Saeimas 2008. gada 30. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 30.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba kārtības jautājumus, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 30.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” darba kārtības ceturtajā sadaļā pēc darba kārtības 15.jautājuma… es atvainojos, kā darba kārtības 15.jautājumu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtību. Sākam ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina… Godājamie kolēģi! Es palūgšu mazliet ievērot klusumu… Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, premjerministra kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, Prezidij, godātie kolēģi!

Ja mēs šodien paskatāmies darba kārtību, tad redzam, ka Budžeta likumprojektam ir vairāk nekā 15 pavadošie likumprojekti, kuri ir vērsti uz taupības režīma ievērošanu. Taču diemžēl… acīmredzot šos projektus ir gatavojuši ministru padomnieki, iespējams, premjera biroja darbinieki, un viņi nav pievērsuši uzmanību vienai, manuprāt, ārkārtīgi svarīgai lietai, kas tieši attiecas uz valsts budžetu, proti, Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija uzskata, ka…

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu… Lūdzu, izrādiet cieņu runātājai!

I.Čepāne.

Paldies.

“Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 25.panta otrā daļa noteic, ka konsultatīvajām amatpersonām, ko mēs sadzīvē dēvējam par tā saucamajiem padomniekiem, pēc darba līguma izbeigšanās ir tiesības saņemt kompensāciju trīs mēnešu algas apmērā. Kā liecina prakse, pēc valdības krišanas viņiem beidzas darba līgums un viņi pēc neilga laika – dažkārt pēc dažām dienām, dažkārt pēc garāka laika, teiksim, pēc nedēļas – atkal slēdz jaunu darba līgumu ar to pašu ministru vai turpina sniegt padomus citam ministram. Bez tam šie padomnieki, kā liecina prakse, strādā vēl arī vairākās citās vietās. Piemēram, krītot Kalvīša kunga vadītajai valdībai, tikai premjera birojā vien tika izmaksāti pabalsti 52 tūkstošu latu apmērā, taču faktiski šie padomnieki pēc dažām dienām atkal sniedza konsultācijas citiem vai tiem pašiem ministriem.

No šīs tribīnes es vairākkārt esmu runājusi par pabalsta jēgu; proti, pabalsta jēga ir neatstāt personu, kas ir strādājusi valsts darbā, bez iztikas līdzekļiem. Mēs uzskatām, ka pasludinātajos taupības apstākļos ir nepieciešams veikt grozījumus arī šajā likumā un noteikt pabalstu viena mēneša algas apmērā ar noteiktiem ierobežojumiem, kad persona to nevar saņemt.

Godātie kolēģi! Finanšu ministrs Slaktera kungs, runājot par Valsts civildienesta likumu un par Saeimas paredzētajām kompensācijām ierēdņiem, teica, ka tāda prakse un šāda lieta neatbilstot sabiedrības interesēm, un, ja tas ierēdnis no darba tiek atlaists, tad lai viņš iet un piesakās bezdarbnieka pabalstam. Starp citu, ja mēs paskatāmies Darba likumu, tad redzam, ka Darba likumā ir noteikts, ka šādu pabalstu trīs mēnešu algas apmērā darbinieks var saņemt tikai tad, ja viņš ir nostrādājis 15–20 gadus.

Kā zināms, ierobežojumi pabalstu saņemšanai ir noteikti arī deputātiem, kad viņi no ministra krēsla atgriežas Saeimā. Jūs paši to atbalstījāt. Kā zināms, šādi ierobežojumi ir noteikti arī tiem deputātiem, kas pēc Saeimas pilnvaru beigām ar “mīksto” mandātu atgriežas Saeimā.

Es domāju, ka šo likumprojektu vajadzētu atbalstīt, jo man ir tāda pārliecība, ka faktiski valstī neviens īpaši pat nav aprēķinājis, cik pēc valdības maiņas šādi padomnieki jeb šīs konsultatīvās amatpersonas valstij kopumā izmaksā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Čepānei.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: “Nav! Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās “par”.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šie iesniegtie likuma grozījumi uz valsts taupības režīmu attiecas gan tiešā, gan netiešā veidā. Un, proti, premjera kungs vairākkārt, jau vairāku mēnešu garumā, ir publiski teicis, ka viņš ir izdevis rīkojumu ieviest kārtību saistībā ar valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību valdēm un padomēm, bet šeit, manuprāt, ne tikai klātesošie deputāti, juristi, bet arī pārējie saprot, ka ar šāda vienkārša rīkojuma izdošanu, protams, šo situāciju grozīt nav iespējams.

Atbildot uz desmit deputātu pieprasījumu, premjera kungs, izklāstot viņam pieejamo informāciju, ir norādījis, ka valdībai ir sagatavots likumprojekts saistībā ar šo likumu, kas paredz ierobežot vai vispār samazināt atalgojumu valsts augstākajiem ierēdņiem, kuri saskaņā ar šo likumu ir tā saucamie valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvji, jo arī Valsts kontrole ir teikusi, ka par šādu darbu vispār nebūtu jāmaksā. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā, ja persona tomēr veic darbu, tad vismaz kaut kāds atalgojums viņai būtu jāsaņem, un tie būtu 30 procenti.

Bet par pārējām divām lietām, godātie deputāti un premjera kungs, absolūti netiek domāts – proti, netiek domāts par to, kādas personas nokļūst šajās padomēs jo īpaši un arī valdēs. Mediji pagājušajā nedēļā ziņoja (un es arī pārbaudīju Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pirmo informāciju), ka, piemēram, Latvijas Autoceļu uzturētāju padomē ir ticis ilggadējs valdības ministra šoferis, pašreizējais satiksmes ministra šoferis. Varbūt šī informācija nav visur publiski arī pieejama… Iespējams, kāds ministrs šajās padomēs ir ielicis varbūt arī savu mājkalpotāju, varbūt bērnaukli… Man par to ir grūti spriest.

Otra lieta, kas ir jāatrisina šajā likumā un arī Ministru kabineta noteikumos, ir šo valdes un padomes locekļu kompensācijas. Ņemot vērā to, ka šodien nepastāv absolūti nekāds tiesiskais regulējums, šo valžu un padomju locekļiem šīs kompensācijas dažkārt tiek noteiktas pilnīgi neadekvātas. Ņemot vērā to, ka viņu darba tiesiskās attiecības tiek noformētas gan ar darba līgumu, vadoties pēc Darba likuma, gan balstoties uz Civillikumu (piemēram, tiek slēgti uzņēmuma līgumi), gan balstoties uz Komerclikumu, izveidojas vēl pavisam citas tiesiskās attiecības. Izskatot šo jautājumu vakar Pieprasījumu komisijā (un šodien arī 10.30 atkārtoti šī lieta tiks skatīta Pieprasījumu komisijā), es ar lielu gandarījumu secināju, ka esmu guvusi… ka mēs, “Pilsoniskā Savienība”, esam guvuši arī pozīcijas deputātu atbalstu šajā lietā. Un es jūtu, ka tos deputātus, kuri pilnīgi nav zaudējuši savu pašapziņu, aizskar pašreizējā situācija.

Es arī domāju, ka valstī tā nav normāla situācija, ka, piemēram, vairāku valsts akciju sabiedrību valdes priekšsēdētājiem alga ir lielāka nekā Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kopā ņemot.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Protams, es atbalstu arī Ābiķa kunga vakar teikto komisijas sēdē, ka, iespējams, varētu izveidot darba grupu, kas paredzētu vēl citus tiesiskos risinājumus esošās situācijas uzlabošanai.

Paldies par uzmanību. Un es ceru uz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Viņš acīmredzot runās “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Es šeit nenāku runāt tādēļ, ka es būtu atbalstītājs esošajai situācijai, kāda šobrīd ir izveidojusies ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldniekiem, taču es gribu teikt, ka šis iesniegtais likumprojekts ir fragmentārs, un man liekas, ka Čepānes kundze jau pati ļoti precīzi norādīja, ka valdībā ir veikta vesela virkne pasākumu, kuri turpinās un kuriem būtu jānonāk pie loģiska noslēguma jau tuvākajā laikā.

Ar to es gribu teikt, ka piedāvātie grozījumi paši par sevi neregulē un nereglamentē situāciju. Ivara Godmaņa izdotie rīkojumi par algu iesaldēšanu vienlīdz lielā mērā attiecas arī uz valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldniekiem. Un tātad, ja sagatavotā priekšlikuma galvenā doma ir ierobežot atlīdzības lielumu šiem tiešās pārvaldes iestādēs strādājošajiem, tad es gribu teikt, ka arī šajā sakarā valdība ir veikusi veselu virkni pasākumu. Un viens no šādiem pasākumiem ir tāds, ka paralēli jau Ilmas Čepānes pieminētajiem likuma grozījumiem pašlaik valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti grozījumi Valsts civildienesta likumā un grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.995, kas izslēdz iespēju nodarbinātajiem noteikt piemaksu par amata pienākumu veikšanu, kas būtu lielāka par 40 procentiem, nosaka tādas lietas kā ierobežojumu veikt dažādus papildu darbus ilgāk nekā četrus kalendāros mēnešus gadā, kā arī samazina tiesības administratoriem, tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem izmaksāt neskaitāmas prēmijas, un šī prēmēšana tiek ierobežota ar vienu prēmiju reizi gadā.

To es minu vienkārši kā piemēru, un tas ir ļoti komplekss, nopietns darbs, pie kura valdība strādā. Kā Čepānes kundze jau pareizi teica, arī šobrīd ir sagatavots deputātu pieprasījums Ivaram Godmanim, un arī jūs šeit saņemsiet atbildes.

Tā ka, es domāju, kolēģi, šobrīd balsot par šo sagatavoto likumprojektu… atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu būtu priekšlaicīgi. Ir jāļauj Ministru kabinetam sistēmiski sakārtot visu šo sistēmu, kura arī man pašam personīgi, godīgi sakot, nepatīk, jo es tur redzu ļoti daudzas un dažādas problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Tautsaimniecības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 43, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots… Es atvainojos! Par – 42, pret – 3, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir… Es atvainojos! Šeit ir drukas kļūda, jo šis nav Ministru kabineta iesniegts likumprojekts. Tas ir piecu deputātu… Lūgums, sagatavojot Prezidija atzinumus, būt uzmanīgākiem!

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Apspriežamā priekšlikuma būtība ir apbrīnojami vienkārša: nedot valdībai iespēju izvairīties no tā solījuma pildīšanas, kurš ir iekļauts Valdības deklarācijā, – proti, no 1.janvāra paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no pašreizējiem 45 latiem vismaz līdz 60 latiem mēnesī. Milzīga atšķirība no tikko apspriestā “Pilsoniskās Savienības” frakcijas piedāvātā likumprojekta, kurā bija runa par ierēdņu mēnešalgām. Tādas summas šie nabaga cilvēki saņem nevis ik mēnesi, bet divu vai trīs gadu periodā! Mūsu priekšlikums nav vis kāda ubagu dāvana maznodrošinātajiem, bet gan parasta inflācijas kompensācija.

Kopš 2007.gada 1.janvāra, kad tika noteikts pašreizējais pabalsta apmērs, līdz šā gada beigām, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem un Finanšu ministrijas prognozēm, vidējais faktiskais patēriņa cenu indekss pieaugs tieši par vienu trešdaļu. Attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos tā arī ir rakstīts (citēju): “Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo patēriņa cenu indeksāciju.” Citāta beigas.

Attiecīgais labklājības ministres ierosinājums bija izvirzīts, bet valdība to noraidīja. Vienīgi invalīdiem no bērnības pabalsta apmēru tika nolemts paaugstināt no 50 līdz 75 latiem. Rezultātā uz bada nāves sliekšņa nonāca aptuveni 6 tūkstoši cilvēku vecumā virs 60 gadiem, kuriem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir vienīgais eksistences avots.

PCTVL frakcija izprot, ka šo cietsirdīgo valdības rīcību izraisīja tas apstāklis, ka no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir atkarīgs arī valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs, kā arī pensiju indeksācija. Pabalsta apmēra palielināšana attiecīgi izsauktu arī automātisku minimālās vecuma pensijas paaugstināšanos par vienu trešdaļu 50 tūkstošiem cilvēku, invaliditātes pensijas kāpumu – 25 tūkstošiem cilvēku, bet apgādnieka zaudējuma pensijas pieaugumu – vēl pusotram tūkstotim atraitņu un bāreņu. Palielinājās arī pabalsts Černobiļas avārijas seku likvidētājiem.

Mums varētu iebilst, ka valdība jau tā ir nolēmusi paaugstināt gandrīz visiem šiem cilvēkiem pensijas, ieviešot speciālu piemaksu – 70 santīmus par katru gadu, kas nostrādāti līdz 1997.gadam. Un tā ir tiesa, bet savā Deklarācijā valdība bija solījusi gan piemaksu, gan pašas pensijas apmēra palielināšanu. Vai man ir taisnība, cienījamais Godmaņa kungs?

Un arī pēdējais publiskais solījums, kas vēl vienu reizi tika dots pirms pensiju referenduma, netika izpildīts. Visam tam kopumā būs nepieciešami 20 miljoni latu jeb aptuveni 1 procents no prognozējamā pievienotās vērtības nodokļa apjoma. Šādu relatīvi nelielu naudas summu var sameklēt, arī izmantojot citus avotus.

Dāmas un kungi! Gan no arodbiedrībām, gan no Latvijas Pensionāru federācijas visas Saeimas frakcijas ir saņēmušas vēstules, kurās pausts atbalsts idejai palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Turklāt mūsu priekšlikums atbilst Lisabonas stratēģijas prioritātēm, kuras ietvaros nabadzības apkarošana ir viena no pirmajām. Tieši oktobrī tika sākta visas Eiropas cīņa pret nabadzību – kampaņa, kurā mēs piedāvājam iesaistīties arī Latvijai.

Aicinu balsot “par”.

Diemžēl manas runas laiks ir beidzies, un es lūdzu Saeimu dot man vēl pusotru minūti, lai izklāstītu hipotētiskās minimālās pensijas aprēķinu. Es lūdzu vēl pusotru minūti.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi pret to, ka mēs pagarinātu šo laiku? (No zāles: “Nē!”, “Lai runā!”, “Nepagarinām!”) Ņemot vērā to, ka viedokļi dalās, lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai par pusotru minūti tiek pagarināts runas laiks deputātam Buzajevam! (No zāles dep. J.Dobelis: “Pret jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 21, atturas – 16. Jums ir vēl pusotra minūte.

V.Buzajevs.

Paldies, cienījamie kolēģi!

Var jau būt, ka mēs vēlamies pārāk daudz dot šiem cilvēkiem. Kā piemēru aplūkosim cilvēku, kurš aizies pensijā 2009.gadā un kuram apdrošināšanas stāžs būs 41 gads. Viņš saņems minimālo pensiju, kas proporcionāla pabalsta apmēram, ar koeficientu 1,7, un tā būs 76 ar pusi latu. Piemaksa viņam tiks izmaksāta par 28 gadiem, un tā sastādīs vēl 19 ar pusi latu. Kopsummā – 96 lati pēc 40 gadu godīga darba, turklāt laikā, kad iztikas minimums sasniedz 160 latus. Ja iepriekš minētā pabalsta apmērs tiks palielināts, tad viņam kopējā pensija būs 122 lati. Arī ar to vēl ir par maz, lai vienatnē izdzīvotu, bet tomēr jācer, ka šajā gadījumā mirstība mūsu valstī nebūs tik liela, kāda tā ir patlaban vai bija Pasaules kara laikā.

Cienījamie kolēģi deputāti! Esiet kopā ar tautu un ar tās nabadzīgāko daļu! It īpaši padomājiet par veco ļaužu bēdīgo likteni, jo arī jūs reiz kļūsiet veci un nevarīgi!

Balsojiet “par” likumprojekta nodošanu komisijām un tā iekļaušanu kopējā budžeta likumu paketē!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!

Ņemot vērā to, ka Prezidijs iesaka šo konkrēto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai, es nāku tribīnē un aicinu jūs to nedarīt, jo, lūk, Valsts sociālo pabalstu likumā tiesības noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir deleģētas Ministru kabinetam.

Vienlaikus vēlos paskaidrot, ka Ministru kabinets ir izdarījis grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos un ka līdz ar to valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts bērniem invalīdiem, kuru mēs Latvijā pazīstam kā piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, ar nākamā gada 1.janvāri ir noteikts 75 latu apmērā. Arīdzan par bērniem invalīdiem, kuri ir pārsnieguši 18 gadu vecumu, būs nākamie Ministru kabineta noteikumi, kas ir jau grozīti. Un šī nauda ir jau iestrādāta 2009.gada budžetā… tātad viņiem ir noteikti 75 lati.

Tāpēc, pieņemot šo likumprojektu vai arīdzan atsūtot to uz komisiju, godātie kolēģi, mums pēc taisnības, izlasot uzmanīgi anotāciju, ar to būs ļoti sarežģīti strādāt, jo vienīgais, ko mūsu kolēģi no PCTVL frakcijas varbūt nav izpratuši, ir tas, ka valstī ir vairāki sociālā nodrošinājuma pabalsti: tātad pirmais pabalsts ir saistīts ar bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, un 8.Saeimas laikā tas ir pārsaukts – tagad tā ir piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta; otrais – sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas ir domāts bērniem invalīdiem no bērnības, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ir vecāki – līdz viņu mūža galam, bet trešais attiecas uz pensijām… Tātad trešo pabalstu, sociālā nodrošinājuma pabalstu, pašreiz piemēro 3.grupas invalīdiem, bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas saistīts ar pensijām, piemēro, rēķinot pensijas. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pensionāriem piemēro, ja viņiem līdz 62 gadu vecumam, kāds pašreiz ir mūsu valstī noteiktais pensijas vecums, nav darba stāža algotā darbā – tātad stāža, par kuru ir maksāti valstij nodokļi... ja tas ir mazāks par 10 gadiem. Tādā gadījumā viņi saņem šo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šodien tātad tas ir 62 gadi plus 5 gadi, un 67 gadu vecumā tas ir šo 45 latu apmērā.

Šajā konkrētajā gadījumā es aicinu kolēģus šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai nenodot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 12, atturas – 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet deputātam Šmitam mikrofonu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots abām šīm komisijām? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par autoceļu lietošanas nodevu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem ir veiksmīgi izskatīti.

Prezidija vārdā es ziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu 23.oktobrī Aigaram Štokenbergam. Šis jautājums nav balsojams.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ilzes Apses apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zie­meļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Apses apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Aicinām kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Apses apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ulda Dangas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zie­meļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ulda Dangas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Aicinām kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ulda Dangas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jautājumiem, risina teritorijas plānošanas jautājumus un, protams, arī vides aizsardzības jautājumus. Ja Tautas partija ir nolēmusi atsaukt deputātu Klaužu no šīs komisijas, tad mēs saprotam, ka tas laikam ir budžeta taupīšanas nolūkos, jo viņš šajā komisijā ieņem ļoti atbildīgo sekretāra amatu un paraksta mūsu sēžu protokolus. Bet mūsu komisijā tik tiešām deputāti, kas paliek, darbojas ļoti profesionāli. Tie ir Ingmārs Līdaka, Ilma Čepāne un Dzintars Jaundžeikars. Es vadu šo komisiju. Tas laikam būs pirmais gadījums vēsturē, kad komisijā paliek tikai četri deputāti. Bet šajā komisijā, neskatoties uz muļķīgo dalījumu pozīcijā un opozīcijā, tik tiešām cilvēki strādā profesionāli. Mēs varam ietaupīt Klauža algu, mēs varam turpināt arī strādāt. Bet es tomēr aicinu Saeimas frakcijas pārdomāt, vai nebūtu lietderīgi kādu tikpat profesionālu vai trīsreiz profesionālāku cilvēku deleģēt darbam mūsu komisijā.

Vēsturē ir bijuši šādi gadījumi, kad ļoti maz deputātu paveic lielu darbu. Tā, piemēram, vienā no pirmajām Saeimām (es neatceros – 5. vai 6.) Sociālo un darba lietu komisijā arī bija seši deputāti.

Mums paliks četri. Nu, nekas! Strādāsim! Bet, ja mērķis ir pastiprināt pārstāvību kādā citā komisijā (un šajā gadījumā Klauža kungs, neskatoties uz savu profesionālo ievirzi, ir nonācis kā pretendents Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā)… Ja šeit mērķis ir cits – lai pastiprinātu kaut kādas pozīcijas un deputātu samēru –, tad es uzskatu, ka šādas izmaiņas nav lietderīgas. Protams, deputāta vēlme ir noteicošā, un tādēļ arī mūsu frakcija nebalsos “pret” Klauža aiziešanu no komisijas. Bet padomājiet par tiem uzdevumiem, kas stāv priekšā Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai tā varētu lietderīgi strādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam debatēs.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka mana prioritāte, nākot strādāt šeit, Saeimā, protams, bija vides aizsardzības problēmu risinājums. Es nu tagad jūtu, ka šim Saeimas sastāvam vides problemātika ir absolūti vienaldzīga. Nu, un līdz ar to arī zūd iespēja… varbūt zudīs iespēja strādāt Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo šī komisija vienkārši izirs, izputēs – vairs nebūs. Un, ja man nebūs iespējas strādāt šajā komisijā un aizstāvēt tur patiešām profesionālā diskusijā vides intereses, tad man arī zudīs jebkura vēlēšanās, jebkura argumentācija, nu, teiksim tā, strādāt Saeimas pozīcijā, jo galu galā mans mērķis, šeit, Saeimā, nākot, tiešām bija aizstāvēt vides aizsardzības intereses. Ja šo interešu aizstāvēšana kaut kādā veidā, nu, varētu teikt tā, kļūs par maznozīmīgu jautājumu kādā citā lielā komisijā, tad man tiešām krietni, krietni būs jāpārdomā, vai vērts būt aktīvam deputātam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Bendrātes, Zaķa, Mūrnieces, Ķikustes, Latkovska, Ziedones-Kantānes, Gravas, Reira, Rībenas un Kampara pieprasījums labklājības ministrei Ivetai Purnei “Par bērnu kopšanas pabalstu”.

Vārds pieprasījuma iesniedzēju vārdā deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi un deputāti! Labklājības ministrija šā gada 24.oktobrī LNT paziņoja, ka tās prioritāte ir pensionāri un invalīdi. Neviens vārdiņš netika minēts par bērniem. Tad kur paliek mūsu bērni? Kas tad ir mūsu prioritāte, ja ne bērni? Tātad bērni mūsu valsts prioritāte ir tikai uz papīra. Un vai situācija ir tik nopietna? Jā! Jo, pirmkārt, pēc gada vecuma sasniegšanas bērniem pirmsskolas mācību iestādēs vietu nav un tik drīz arī nebūs. Otrajā bērna dzīves gadā māte saņem tikai 38 latus. Ko par to var nopirkt? Pamperu vienam mēnesim nepietiek. Aukli par to noalgot nevar, jo aukle maksā vismaz 300 latu mēnesī. Cik darbos tad māmiņai ir jāstrādā, lai viņa aprūpētu savu bērniņu, ja mēs zinām, ka 40 procenti bērniņu mums aug tikai mātes aprūpē?!

Sociālo un darba lietu komisijas šā gada 7.oktobra sēdē ar ziņojumu par vecāku aprūpes vajadzību bērniņiem līdz trīs gadu vecumam deputātus iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Gunta Ancāne. Sēdē piedalījās arī Labklājības ministrijas pārstāvji, kuri piekrita visam teiktajam, ka bērnam līdz trīs gadu vecumam ir vajadzīgs tētis un māmiņa, abi viņam ir nepieciešami gan emocionālās, gan psihiskās veselības noturības veidošanai. Un bērna kā personības veidošanā tas ir pats svarīgākais – nevis kvantitatīvi, bet kvalitatīvi ar bērnu kopā pavadītais laiks, kam ir jāilgst vismaz trīs stundas dienā. Būt kopā ar bērnu. Uzmanība, siltums, mīlestība – lūk, kas ir vajadzīgs mūsu mazulim!

Un “Jaunais laiks” ir sagatavojis priekšlikumu par bērna kopšanas pabalsta maksāšanas termiņa pagarināšanu bērnam līdz trīs gadu vecumam. Šis priekšlikums Saeimā tika iesniegts 2008.gada aprīlī un tika arī atbalstīts. Pusgada laikā valsts nav spējusi atrisināt šo jautājumu un dot pat kaut kādu signālu dzimstības uzlabošanai. Tad ko mums dos Gaismas pils, ja nebūs bērniņu, kas to apmeklēs? Šodien Latvijas demogrāfiskais stāvoklis… dati ir ļoti nelabvēlīgi. Mēs zinām, ka tā rezultātā katru gadu no Latvijas kartes izzūd vesela pilsēta. Tādas kā Dobele, Talsi, Smiltene, Ludza, Preiļi, Kandava plus Sabile. Lietuvā tajā pašā laikā no 2008.gada 1.janvāra pabalsts tiek maksāts divus gadus – pirmajā gadā – 100 procentu no vecāku sociālo iemaksu algas, otrajā – 85 procenti. Igaunijā jaundzimušā mātes pabalsts ir 100 procentu apjomā no viņas vidējiem mēneša ienākumiem. Pabalsts Igaunijā tiek maksāts pusotra gada garumā no bērna piedzimšanas.

Es atgādināšu, ka “Jaunā laika” sagatavotie grozījumi būtībā paredz, ka sociāli apdrošinātiem vecākiem pirmajā gadā pabalsts ir 70 procentu apmērā no vidējās algas, par ko ir veiktas sociālās iemaksas, otrajā gadā – 60, bet trešajā – 50 procenti no iepriekš saņemtās algas. Savukārt sociāli neapdrošinātām personām vecāku pabalsts bērnu dzīves pirmajā gadā būtu 70 procenti no valstī noteiktās minimālās algas, otrajā – 60 procenti un trešajā – 50 procenti no minimālās algas.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, jūsu laiks ir beidzies.

A.Ziedone-Kantāne.

Pusotru minūtīti!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs pagarinām runas laiku pusotru minūti? (No zāles: “Lai runā!”) Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies.

Šādas pabalstu sistēmas ieviešana radītu vismaz drošības sajūtu jaunām ģimenēm sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Un es lūdzu Saeimu atbalstīt šo pieprasījumu labklājības ministrei, jo ir pienācis pēdējais brīdis sniegt atbildi tām māmiņām, kas to šodien gaidīs pusvienpadsmitos pie Saeimas ēkas piketā. Un arī tām drosmīgajām māmiņām, kas teica… kas visā valstī saka – pazemoties valdības priekšā mēs neiesim!

Bērni, draugi, ir mūsu nākotne, nevis problēma! Es lūgtu to ievērot.

Paldies jums par uzmanību. Un paldies par pusotru minūti. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”. Likums “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, likuma otrreizēja caurlūkošana.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Faktiski komisija, manuprāt, diezgan daudz laika veltīja tiem jautājumiem, uz ko norādīja Valsts prezidents, atgriežot šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, un es varētu runāt par diviem pamatjautājumiem šajos jums piedāvātajos likuma grozījumos.

Pirmais. Komisija nolēma nošķirt šīs lietas, kas saistās ar zemes gabaliem, kas nav atsavināmi saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma noteikumiem, nosakot to, ka tos atsavina un cenu nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tas bija viens.

Otrs. Protams, ļoti daudz diskusiju bija komisijā par to… Tātad Valsts prezidents ierosināja noteikt zemāko cenu līmeni gadījumos, kad gan valsts, gan pašvaldība var realizēt šos te… tieši neapbūvētos zemes gabalus.

Šie līmeņi iezīmējas vairāki. Viens līmenis, ko piedāvā šobrīd komisija, ir tāds, ka cena nedrīkst būt zemāka par attiecīgā zemes gabala kadastrālo vērtību uz 2007.gada 31.decembri. Tā ir cena pēc vecās kadastrālās vērtības. Vēl bija izvirzīts līmenis – cena pēc privatizācijas vērtības uz 2007.gada 31.decembri. Parādījās vēl arī tādi līmeņi kā tirgus cena, tirgus vērtība un daudzi citi.

Komisija pēc plašām debatēm faktiski palika pie cenu līmeņa, iezīmējot šo zemāko līmeni. Tātad tā nedrīkst būt zemāka par attiecīgā zemes gabala kadastrālo vērtību uz 2007.gada 31.decembri, kaut gan daļa komisijas uzskatīja, ka tā ir par zemu.

Es gribētu tikai atgādināt, ka šis likuma nosacījums neattiecas obligāti uz visiem darījumiem. Vienkārši tādā veidā mēs pasakām, kāda ir šo realizējamo zemes gabalu minimālā cena.

Tātad – pēc kārtas. Mēs esam saņēmuši 6 priekšlikumus, un tie visi ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izvirzītie priekšlikumi.

1.priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tāpat atbalstu guva arī 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Atbalstu guva arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi!

Mēs izskatām otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta atgriezto likumu ar Valsts prezidenta argumentāciju, ka Saeima ir nekvalitatīvi darījusi savu darbu, pakļaujoties Ministru kabineta aicinājumam (Godmaņa kunga personā) noņemt jebkādu apakšējo robežu gadījumos, kad valsts vai pašvaldības zeme tiek atsavināta.

Jāatzīst, ka komisija ir pastrādājusi. Jāatzīst, ka šī apakšējā robeža tiešām ir noteikta. Viens no trijiem galvenajiem argumentiem, kāpēc Valsts prezidents atgrieza likumu, ir izpildīts.

Un tomēr, godātie kolēģi, man jāatzīst, ka rezultāts nebūt nav tas labākais, ko mēs vēlējāmies iegūt. Kāpēc?

Situācija ir sekojoša. Diskusijās par kompromisu tiešām, kā te Spurdziņa kungs teica, šeit parādījās vairākas šīs apakšējās cenas robežas. Gan Juridiskais birojs, gan Ministru kabinets ar vēstuli principā tika argumentējis par labu tai cenas vērtībai, kura ir vērtība privatizācijas vajadzībām uz to brīdi, kad tas notika, – 2007.gada 31.augustā. Tas būtu normāls kompromiss gadījumā, ja mēs tiešām vēl neesam gatavi Kabineta līmenī atjaunot kadastra vērtības regulārāk, lai tā sistēma darbotos tā, ka cenas tiek noteiktas nevis stipri vēlāk – pēc to tirgus vērtības veidošanās, bet gan pietiekoši operatīvi, līdz ar to atvieglojot gan nodokļu maksātājus, maksājot nekustamā īpašuma nodokli, gan arī iespējamos zemes atsavinātājus.

Kolēģi! Kā šobrīd ir noticis? Kā vienmēr. Pēdējā dienā Saeimas komisijā ierodas eksperti (šajā gadījumā eksperts Viktors Šadinovs) un argumentē, līdz šī pozīcija, kura ir izdiskutēta un ar Juridiskā biroja pamatotiem argumentiem pieņemta komisijā kā bāze, tiek klusējot noraidīta un tiek pieņemta šī apakšējā robeža – kadastra vērtība uz 2007.gada 31.decembri (principā, vienkārši sakot, uz to brīdi, kad kadastrs vēl bija vecais).

Es ļoti labi saprotu, kolēģi, jūsu garlaikoto sejas izteiksmi, jo patiešām šie sausie skaitļi neko nenozīmē. Tieši tāpēc es jums nolasīšu konkrētas starpības, kuras neieņems valsts budžets, jo mēs esam papētījuši, kādas ir šīs atšķirības kadastra vērtībās un kāda varētu būt šī apakšējā robeža vairākos, es uzsveru, konkrētos gadījumos.

Tātad sākam.

Pirmais. Krasta ielā uzņēmums “LX grupa” šobrīd nomā no pašvaldības 15 000 kvadrātmetru zemes. Gadījumā, kas būtu bijis Juridiskās komisijas piedāvātais, summa, kas par šo zemi būtu jāmaksā, ir 2,85 miljoni latu (tā būtu apakšējā robeža). Tam, ko mēs gribētu šodien pieņemt un kas tiek piedāvāts balsojumam, ir tikai 375 tūkstoši latu. Starpība – 2,47 miljoni latu, Godmaņa kungs!

Nākamais. Uzņēmums “TC Holding”, 18 000 kvadrātmetru zemes. Mēs dotu iespēju kā zemāko cenu noteikt 990 tūkstošus latu pagaidām. Pēc likuma pieņemšanas šai firmai būs jāmaksā 4,45 miljoni latu, starpība – 3,46 miljoni!

Andrejsala. Zemes gabals, viens no četriem, kurš joprojām pieder visiem zināmā ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei. Šajā konkrētajā gadījumā, godātie kolēģi, par šo patlaban it kā nelielo zemesgabalu Šķēles kungam būtu jāsamaksā, manu­prāt, viņam ne pārāk liela summa –
353 tūkstoši latu. Savukārt pēc grozījumiem Šķēles kungs maksās tikai 50 460 latu, ar šo Saeimas balsojumu godīgi ieekonomējot 302 760 latus.

Tātad, cik es saprotu, tā prakse, kas Saeimā ir tikusi līdz šim pietiekami aktualizēta, šobrīd parādās pilnā krāšņumā. Šie skaitļi ir absolūti precīzi, šie skaitļi nav no gaisa pagrābti, un katram no jums, kas šeit balsos, ir jāsaprot, ka šeit mēs balsojam nevis par mistiskām lietām, bet par konkrētu zemesgabalu un konkrētām vērtībām, kur nauda ieies vai neieies šajā smagajā 2009.gada budžetā.

Es saprotu, kolēģi, ka šī problēma jums liekas neaktuāla. Es saprotu, ka jums gribas dalīt naudu, kā jums pašiem liekas, tur, kur jūsu popularitāte celsies. Un tomēr! Varbūt padomājiet kaut nedaudz par to, kur tā naudiņa rodas: un tā nerodas bankomātā, tā nerodas arī, piedodiet “tumbočkā”. Tā naudiņa rodas vietā, kur nodokļu maksātāji to samaksā un kur valsts vai pašvaldība lietderīgi to iekasē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Cienījamais priekšsēdētāj! Tātad situācija ir gaužām elementāra: līdz šim, ja kāds vēlējās privatizēt zemesgabalu, kas ir zem ēkas vai būves… loģiski, ja jums privatizācijas procesā ļāva privatizēt ēku, tad ar laiku ir jāļauj privatizēt arī zemi zem šīs ēkas. Līdz šim privatizācijas gaitā bija noteikta cena, kas bija maksimāli tuva tirgus vērtībai. Taču atsevišķi cilvēki izdomāja, ka viņi tik daudz maksāt negrib; viņi izdomāja, ka varētu maksāt pēc iespējas mazāk – novērtētu un vērtējuma rezultātā iegūtu stipri mazu cenu. Prezidents šo grozījumu nepieņēma un atsvieda atpakaļ mums, Saeimai.

Ko tagad ir izdomājuši? Komisija ir izdomājusi uzlikt kadastra vērtību, kāda tā bija 2007.gada beigās – faktiski 10 gadus vecu kadastra vērtību. Ļoti zema vērtība!

Viena lieta, ko Kampara kungs nepateica. Es uzskatu, ka, ja arī turpmāk varēs privatizēt par šādu stipri zemāku vērtību, tad valstij radīsies ļoti nopietnas problēmas gadījumā, ja tie cilvēki, kuri vēl vakar privatizēja par stipri augstāku vērtību, tagad vērsīsies tiesā un pieprasīs arī viņiem tādā gadījumā samazināt un atmaksāt to vērtību.

Tātad viena lieta ir tā, ka mēs radām situāciju, kad kādam ir nepamatoti lēta zeme zem viņa īpašuma, un viņam ir labi, bet otra lieta ir tā, ka mēs pārkāpjam tiesiskās paļāvības principu, un tie cilvēki, kas ir privatizējuši dārgāk, būs tiesīgi prasīt, lai arī viņiem koriģē cenu.

Es aicinu šo priekšlikumu un arī grozījumu likumā kopumā neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ir diezgan skumji vērot, ka privatizācijas process, kurš tika ar ļoti lielām grūtībām un strīdiem faktiski noslēgts 2005.gadā, tagad atkal, šķiet, ļoti specifisku un, manuprāt, nepareizu vajadzību dēļ tiek atvērts no jauna, lai izgrozītu un pataisītu iespējamu to, ka daži indivīdi varētu privatizēt no valsts līdzekļus par cenu, kas privatizētājiem būtu izdevīga, proti, zema, bet valstij – tieši otrādi – neizdevīga, jo šī cena būtu zema.

Laikā, kad mēs par to diskutējām – tā bija iepriekšējā Saeima, bet ļoti daudzi no deputātiem, kuri šobrīd te strādā, strādāja arī iepriekšējā Saeimā; jāsaka, gandrīz pat vairākums vai droši vairākums –, bija ļoti garas diskusijas, kur tieši “Jaunais laiks” ar Tautas partiju ļoti strīdējās par ļoti daudziem jautājumiem, bet deviņu mēnešu laikā tomēr panāca vienošanos un noslēdza šo procesu. Un tā sapratne bija tāda, ka šis process ir vienreiz noslēgts uz visiem laikiem.

Tagad atkal koalīcija mēģināja klusītiņām atvērt šo procesu, lai atsevišķiem zemesgabaliem varētu noteikt zemāku taksi, nekā esošā likumdošana to paredz. Es aicinu deputātus šo priekšlikumu neatbalstīt un atcerēties, ka tai sistēmai un tam procesam, kā mēs vienojāmies 2005.gadā, ir un bija jēga, tāpēc mums vajadzētu pie tā pieturēties, nevis to mainīt katru reizi, kad kāds ietekmīgs cilvēks grib privatizēt kādu zemesgabalu, kad vajag izkārtot, lai tas būtu pēc iespējas lēti viņam.

Mūsu intereses nav un nedrīkstētu būt dažu indivīdu intereses. Mūsu interesēm ir jābūt valsts kopējām interesēm, un šīs intereses privatizācijas gadījumos vienmēr būs vērstas uz to, lai valsts pēc iespējas ieņemtu lielāku summu privatizācijas procesā.

Es aicinu šo neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Es negribētu iebilst, bet gribētu tikai precizēt.

Pirmais. Protams, ka situācijā, kad, teiksim, īpašumu un zemes tirgus ir apstājies, es domāju, politiski tomēr nav jāgaida pāris gadu, lai atkal atgrieztos pie vecajām vērtībām, jo tas, protams, ir risks šobrīd, ko var vērtēt dažādi.

Otrais. Es gribētu teikt, ka mēs ar šo minimālās jeb zemākās cenas noteikšanu jau nepasakām, ka tā noteikti ir jārīkojas. Mēs tikai iezīmējam zemāko līmeni, ko lūdza … ko ierosināja noteikt arī Valsts prezidents.

Katrā ziņā tas viss ir jāizvērtē atbilstoši darījuma vērtībai, atbilstoši tirgus vērtībai, un tā ir jārīkojas arī valstij un tā ir jārīkojas arī pašvaldībām.

Komisija šo 5.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 23, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Un atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti… Ā, sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Es aicinu neatbalstīt arī šo priekšlikumu, un, kas ir vissvarīgākais, es aicinu neatbalstīt arī likumu kopumā, jo, ja mēs tikko jau nobalsojām par to, ka apbūvēts zemesgabals tiks, iespējams, privatizēts par stipri zemāku cenu, tad šis priekšlikums attiecas uz neapbūvētiem zemesgabaliem.

Tātad, ja valdībai vai pašvaldībai pieder pļava pilsētas vidū, tad iepriekš atsavināšana vai privatizācija vienmēr notika konkursa kārtībā, kad tika noteikta lielākā cena. Par sākumcenu vienmēr noteica tirgus vērtētāju cenu. Tātad izsoles rezultātā cena nekad nedrīkstēja nokrist zemāk par šo sākumcenu.

Kas tagad tiek piedāvāts? Tagad tiek piedāvāts tas, ka, kamēr spēkā ir privatizācijas pabeigšanas “jumta” likums, tikmēr šī cena atkal var nokristies līdz zemajai kadastrālajai vērtībai. Savukārt jau uz pirmo lasījumu šajā likumā ir ietverta norma, ka pie atkārtotas izsoles šī cena var nokristies līdz viszemākajai – pat līdz vienam latam par 100 hektāriem. Nekādu ierobežojumu nebūtu, kad “jumta” likums būtu zaudējis spēku.

Es uzskatu, ka iepriekš spēkā bijusī norma, ka notiek normāla izsole, sākot no cenas, ko nosaka tirgus vērtētājs, bija normāla prakse. Tā bija normāla norma, un tā norma nebija jāmaina.

Es aicinu neatbalstīt šo pārejas noteikumu, un, kas ir vissvarīgākais, aicinu neatbalstīt arī šo likumu kopumā, tādējādi – ieklausieties, kolēģi! –nododot šo likumu atpakaļ komisijai pārskatīšanai, lai komisija izstrādātu tādus grozījumus, kas ir izdevīgi sabiedrībai, nevis atsevišķiem indivīdiem.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai Valsts prezidents atdeva likumu vēlreiz caurlūkot Saeimā velti – neizvērtējot? Taču ne! Es gribu atgādināt, ka privatizācijas procesā mēs esam “sagāzuši tik daudz koku un mežu” kopumā, ka briesmas! Un, kā kādreiz Valsts kontroles vadītājs Černaja kungs teica Pieprasījumu komisijā, 70 procentos gadījumu privatizācija ir gan notikusi likumīgi, bet ne godīgi. Saprotiet!

Arī šis variants būs negodīgs. Kāpēc “veikliem zēniem” atkal atdot zemi par nieka vērtību? Kāpēc? Vai tad budžetā ir tik drausmīgi daudz naudas? Mēs šodien runāsim par budžetu nākamajam gadam lielā mērā tāpēc, ka mēs pieļaujam šādas kļūdas… esam tās pieļāvuši visā šajā laikā, tāpēc arī atrodamies tanī peļķē, kurā esam samērcējušies. Un ne tikai samērcējušies!

Tāpēc es arī neatbalstīšu šādu priekšlikumu un likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit atkal tiek tiražēti mīti par to, ka ir slikti tas, ka veiksmīgs privātais biznesmenis veiksmīgi apsaimnieko īpašumu, kas kādreiz ir piederējis valstij vai pašvaldībai.

Un te ir divas filozofijas. Igauņi nebaidījās savus uzņēmumus pārdot par vienu kronu. Mēs mēģinājām noteikt gan šādu cenu, gan tādu, bet beigu beigās lielākā daļa šo uzņēmumu vienkārši sabruka. Un Igaunijas ekonomika bija ieguvēja, jo viņiem nebija bail un nebija žēl, ka tie, kuri spēj apsaimniekot un veidot savu biznesu, to arī dara.

Pašlaik zemes tirgus faktiski ir apstājies. Ja tu aizej uz banku un saki: “Redz, kur man ir zeme! Es gribētu saņemt aizdevumu!”, banka faktiski šādu aizdevumu nedod. Tātad mūsu, likumdevēju, uzdevums būtu veicināt, lai zemes tirgus ir aktīvs, lai tie, kuriem ir labas biznesa idejas, var šo biznesu realizēt un lai viņiem nav jāmaksā par zemi tik daudz, cik tā pašlaik nemaz nemaksā. Tādēļ es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai šis likums būtu spēkā pēc iespējas ātrāk un lai mūsu ekonomika spētu attīstīties. Un šis ir viens no veidiem, kā to veicināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Če­pānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es vairāk nekā desmit gadus esmu bijusi Centrālajā zemes komisijā kā Centrālās zemes komisijas locekle. Es vairāk nekā desmit gadus… piecpadsmit gadus Universitātē mācu dabas resursu tiesības un specializējos zemes tiesībās. Šajā gadījumā es tiešām aicinu jūs nebalsot “par” šo likumu. Un kādu iemeslu pēc?

Šeit patiešām, Kraukļa kungs, jūs tiražējāt mītu, jo zeme nav uzņēmums! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tā ir sastāvdaļa!”) Zeme ir mūžīga vērtība! Un zeme nebojājas vai nenoveco kā, piemēram, ēkas vai būves. Šajā gadījumā mēs runājam par neapbūvētu zemi (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Uz kuras kaut ko būvēt!”), uz kuras, protams, kaut ko varētu būvēt. Bet šajā gadījumā, ja šodien saprātīgs tirgotājs par “sviestmaizi” savus īpašumus nepārdod, bet iegulda līdzekļus nekustamajā īpašumā, kāpēc tad valstij kā īpašniekam būtu jāpārdod par santīmiem vai par latu (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Lai nopelnītu vairāk!”), kā jūs teicāt, ārkārtīgi vērtīgi zemesgabali?

Bet galvenais, kolēģi, ko es jums gribētu pateikt. Šeit runāja kolēģi no “Jaunā laika”, nebūdami juristi, bet es gribētu uzsvērt, ka galvenais princips, kas šeit tiek pārkāpts, ir vienlīdzīgas attieksmes princips pret visiem zemes privatizētājiem. Vieni spēles noteikumi bija vieniem, bet citi spēles noteikumi pašlaik ir citiem.

Manuprāt, šajā likumprojektā ir vēl viena bīstama tendence, un proti: ja notiek zemesgabala izsole un šajā izsolē pirmajā reizē nevar izsolīt… Kraukļa kungs, man jums nav jāstāsta! Paskatieties praksē, kādā veidā dažkārt potenciālie izsoles dalībnieki savā starpā vienojas: “Šoreiz mēs te sanāksim divi vai trīs un tagad pirmo reizi nepiedalīsimies. Noies procenti zemāk. Nākamajā reizītē mēs atkal nepiedalīsimies…” Šajā likumā, Kraukļa kungs, nav noteikts šīs zemes vērtības zemākais slieksnis, par kādu to var pārdot.

Manā rīcībā ir informācija, ka, piemēram, pirms dažiem gadiem vairāk nekā 100 tūkstošu vērtu zemesgabalu pašvaldības zemes… faktiski pašvaldībai piekrītošu zemesgabalu tiesu izpildītājs, kas tagad sēž cietumā, pārdeva par 6000 latu. Un pēc nedēļas kāds aizgāja un šo īpašumu nostiprināja zemesgrāmatā; starp citu, tas bija bezdarbnieks, kas to ieguva par 6000 latu, jo skaidri bija zināma viena cita persona, kas stāvēja rindā, lai no šī bezdarbnieka atkal kaut ko nopirktu… Un no 6000 parādījās kadastrālā vērtība vairāk nekā 300 tūkstoši.

Katrā ziņā es nevaru atbalstīt šādu likumprojektu, pastāvot nevienādai attieksmei pret sabiedrības locekļiem. Mēs tagad kā 17.punktu skatīsim vienu satelītlikumu. Jūs to, Leiškalna kungs, ļoti labi zināt, un, proti, mēs neparedzēsim kompensācijas bijušo zemes īpašnieku mantiniekiem, kuri ir atjaunojuši īpašuma tiesības vai ieguvuši zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Viņi nevarēs dabūt kompensācijas. Kāpēc ir tāda attieksme? Man ir vienkārši kauns, kad es šeit redzu šo liekulīgo, bezkaunīgo attieksmi! Šiem cilvēkiem, kuriem, piemēram, Rīgas tuvumā, Ķemeru nacionālajā parkā ir šis Odiņu polderis... Viņi gaida jau sešus gadus, ka dabūs kaut ko par to, ka viņi var tikai skatīties uz šīm klejojošajām griezēm, kas Latvijā ir viena no lielākajām populācijām, – viņiem Saeima tagad jau ceturto reizi atcels šo atlīdzību. Vai šajā gadījumā mēs nevarējām sabalansēt šīs intereses un maksāt šiem cilvēkiem; prasīt vairāk no tiem, kuriem naudas netrūkst, un atlīdzināt tiem cilvēkiem, kas pacietīgi ir gaidījuši un nav gājuši uz Satversmes tiesu?

Es uzskatu, ka nevar atbalstīt šādu likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret deputāta Venta Kraukļa teikto, ka pašreizējā saimnieciskajā situācijā, krīzes situācijā, zemei gandrīz nav nekādas vērtības un jūs par zemi nevarat saņemt bankā nekādu aizdevumu.

Nav, Kraukļa kungs, tā! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ir tā!”) Lūdzu… Es pats dzīvoju tātad Madonas rajonā, man ir 16,3 hektāri zemes, 8 hektāri no tiem ir lauksaimnieciski izmantojamā, 8 hektāri – meži ezera krastā. Es šobrīd, domādams par mājas kapitālo remontu, varu saņemt jebkuru summu, kādu tik vēlos, ne tikai vienā Madonas bankā, bet visās trijās lielākajās, kas tur ir. Un zinu – pat ja šī māja nebūtu krastā, es dabūtu varbūt drusku mazāku summu, bet arī ļoti pieklājīgu summu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jo māja ir uz zemes!”) Tādu pašu… tādu pašu kā piecus vai desmit gadus atpakaļ par šo māju. Tā ka jūsu argumentu es tikai gribēju noraidīt… Tas ir vājš…

Un skaidri redzamās personiskās intereses, kuras šeit parādīja un uzsvēra runātāji no “Jaunā laika”, no “Pilsoniskās Savienības” un TB/LNNK, ir pareizas. Un es uzskatu, ka mēs nevaram šo likumprojektu pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Es vēlos bezkaislīgi runāt nevis par to, ko te atsevišķi deputāti, nezinot likumu specifiku, varbūt ir runājuši un argumentējuši… bet gan par to, ko šeit runāja Kraukļa kungs.

Šis likums nerunā par šo zemes tirgu, atsavināšanas kārtību, attiecībām… par to tas nerunā. Mēs runājam par to, par tiem cilvēkiem, kas savulaik iznomājuši zemesgabalus, apbūvētus vai neapbūvētus, un šobrīd, Kraukļa kungs, viņi redz, ka šī summa, kuru likumīgā kārtībā Valsts zemes dienests viņiem ir aprēķinājis, viņiem nez kādu iemeslu dēļ ir par lielu, lai gan 98 procenti citu Latvijas uzņēmēju par to maksā, zobus sakoduši. Viņi mierīgi aiziet uz Ministru kabinetu un kaut kādā mistiskā veidā dabū premjera parakstu. Pēc tam, kad Valsts prezidents atmet atpakaļ, viņi atved Viktoru Šadinovu, kurš ir eksperts objektīvi šajā lietā, un uztaisa tā, ka, piemēram, neapbūvēti zemes gabali, par ko mēs runājam šajā priekšlikumā… ka Zaķusalā valsts zaudēs 4,32 miljonus latu. Konkrētie 12 hektāri Zaķusalā.

Es nerunāju par Lucavsalu, es nerunāju par kādām citām vietām, es runāju par konkrētām lietām, kuras bija iznomātas pirms ļoti daudziem gadiem, kur valsts mierīgi varētu turpināt nomas attiecības, mierīgi varētu darboties tālāk, nevis runāt par kaut kādu šībrīža zemes tirgu. Par to, Kraukļa kungs, runā cits pants šajā likumā! Esiet tik laipns un izlasiet! Ja trīs reizes notiek izsole un šajā izsolē trešajā reizē nav bijis pircēja, tad tiešām zemes vērtība trešajā reizē var būt par 60 procentiem zemāka nekā kadastra vērtība. Tiešām situācija ir atrisināta. Komisijā tas ir vienbalsīgi atbalstīts. Mēs runājam tikai par tiem cilvēkiem, kuri savulaik iznomāja un šobrīd nevis pakārtojas likumam, bet pakārto likumus savām interesēm. Un tā, manuprāt, ir lieta, ko pasaulē sauc par “valsts nozagšanu”.

Es kategoriski iebilstu pret šo priekšlikumu un aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Es tikai, kolēģi, gribēju atgādināt, ka šo likumprojektu vispār atvēra vaļā, mainot aģentūras nosaukumu, un mēs esam tikuši jau ļoti tālu, bet tajā pašā laikā, es atkārtošos, mēs jau nepasakām, ka tā obligāti jārīkojas valstij vai pašvaldībām. Mēs tikai pasakām, ka tā ir minimālā cena – minimālā cena, ko drīkst piemērot. Un ir citi mehānismi, kā nosaka cenu, es jau teicu, atbilstoši darījumiem, atbilstoši tirgum. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 22, atturas – 19. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 22, atturas – 5. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Krimināl­likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.3106 – “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.325 Lp/9) –, kurā iekļauti arī likumprojekti Nr.847/Lp9 un Nr.862/Lp9, var nodrošināt, ka ar vienu likumprojektu var aptvert pēc iespējas vairāk grozījumu un likums īsā laikā netiks grozīts vairākkārt.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas runā par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Līdz šim norma bija diezgan vispārīga, tagad tajā ir iekļauts princips – jābūt pārliecībai, ka atbrīvotā persona iekļāvusies sabiedrībā, kā arī ir uzskaitīti kritēriji, kā to izvērtēt. Juridiskās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es tomēr aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu sekojoša iemesla dēļ. Šis priekšlikums parādījās komisijā pēdējā brīdī, apspriežot likumprojektu pirms trešā lasījuma. Un priekšlikuma garums ir gandrīz divas lappuses. Šeit ir labas lietas arī, bet ir ierobežojumi: cilvēku nevar pirms termiņa atbrīvot, ja, teiksim, viņam nav iespēju atrast darbu. Ļoti sarežģīti ir pārbaudīt šo kritēriju, un, pēc mana personiskā uzskata, šeit ir pārkāpts Krimināllikuma vispārējais princips, ka jābūt vienādai attieksmei pret noziedzniekiem neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa. Sakarā ar to es aicinu neatbalstīt šo pirmo priekšlikumu, lai dotu iespēju labi sagatavot analoģisku priekšlikumu un nepieļautu kļūdas.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Buzajevam.

Debatēs vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Godātie kolēģi, es atkārtoti lūdzu jūs uzvesties klusāk. Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Es vēlētos tomēr, lai neizskan tikai iebildumi pret Juridiskās komisijas 1.priekšlikumu, kurš ir gatavots kopā ar Tieslietu ministrijas speciālistiem, pievērst uzmanību tam, kas tad tiek noteikts šajā priekšlikumā.

V.Muižniece.

Ar šo priekšlikumu tiek precizēta Krimināllikuma 61.panta pirmā un otrā daļa, proti, šis pants attiecas uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Un Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija pēc būtības precizē šīs normas, pārejot no formāla izvērtējuma uz ļoti skaidru kritēriju norādīšanu, kādi jāņem vērā, lemjot par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgs uzlabojums, ļoti būtisks, un šeit mēs redzam, ka, ņemot vērā notiesātā personību un uzvedību soda izciešanas laikā, nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ir iespējama tikai tad, ja šis notiesātais atbilst veseliem sešiem šeit norādītiem nopietniem kritērijiem.

Un es aicinātu atbalstīt šo uzlabojumu Krimināllikumā, jo tas arī ir ļoti nopietni saistīts ar sabiedrības drošību un politiķu atbildību par to, kādos gadījumos ir iespējams personu atbrīvot pirms termiņa.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Valers vēlas ko piebilst?

I.Valers.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Valers.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

3. ir Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir iesniegtais likumprojekts, kas iekļauts šajā likumprojektā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

4. par šo pašu normu ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Es jau arī atbalstīšu…

Cienījamie kolēģi! Parasti nāk runāt “par” vai “pret” priekšlikumu. Es runāšu “par” šo priekšlikumu, bet tomēr jums atgādināšu, kādā veidā šis priekšlikums tapa.

Dēļ šā priekšlikuma tika kavēts šis likumprojekts, un tagad tajā ir daudz uzlabojumu. Bet šis priekšlikums ir par to, ka cilvēkiem, kuri izdarījuši vardarbīgus noziegumus pret bērniem, kuri viņus izvarojuši vai slepkavojuši… ka šādiem cilvēkiem nevajadzētu piemērot pirmstermiņa atbrīvošanu. Pirms gada tas tika nodots komisijā, bet pēc tam gada laikā neskaitāmas reizes Tieslietu ministrijas ierēdņi nāca un Juridiskajā komisijā mēģināja pierādīt, ka bērnu izvarotāju un slepkavu cilvēktiesības mūsu valstī būtu stādāmas augstāk nekā godīgu cilvēku cilvēktiesības, nekā bērnu, nevainīgu bērnu, kas neko nav noziegušies ne pret vienu, cilvēktiesības.

Droši vien tā šīs debates turpinātos vēl kādu brītiņu, ja nebūtu notikusi kārtējā bērna slepkavība, pēc kuras tieslietu ministrs paziņoja, ka bērnu slepkavām būtu jāpiemēro nāvessods. Un tikai tad – vairāk nekā gadu pēc tam, kad tika noslepkavota Justīne, – šis priekšlikums guva atbalstu Juridiskajā komisijā.

Droši vien es varētu teikt, ka šodien izjūtu zināmu gandarījumu par to, ka šis priekšlikums beidzot pieņemts, bet patiesībā jau man ir skumji, jo šis bija viens no kārtējiem priekšlikumiem, kurā nebūt ne kādas ļoti politiskas tēmas, bet vienkārši cilvēciskas tēmas ierosinājums tika noraidīts tāpēc, ka to ierosināja opozīcija. Veselu gadu! Tā ir mūsu atbildība, kāpēc mēs nevarējām pieņem šādu likuma grozījumu.

Šeit ir vēl viens iepriekš atbalstīts likumprojekts, par kuru es negāju runāt. Tas ir “Saskaņas Centra” priekšlikums par to, ka cilvēki, kas varojuši un slepkavojuši bērnus, var iznākt no ieslodzījuma vietām un viņiem ir obligāta probācijas uzraudzība. Šis priekšlikums ir ar vēl senāku vēsturi. To ierosināja “Saskaņas Centrs”, – un arī to noraidīja tikai tieši tāpēc, ka to bija ierosinājusi opozīcija. Tagad tas tiek atbalstīts, gan atliekot spēkā stāšanos uz gadu.

Kolēģi! Es jūs aicinu vismaz tos priekšlikumus, kas nav tik ļoti politiski, bet kas ir cilvēciski, nešķirot pozīcijas un opozīcijas priekšlikumos! Un velciet ārā no atvilktnēm priekšlikumus gan par aprocēm, gan par pedofilu reģistriem! Bērni ir mūsu visu nākotne, un tā ir mūsu atbildība – rūpēties par viņu drošību.

Paldies, ka atbalstījāt šo likumprojektu kaut vai pēc gada!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Valers vēlas ko piebilst?

I.Valers.

Aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? (No zāles: “Nav!”) Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Deputāti neiebilst.

Turpinām ar 7.priekšlikumu.

I.Valers.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

8.priekšlikums – līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

9. – deputātu Dukšinska, Bērziņa, Šleseres, Aizbalta, Šmita, Turlā un Feldmanes priekšlikums (likumprojekts Nr.847/Lp9), kas iekļauts šinī likumprojektā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

13. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts, iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

14. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.565/Lp9 – “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Juridiskā komisija saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jūs te tā esat satraukušies par mantas dalīšanu, par zemi: cik tās zemes būs, kāda tā būs, kam tā piederēs, kam nepiederēs. Bet, ziniet, ja mēs izrādīsim necieņu un neinteresēsimies par savas valodas pozitīvu nostiprināšanu, tad nekādām zemēm, nekādām vērtībām… visam tam būs absolūta nulles vērtība, ne vairāk.

Es nevaru saprast, kāpēc mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Mēs jau tā to esam pataisījuši tik maigu, ka maigāks vairs nevar būt. Tam cilvēkam, kas pārstāv Latvijas valsti Eiropas Parlamentā, vismaz ir jāiesniedz savas latviešu valodas prasmes pašnovērtējums. Vismaz! Kāpēc mums ir vajadzīgi Latviju pārstāvoši deputāti, kas kroplīgi stostās un nav spējīgi trīs vārdus latviešu valodā sakarīgi pateikt? Man jau pietiek klausīties šeit, Saeimā, cik no tribīnes “daiļi” skan viena otra mutē latviešu valoda.

Un kādas ir pretenzijas? Latviešu valoda Eiropas Parlamentā ir darba valoda – viena no daudzajām darba valodām. Ja jūs vēlaties Eiropas Parlamentā saņemt dokumentus, vēlaties runāt, izteikties, – nav problēmu. Jūs to varat darīt. Tad kāpēc gribam pieļaut tādu iespēju, ka uz Eiropas Parlamentu dodas Latvijas pārstāvis, kurš nav spējīgs latviešu valodā izteikties? Šeit, Saeimā, latviešu valoda mums ir darba valoda. Vienīgā! Pašvaldībās latviešu valoda ir darba valoda. Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda.

Ir īpašs Valsts valodas likums. Tad kāpēc šajā likumā mums no tā vajag izvairīties? Es aicinu atbalstīt, kolēģi, mūsu priekšlikumu, kas neuzliek nekādas saistības. Tas nedraud ne ar kādām starptautiskām tiesām. Nu smiekli vienkārši nāk. Tā ka, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Beidzot normāla diskusija sākusies!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu īsi paskaidrot, kāpēc balsoju komisijā pret šo priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir faktiski izslēgt latviešu valodu no kopējās Eiropas Savienības oficiālo valodu saimes, jo (citēju šā likuma pantu) “šobrīd esošajā redakcijā latviešu valoda minēta kopā ar visām pārējām”. Un latviešu valodas izslēgšana no šī saraksta – tā ir apzināta mūsu valsts valodas pazemināšana.

Un otrais cēlonis, kāpēc nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Saskaņā ar šo likumu tiesības kandidēt Eiropas Parlamentā no Latvijas ir ārzemniekiem, kas nodzīvojuši šeit tikai desmit mēnešus, un pieprasīt no viņiem kaut kādu latviešu valodas prasmi būtu nesamērīgi. Diemžēl cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši visu savu mūžu, pat piedzimuši šeit, nevar ne kandidēt, ne balsot, tomēr aizstāvēs ārzemnieku tiesības. Neatbalstām šo TB/LNNK priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Ir vēl pieteikušies debatētāji, bet saskaņā ar to, ko rāda pulkstenis, mums ir jāiet pārtraukumā. Acīmredzot turpināsim debates un likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēde – tūlīt Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc 5 minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde tūliņ pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Leopolds Ozoliņš, Anna Seile, Jānis Strazdiņš un Atis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Man būtu lūgums varbūt vēlreiz nozvanīt, lai deputāti dzird, ka šeit viss atkal ir sācies …

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs skatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.

Mēs runājam par 1. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegto priekšlikumu, un tātad notiek debates. Divi deputāti debatēs jau ir uzstājušies, un tagad debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu izlasīt šos dažus vārdus, kas vienā teikumā izteikti un ko piedāvā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un tie ir ļoti vienkārši un, kā Dobeļa kungs teica, ļoti maigi. Vairs maigāk nevarēja pateikt, lai tomēr ņemtu vērā latviešu valodu.

Un te nu man jāiesaucas: “Cik gan ilgi un neatlaidīgi var ignorēt latviešu valsts pamatnācijas, kā vārdā nosaukta šī valsts, valodas, kas ir valsts valoda, intereses?! Cik ilgi mēs, latviešu partijas (tur jau ir tā lieta – latviešu partijas!), kam ir noteicošā (paldies Dievam, vēl aizvien!) vieta Saeimā, ignorēsim mūsu nemitīgos centienus, “tēvzemiešu” centienus, padarīt latviešu valodu patiesi par valsts valodu?! Cik ilgi mēs rīkosimies tik mazdūšīgi, tik izdabājoši svešajiem?” Es to esmu teicis, saku un teikšu, un aicināšu jūs atkal un atkal. Jo mēs jau redzam, kas ir noticis šajos daudzajos gados ar integrēšanos – ar integrēšanos uz internacionālisma un multikulturālisma bāzes. Un faktiski uz krievu valodas bāzes notikusi integrēšanās. Tur jau tā bēda!

Tādēļ, kolēģi, es aicinu jūs… Redziet, Leiškalna kungam tas izsauc: “Ak, Dievs!”, tā sakot: “Nu atkal tie trakie “tēvzemieši”…” (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tieši otrādi!”) vai ne “…iestājas par valsts valodu!” Nu, tad nobalso un pasaki savas partijas biedriem, ka ir nobalsots.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nesarunājieties ar zāli no tribīnes! Paldies Tabūna kungam.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man daži Saeimas deputāti aizrādīja, ka esot jau iekšā… Tad, lūdzu, aizrādītāji, izlasiet, kas ir iekšā šajā pantā! Tātad, ja kandidāts vēlas, tad, lūk, viņš var norādīt, un, ja nu kandidāts nevēlas, viņam nav jānorāda. Tas ir pirmais. Lūdzu, apskatieties atšķirību, pirms jūs runājat par to, ka tas jau ir iekšā likumā!

Otrkārt, ja kandidāts vēlas, viņš var norādīt latviešu valodu un citu. Kāpēc tad tā? Vai nu visu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums… Tad šeit jūs to latviešu valodu nezin kāpēc ieliekat. Ja viņš negribēs, viņš nenorādīs šo latviešu valodu, tāpēc, lūdzu, mūsu uzdevums ir pievērst latviešu valodai uzmanību tajā pašā Eiropā. Atgādināt šad un tad. Ne vienreiz vien man ir nācies Eiropas vidū – Šveicē, Itālijā, Francijā – konstatēt, ka šie pilsoņi, kas tur dzīvo, nezina, kas tā tāda Latvija un kur tā atrodas, lai arī cik tas nožēlojami būtu. Un tad mums ir kauns par to, ka mēs ieliekam savā likumā šo prasību, nevis “ja kandidāts vēlas”. Tā ir milzīga atšķirība, kolēģi!

Jūs gandrīz atbalstījāt mūs jautājumā par leģionāriem, kāpēc tad šeit kautrējaties? No kā tad šeit baidīties? Kura starptautiskā tiesa varētu mūsu valstī par to kaut ko pateikt sliktu? Es tiešām nesaprotu, kāpēc nevar atbalstīt tik vienkāršu normu. Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Kāposts vēlas ko piebilst?

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Komisija šo jautājumu netika atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 14, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts.

2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu trešajā lasījumā…

Sēdes vadītājs.

…likumprojektu trešajā lasījumā! Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija saņēma valdībā akceptētu un Tieslietu ministrijā sagatavotu likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (likumprojekta numurs 868/Lp9). Juridiskā komisija uzklausīja Tieslietu ministrijas pārstāves pamatojumu šiem grozījumiem. Šie grozījumi ir saistīti ar to, ka ar 1.janvāri sāksies administratīvo lietu izskatīšana arī reģionos, līdz ar to iedzīvotājiem tiks atvieglota kārtība, kā apstrīdēt valsts pārvaldes iestāžu vai amatpersonu lēmumus.

Un otrs nosacījums ir tas, ka šajā priekšlikumā ir vienkāršota tiesvedība, kuras rezultātā samazināsies ilgā gaidīšana uz tiesas procesu.

Komisija piekrita ministrijai, ka likums nebūtu virzāms kā steidzams, bet vienlaikus komisija, piekrītot, ka tas pieņemams trijos lasījumos, lūdza to iekļaut jau šodienas darba kārtībā, lai līdz 1.janvārim likumu varētu izsludināt un lai cilvēki normāli ar to varētu iepazīties. Lai arī tiesneši varētu ar to iepazīties un lai tiesas būtu gatavas 1.janvārī jau sākt strādāt pēc jaunās kārtības.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Otrajam lasījumam komisija ierosina šā gada 5.novembri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas pēdējo dienu. 5.novembris!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt Budžeta likuma projekta paketi.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Man ir tas gods un tā lielā nelaime ziņot par Budžeta likuma paketi 2009.gadam. Un, pirms mēs saskaņā ar Kārtības ruļļa 87.pantu sākam izskatīt šo likumprojektu, man komisijas vārdā jāaicina parlaments nobalsot par steidzamību šiem likumprojektiem, kuri kopskaitā ir 32. Tas nav izdarāms ar vienu rāvienu, jo mums jābalso par katru likumprojektu atsevišķi.

Tāpēc aicinu nobalsot par steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, kura numurs ir 872/Lp9.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 36, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Tagad es aicināšu komisijas vārdā balsot par steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 36, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Šobrīd es aicināšu balsot par steidzamību šodien jau pieminētajam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Tāpat komisija aicina piešķirt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi!

Komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Un jau iepriekš pateicos par atbalstu steidzamībai un likumprojektam “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos. Komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Tencinu, kolēģi!

Un tāpat komisijas vārdā aicinu nobalsot par steidzamību likumprojektam “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies, kolēģi! Tagad komisija aicinās nobalsot par steidzamību likumprojektam “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos. Iet uz labo pusi, bet komisija aicina arī noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Valdība ir lēmusi un komisija atbalstījusi ierosinājumu – noteikt steidzamības statusu likumprojektam “Grozījumi Meža likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Meža likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos.

Un tagad aicinu jūs atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Tāpat komisijas vārdā aicināšu noteikt steidzamību likumprojektam “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos.

Arī likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbildīgā komisija lūdz noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Tencinu, kolēģi!

Šobrīd mēs esam nonākuši pie paketes 16. likumprojekta – “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”, kuru tāpat atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos kolēģiem un, protams, komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamības statusu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Liels paldies.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Te nu mēs esam. Šobrīd komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Tāpat komisija lūdz noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Vides aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Vides aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Un domāju, ka šoreiz pat visskaudrākā opozīcija piekritīs steidzamības noteikšanai likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –51, pret – 34, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija aicina noteikt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. To nu gan vajadzētu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Liels paldies!

Komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamības statusu arī likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija ir lēmusi steidzamību lūgt arī likumprojektam “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos, kolēģi!

Un tagad aicināšu komisijas vārdā noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Reklāmas likumā”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Savlaicīgi grozījumi!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Reklāmas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Liels paldies!

Komisija aicina arī atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Konkurences likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos komisijas vārdā! Un aicinu (atkal komisijas vārdā!) (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Neskaidri!”) atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos, draugi, un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Pateicos!

Un tagad es aicināšu jūs atbalstīt steidzamības statusa noteikšanu uzņēmējdarbības veicināšanu atbalstošajam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Steidzamus grozījumus prasa arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tāpēc aicinu atbalstīt steidzamības statusu arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību arī likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi!

Un tagad dienas galvenais… nē, otrs galvenais notikums ir steidzamības statusa piešķiršana likumprojektam “Par valsts budžetu 2009.gadam”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2009.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Un tad nu komisijas vārdā man atliek, dāmas un kungi, nodot jūsu taisnajai tiesai un kritikai likumprojektu paketi, kā arī pašu likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam”, aicinot to bez liekām debatēm atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Es atgādinu, ka debates pirmajā lasījumā ir atļautas par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā.

Kā pirmajam vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Klātesošie!

Mēs nododam jūsu izskatīšanai likumprojektu 2009.gada budžetam. Pēc tradīcijas, runājot par budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, valdībai ir jādod ieskats par vairākām lietām – par ārējo ekonomisko situāciju, par ieņēmumu stāvokli, prognozēm, un, raksturojot atsevišķus pavadošos likumus, es vēl no savas puses gribētu teikt, – par aktuālo situāciju budžetā, ņemot vērā šāgada īpatnības, kas ir 2008.gadā redzamas.

Manā rakstiskajā ziņojumā jums ir parādīts, ko valdība uzskata par galveno. Un tur ir trīs prioritāri virzieni. Viens ir tāds īpašs virziens, kas raksturo 2008. un arī 2009.gadu. Es domāju, ka arī 2010.gadā ir jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi, kam atsevišķi veltīšu pāris vārdu.

Tad vēl arvien, un tas ir pierādāms ar skaitļiem, 2008. un 2009.gadā ir jāpalielina izdevumi neatliekamām sociālajām vajadzībām, ņemot vērā augsto inflācijas stāvokli un dzīves dārdzību, īpaši maznodrošinātām sabiedrības grupām.

Un tad ļoti diskutabls jautājums, kā mēs katrs uz to skatāmies, ir ekonomiskās aktivitātes stimulēšana, kas tomēr saistās ar valsts ilgtermiņa attīstības prioritāšu realizāciju.

Es gribētu īsumā raksturot situāciju, kā parasti budžeta skaidrojumos, proti, ārējo ekonomisko vidi. Es domāju, ka katrs deputāts pēc savām interesēm, arī zināšanām dažādi seko situācijai pasaulē. Es tāpēc īpaši negribētu šeit savu viedokli izklāstīt lekcijas veidā, bet minēt tikai pašu aktuālo informāciju, kas attiecas tieši uz jums, cienījamie deputāti, tieši uz jums, lemjot par budžetu.

Pati aktuālākā informācija pieejama Standard&Poor’s – reitingu aģentūras – 2008.gada 27.oktobra reitingu tabulā, kur Latvijas reitings diemžēl ir izmainījies uz slikto pusi. Es vienkārši citēšu, cik lielā mērā tas attiecas uz ārējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību budžetu pieņemt ar iespējami mazāku deficītu. Un šajā novērtējumā ir rakstīts: “Lai gan izskatās, ka valdība mēģina un pieliek lielas pūles, lai samazinātu izdevumus, mēs tomēr domājam, ka tad, ja šīs pūles neīstenosies, kopējais valdības deficīts var sasniegt 3 procentus 2009.gadā un kopējais valdības parāds var izaugt no 10 procentiem, kas ir patlaban, 2008.gada beigās, līdz 15 procentiem 2014.gadā.”

Mēs vienmēr runājam par to, ka valsts parāds ir mazs, bet ir divi dažādi parādi. Viens parāds ir tieši valdības parāds, kas patiešām mums ir mazs, – tas ir ārējais parāds, apmēram 6,5 procenti. Daudzās valstīs tas ir 100, 70, 80 un vēl vairāk procentu, piemēram, Īslandes gadījumā tie ir 400 procenti. Bet problēma ir cita. Ir kopējais parāds, kas ir apmēram 130 procenti no kopprodukta. Un kopējais parāds ir ļoti nopietns skaitlis, tās ir nevis valdības, bet visas sabiedrības parādsaistības. Tā ir pirmā un pati aktuālākā informācija, ko gribēju jums pateikt.

Otra informācija ir, lūk, par ko. Mēs esam Eiropas Savienības valsts, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un tie lēmumi, kas tiek pieņemti Eiropadomē, attiecas uz mums pilnā mērā. Tāpēc prezidējošās valsts 15. un 16.oktobrī izdarītie secinājumi un arī tas, ko Eiropas Padome pieņēma, attiecas uz mums un uz jums, cienījamie deputāti. Uz mums – uz valdību – attiecas sekojošas lietas. “Eiropadome (es citēju) pauž gandarījumu par pasākumiem, ko kopš finanšu krīzes sākuma veikusi Eiropas Centrālā banka un attiecīgo valstu centrālās bankas, kā arī par labo sadarbību ar partnervalstu centrālajām bankām. Visas iestādes garantēs finanšu sistēmas likviditāti, lai saglabātu ticību un stabilitāti.” Tas ir viens citāts.

Otrs citāts: “Eiropadome atkārtoti apliecina gatavību jebkādos apstākļos īstenot visus vajadzīgos panākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, atbalstītu nozīmīgas finanšu iestādes, izvairoties no bankrotiem, nodrošinot noguldījumu aizsardzību. Minēto pasākumu mērķis ir sadarboties ar centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm, nodrošinot pietiekamu finanšu iestāžu likviditāti, veicināt to finansēšanu, sniegt tām resursus, kapitālu, turpināt tautsaimniecību pietiekamu finansēšanu.” Tas, kas attiecas tieši uz budžetu un kas ir saistošs mums kā Eiropas Savienības valstij, ir 11.punkts: “Budžeta politika ir jāveicina un jāturpina īstenot saskaņā ar stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir jāpiemēro un kas, ņemot vērā arī pašreizējos ārkārtas apstākļus, katrā valstī izpaužas īpaši.” Tā ir pati pēdējā aktuālā informācija, kas faktiski raksturo kopējo situāciju. Un arī Eiropas un Āzijas valstu samitā Pekinā mēs varam redzēt atsevišķas paziņojuma detaļas, kas raksturo faktiski vienu lietu – pasaule ir finanšu krīzes stāvoklī. Tas ir punkts viens.

Otrs. Iziet no šīs finanšu krīzes var tikai kopā.

Trešais. Viens no instrumentiem, kā to izdarīt, ir un paliek taupīga budžeta politika – punkts viens. Punkts divi – taupīga aizņemšanās, nepalielinot parādsaistības gan valstij, gan valdībai, gan arī sabiedrībai.

Es domāju, ka jūs pietiekami labi zināt, ka arī Latvijas parlaments nobalsoja par noguldījumu aizsardzību līdz 50 tūkstošiem eiro, tāpat to, ka Eiropas Savienība pieņēma šādu lēmumu. Ir zināmi vairāku Eiropas Savienības valstu valdību pasākumu plāni, kas nodrošina finanšu sistēmas stabilitāti. Arī mēs izstrādājam savu atbalsta modeli, kurš, es ceru, tiks pieņemts nākamās nedēļas sākumā.

Cienījamie kolēģi! Es negribētu īpaši iedziļināties notikušā iemeslos. Tos vislabāk, pēc manām domām, var izlasīt divās grāmatās. Iesaku jums tās izlasīt. Viena ir Alena Grīsmena grāmata “Turbulences laiki”, un otra ir nule kā iznākusī Sorosa grāmata “Finanšu krīzes iemesli Amerikas Savienotajās Valstīs un iespaids uz pasauli”. Tur precīzi ar tabulām parādīts, kāpēc mēs pasaulē esam tādā situācijā, kādā esam.

Bet mūsu uzdevums šodien ir runāt par Latviju, par Latvijas budžetu un par to, ko mēs darām Latvijā.

Ja mēs atsaucamies arī uz novērtējumiem, ko Finanšu ministrijas vārdā teiks finanšu ministrs, – bet pamatā atsaucamies uz Latvijas Bankas novērtējumiem –, tad, protams, ir jāsaka, ka galvenās lietas, uz ko Latvijas Banka norāda savās analīzēs, mēs tagad saskaņojam papildus… Mēs neesam tās iekļāvuši arī savā priekšlikumā, kas nāks uz otro lasījumu. Gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā tas būs absolūti tuvs Latvijas Bankas novērtējumam, jo mēs šo budžetu veidojām, ievērojot jūlija beigu un augusta prognozi, bet tagad jau ir oktobris. Situācija mainās katru dienu. Un galvenie elementi ir vairāk vai mazāk jums zināmi. IKP ļoti strauji samazinās, neskatoties uz tiem pasākumiem, kurus mēs veicam.

Mēs martā, šeit uzstājoties jūsu priekšā par simts dienām, teicām, ka mēs darīsim divas lietas: mēs mēģināsim stimulēt ekonomiku ar valsts pasūtījumu palīdzību un aktīvu eirofondu apgūšanu. Varu ziņot jums, ka tajā budžeta izdevumu postenī, kas ir saistīts ar kapitālieguldījumiem, investīcijām, mēs izdevumus esam pārsnieguši pret plānoto par 8, 9 procentiem. Tas nozīmē, ka mēs definitīvi esam pierādījuši to, ka tomēr esam mēģinājuši ekonomiku stimulēt, un man ir dziļa pārliecība, ka tad, ja nebūtu to darījuši, mēs būtu nokrituši jau pirmajā pusgadā, ne tikai būtu palikuši 1,6 procentu plusā, bet būtu tāpat kā Igaunija jau pirmajā pusgadā sasnieguši mīnusa rezultātus. Tie ir skaitļi, kas nav apgāžami. Tie ir ieraugāmi mūsu budžeta izpildē.

Otra lieta, kas ir acīmredzot pozitīva un ko arī Latvijas Banka uzsver, ir tas, ka inflācija pie mums sāk samazināties, neskatoties uz administratīvajām cenām. Taču jāsaka viens: inflācijas samazināšanai līdzi nāk īpašs faktors, par ko valdība tagad sagatavo divus īpašus ziņojumus, – kā esošajā sistēmā absorbēt straujo bezdarba pieaugumu, kas ir viennozīmīgi saistīts ar inflācijas samazināšanos. Katrs, kas zina ekonomikas ābeci, saprot, par ko es runāju.

Ja mēs runājam vēl par pozitīvajām pusēm, kas tomēr ir saistītas varbūt arī ar recesiju, jāatzīmē tas, ka mums tomēr ir uzlabojies tekošā konta deficīts, kurš no divciparu skaitļa, mēs domājam, jau nākamajā gadā pārtaps par viencipara skaitli. Arī šīs prognozes mums, tāpat kā Latvijas Bankai, ir apmēram mīnus 9,9. Es ceru, ka tas izdosies un uzņēmējiem, kas veic šeit uzņēmējdarbību, zināmā mērā mazinās risku kursa maiņas dēļ.

Varu pateikt vēl vienu lietu. Sakarā ar to, ka iekšzemes pieprasījums ir ļoti stipri samazinājies, tajā skaitā pat faktiskajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, importa samazinājums ir ļoti būtisks. Un mēs 2008.gada otrajā ceturksnī redzam, ka imports mums salīdzināmajās cenās ir reāli mīnusā.

Runājot par eksportu, jāteic, ka eksporta faktiskie rādītāji mums bija pozitīvi. Vēl arvien esam pozitīvajā pusē, taču redzam to, ka pieprasījums ārpus Latvijas jau samazinās šo valstu ekonomikas problēmu dēļ. Mums salīdzināmajās cenās eksports vēl arvien ir virs nulles. Tas ir pāris procentu faktiskajās cenās, otrais pusgads 2008.gadā ir 10,9 procenti.

Protams, Latvijas Banka, tāpat arī valdība savlaicīgi atzīmē faktu, ka mums ir tās šķēres jālikvidē, un es ceru, ka parlaments spers atbildīgus soļus, vēl jo vairāk tāpēc, ka valdība ir izdarījusi to, ko līdz šim neviens nedarīja, – mēs esam parakstījuši trīspusēju vienošanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem par to, ka darba devēji un darba ņēmēji, pieprasot algu palielinājumu, nepieprasīs parlamentam izdarīt izmaiņas, kas palielinātu budžeta deficītu. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam produktivitātes un tautsaimniecībā strādājošo algu atšķirību: ja ņemam par pamatu 2003.gadu kā simts procentus, tad mums algas ir pieaugušas par 259 procentiem, bet produktivitāte – tikai par 29. Desmit reizes liela ir atšķirība. Mēs vairs nevaram atļauties tā turpināt. Par to es šeit jau esmu runājis.

Kāpēc mums ir vajadzīgs budžetā samazināt deficītu, nepalielināt to, veikt pasākumus, lai mēs vairāku soļu rezultātā tuvotos sabalansētam budžetam? Mēs nevaram to izdarīt vienā… vienā solī. Mēs to sākām šā gada jūlijā. Šis piedāvājums ir nākamais solis. Es ceru, ka otrajā lasījumā valdības piedāvājums kopā ar deputātu piedāvājumu, kas būs vērsts deficīta samazināšanas virzienā, tiks pieņemts. Tas būs trešais solis. Un ceturtais solis būs jāskatās atkarībā no mūsu ekonomikas attīstības stadijas nākamā gada sākumā. Taču iemesls, kāpēc ir vajadzīgs budžets, kas tuvs sabalansētam, ir tas, ka inflācija mums joprojām augsta: gada inflācija septembrī – 14,9, bet divpadsmit mēnešu vidējā inflācija vēl ir 15, 9 procenti.

Kas vēl ir nepatīkami? Mums ir ļoti stipri pieaugušas starpbanku kredītu likmes: RIGIBOR faktiski oktobrī ir 10,93, un tas ir gandrīz par 4 procentiem vairāk nekā septembrī, bet tas, protams, atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbību. Arī pietiekami augsts tekošā konta deficīts – 15,6 procenti – ir tas, kas mums jāmazina.

Ja man jāsaka kas par vēl vecākiem… veselu virkni faktoru, kuri mūs dara ļoti uzmanīgus, tas, protams, ir jautājums par kredītu reitingiem, tas ir jautājums par kopējo parādu valstī, tas ir jautājums par banku darbību, banku finansēšanas politiku. Īpaši, ja runājam par kredītu pieaugumu, tad uzņēmējdarbībai no gada sākuma tas nepārsniedz 10 procentus. Mēs faktiski esam diemžēl tādā pašā stadijā kā lielākā tiesa Eiropas valstu; atšķirībā no Eiropas Savienības dalībvalstīm mēs tieši neemitējam naudu. Mums lats ir piesaistīts pie eiro. Bet katrā ziņā jāsaka tas, ka patlaban Eiropas Savienībā emitētā nauda nenonāk pie uzņēmējiem. Reālā uzņēmējdarbība nesaņem ne kredītus, ne kredītlīnijas. Nauda iestrēgst vai nu attiecīgo valstu centrālajās bankās, vai attiecīgo valstu komercbankās, kur, nodrošinot savu kapitālu, attiecīgās bankas iegādājas acīmredzot augstas ticamības valdību parādzīmes, tāpēc šī nauda nenonāk pie uzņēmējiem. Mums situācija daļēji ir līdzīga, jo arī mūsu valdības parādzīmju portfelis banku sistēmā Latvijā nav mazs. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums šis finansējums kopumā nav tik liels, kā to sagaida uzņēmēji.

Pagaidām piesaistītais finansējums no ārvalstu bankām, ņemot vērā to, ka galvenā struktūra ir mātes bankas, – 70 un vairāk procentu tirgum – ir stabils, tas nesamazinās. Taču jāsaka, ka procentu likmes ir diemžēl nevis mazinājušās, bet pieaugušas. Tāpat kā mēs runājam par vērtspapīru tirgus kapitalizāciju, kas, paldies Dievam, nav tik izšķiroša mūsu kompānijām kā citās valstīs, tai skaitā arī austrumu kaimiņvalstīs. Mēs redzam, ka kapitalizācija stipri samazinājusies. Un jāsaka, ka… neapšaubāmi, kopējā situācija pasaulē izdara spiedienu arī uz mūsu finanšu sistēmu. Lata kursa segums, kas vēl arvien ir pāri par 20 procentiem Latvijas Bankā, rada zināmu nopietnu drošības pakāpi. Tomēr Latvijas Banka ir veikusi zināmas intervences procedūras, iepērkot eiro no komercbankām tiem, kam tas būtu vajadzīgs.

Ko es gribu pateikt par esošo situāciju budžetā? Ir ļoti svarīgi tad, kad mēs apspriežam nākamo budžetu, konsekventi iziet cauri tiem soļiem, ar kuriem mēs gājām. Secinot to, ka 2007.gada budžeta projekts 2008.gadā netika… nebija piemērojams, mēs 2007.gada jūlijā mainījām budžetu. Es atgādināšu jums, kā mēs to izmainījām.

Mēs pamatbudžetā nodokļu ieņēmumus koriģējām no 25 procentiem uz 13, tas ir, paredzējām divreiz zemāku prognozi. Mēs pievienotās vērtības pieaugumu no 26 procentiem samazinājām uz 5 procentiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli koriģējām uz otru pusi – no 8 uz 13,5 procentiem. Akcīzes nodokli koriģējām par 5 procentiem uz augšu, sociālās apdrošināšanas iemaksas – par 2,7, uzņēmumu ienākuma nodokli mēs koriģējām uz leju par 8 procentiem. Rezultātā mēs izmainījām 2008.gada budžetu par 4,2 procentiem konsolidēti, bet pats būtiskākais, ka pamatbudžeta ieņēmumus samazinājām par 7,6 procentiem. Izdevumus pamatbudžetā samazinājām par 4, bet speciālā budžeta izdevumus, ņemot vērā sociālās prasības, palielinājām par 7,6 procentiem. Tas nozīmē, ka jūlijā izdarītie grozījumi bija pirmie, kas parādīja mūsu attieksmi, to, ka mēs vairs netaisāmies savu deficītu pamatā novirzīt uz speciālā sociālā budžeta pleciem. Ja kāds vēl mēģina un grib apgalvot pretējo, tad lai pierāda man šo skaitļu nepatiesību un neesamību.

Cienījamie kolēģi, ko vēl es jums gribu pateikt par 2008.gadu? Kad jūs runāsiet par 2009.gadu, ir ļoti svarīgi saprast, kur mēs esam 2008.gadā – šodien. Lai mēs varētu prognozēt 2009.gadu, gan Latvijas Banka, gan arī Latvijas valdība… Šīs prognozes nav elementāras, tas nav matemātiski lineārs vienādojums, diemžēl nav. To teiks arī profesionāli ekonomisti.

Tomēr ir ļoti svarīgi paskatīties, vai mūsu plāns pabeigt 2008.gadu ar 0,05 procentu pārpalikumu konsolidētajā budžetā ir reāls, vai mēs šim plānam tuvojamies vai attālināmies no tā. Man jāsaka tā: vērtējot nodokļu ieņēmumus kopumā, mēs uz 1.oktobri (man ir dati arī par 23.oktobri) atpaliekam no mūsu plāna par 5,1 procentu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka esam divreiz samazinājuši nodokļu ieņēmumu prognozi 2008.gadā, vēl arvien par 5 procentiem nevaram to izpildīt. Tiesa gan, man jāsaka ir tas, ka šī neizpilde sadalās nesimetriski. Piemēram, ar akcīzes nodokli mēs savu prognozi esam pārpildījuši par 3 procentiem. Tas nozīmē, ka neesam nepareizi izplānojuši akcīzes pieaugumu pēc koriģēšanas. Mēs esam iedzīvotāju ienākuma nodokli gandrīz precīzi koriģējuši, jo mums ir tikai 0,2 procenti neizpilde no 13,5 procentu pieauguma. Tas faktiski sakrīt ar to, ko mēs domājām. Mums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas no plānotajiem 13,5 procentiem par 2,7 de facto lielākas. Tas nozīmē, ka mēs arī šeit neesam kļūdījušies.

Bet mums ir viens nodoklis – mums ir viens nodoklis, kas fundamentāli maina visu situāciju. Neskatoties uz to, ka pieckārt samazinājām ieņēmumus pievienotās vērtības nodoklī, mēs par 8,9 procentiem pievienotās vērtības nodokli neizpildām – no 5 procentiem mēs patlaban esam mīnus 3,9 procentos. Tas nozīmē, ka starpība ir 8,9 procenti, mīnus 3,9 faktiskajās cenās pret iepriekšējo gadu. Tas ir galvenais iemesls, kas mums apgrūtina 2008.gada budžetu noslēgt precīzi saskaņā ar plānu.

Bet es jums varu apgalvot, ka valdībai ir īpašs darbības plāns, kā mēs tomēr, pārskatot likuma ietvaros mūsu izdevumus novembrī un decembrī, īpaši decembrī, būtiski samazināsim izdevumu daļu decembrī, lai likuma ietvaros spētu samazināt bilances, kas mums veidojas negatīvas tieši šajos divos mēnešos, es runāju par novembri un decembri.

Vēl ir ļoti svarīgi, cienījamie deputāti, kad mēs runājam par nākotnes prognozēm, vienalga, vai tās veic Latvijas Banka vai Latvijas valdība, precīzi paskatīties šo te tendenci – vai mums tendence pasliktinās vai uzlabojas. Ja mēs runājam par to, ka atsevišķos nodokļos… ja mēs skatāmies tieši oktobri, man nav iespējas neko pozitīvu teikt, jo gandrīz visos nodokļos diemžēl tā novirze mums iet uz slikto pusi. Tas nozīmē, ka mums tomēr būs nepieciešams novembrī un decembrī veikt īpašas samazināšanas procedūras. Valdība ir paredzējusi, kā to darīt, mēs vēl apspriedīsim to, Bet tas ir ļoti svarīgi – saprast vienā citā aspektā, kāpēc mēs to darām. Tas ir svarīgi, jo, redziet, viena lieta ir tīrs budžets, un otra lieta ir Valsts kases finanšu plāns. Un Valsts kases finanšu plāns ir tāda interesanta lieta, jo sevī ietver to naudu, ar ko vispār var rīkoties valsts. Un Valsts kasē ir gan budžeta iznākums, mēneša iznākums, tas, kas uzkrājas pa mēnešiem, gan arī tās saistības, prasības, aizdevumi pašvaldībām, atmaksa no pašvaldībām, gan ārējā un iekšējā parāda finansēšana, pārfinansēšana un tā tālāk. Īpaši runājot par novembri un decembri, mums ir svarīgi panākt, lai tomēr 2008.gadu mēs ar šiem ārkārtas pasākumiem pabeigtu labākā stāvoklī nekā tad, ja mēs neko nedarām, – tad tik tiešām 0,05 procentus varam nesasniegt.

Pie kam – vai mums šeit ir rezerves? Man uzreiz jāsaka sekojošais. Ja runājam par ieņēmumu daļu, es pateicu, kur mēs atpaliekam, kur samērā precīzi esam ieplānojuši mūsu ieņēmumus 2008.gadā. Bet, runājot par izdevumu daļu, izdevumu daļu mēs esam pārsnieguši par 4,4 procentiem, ja runājam uz 23.oktobri, bet, ja runājam uz 1.oktobri, – tad par 2,4 procentiem…

Runāsim par noslēdzošajiem mēnešiem. Septembra mēnesi noslēdzot ar 2,4 procentu pārsniegumu, mēs esam uzturēšanas izdevumus… es atvainojos, kopā esam izdevumus palielinājuši – pret plānu. Tātad mūsu pirmais uzdevums būtu šos izdevumus vairs nepalielināt un mēģināt atgriezties izdevumu daļā pie plānotā.

Protams, runājot par kārtējiem izdevumiem, kas sevī satur atalgojumu, pārējo atlīdzību, preces un pakalpojumus, jāteic, ka mēs uz 1.oktobri esam izdevumus palielinājuši par 3,8 procentiem pret budžeta plānu un mums būs acīmredzot jāveic papildu darbības, lai šo palielinājumu mazinātu uz gada beigām. Tā ir viena rezerve.

Martā es jums teicu, ka mūsu uzdevums ir viennozīmīgi mēģināt stimulēt ekonomiku, un mēs to darījām praktiski ar divām lietām. Pirmais – mēs bez kavēšanās izmaksājām pievienotās vērtības nodokli un esam izmaksājuši katru mēnesi vairāk nekā 30 miljonus pret to bāzi, ko maksājām iepriekšējos gados. Ja jūs sareizināsiet to ar desmit vai deviņiem mēnešiem, tad tie ir papildu 300 miljoni, kas tieši skaidras naudas veidā aiziet uzņēmējiem. Plus, neapšaubāmi, arī kapitāla izdevumu daļā, kas faktiski ir valsts budžeta izmantošana kapitālos izdevumos – gan reportos, gan investīcijās, mums ir plāns izpildīts uz 1.oktobri par 12,9 procentiem. Tas nozīmē, ka ministrijas un valsts iestādes ir ieklausījušās tajā, ko es teicu. Jautājums ir – vai mēs varam turpināt šo plānu tālāk pārpildīt? Baidos, ka vairs nevaram, ka tas, kas ir izdarīts, varētu būt zināmā mērā arī viss, jo tālāk budžeta ekonomikas stimulēšana mums draud ar to, ka mēs 2008.gadu varam pabeigt ne tuvu ne ar tiem skaitļiem. Un es zinu, ka Latvijas Banka skatās uz to ļoti skeptiski. Un, kā jūs redzat, Standard&Poor’s runā par 3 procentiem, par 2 procentiem. Es domāju, ka mēs tomēr panāksim labāku rezultātu. Ar jūsu atbalstu, cienījamie kolēģi!

Tālāk. Ja mēs runājam par 2009.gadu, mums 2009.gadā ir vesela virkne jautājumu, tāpēc 2009.gada budžetā pēc šī pirmajam lasījumam iesniegtā projekta valdība noteikti iesniegs savus labojumus, jo mēs aktualizējam savu prognozi. Mēs salīdzinām savu pašreizējo prognozi ar Latvijas Banku…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu! Un savukārt tie, kas sēž skatītāju vietās, ja jums gadījumā nav interesanti, jums šeit obligāti nav jāatrodas.

I.Godmanis.

Paldies, priekšsēdētāj! Es runāšu arī tad, ja runā citi. Neko darīt. Tāds mans pienākums.

Koriģējot mūsu ieņēmumu prognozes un salīdzinot tās ar Latvijas Bankas prognozēm, mēs esam veikuši korekcijas, reducējot uz mīnus 1 procentu kopprodukta pieaugumu. Un mēs pirmdien apspriedīsim valdībā konkrētus samazinājumus gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Man jāsaka, ka pēc korekcijām mums praktiski nav vairs atšķirību iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozē ar Latvijas Banku – nulle, un faktiski sakrīt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozes.

Ir vēl problēmas ar to, kā precīzi novērtēt PVN, bet arī tur atšķirības PVN prognozēs, kas ir mūsu abās institūcijās, nepārsniedz kopumā apmēram 5 procentus. Tas nozīmē, ka, protams, tas varētu būt arī zināmā mērā kļūdas variants.

Tas, ko es vēl teicu, kad mēs atskaitījāmies par simts dienām. Viena lieta bija stimulēt ekonomiku ar to, ka valdība izvieto pasūtījumus, ko es jums tagad pierādīju. Otra lieta ir tomēr efektīvāk apgūt Eiropas fondus. Mēs pamazām, protams, esam pārvietojuši mūsu eirofondu apguvi, bet tomēr jāsaka, ka diez vai varam cerēt tā kā 2007.gada decembrī, kad tika ieskaitīta liela ārvalstu finanšu palīdzība; tā, godīgi sakot, uzlaboja 2007.gada budžetu, tātad bilanci, kas arī ir vajadzīgs, jo ir svarīgi, kā gads beidzas. Mums tagad ir pārcelti pēdējie termiņi uz 31.oktobri. Skatīsimies. Tomēr mūsu galvenais uzdevums ir pabeigt Reģionālā fonda un Sociālā fonda dokumentācijas sagatavošanu tādā veidā, lai mēs saņemtu… nav tik svarīgi, vai mēs saņemsim šinī gadā vai nākamajā gadā. Ja saņemsim nākamajā gadā, tas nozīmē, ka nākamā gada bilance uzlabosies. Ja šogad, – tad šāgada bilance. Galu galā tas ir absolūti izšķiroši, lai mēs saņemtu šo naudu, jo šie projekti… vienkārši atskaites par šiem diviem fondiem nav pieņemamas pēc 31.decembra. Ar to tie atšķiras no Kohēzijas fonda. Tam mēs sekojam līdzi regulāri.

Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam vēl par ieņēmumu daļu… Es masu informācijas līdzekļos arī vakar noklausījos… Man vienkārši dažreiz tā dīvaini šķiet. Mēs esam ļoti smagos budžeta fiskālajos apstākļos, bet mēs tomēr konsekventi ievērojam vienu principu – lai cik izmisīgi mums vajadzētu patlaban naudu ieņēmumu daļā, mēs neatļaujamies nevienu brīdi domāt par to, ka mēs varētu paaugstināt nodokļus. Mēs to arī nedarām.

Es negribu šeit atkārtot visu to, kas ir iestrādāts nodokļu likumdošanā. Bet mani ļoti pārsteidz arī deputātu izteikumi, ka tas nekas nav. Vai nu tie cilvēki paši nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, vai šinī ziņā vienkārši ciniski uzskata, ka tas viss… ja es to nedaru, tad tas nav nekas! Jo, ticiet man, tas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, saprot, ko nozīmē amortizācijas normu pagarināšana laikā, kas ir daudz vienkāršāk administrējama un precīzi atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbības iznākumu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Viņi precīzi saprot – ja mēs ieviešam normu, ka finansētājs no pašu kapitāla arī var piemērot tirgus likmi, ko līdz šim varēja darīt, tikai ņemot bankā kredītu, un arī tas netiek aplikts – tas arī ir atspaids. Es tiešām aicinātu neizteikt… neattiekties pret to tādā veidā: ja es to nedaru, tad tas viss nekur neder! Nu, pienāks laiks, un arī jūs to darīsiet, es ceru.

Bet tas nav tā. Tas ir ļoti smagi – šādos finansiālajos, fiskālajos apstākļos iet vēl uz nodokļu samazinājumu. Mēs uz to ejam, jo mēs to solījām gan gada sākumā, gan simt dienu atskaitē.

Ja mēs runājam par to, ko mēs nespējam izdarīt… Jā, ir lietas, kuras mēs nespējam izdarīt. Tā gan bija tikai mana kā Ministru prezidenta iniciatīva, tā bija iniciatīva saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa iesaldēšanu. Šeit mums ir vesela virkne problēmu, ko es jau teicu, kāpēc 2009.gada budžetā tas nav. Tāpēc, ka, pirmkārt, mēs ļoti rūpīgi skatāmies… jo kadastrālā vērtība kaut vienā vietā Latvijā pēc fakta un pēc aptaujām pārsniedz tirgus vērtību. Tā tas nav! Mums ir oficiāls Tieslietu ministrijas ziņojums, ka tā tas nav visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka situācija nav tāda, ka uzņēmējs spiests samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, kurš ir virs kadastra. Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs iesaldējam šo nodokli, tad mēs esam situācijā, kad pašvaldības būtiski samazina savu ieņēmumu bāzi, un pašvaldībām tagad ir ļoti nopietni papildu uzdevumi, kas saistās ar sociālo atbalstu, un mēs arī, starp citu, vienojāmies dokumentā, kas ir parakstīts – nodomu un domstarpību protokols ar valdību –, kur tas tiek fiksēts. Un tāpēc samazināt ieņēmumu bāzi mēs nevaram atļauties.

Vēl viena lieta, ko es gribētu minēt ļoti precīzi. Mēs tomēr strādājam ar šīm institūcijām. Un šīs institūcijas pārstāv ļoti lielu cilvēku skaitu, Kā es jau teicu, atskaitoties par divsimt dienām. Šīs institūcijas tomēr, neskatoties uz to, arī streiko un tā tālāk, bet tomēr mēs esam šo dokumentu parakstījuši par deficīta palielināšanu. Lūdzu, nenāciet un nesakiet, ka mēs varam palielināt deficītu, jo jums ir mandāts! Es domāju, ka šīm organizācijām mandāts ir daudz lielāks nekā mums visiem, kopā ņemot. Tām divām… valdībai varbūt ne tik liels, bet darba devējiem un darba ņēmējiem noteikti.

Otra lieta. Ja mēs runājam par sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību. Mēs atradām kompromisu, par kuru mums jāmaksā, bet ir jātur savs vārds. Mēs atradām to… jā, tas ir. Un es domāju, ka arī arodbiedrība turēs savu vārdu šīs trīspusējās vienošanās sakarā. Tas zināmā mērā ir atspaids maznodrošinātajiem, tas ir neapliekamā minimuma palielinājums un zināmā mērā atbalsts arī pašvaldībām. Bet tas ir viss, ko valdība var izdarīt attiecībā uz nodokļu likumdošanu. Vairāk mēs šodien neko izdarīt nevaram.

Cita lieta, kam es gribu īsi pieskarties, un, es domāju, ka par to būs vairāk jautājumu. Ekonomikas ministrs varēs pateikt savas domas, jo katrs ministrs jau šeit var uzstāties.

I.Godmanis.

Mēs esam pieņēmuši konceptuāli tos pasākumu plānus, kas attiecas uz lietām, kas nav tieši budžetā. Konkrēti tie ir ļoti ilgstoši apspriesti ar uzņēmējiem. Protams, pirmajā brīdī šķiet, ka tas arī nav nekas. Un tomēr! Tie precīzi reaģē uz situāciju, kāda ir valstī. Savstarpējas nemaksas, problēmas ar to, ka nevar samaksāt cits citam, attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu. Mēs esam konceptuāli pieņēmuši lēmumu par to, ka mēs atliksim līdz vienam gadam nodokļu parādu atmaksu, un pieteikšanās laiks tam ir viens mēnesis no brīža, kad iestājas nodokļu atmaksa. Mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs divas reizes paaugstināsim summas apmēru, kuru nearestēs, neapliks līdz 10 tūkstošiem tad, ja ir šie nodokļu parādi. Mēs esam pieņēmuši lēmumu par tā saucamo PVN maksājumu grupām. Mēs esam pieņēmuši veselu virkni konceptuālu lēmumu, par ko Finanšu ministrija izstrādājusi īpašus dokumentus… Un es ceru, ka jau šogad mēs tos visus varēsim sākt darbināt.

Ja mēs runājam vēl par ievadu… Redziet, mēs vēl pieņēmām lēmumu par paplašinātu pievienotās vērtības nodokļa atliktā maksājuma ieviešanu importa gadījumā, un tur ir… daudzi zina, ko tas nozīmē… tā ir faktiski iespēja atlikt šo te nodokli, nevis maksāt uzreiz, precēm nonākot importa preču noliktavās. Tāpat arī maksājums grupā, kad ir iespējas izvēlēties. Tiesības izvēlēties, kā maksāt pievienoto vērtību. Pirmajā brīdī tas… šķiet, tas nav nekas, bet atcerēsimies, kādos mēs esam fiskālajos, finansiālajos apstākļos.

Ko es vēl gribu teikt, par ieņēmumu daļu runājot? Vai mums ir vēl kādas rezerves? Vislabāk to var saprast tad, ja jūs ieejat Valsts kases mājaslapā, ja jūs varat apskatīties, kāds ir Valsts kases finanšu plāns līdz 2009.gada beigām. Tā mūsu atbildība ir, ka mums ir viss jādara, sākot no novembra, decembra. Nu, oktobris tagad beidzas. Mums ir jāmazina šie izdevumi, lai mēs varētu nākamajā gadā, neskatoties… pat tad, ja mums arī ekonomiskā konjunktūra neuzlabosies, lai mēs varētu nofinansēt visus mūsu iekšējos izdevumus un tai skaitā arī ārējos, lai mums neiestātos tāda situācija, kāda ir iestājusies vienā otrā valstī: a) ārkārtas kredīti Valūtas fondā, b) ārkārtas atbalsts no Centrālās Bankas, c) …un tā tālāk, un tā tālāk. Lieki sacīt, ka visas šīs palīdzības būs pavisam citādas, tad būs jāmaina darba likumdošana, un tad neies runa vairs par valsts pārvaldes štatu samazināšanu vai prēmiju mazināšanu, vai piemaksu mazināšanu; tad darba likumdošana paredzēs daudz “cietākus” mērus, ko patlaban neparedz. Tas jau ir jautājums, kurā mēs visiem spēkiem cenšamies neiet, un tas ir saistīts ar algu samazināšanu. Bet mēs neiesim šo ceļu, un tāpēc es gribētu noslēgt savu runu ar to, ko es teicu par valsts pārvaldi.

Te ir daudz un dikti runāts, daudz un dikti runāts, ir daudz visdažādāko pasākumu, kurus mēs esam spiesti veikt tagad. Mums jāsaka godīgi, ka 2008.gads ir pirmais. Es pieņemu kritiku, ka 2006.gada budžeta grozījumos fiksēja to, ka vakanto štata vietu likvidēšana fiskālā ziņā varbūt nebija ļoti efektīvs solis; tagad faktiski mēs esam pieņēmuši lēmumu turpināt štatu samazināšanu – pat līdz 10 procentiem, bet problēma ir viena: pat tad, ja mēs to darām centrālajos aparātos, pašu štata vienību likvidēšana pati par sevi neko nedod. Es zinu Finanšu ministrijas priekšlikumus, kas ir… attiecas jau uz atlīdzinājuma fondu, mēs nāksim klajā ar to jau otrā lasījumā… Jo reāli ietaupīt naudu mēs varam tad, ja mēs valsts pārvaldē nevis vienkārši aicinām samazināt štata vietas, bet arī cīnāmies, lai samazinātu prēmiju skaitu – to es patlaban esmu iesniedzis valsts sekretāriem caur Valsts kanceleju –, lai no piecām prēmijām paliek pie vienas prēmijas. Izskatās, ka šajā gadā vispār mēs nevarēsim prēmijas izmaksāt, un es ļoti rūpīgi paskatīšos… Atsevišķos gadījumos – jā, bet kā masveida parādību – diemžēl ne, ņemot vērā to, ko es teicu par novembri un decembri. Un tai skaitā arī par visām… par lielo skaitu piemaksu par darba intensitāti mēs patlaban diskutējam, taču es domāju, ka es pārstāvu viedokli, ka vienīgā piemaksa, kas paliek, ir 20 procenti, ja cilvēks izpilda cita darbinieka pienākumus ne ilgāk kā četrus mēnešus, jo tas ir maksimālais laiks, ko cilvēks var slimot. Viss! Citas piemaksas mēs nevarēsim atļauties. Protams, ja mēs runājam par tām piemaksām, kas ir speciālajām dienesta pakāpēm, tad tas ir atsevišķs stāsts.

Valsts pārvaldes izmaiņas būs vairākkārtīgas. Viena lieta būs fiskāla – samazinājums pēc skaita; otra lieta ir tā, ka mēs esam tagad beiguši aptauju. Mēs esam saņēmuši no sabiedriskajām organizācijām, no Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumus par valsts funkciju pārņemšanu. Pirmo reizi Latvijas valstī kaut kas tāds ir iesniegts. Mēs esam rūpīgi izskatījuši tās valsts aģentūras, kuru maksas pakalpojumi pārsniedz šo aģentūru uzturēšanu, un pirmais solis ir samazināt viņām budžeta papildu maksājumus, kas nepārsniedz 10–15 procentus. Otrais solis – attiecināt viņu izdevumus uz viņu maksas pakalpojumiem, tādā veidā cenšoties sagatavot… šo te funkciju mēģināt nodot tirgum. Tikai nevajag šeit lolot cerības, ka tas kaut kādā veidā dos iespējas kaut ko saņemt arī tiem, kas tirgū piedalīsies lielākas naudas iegūšanai! Tā nauda ir vai nu tāda, vai mazāka – konkursa kārtībā.

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgriezīšos pie ārējās ekonomiskās vides. Es zinu, ka Latvijā, ņemot vērā, ka mēs tikai nesen, pabeidzot šo pievienošanās posmu Eiropas Savienībai, sākām reāli dzīvot globālā pasaulē (tikai nesen!), mūsu prātos vēl arvien ir sajūta, ka Latvijā viss notiek tikai lokāli un ka tikai lokālās darbības noteiks Latvijas attīstību. Tā tas sen vairs nav!

Par to, pirmkārt, liecina finanšu sistēmas absolūta globalizācija, tai skaitā Latvijā. Par to liecina uzņēmējdarbības globalizācija. Par to liecina visi rādītāji, ko mēs redzam. Mēs esam divu izšķirošu lietu priekšā.

Pirmā lieta. Valdībai un parlamentam… Tā nu ir: lai cik arī tas būtu smagi, tai skaitā ar streikiem un ar citām lietām, ir jāmazina izdevumi un nav jāpalielina izdevumi arī algu veidā jebkurā vietā. Tas nav iespējams! Tas ir viens, kas mums ir jāizdara.

Tas, kas jāizdara biznesa sfērai, ir daudz nepatīkamāka un sāpīgāka lieta. Lai viņi varētu izdzīvot, lai visas mūsu nozares varētu izdzīvot – gan pakalpojumu sfērā, gan arī preču ražošanā un tā tālāk… viņu uzdevums ir patlaban nežēlīgi samazināt savus izdevumus, lai viņi varētu izdzīvot globālā vidē. Valdība var palīdzēt tikai tādā veidā, ka mēs nepalielinām viņiem slogu, mēs mēģināsim vēl savu finanšu iespējās, ja tas būs iespējams, 2009.gadā veikt pasākumus, kas saistīti ar slimības lapām un tā tālāk. Pagaidām mēs to fiskāli atļauties nevaram. Jo tas ir izšķirīgi: tās nozares, kas spēs veikt savu izdevumu samazinājumu, jo cenu palielinājuma instrumenta tām vairs nav, tad arī varēs noteikt mūsu kopprodukta stāvokli. Īpaša valdības iejaukšanās kādā no šīm nozarēm, kas, es domāju, varētu gadīties, tikai novedīs pie slikta rezultāta.

Cienījamie kolēģi! Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. (Aplausi.)

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 70.laidienā