “Eiropai šajā Āzijas daļā ir vajadzīgi partneri, savukārt Centrālāzijas valstīm ir vajadzīga uzticama alternatīva sakariem ar Ķīnu, Krieviju un Irānu,” sacīja V.Zatlers.

Runājot par enerģētiku un energoresursu piegādes ceļiem, Valsts prezidents akcentēja, ka tas vispirms ir valstiskās neatkarības un drošības jautājums. “Latvija atrodas Eiropas Savienības austrumos, un esam atkarīgi no piegādēm caur Krieviju, taču vēlamies to mazināt un tuvoties Āzijai: Turcijai, Balkānu valstīm un Kaukāzam, kas ir kā senais zīda ceļš. Ja ir divi piegādes ceļi, tad veidojas tirgus ekonomikas principi,” savā uzrunā teica Valsts prezidents.

Pievēršoties pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ietekmei, V.Zatlers uzsvēra, ka nepieciešamas straujākas korekcijas, lai paātrinātu reakciju uz notikumiem šajā jomā. “Lai gan Latvija bauda Eiropas Savienības dalībvalsts priekšrocības un pilda pienākumus, mēs joprojām neesam pievienojušies eirozonai, taču šo procesu nepieciešams paātrināt. Finanšu situācija pasaulē pieprasa korekcijas iepriekš pieņemtajos lēmumos, lai pilnveidotu tās konkurētspēju, kas pašreizējos apstākļos ir būtiski,” sacīja Valsts prezidents.

Pasaules ekonomikas Eiropas un Centrālāzijas forums notika Stambulā no 30. līdz 31.oktobrim, un tajā piedalījās arī Afganistānas prezidents Hamids Karzajs un Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins, kā arī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans, Pakistānas premjers Jusafs Raza Gilani, Albānijas premjerministrs Sali Beriša, Kirgizstānas premjers Igors Čudinovs un Kosovas premjerministrs Hašims Tači.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram Pasaules ekonomikas foruma Eiropas un Centrālāzijas reģionālās konferences ietvaros ceturtdien, 30.oktobrī, Stambulā notika divpusējās tikšanās ar Pakistānas, Kirgizstānas un Turcijas valdību vadītājiem, kurās tika uzsvērts Latvijas atbalsts šā reģiona valstu ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību (ES), lai veicinātu stabilitāti un attīstītu ekonomisko sadarbību.

Valsts prezidents, tiekoties ar Pakistānas premjerministru Jusafu Razu Gilani, izteica līdzjūtību saistībā ar šā gada 29.oktobrī notikušo zemestrīci Baločistānas provincē Pakistānas dienvidrietumos. Sarunā lielākā uzmanība tika veltīta Afganistānai, jo abas puses ir ieinteresētas sekmēt Afganistānas politisko un ekonomisko atveseļošanu, lai tādējādi veicinātu drošību un stabilitāti visā reģionā. V.Zatlers īpaši uzsvēra Pakistānas būtisko lomu Afganistānas stabilizācijā. Viņš atzinīgi novērtēja Pakistānas un Afganistānas līderu centienus, kas apliecina pušu gatavību veidot divpusējo dialogu, kā arī norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar Dienvidāzijas valstīm. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija turpinās iestāties par ES atbalstu Pakistānai, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, sniedzot atbalstu demokrātijas attīstībai un cīņai pret terorismu.

Sarunā ar Kirgizstānas premjerministru Igoru Čudinovu Valsts prezidents apliecināja Latvijas vēlmi paplašināt sadarbību ar Centrālāzijas valstīm un apsprieda valstu ekonomiskās sadarbības iespējas, tai skaitā tādās jomās kā lauksamniecība un tās produktu pārstrādes nozare, transports un preču tranzīts no Āzijas uz Eiropu. V.Zatlers, atsaucoties uz savu neseno vizīti Centrālāzijā, reģiona lomu starptautiskajā energoresursu tirgū un potenciālu, ES veidojot alternatīvus enerģijas avotus un piegādes ceļu, uzsvēra Latvijas ieinteresētību veicināt ES un Kirgizstānas savstarpējo politisko dialogu un sadarbību. Sarunas laikā Kirgizstānas premjerministrs ielūdza Valsts prezidentu apmeklēt Kirgizstānu vizītē, lai turpinātu sarunas par abu valstu ekonomisko un politisko sadarbību.

Tikšanās laikā ar Turcijas premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu Valsts prezidents pārrunāja Turcijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā un ekonomisko situāciju pasaulē, lielāko uzmanību veltot enerģētikas jautājumiem. V.Zatlers apliecināja Latvijas atbalstu Turcijas pievienošanās sarunu procesam ar ES, turpinot darbu pie visu iestāšanās sarunu nosacījumu izpildes un nepieciešamā reformu procesa. Latvijas un Turcijas ekonomiskajai sadarbībai ir ievērojams izaugsmes potenciāls, ņemot vērā iespējas pēc Latvijas pievienošanās ES un Turcijas straujo integrāciju Eiropas ekonomikā. Runājot par enerģētiku, Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta, lai ES dabasgāzes tirgū būtu pēc iespējas lielāka dabasgāzes piegādes ceļu diversifikācija, kas mazinātu atkarību no viena piegādātāja.

Valsts prezidenta preses dienests