Ministru kabineta 2008.gada 4.novembra sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

4.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts MK Apbalvošanas padomes priekšlikums un MK Atzinības raksts piešķirts pensionārei Martai Kalpakai par nozīmīgu un mērķtiecīgu ieguldījumu Latvijas armijas pirmā komandiera pulkveža O.Kalpaka piemiņas saglabāšanā Madonas novadā.

Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas direktoram Sergejam Novikovam MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu ministrijas padotības iestāžu disciplinārās uzraudzības sistēmas izveidošanā un attīstībā.

Par nozīmīgu ieguldījumu valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā MK Atzinības raksts piešķirts: Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam (Valsts robežsardzes priekšnieka pirmajam vietniekam) ģenerālim Ērikam Ivanovam; Valsts robežsardzes priekšnieka vietniekam pulkvedim Konstantīnam Šariginam un Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšniekam pulkvežleitnantam Aleksandram Šukšinam.

Valsts policijas Iekšējā drošības biroja priekšniekam pulkvežleitnantam Raimondam Mūrniekam MK Atzinības raksts piešķirts par profesionalitāti un nozīmīgu personisko ieguldījumu noziedzības apkarošanas, personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā.

Par nozīmīgiem nopelniem civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanā MK Atzinības raksts piešķirts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieka vietniecei Tatjanai Mihailovai.

Par nozīmīgu ieguldījumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu īstenotajos datortīklu un programmatūras modernizācijas projektos MK Atzinības raksts piešķirts Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Tīklu administrēšanas nodaļas priekšniekam kapteinim Visarionam Mandžgaladzem.

Latvijas Valsts arhīva Dokumentu aprakstīšanas daļas galvenajai arhīvistei Jeļenai Zubkovai MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanā un saglabāšanā.

MK Atzinības raksts piešķirts Radiācijas drošības centra Inspekcijas nodaļas Operatīvās brīdināšanas sektora vecākajam ekspertam Guntim Liepam par mūža ieguldījumu vides aizsardzības jomā.

Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas vadītājam Tālivaldim Zvaigznonim MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā.

Valsts probācijas dienesta vadītājam Aleksandram Dementjevam MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas un probācijas jomas attīstībā.

MK Atzinības raksts piešķirts Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājai Ilzei Pilsētniecei par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas notariāta attīstībā.

Rīgas Tehniskās universitātes rektoram, akadēmiķim, habilitēto inženierzinātņu doktoram Ivaram Knētam MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu tehnisko zinātņu speciālistu sagatavošanā, augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāram (2005–2008), Rīgas Juglas vidusskolas direktora vietniekam Rolandam Ozolam MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu UNESCO izglītības programmu īstenošanā Latvijā un par Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē.

Par izcili veikto darbu sporta nozarē, sekmīgi sagatavojot Latvijas sportistu komandu startiem XXIX Olimpiādes spēlēs Pekinā, un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē MK Atzinības raksts piešķirts Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentam Aldonim Vrubļevskim un Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāram Einaram Fogelim.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Martai Kalpakai pasniedz aizsardzības ministrs Vinets Veldre; Sergejam Novikovam, Ērikam Ivanovam, Konstantīnam Šariginam, Aleksandram Šukšinam, Raimondam Mūrniekam, Tatjanai Mihailovai un Visarionam Mandžgaladzem – iekšlietu ministrs Mareks Segliņš; Jeļenai Zubkovai – kultūras ministre Helēna Demakova; Guntim Liepam – vides ministrs Raimonds Vējonis; Tālivaldim Zvaigznonim, Aleksandram Dementjevam un Ilzei Pilsētniecei – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš; Ivaram Knētam, Rolandam Ozolam, Aldonim Vrubļevskim un Einaram Fogelim – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 4.novembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 178 pilsonības pretendenti, tajā skaitā divi viņu nepilngadīgie bērni.

No 176 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 9% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

18% pilsonības pretendentu ir pamata, 61% – vidējā, 17 % – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 130 408 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 2622 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru

4.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par J.Sārtu”.

MK rīkojums nosaka AM valsts sekretāra amatā saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo un trešo daļu apstiprināt AM valsts sekretāra vietnieku Jāni Sārtu.

J.Sārts ir pieredzējis valsts aizsardzības un drošības nozares speciālists, kurš kopš 1994.gada ieņem dažādus amatus AM. Viņš ir ieguvis atzīstamu akadēmisko un profesionālo izglītību, kā arī pieredzi darbā diplomātiskajā korpusā. J.Sārtam ir liela pieredze vadošos amatos, tajā skaitā vadot Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO izstrādi. Viņš labi pārzina Nacionālo bruņoto spēku un AM padotībā esošo institūciju uzdevumus un darbību.

Šā gada 13.oktobrī MK ar rīkojumu Nr.615 atbrīvoja no amata AM valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču un par valsts sekretāra pienākumu izpildītāju apstiprināja Jāni Sārtu – AM valsts sekretāra vietnieku aizsardzības plānošanas jautājumos.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par ieskaitījumiem Valsts īpašuma privatizācijas fondā, to izlietojumu un paredzētajiem maksājumiem

4.novembrī Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabinetu par ieskaitījumiem Valsts īpašuma privatizācijas fondā, to izlietojumu un paredzētajiem maksājumiem atbilstoši Ministru kabinetā jau pieņemtajiem lēmumiem. Valsts īpašuma privatizācijas fonds ir naudas līdzekļu fonds, kurā ieskaitāmi valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi, kas 2008.gadā paredzēti valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai un ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai. Galvenie valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu avoti ir ienākumi no valsts īpašumu privatizācijas (t.i., no VAS “Privatizācijas aģentūra” organizētajiem privatizācijas darījumiem), ienākumi no pašvaldību īpašumu privatizācijas (10% no katra darījuma) un ienākumi no pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas (t.i., no VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” noslēgtajiem līgumiem par zemes izpirkšanu).

2008.gada sākumā, apstiprinot Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu šim gadam, Ekonomikas ministrija prognozēja ieņēmumus no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas 21,6 miljonu latu apmērā, un šā gada 10 mēnešos ieņēmumi no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sasnieguši 16,1 miljonu latu apmēru.

Šā gada 10 mēnešos no valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gūtie ieņēmumi atbilst sākotnēji prognozētajiem, tomēr liela daļa līdzekļu, kas bija jāieskaita privatizācijas fondā, tika novirzīti citiem mērķiem. Saskaņā ar likumdošanā noteikto kārtību pirms privatizācijas ieņēmumu ieskaitīšanas Valsts īpašuma privatizācijas fondā Privatizācijas aģentūrai jāveic Ministru kabineta noteiktie maksājumi steidzamu pasākumu finansēšanai.

Privatizācijas aģentūra norādījusi, ka tās iemaksa valsts īpašuma privatizācijas fondā 2008.gadā sastādīs 5,3 miljonus latu, kas ir par 13,1 miljonu latu mazāk, nekā prognozēts, jo jau šā gada 10 mēnešos aģentūra veikusi Ministru kabineta noteiktos maksājumus steidzamu pasākumu finansēšanai 13,4 miljonu latu apmērā (piemēram, 2 096 127 latu tautas nobalsošanas nodrošināšanai par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”; 2 106 127 latu tautas nobalsošanas nodrošināšanai par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””; 1 450 578 latu Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākuma finansēšanai; 4 618 500 latu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei Liepājas ostas padziļināšanai; 1 499 053 Bauskas rajona padomei ERAF projekta “Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē” pabeigšanai). Privatizācijas aģentūra jau pieņemto Ministru kabineta noteikto maksājumu finansēšanai vēl ir rezervējusi līdzekļus 1,8 miljonu apmērā.

Rīgas pilsētas dome norādījusi, ka iemaksas fondā līdz šā gada beigām būs tikai miljons latu vai par 0,8 miljoniem latu mazāk, nekā prognozēts, nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas nekustamo īpašumu tirgū un banku piesardzības kredītu izsniegšanā dēļ.

Savukārt Latvijas Hipotēku un zemes banka šā gada 10 mēnešos ir iemaksājusi fondā 1,93 miljonus latu, kas ir vairāk, nekā prognozēts, kā arī atsevišķām pašvaldībām iemaksas pārsniedz prognozēs uzrādīto.

Līdz ar līdzekļu novirzīšanu MK noteiktajiem pasākumiem Valsts īpašuma privatizācijas fondā šobrīd ieskaitīti 8,29 miljoni jeb 38,4% no plānotās summas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par ES Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu Satiksmes un Veselības ministrijai

4.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto rīkojumu par finansējuma saņemšanu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projekta “Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda vadošajai iestādei Latvijā” ietvaros. Rīkojums izstrādāts, lai tehniskās palīdzības projektu finansējumu varētu saņemt Satiksmes ministrija (SM) un Vides ministrija (VM).

MK rīkojuma projekts nosaka kārtību, kādā ministrijas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2005.gada lēmumu par atbalsta piešķiršanu Kohēzijas fonda projektam “Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda vadošajai iestādei Latvijā” saņems finansējumu pasākumu īstenošanai tehniskās palīdzības projekta ietvaros, kā arī sadarbību starp FM un ministrijām kā starp tehniskās palīdzības projekta ieviesēju un atbalsta saņēmēju.

SM plānots piešķirt finansējumu Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna ekspertu piesaistei projekta vadībai un plāna izstrādei, savukārt VM plāno saņemt finansējumu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai 2004.–2006.gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda un “Phare” līdzfinansētajiem projektiem.

 

FM: Par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem un nodokļu parādiem

4.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem, nodokļu parādiem, kā arī nesaņemtajām nodokļu summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā 2007.gadā.

Ziņojums liecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā 2007.gadā bija 4,596 miljardi latu. Tas ir par 33% jeb 1,160 miljardu latu vairāk nekā 2006.gadā. Augstu pieauguma tempu sasniedza uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi – iekasēti 399 miljoni latu, kas ir par 57% vairāk nekā 2006.gadā. Savukārt ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa bija 1,202 miljardi latu, kas ir par 29% vairāk nekā 2006.gadā.

Būtiski 2007.gadā pieauga ieņēmumi no akcīzes nodokļa, kas par 22% pārsniedza iepriekšējā gadā fiksētos rādītājus. Palielinājušies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, ko sekmēja vidējās darba algas un darba ņēmēju skaita palielināšanās. Šo ieņēmumu pieaugumu var skaidrot ne vien ar ekonomiskās attīstības rezultātu, bet arī efektīvāku cīņu ar “aplokšņu” algām.

Ziņojumā apkopotā informācija par nodokļu atlaidēm liecina, ka par 2007.gadu aprēķinātas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides 33 miljonu latu apmērā, no kā lielāko daļu (75%) veido atlaides ziedotājiem.

Valsts budžeta maksājumu parādi 2008.gada 1.janvārī bija 405 miljoni latu, un, salīdzinot ar 2007.gada 1.janvāri, tie samazinājušies par 9 miljoniem latu. Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas darba rezultātā 2007.gadā valsts budžetā piedzīti 248 miljoni latu.

 

FM: Par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās biroja likvidēšanu

4.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē nolemts veikt grozījumus Finanšu ministrijas (FM) nolikumā un likvidēt īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības (ES) finanšu pārvaldes lietās biroju. Lielāko daļu biroja funkciju paredzēts nodot FM, kas arī līdz šim veica daudzus sadarbības uzdevumus saistībā ar ES.

“Globālās finanšu krīzes kontekstā arī vietējās bankas kļuvušas ļoti piesardzīgas attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu. Šā iemesla dēļ rēķināmies ar to, ka vēl neuzsākto ES finansēto projektu realizācija jau nākamgad varētu palēnināties vai tikt atlikta uz vēlāku laiku. Tādēļ lēmums likvidēt īpašu uzdevumu ministra ES finanšu pārvaldes lietās biroju ir ne tikai paraugs tam, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku, bet arī likumsakarīgs solis laikā, kad darba apjoms, kas saistīts ar ES fondu apguvi, kļūst kompaktāks,” norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

Veicot biroja reorganizāciju, būs iespējams ietaupīt FM budžeta līdzekļus 149,4 tūkstošu latu apmērā. Ņemot vērā nepieciešamību izmaksāt kompensācijas par darba attiecību izbeigšanu, 2009.gadā ietaupījums MK budžetā būs 47,4 tūkstoši latu, savukārt 2010.–2011.gadā tiks ietaupīti 61,6 tūkstoši latu no valsts budžeta līdzekļiem.

Īpašu uzdevumu ministra ES finanšu pārvaldes lietās birojs tiks likvidēts no 2009.gada 1.janvāra.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā

4.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto rīkojumu par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju, kas saskaņā ar Valsts civildienesta likumu izvērtē pretendentu atbilstību FM valsts sekretāra amatam un FM padotībā esošo iestāžu vadītāju amatiem, kā arī novērtē šo amatpersonu darbību un tās rezultātus.

MK rīkojums par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju izstrādāts, lai apstiprinātu to personu sarakstu, kuras pēc finanšu ministra ieteikuma var iekļaut pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, lai izvērtētu pretendentu atbilstību noteiktam amatam, kā arī lai atzītu par spēku zaudējušu MK 2004.gada rīkojumu par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju.

Ar rīkojumu sarakstā iekļautas šādas personas, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā:

• A.Slakteris – finanšu ministrs;

• M.Bičevskis – Finanšu ministrijas valsts sekretārs;

• I.Gaugers – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks administratīvajos jautājumos;

• D.Tauriņš – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos;

• A.Ūbelis – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārvalstu finanšu līdzekļu koordinācijas jautājumos;

• I.Vasaraudze – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietu jautājumos;

• I.Čeže – finanšu ministra biroja vadītāja;

• E.Šņepste – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre;

• M.Krišāne – Finanšu ministrijas Personālvadības departamenta direktore;

• J.Šints – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos;

• N.Broks – īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās;

• I.Krūmane – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja;

• S.Birne – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece;

• P.Brangulis – Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks;

• M.Lazdovskis – Tieslietu ministrijas valsts sekretārs;

• G.Puķītis – Vides ministrijas valsts sekretārs;

• L.Straujuma – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre;

• A.Straume – Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

 

FM: Par būtiskas līdzdalības iegūšanas regulējuma precizēšanu atbilstoši ES prasībām

4.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Pārapdrošināšanas likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Grozījumi paredz detalizētāku kārtību būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas uzņēmumā, regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

Ar grozījumiem likumos plānots noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt plānoto būtiskās līdzdalības iegūšanu. Tāpat likumprojekts paredz precizēt būtiskas līdzdalības iegūšanas piesardzīga novērtējuma procedūru, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz vērtēšanas procedūru un tās rezultātiem.

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi tiesību aktos nodrošinās Eiropas Kopienas tiesību aktu prasībām atbilstošs būtiskas līdzdalības iegūšanas procedūras normatīvais regulējums. Likumu grozījumus vēl izskatīs Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Darba aizsardzības jomas attīstības programmu 2008.–2010.gadam

Lai uzlabotu situāciju darba aizsardzības jomā, kā arī nodrošinātu darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu, Labklājības ministrija (LM) turpmāko trīs gadu periodā piedāvā konkrētus pasākumus darba aizsardzības situācijas uzlabošanai.

Tie iekļauti LM izstrādātajā Darba aizsardzības jomas attīstības programmā 2008.–2010.gadam, kas 4.novembrī apstiprināta Ministru kabineta sēdē.

LM norāda, ka galvenās darba aizsardzības jomā atklātās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis praksē un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzības jautājumiem.

Lai tās novērstu, programmā noteikti pieci galvenie darbības virzieni:

1) nelaimes gadījumu darbā riska samazināšana un uzlabota darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešana praksē;

2) darba aizsardzības politikas plānošanas, izstrādes un monitoringa efektivizēšana un kapacitātes stiprināšana, noslēdzot līgumu ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides veselības institūts” par zinātniski tehniskā atbalsta sniegšanu LM un Valsts darba inspekcijai (VDI);

3) “preventīvās kultūras” iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos;

4) darba aizsardzības speciālistu kompetences un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana;

5) strādājošo drošības un veselības aizsardzības darbā labāka tiesiskā regulējuma nodrošināšana.

Veicinot darba vides un darba apstākļu uzlabošanu uzņēmumos, programmā paredzēta virkne pasākumu uzņēmumu atbalstam, piemēram, bez maksas apmācot uzņēmuma darbiniekus par darba drošības jautājumiem, veicot darba vides riska novērtēšanu, kā arī izstrādājot darba aizsardzības pasākumu plānus uzņēmumiem, kas darbojas bīstamākajās nozarēs. Tāpat plānots izstrādāt un ar darba aizsardzību saistītās mājaslapās (www.osha.lv u.c.) ievietot elektronisku darba vides risku novērtēšanas programmu. Tā ļautu pašiem uzņēmumiem ērti un viegli veikt darba vides risku novērtēšanu.

Saskaņā ar programmu trīs gadu laikā tiks izstrādāti astoņi prakses standarti dažādu nozaru uzņēmumiem, tostarp būvniecības, kokapstrādes, veselības un sociālās aprūpes nozarēm. Tie kalpotu reizē kā palīgmateriāls darba vides sakārtošanai, gan arī standarta ievērošanas gadījumā darba devējs varētu būt drošs, ka ir izpildījis visas likumdošanā noteiktās normas.

Tāpat izstrādās un ar Uzņēmumu reģistra palīdzību izplatīs jaunajiem uzņēmumiem darba aizsardzības informatīvo paketi – informatīvo materiālu par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk., kas attiecībā uz darba aizsardzību jāzina un jāievēro konkrēto nozaru uzņēmumiem, kādi ir darba devēja pienākumi un tiesības, kādas ir darba aizsardzības pamatprasības.

Uzraudzības un kontroles stiprināšanai tiks paaugstināta VDI kapacitāte un ievērojami pilnveidota VDI rīcībā esošā datubāze, lai tajā būtu pieejami vispusīgi un reprezentatīvi dati, uz kā pamata varētu pilnveidot darba aizsardzības politiku un plānot uzraudzības un kontroles aktivitātes.

Lai nodrošinātu zinātniski tehnisko atbalstu preventīvas darba aizsardzības politikas plānošanai, izstrādei un ieviešanai, 2009.gadā plānots noslēgt deleģēšanas līgumu ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides veselības institūts” par noteiktu valsts funkciju veikšanu darba aizsardzības jomā. Līdztekus minētajam sadarbībā ar šo institūtu paredzēts izveidot vienotu informācijas centru, lai veicinātu sabiedrības, bet jo īpaši darba devēju un darbinieku, informētību par darba aizsardzības jautājumiem. Paredzēts, ka līdz katra gada 1.aprīlim LM sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par katra programmas gada uzdevumu izpildi. Programmas īstenošanai no valsts budžeta turpmākajiem trīs gadiem nepieciešami aptuveni seši miljoni latu.

Tā kā programmas darbības periods ir līdz 2010.gadam, darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs izvirzīto mērķu pilnīgai sasniegšanai LM plāno izstrādāt otru programmu laika posmam no 2011. līdz 2013.gadam.

Programmu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās eksperti no LM, VDI, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”

Ir jānosaka kārtība, kādā rezervē teritorijas valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai, un kārtība, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības.

Tas nepieciešams, lai nostiprinātu valsts intereses, veicot zemes rezervāciju. Abu kārtību noteikšanu paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par autoceļiem”, kas 4.novembrī tika izskatīti valdībā.

Grozījumi nosaka, ka valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai nepieciešamās teritorijas ir jārezervē un valsts intereses tajās ir jānosaka teritoriju plānojumos. Ja īpašnieks pārdod nekustamo īpašumu, kas atrodas valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai nepieciešamajā teritorijā vai valsts autoceļa aizsargjoslā, valstij uz šiem zemesgabaliem ir pirmpirkuma tiesības.

Turklāt grozījumi likumā “Par autoceļiem” paredz Ministru kabineta noteikumu izdošanu, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikti lielgabarīta un smagsvara pārvadājumi, kā arī izsaka nepieciešamību noteikt kārtību, kādā tiek reģistrēti pašvaldību ceļi un ielas.

Kārtību, kādā tiek veikti lielgabarīta un smagsvara pārvadājumi, ir jānosaka tādēļ, ka līdz ar jaunā Ministru kabineta iekārtas likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs šo pārvadājumu tiesiskais regulējums. Jaunā kārtība neparedzēs būtiskas izmaiņas lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu veikšanā.

Grozījumi paredz arī jaunu pašvaldību ceļu un ielu reģistrāciju. Tā ir nepieciešama, jo ir saistīta ar mērķdotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kā arī ar reģionālās attīstības plānošanu. Jaunā kārtība jāizstrādā, jo noteikumi par autoceļu valsts reģistrāciju un uzskaiti, kas līdz šim regulēja pašvaldību ceļu un ielu reģistrāciju, ir novecojuši un neatbilst reālajai situācijai divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šobrīd valsts autoceļi jau tiek reģistrēti, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas nosaka, ka valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstus nosaka Ministru kabinets, līdz ar to ir lieki veidot vēl vienu līdzīgu reģistru. Otrkārt, Satiksmes ministrija uzskata, ka nav lietderīgi reģistrēt komersantu un māju ceļus.

Likuma grozījumi vēl ir jāpieņem Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Reliģisko lietu pārvaldes reorganizāciju

Lai īstenotu Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā esošās Reliģisko lietu pārvaldes (RLP) reorganizāciju, Ministru kabinets 4.novembrī akceptēja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā un likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā būs noteikts jauns reliģijas lietu pārvaldības institucionālais modelis, proti, paredzēta RLP funkciju un budžeta sadalīšana starp TM un Uzņēmumu reģistru.

Kā teikts likumprojektu anotācijā, pašlaik RLP primārā funkcija ir reliģisko organizāciju reģistrācija un ar reliģisko organizāciju kā juridisko personu darbību saistīto jautājumu risināšana. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs nav publiski pieejams, kas apgrūtina trešo personu iespējas ātri saņemt informāciju par reģistrētajām reliģiskajām organizācijām. Reģistrācijas procesi ir ilglaicīgi, kā arī daudzi no reģistrācijas procesiem nav normatīvi noregulēti, kas apgrūtina reliģisko organizāciju un citu organizāciju darbību.

Aprēķinot administratīvos resursus, secināts, ka pašreizējais institucionālais un administratīvais modelis nav efektīvs. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par TM darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam RLP tiks reorganizēta un tās veicamās funkcijas sadalītas.

Grozījumi paredz, ka TM nodrošinās politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas jomā, savukārt Uzņēmumu reģistrs nodrošinās reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju. Likumprojektos reglamentēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešanas pamatnoteikumi, nosacījumi ieraksta izdarīšanai reģistrā, kā arī precizēts reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijai un pārreģistrācijai iesniedzamo dokumentu saraksts.

Tiks precizēti arī reliģisko organizāciju un to iestāžu darbības izbeigšanās pamati un kārtība. Turpmāk reliģiskās organizācijas vai tās iestādes darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, varēs izbeigt, ja tās darbība būs pretrunā ar Satversmi vai ja tā sludinās neiecietības vai naida idejas, kā arī ja organizācija neievēros vai aicinās citus neievērot likumu.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam

Ministru kabinets 4.novembrī piešķīra Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniekam Visvaldim Puķītem kā apbalvojumu kārtējo dienesta pakāpi – ģenerālis.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums nosaka, ka ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir valdība amatpersonai pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Turklāt amatpersonai jāieņem amats, kas atbilst ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei. IeVP priekšnieka amats atbilst šim kritērijam.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem darba rezultātiem.

V.Puķīte dienestu sācis 1979.gada 28.decembrī. No 2007.gada 24.maija V.Puķīte ir IeVP priekšnieks. Pēdējā amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtēšanā 2008.gada maijā noteikts, ka amatpersona kvalitatīvi veic amata pienākumus.

V.Puķītem ir augstākā izglītība, 1989.gadā viņš ir beidzis Minskas augstāko milicijas skolu un pašlaik studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uzņēmējdarbības vadības programmas maģistrantūras nodaļā.

V.Puķīte kā IeVP priekšnieks īsā laikā ir panācis būtisku uzlabojumu IeVP darbībā – veiksmīgi vadot administratīvo darbu, veicinājis apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un ievērojot vispārējos cilvēktiesību principus. Izmantojot dienestā gūto pieredzi, viņš sekmīgi risina vadības uzdevumus. V.Puķīte savas darbības laikā īpašu uzmanību ir pievērsis disciplīnas nostiprināšanai un personālsastāva profesionālajai apmācībai un dienesta laikā sevi pierādījis kā profesionālu, centīgu un disciplinētu darbinieku.

Par priekšzīmīgu attieksmi pret dienesta pienākumu pildīšanu V.Puķīte ir apbalvots 43 reizes, tai skaitā ar Iekšlietu ministrijas Goda rakstu, Valsts policijas krūšu zīmi “Par cītību policijā”, Valsts policijas 85.gadu jubilejas medaļu un Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes jubilejas zelta nozīmi “Rīga 800”.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa