Eiropas Parlaments: Par situāciju cilvēktiesību jomā Krievijā

4.novembrī Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību jautājumu apakškomitejā notika viedokļu apmaiņa par situāciju cilvēktiesību jomā Krievijā pirms ES un Krievijas 14.novembra samita.

Deputāte Inese Vaidere (Nāciju Eiropas grupa/Pilsoniskā savienība), vērtējot Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvju sniegto pārskatu par dialogu ar Krieviju cilvēktiesību jautājumos, izteica neizpratni par to, ka, mainoties Krievijas iekšpolitikai un ārpolitikai, Eiropas Komisija turpina rīkoties tā, it kā nekas nebūtu noticis. “Liekas, ka EK guļ tādā kā letarģiskā miegā un, mainoties politiskajai situācijai, nespēj piedāvāt arī kaut ko jaunu savā politikā. Taču tieši uz šo rutīnu un miegainību Krievija arī paļaujas,” sacīja politiķe.

Deputāte runāja par jomām, kurās Krievijā vērojami nopietni cilvēktiesību pārkāpumi. Pirmā – preses brīvība, pareizāk sakot, tās trūkums. “Pēdējie organizācijas “Reportieri bez robežām” pētījumi liecina: Krievija 173 valstu vidū preses brīvības ziņā ieņem tikai 141.vietu, un tai jo cieši seko tādas valstis kā Etiopija un Tunisija, bet Čadā un Sudānā preses brīvība ir pat lielāka nekā Krievijā. Politiskās opozīcijas pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, kas nav Kremļa atbalstītas, pieeja masu medijiem ir liegta,” sacīja I.Vaidere. “Tā kā protu krievu valodu, labi redzu, ar kādām metodēm un cik saasināti Krievijas mediji pēdējā laikā veido “ienaidnieka tēlu”. Galvenais ienaidnieks ir ASV, bet tām tūlīt seko arī Eiropa.”

“Delegācijas vizītes laikā daudz runāju ar cilvēkiem Krievijā un redzēju – viņos atkal atgriežas padomju laika bailes no valsts institūciju represijām,” atzīmēja deputāte.

I.Vaidere uzsvēra: lai gan Krievijā vērojams krievu tautas pašapziņas pieaugums, tas izraisījis arī vairāk negāciju attiecībā uz citu tautību un rasu cilvēkiem: “Rasisms, Krievijas nacionālo minoritāšu diskriminācija, antisemītisms novedis pie tā, ka pieaudzis neiecietības un naida izraisīto noziegumu īpatsvars, bet tas ir pretēji solījumiem, ko šī valsts deva, iestājoties Eiropas Padomē.”

Deputāte izteica neizpratni par ieplānoto ES un Krievijas augstākā līmeņa tikšanos, ja Krievija attiecībā uz Gruziju nav izpildījusi “6 punktu plānu”: tās militārā klātbūtne šajā valstī nav samazinājusies, nav pat mēģināts atrisināt no Dienvidosetijas un Abhāzijas padzīto simtu tūkstošu gruzīnu jautājumu. “Mums nav pārāk daudz sviru, lai ietekmētu Krieviju. Taču nav pieņemams, ka netiek izmantotas esošās, ka atkāpjamies paši no savas apņemšanās, pieļaujam, ka Krievija nepilda savus solījumus un atkal viss aiziet vecajās sliedēs – “business as usual”. Tas varētu mūsu kaimiņu tikai iedrošināt rīkoties vēl nepieņemamāk. Man sāp sirds par to, kas notiek Krievijā, es jūtu līdzi tās tautai, tāpēc uzskatu, ka ES ir jāizmanto iespējas, kas ir mūsu rokās, lai situāciju mainītu uz labo pusi.”

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas informācija