ATSAUCĒ IETVERT:
2008. gada 23. oktobra Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2008., Nr. 174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/183485
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ietvarlīgums — Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;
2) sadarbības programma — Šveices Konfederācijas finansiālais atbalsts, kas, pamatojoties uz ietvarlīgumu, piešķirts Latvijai ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;
3) individuālais projekts — patstāvīgi īstenojamas projekta aktivitātes, kurām pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par vienu miljonu Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;
4) programma — atsevišķu projekta aktivitāšu kopums ar kopīgu mērķi, kuram pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par četriem miljoniem Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;
5) apakšprojekts — grantu shēmas ietvaros īstenojamas aktivitātes;
6) starpniekinstitūcija — tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kura ir atbildīga par grantu shēmas vai programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;
7) individuālā projekta iesniedzējs — tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kas iesniedz vadošajai iestādei projekta izklāstu par individuālā projekta īstenošanu un projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu;
8) projekta izklāsts — projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, kuru iesniedz vadošajai iestādei, lai varētu pretendēt uz individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas īstenošanai nepieciešamā sadarbības programmas līdzfinansējuma saņemšanu;
9) projekta iesniegums — individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, ko individuālā projekta iesniedzēji vai starpniekinstitūcijas sagatavo, ja Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas attiecīgā individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas iesniegto projekta izklāstu, un iesniedz vadošajai iestādei;
10) individuālā projekta īstenotājs — individuālā projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;
11) apakšprojekta iesniedzējs — grantu shēmas ietvaros tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijai apakšprojekta iesniegumu, ja vien starpniekinstitūcija, vienojoties ar Šveices kompetentajām iestādēm, grantu shēmā nav ierobežojusi apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku;
12) apakšprojekta īstenotājs — apakšprojekta iesniedzējs, kura apakšprojekta iesniegumu ir apstiprinājusi starpniekinstitūcija;
13) apakšprojekta iesniegums — apakšprojekta iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz starpniekinstitūcijai, lai varētu pretendēt uz apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma saņemšanu no attiecīgās grantu shēmas;
14) grantu shēma — projekta veids, kas atbilst ietvarlīguma nosacījumiem par grantu shēmu un ir vairāku apakšprojektu kopums, kuru īstenošanai starpniekinstitūcija piešķir sadarbības programmas līdzfinansējumu;
15) Stipendiju fonda iesniegums — Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz Stipendiju fonda koordinējošai iestādei, lai varētu pretendēt uz Stipendiju fonda finansējuma saņemšanu;
16) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai fiziskā persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kuras Stipendiju fonda iesniegums tiek iesniegts Stipendiju fonda koordinējošai iestādei;
17) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs — Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs, kuram Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes piešķīrušas Stipendiju fonda finansējumu.
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ietvarlīgums — Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;
2) sadarbības programma — Šveices Konfederācijas finansiālais atbalsts, kas, pamatojoties uz ietvarlīgumu, piešķirts Latvijai ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;
3) individuālais projekts — patstāvīgi īstenojamas projekta aktivitātes, kurām pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par vienu miljonu Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;
4) programma — atsevišķu projekta aktivitāšu kopums ar kopīgu mērķi, kuram pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par četriem miljoniem Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;
5) apakšprojekts — grantu shēmas ietvaros īstenojamas aktivitātes;
6) starpniekinstitūcija — tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kura ir atbildīga par grantu shēmas vai programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;
7) individuālā projekta iesniedzējs — tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kas iesniedz vadošajai iestādei projekta izklāstu par individuālā projekta īstenošanu un projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu;
8) projekta izklāsts — projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, kuru iesniedz vadošajai iestādei, lai varētu pretendēt uz individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas īstenošanai nepieciešamā sadarbības programmas līdzfinansējuma saņemšanu;
9) projekta iesniegums — individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, ko individuālā projekta iesniedzēji vai starpniekinstitūcijas sagatavo, ja Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas attiecīgā individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas iesniegto projekta izklāstu, un iesniedz vadošajai iestādei;
10) individuālā projekta īstenotājs — individuālā projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;
11) apakšprojekta iesniedzējs — grantu shēmas ietvaros tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijai apakšprojekta iesniegumu, ja vien starpniekinstitūcija, vienojoties ar Šveices kompetentajām iestādēm, grantu shēmā nav ierobežojusi apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku;
12) apakšprojekta īstenotājs — apakšprojekta iesniedzējs, kura apakšprojekta iesniegumu ir apstiprinājusi starpniekinstitūcija;
13) apakšprojekta iesniegums — apakšprojekta iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz starpniekinstitūcijai, lai varētu pretendēt uz apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma saņemšanu no attiecīgās grantu shēmas;
14) grantu shēma — projekta veids, kas atbilst ietvarlīguma nosacījumiem par grantu shēmu un ir vairāku apakšprojektu kopums, kuru īstenošanai starpniekinstitūcija piešķir sadarbības programmas līdzfinansējumu;
15) Stipendiju fonda iesniegums — Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz Stipendiju fonda koordinējošai iestādei, lai varētu pretendēt uz Stipendiju fonda finansējuma saņemšanu;
16) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai fiziskā persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kuras Stipendiju fonda iesniegums tiek iesniegts Stipendiju fonda koordinējošai iestādei;
17) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs — Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs, kuram Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes piešķīrušas Stipendiju fonda finansējumu.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt sadarbības programmas vadību, lai veicinātu efektīvu, pārskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu sadarbības programmas īstenošanu Latvijā.
Likuma mērķis ir noteikt sadarbības programmas vadību, lai veicinātu efektīvu, pārskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu sadarbības programmas īstenošanu Latvijā.
3.pants. Likuma darbības joma
Šis likums nosaka sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus.
Šis likums nosaka sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus.
4.pants. Sadarbības programmas vadība
(1) Sadarbības programmas vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu, apakšprojektu un īpašo atbalsta formu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.
(2) Sadarbības programmas vadības nodrošināšanu attiecībā uz īpašajām atbalsta formām nosaka šis likums, izņemot tā 8., 10. un 12.pantu, kā arī III nodaļu.
(1) Sadarbības programmas vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu, apakšprojektu un īpašo atbalsta formu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.
(2) Sadarbības programmas vadības nodrošināšanu attiecībā uz īpašajām atbalsta formām nosaka šis likums, izņemot tā 8., 10. un 12.pantu, kā arī III nodaļu.
II nodaļa. Sadarbības programmas vadības nodrošināšana
5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas
Sadarbības programmas vadību nodrošina šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas:
1) vadošā iestāde;
2) maksājumu iestāde;
3) starpniekinstitūcija;
4) vadības komiteja;
5) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde;
6) individuālā projekta īstenotājs;
7) apakšprojekta īstenotājs;
8) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs.
Sadarbības programmas vadību nodrošina šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas:
1) vadošā iestāde;
2) maksājumu iestāde;
3) starpniekinstitūcija;
4) vadības komiteja;
5) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde;
6) individuālā projekta īstenotājs;
7) apakšprojekta īstenotājs;
8) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs.
6.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības
(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt projektu izklāstu un projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniegšanu Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;
2) nodrošināt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanas uzraudzību, finanšu vadību, kontroli un izvērtēšanu;
3) nodrošināt sadarbības programmas līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši ietvarlīguma nosacījumiem;
4) nodrošināt projekta līguma un īstenošanas līguma noslēgšanu;
5) nodrošināt individuālā projekta īstenotāja un starpniekinstitūcijas iesniegto pārskatu un maksājumu pieprasījumu pārbaudi;
6) nodrošināt, lai Šveices kompetentajām iestādēm regulāri tiek sniegti pārskati par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu;
7) nodrošināt sadarbības programmas publicitātes pasākumu izpildi Latvijā.
(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:
1) ierosināt un veikt sadarbības programmas kontroli un revīziju;
2) pieprasīt no sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un personām informāciju, kas nepieciešama sadarbības programmas vadības nodrošināšanai.
(3) Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka funkcijas, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic kā vadošā iestāde.
(4) Finanšu ministrija vai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām ministrijas un aģentūras funkcijām.
(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt projektu izklāstu un projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniegšanu Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;
2) nodrošināt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanas uzraudzību, finanšu vadību, kontroli un izvērtēšanu;
3) nodrošināt sadarbības programmas līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši ietvarlīguma nosacījumiem;
4) nodrošināt projekta līguma un īstenošanas līguma noslēgšanu;
5) nodrošināt individuālā projekta īstenotāja un starpniekinstitūcijas iesniegto pārskatu un maksājumu pieprasījumu pārbaudi;
6) nodrošināt, lai Šveices kompetentajām iestādēm regulāri tiek sniegti pārskati par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu;
7) nodrošināt sadarbības programmas publicitātes pasākumu izpildi Latvijā.
(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:
1) ierosināt un veikt sadarbības programmas kontroli un revīziju;
2) pieprasīt no sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un personām informāciju, kas nepieciešama sadarbības programmas vadības nodrošināšanai.
(3) Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka funkcijas, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic kā vadošā iestāde.
(4) Finanšu ministrija vai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām ministrijas un aģentūras funkcijām.
7.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības
(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:
1) atvērt un apkalpot sadarbības programmas līdzfinansējuma kontus;
2) pārbaudīt saņemto maksājumu pieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm;
3) veikt maksājumus pēc līdzfinansējuma saņemšanas no Šveices Konfederācijas;
4) nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai.
(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un personām informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices kompetentajām iestādēm.
(3) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase. Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām Valsts kases funkcijām.
(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:
1) atvērt un apkalpot sadarbības programmas līdzfinansējuma kontus;
2) pārbaudīt saņemto maksājumu pieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm;
3) veikt maksājumus pēc līdzfinansējuma saņemšanas no Šveices Konfederācijas;
4) nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai.
(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un personām informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices kompetentajām iestādēm.
(3) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase. Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām Valsts kases funkcijām.
8.pants. Starpniekinstitūcijas pienākumi
(1) Starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:
1) ieviest grantu shēmu vai programmu atbilstoši projekta līguma un īstenošanas līguma prasībām;
2) atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu;
3) ja tiek īstenota grantu shēma:
a) izstrādāt atklāta apakšprojektu konkursa nolikumu un nodrošināt konkursa izsludināšanu,
b) nodrošināt apakšprojektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu,
c) pieņemt lēmumus par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu,
d) izstrādāt apakšprojekta īstenošanas līguma projektu un slēgt to ar apakšprojekta īstenotāju;
4) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei tās pieprasīto informāciju par grantu shēmas vai programmas īstenošanu;
5) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katrai grantu shēmai vai programmai;
6) atgūt un atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus;
7) nodrošināt grantu shēmu vai programmu publicitātes prasību izpildi.
(2) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām šīs institūcijas funkcijām.
(1) Starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:
1) ieviest grantu shēmu vai programmu atbilstoši projekta līguma un īstenošanas līguma prasībām;
2) atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu;
3) ja tiek īstenota grantu shēma:
a) izstrādāt atklāta apakšprojektu konkursa nolikumu un nodrošināt konkursa izsludināšanu,
b) nodrošināt apakšprojektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu,
c) pieņemt lēmumus par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu,
d) izstrādāt apakšprojekta īstenošanas līguma projektu un slēgt to ar apakšprojekta īstenotāju;
4) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei tās pieprasīto informāciju par grantu shēmas vai programmas īstenošanu;
5) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katrai grantu shēmai vai programmai;
6) atgūt un atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus;
7) nodrošināt grantu shēmu vai programmu publicitātes prasību izpildi.
(2) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām šīs institūcijas funkcijām.
9.pants. Vadības komiteja
(1) Vadības komiteja ir koleģiāla sadarbības programmas vadībā iesaistīta institūcija, kuru saskaņā ar ietvarlīgumu izveido un vada vadošā iestāde. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātu nolikumu.
(2) Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komitejas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim ar balsstiesībām no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un nozaru ministrijām, kas ir saistītas ar ietvarlīgumā noteiktajām apakšprioritārajām jomām, un divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas. Vadības komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās pārstāvji no maksājumu iestādes, Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijas Republikā, biedrības vai nodibinājuma, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī plānošanas reģiona.
(3) Vadības komitejai ir šādi pienākumi:
1) saskaņot projektu izklāstus un projektu iesniegumus pirms to iesniegšanas Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;
2) apstiprināt īstenošanas līguma projekta paraugu un tā grozījumus;
3) uzraudzīt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu un saskaņot būtiskus individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas grozījumus.
(4) Vadības komitejai ir tiesības pieprasīt no jebkuras sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas papildu informāciju par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu.
(1) Vadības komiteja ir koleģiāla sadarbības programmas vadībā iesaistīta institūcija, kuru saskaņā ar ietvarlīgumu izveido un vada vadošā iestāde. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātu nolikumu.
(2) Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komitejas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim ar balsstiesībām no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un nozaru ministrijām, kas ir saistītas ar ietvarlīgumā noteiktajām apakšprioritārajām jomām, un divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas. Vadības komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās pārstāvji no maksājumu iestādes, Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijas Republikā, biedrības vai nodibinājuma, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī plānošanas reģiona.
(3) Vadības komitejai ir šādi pienākumi:
1) saskaņot projektu izklāstus un projektu iesniegumus pirms to iesniegšanas Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;
2) apstiprināt īstenošanas līguma projekta paraugu un tā grozījumus;
3) uzraudzīt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu un saskaņot būtiskus individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas grozījumus.
(4) Vadības komitejai ir tiesības pieprasīt no jebkuras sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas papildu informāciju par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu.
10.pants. Individuālā projekta īstenotāja un apakšprojekta īstenotāja pienākumi
(1) Individuālā projekta īstenotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam;
2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram individuālajam projektam;
3) sniegt informāciju par individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu pārstāvjiem vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai;
4) sagatavot un iesniegt pārskatus par individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līguma nosacījumiem un sadarbības programmas vadību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
5) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz individuālā projekta īstenošanu;
6) nodrošināt individuālā projekta publicitātes prasību izpildi.
(2) Apakšprojekta īstenotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta īstenošanas līgumam;
2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram apakšprojektam;
3) sniegt informāciju par apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu pārstāvjiem vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visiem ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas vietai;
4) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz apakšprojekta īstenošanu;
5) nodrošināt apakšprojekta publicitātes prasību izpildi.
(1) Individuālā projekta īstenotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam;
2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram individuālajam projektam;
3) sniegt informāciju par individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu pārstāvjiem vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai;
4) sagatavot un iesniegt pārskatus par individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līguma nosacījumiem un sadarbības programmas vadību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
5) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz individuālā projekta īstenošanu;
6) nodrošināt individuālā projekta publicitātes prasību izpildi.
(2) Apakšprojekta īstenotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta īstenošanas līgumam;
2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram apakšprojektam;
3) sniegt informāciju par apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu pārstāvjiem vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visiem ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas vietai;
4) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz apakšprojekta īstenošanu;
5) nodrošināt apakšprojekta publicitātes prasību izpildi.
11.pants. Ministru kabineta kompetence
Lai nodrošinātu sadarbības programmas vadību, Ministru kabinets nosaka:
1) sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību;
2) apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
3) Stipendiju fonda iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesniegumu vērtēšanas kritērijus.
Lai nodrošinātu sadarbības programmas vadību, Ministru kabinets nosaka:
1) sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību;
2) apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
3) Stipendiju fonda iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesniegumu vērtēšanas kritērijus.
12.pants. Līguma noslēgšana
(1) Ja Šveices kompetentās iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz projekta līgumu ar Šveices Konfederācijas padomi par katra individuālā projekta vai programmas īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un starpniekinstitūciju — par katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas īstenošanas nodrošināšanai tas nepieciešams, papildus tiek piesaistīta viena vai vairākas līgumslēdzējpuses.
(2) Pēc projekta līguma parakstīšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz ar individuālā projekta īstenotāju vai starpniekinstitūciju īstenošanas līgumu par individuālā projekta vai programmas īstenošanu. Grantu shēmas gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra īstenošanas līgumu slēdz ar starpniekinstitūciju.
(3) Slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu, kā līgumslēdzējpusi var pieaicināt arī tiešās pārvaldes iestādi, ar kuras starpniecību īsteno institucionālo padotību attiecībā uz to tiešās pārvaldes iestādi, kas ir individuālā projekta īstenotājs vai starpniekinstitūcija.
(4) Ja starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu, starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja apakšprojekta iesniedzējs ir fiziskā persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu.
(1) Ja Šveices kompetentās iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz projekta līgumu ar Šveices Konfederācijas padomi par katra individuālā projekta vai programmas īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un starpniekinstitūciju — par katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas īstenošanas nodrošināšanai tas nepieciešams, papildus tiek piesaistīta viena vai vairākas līgumslēdzējpuses.
(2) Pēc projekta līguma parakstīšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz ar individuālā projekta īstenotāju vai starpniekinstitūciju īstenošanas līgumu par individuālā projekta vai programmas īstenošanu. Grantu shēmas gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra īstenošanas līgumu slēdz ar starpniekinstitūciju.
(3) Slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu, kā līgumslēdzējpusi var pieaicināt arī tiešās pārvaldes iestādi, ar kuras starpniecību īsteno institucionālo padotību attiecībā uz to tiešās pārvaldes iestādi, kas ir individuālā projekta īstenotājs vai starpniekinstitūcija.
(4) Ja starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu, starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja apakšprojekta iesniedzējs ir fiziskā persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu.
III nodaļa. Lēmumi un to pārsūdzēšana
13.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumi
(1) Starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par grantu shēmas ietvaros iesniegta apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(2) Ja apakšprojekta īstenotājam ir izmaksāts piešķirtais sadarbības programmas līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai apakšprojekta īstenošanas līguma noteikumiem, starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.
(1) Starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par grantu shēmas ietvaros iesniegta apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(2) Ja apakšprojekta īstenotājam ir izmaksāts piešķirtais sadarbības programmas līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai apakšprojekta īstenošanas līguma noteikumiem, starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.
14.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumu veidi
(1) Starpniekinstitūcija atbilstoši apakšprojekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.
(2) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona, starpniekinstitūcijas lēmums ir administratīvais akts.
(3) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, starpniekinstitūcijas lēmums ir pārvaldes lēmums.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:
1) starpniekinstitūcijas nosaukums un adrese;
2) adresāts — apakšprojekta iesniedzējs;
3) faktu konstatējums;
4) pārvaldes lēmuma pamatojums;
5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums;
6) lēmums par tiesību piešķiršanu vai atteikšanu.
(1) Starpniekinstitūcija atbilstoši apakšprojekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.
(2) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona, starpniekinstitūcijas lēmums ir administratīvais akts.
(3) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, starpniekinstitūcijas lēmums ir pārvaldes lēmums.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:
1) starpniekinstitūcijas nosaukums un adrese;
2) adresāts — apakšprojekta iesniedzējs;
3) faktu konstatējums;
4) pārvaldes lēmuma pamatojums;
5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums;
6) lēmums par tiesību piešķiršanu vai atteikšanu.
15.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš
Starpniekinstitūcija lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc apakšprojekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.
Starpniekinstitūcija lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc apakšprojekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.
16.pants. Lēmumu pārsūdzēšana
Šā likuma 13.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Šā likuma 13.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
IV nodaļa. Īpašās atbalsta formas
17.pants. Īpašo atbalsta formu veidi
Īpašās atbalsta formas ir to veidu projekti, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas ir šādas:
1) Tehniskās palīdzības fonds;
2) Projektu sagatavošanas fonds;
3) Stipendiju fonds.
Īpašās atbalsta formas ir to veidu projekti, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas ir šādas:
1) Tehniskās palīdzības fonds;
2) Projektu sagatavošanas fonds;
3) Stipendiju fonds.
18.pants. Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds
(1) Vadošā iestāde nodrošina Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā ar savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas padomes pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs.
(2) Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Tehniskās palīdzības fonda finansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā panta pirmajā daļā minētais līgums. Projektu sagatavošanas fonda finansējuma saņēmēji var būt individuālā projekta iesniedzējs un starpniekinstitūcija, ja Šveices kompetentās iestādes atbalsta finansējuma piešķiršanu tiem Projektu sagatavošanas fonda ietvaros.
(1) Vadošā iestāde nodrošina Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā ar savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas padomes pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs.
(2) Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Tehniskās palīdzības fonda finansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā panta pirmajā daļā minētais līgums. Projektu sagatavošanas fonda finansējuma saņēmēji var būt individuālā projekta iesniedzējs un starpniekinstitūcija, ja Šveices kompetentās iestādes atbalsta finansējuma piešķiršanu tiem Projektu sagatavošanas fonda ietvaros.
19.pants. Stipendiju fonds
(1) Stipendiju fonda aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda koordinējošo iestādi nosaka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nolikumā.
(2) Vadošā iestāde, lai nodrošinātu Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu, slēdz savstarpēju līgumu ar Šveices kompetento iestādi, ja nepieciešams, piesaistot papildu līgumslēdzējpuses. Pēc minētā līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kā arī Stipendiju fonda koordinējošā iestāde un par to augstāka iestāde vienojas par Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu.
(3) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu. Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.
(4) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja tā adresāts ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(5) Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes pieņem galīgo lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.
(6) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu par finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā panta otrās daļas pirmajā teikumā minētais līgums un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
(1) Stipendiju fonda aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda koordinējošo iestādi nosaka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nolikumā.
(2) Vadošā iestāde, lai nodrošinātu Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu, slēdz savstarpēju līgumu ar Šveices kompetento iestādi, ja nepieciešams, piesaistot papildu līgumslēdzējpuses. Pēc minētā līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kā arī Stipendiju fonda koordinējošā iestāde un par to augstāka iestāde vienojas par Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu.
(3) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu. Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.
(4) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja tā adresāts ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(5) Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes pieņem galīgo lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.
(6) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu par finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā panta otrās daļas pirmajā teikumā minētais līgums un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
V nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto finansējumu
20.pants. Strīdu risināšanas kārtība
Strīdus par piešķirto sadarbības programmas finansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Strīdus par piešķirto sadarbības programmas finansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
21.pants. Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu
Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja tā saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, taču tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai līguma noteikumiem, un pret finansējuma saņēmēju var vērst piespiedu izpildi.
Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja tā saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, taču tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai līguma noteikumiem, un pret finansējuma saņēmēju var vērst piespiedu izpildi.
22.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā
(1) Ja šā likuma 21.pantā noteiktā finansējuma atgūšanas kārtība nav piemērojama vai tās piemērošana nav lietderīga, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka piešķirtā finansējuma atgūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā risināms strīds par piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.
(1) Ja šā likuma 21.pantā noteiktā finansējuma atgūšanas kārtība nav piemērojama vai tās piemērošana nav lietderīga, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka piešķirtā finansējuma atgūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā risināms strīds par piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.
23.pants. Valsts nodeva par vēršanos tiesā
Starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.
Starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.
VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi
24.pants. Apakšprojekta iesnieguma precizēšana
(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma precizēšana ir aizliegta, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2) Ja apakšprojekta iesniegums vai Stipendiju fonda iesniegums neatbilst atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai attiecīgā iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas precizē attiecīgo iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.
(3) Apakšprojekta iesniedzēja vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta otrajā daļā minētās darbības.
(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma precizēšana ir aizliegta, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2) Ja apakšprojekta iesniegums vai Stipendiju fonda iesniegums neatbilst atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai attiecīgā iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas precizē attiecīgo iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.
(3) Apakšprojekta iesniedzēja vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta otrajā daļā minētās darbības.
25.pants. Tiesības iepazīties ar lietu
(1) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar sava iesnieguma lietu, izņemot vērtēšanas materiālus.
(2) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar sava apakšprojekta vai Stipendiju fonda iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai Stipendiju fonda gadījumā — šā likuma 19.panta trešajā daļā minētais lēmums.
(3) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam, kad tas iepazīstas ar attiecīgā iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu.
(1) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar sava iesnieguma lietu, izņemot vērtēšanas materiālus.
(2) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar sava apakšprojekta vai Stipendiju fonda iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai Stipendiju fonda gadījumā — šā likuma 19.panta trešajā daļā minētais lēmums.
(3) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam, kad tas iepazīstas ar attiecīgā iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu.
26.pants. Informācijas atklātība
(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija un pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.
(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:
1) apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese; fiziskajai personai — vārds un uzvārds) vai Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs;
2) apakšprojekta nosaukums;
3) piešķirtā finansējuma apmērs;
4) apakšprojekta īstenošanas vieta;
5) kopsavilkums par apakšprojekta vai Stipendiju fonda finansēto aktivitāšu ietvaros veicamajiem pasākumiem.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai šā likuma 19.panta piektajā daļā minētais lēmums.
(4) Informācija par personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu, netiek izpausta.
(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija un pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.
(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:
1) apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese; fiziskajai personai — vārds un uzvārds) vai Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs;
2) apakšprojekta nosaukums;
3) piešķirtā finansējuma apmērs;
4) apakšprojekta īstenošanas vieta;
5) kopsavilkums par apakšprojekta vai Stipendiju fonda finansēto aktivitāšu ietvaros veicamajiem pasākumiem.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai šā likuma 19.panta piektajā daļā minētais lēmums.
(4) Informācija par personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu, netiek izpausta.
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam izdod šā likuma 6.panta trešajā daļā, 11.panta 1.punktā un 22.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
2. Ministru kabinets apstiprina starpniekinstitūcijas un Stipendiju fonda koordinējošās iestādes izstrādātos šā likuma 11.panta 2. un 3.punktā minētos atklāta konkursa nolikumus atbilstoši apstiprinātajā grantu shēmā vai Stipendiju fondā noteiktajiem atklāto konkursu izsludināšanas termiņiem.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 23.oktobrī.
Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 23.oktobrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 7.novembrī