Ministru kabineta noteikumi Nr.898
Rīgā 2008.gada 28.oktobrī (prot. Nr.76 31.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.909 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 6.panta otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.909 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 195.nr.; 2006, 71., 190.nr.; 2007, 205.nr.; 2008, 79.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
“1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti augkopības un lopkopības produktu tirgus intervences pasākumi, lai īstenotu Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām (turpmāk – programma), kā arī izdalei paredzēto pārtikas produktu veidus saskaņā ar Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulu (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (turpmāk – Padomes Regula Nr.1234/2007), un Komisijas 1992.gada 29.oktobra Regulu (EEK) Nr.3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā (turpmāk – Komisijas Regula Nr.3149/1992).”
2. Aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdus “Nr.3730/1987 1.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “Nr.1234/2007 27.pantā”.
3. Papildināt noteikumus ar 8.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
“8.3. lai noteiktu komersantu, kas komplektēs un piegādās tirgū iepirktos pārtikas produktus.”
4. Izteikt 9.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Komersants, kas ražos, iepakos vai piegādās pārtikas produktus (turpmāk – komersants), ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.”
5. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:
“11. Pārtikas un veterinārais dienests izlases kārtībā veic pārtikas produktu kvalitātes kontroli un paraugu laboratorisko izmeklēšanu. Izdevumus, kas saistīti ar pārtikas produktu kontroli un laboratorisko izmeklēšanu, sedz produkta piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību samaksu.”
6. Aizstāt 13.4.apakšpunktā vārdus “neievēro pārtikas produkta piegādes datumu” ar vārdiem “nepiegādā pārtikas produktus”.
7. Papildināt noteikumus ar 13.1 punktu šādā redakcijā:
“13.1 Lauku atbalsta dienests Komisijas Regulas Nr.3149/1992 8.a pantā noteiktajā maksājumā komersantam iekļauj arī pievienotās vērtības nodokli.”
8. Aizstāt 14.punktā skaitļus “Nr.3730/1987” ar skaitļiem “Nr.1234/2007”.
9. Svītrot 15. un 16.punktu.
10. Izteikt 16.1 un 16.2 punktu šādā redakcijā:
“16.1 Īstenojot 2008.gada programmu, paredzēts izmantot miežu vai kviešu graudus, kurus pārstrādā putraimos. Vienai personai paredzēts viens kilograms putraimu reizi divos mēnešos. Īstenojot 2009.gada programmu, pārtikas komplekti tiek dalīti 12 reizes gadā, un vienai personai vienā izdales reizē paredzēti šādi pārtikas produkti:
16.1 1. auzu pārslas – 0,5 kg;
16.1 2. četrgraudu pārslas – 0,5 kg;
16.1 3. makaroni – 1 kg;
16.1 4. pankūku milti – 0,4 kg;
16.1 5. vājpiena pulveris – 0,4 kg.
16.2 Miežu vai kviešu putraimi, auzu pārslas, četrgraudu pārslas, makaroni, pankūku milti un vājpiena pulveris atbilst šo noteikumu pielikumā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.”
11. Izteikt pielikumu šādā redakcijā:
“Pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 29.novembra noteikumiem Nr.909
Programmas īstenošanai paredzēto pārtikas produktu ražošanas un kvalitātes kritēriji
I. Putraimu ražošanas un kvalitātes kritēriji
1. Putraimu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:
1.1. putraimu ražošanā izmanto miežus vai kviešus;
1.2. putraimu ražošanā izmantotā labība atbilst Komisijas 2001.gada 8.marta Regulas (EK) Nr.466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos, 1.pielikuma 2.daļas 2.1.apakšpunktā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām.
2. Putraimu ražošanas procesa kritērijs – putraimi tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un tehnoloģisko instrukciju.
3. Miežu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Raksturojums vai norma |
3.1. |
Krāsa |
balta ar dzeltenīgu, dažreiz zaļganu nokrāsu |
3.2. |
Garša |
raksturīga normāliem miežu putraimiem, bez piegaršas, nav skāba vai rūgta |
3.3. |
Smarža |
raksturīga normāliem miežu putraimiem, bez sasmakuma, pelējuma un citām blakus smaržām |
3.4. |
Mitrums |
ne lielāks kā 13,0–13,5 % |
3.5. |
Kvalitatīvs kodols |
ne mazāk kā 99,0 % |
3.6. |
Atkritumu piemaisījumi |
ne vairāk kā 0,3 % |
3.7. |
Miltveida piemaisījumi |
ne vairāk kā 0,8 % |
3.8. |
Nenolobītie graudi |
ne vairāk kā 2,0 % |
3.9. |
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
3.10. |
Metālmagnētiskie piemaisījumi |
ne vairāk kā 3,0 mg/kg |
3.11. |
Veseli graudi |
ne vairāk kā 1,0 % |
4. Kviešu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Raksturojums vai norma |
4.1. |
Krāsa |
dzeltena |
4.2. |
Garša |
raksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez piegaršas, nav skāba vai rūgta |
4.3. |
Smarža |
raksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez sasmakuma, pelējuma un citām blakus smaržām |
4.4. |
Mitrums |
ne lielāks kā 13,5 % |
4.5. |
Kvalitatīvs kodols |
ne mazāk kā 99,2 % |
4.6. |
Atkritumu piemaisījumi, tostarp |
ne vairāk kā 0,3 % |
minerālie piemaisījumi |
ne vairāk kā 0,05 % |
|
4.7. |
Bojātie kodoli |
ne vairāk kā 0,2 % |
4.8. |
Apstrādāti rudzu un miežu graudi |
ne vairāk kā 2,0 % |
4.9. |
Miltveida piemaisījumi |
ne vairāk kā 0,5 % |
4.10. |
Metālmagnētiskie piemaisījumi |
ne vairāk kā 3,0 mg/kg |
4.11. |
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
II. Auzu pārslu kvalitātes kritēriji
5. Auzu pārslu kvalitātes kritēriji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Raksturojums vai norma |
5.1. |
Smarža un garša |
raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršām |
5.2. |
Mitrums |
ne vairāk kā 12,5 % |
5.3. |
Skābums grādos |
ne vairāk kā 5,0 |
5.4. |
Atkritumu piemaisījumi |
ne vairāk kā 0,08 % |
5.5. |
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
III. Četrgraudu pārslu kvalitātes kritēriji
6. Četrgraudu pārslu kvalitātes kritēriji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Raksturojums vai norma |
6.1. |
Smarža un garša |
raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršām |
6.2. |
Mitrums |
ne vairāk kā 14,0 % |
6.3. |
Skābums grādos |
ne vairāk kā 5,0 |
6.4. |
Atkritumu piemaisījumi |
ne vairāk kā 0,08 % |
6.5. |
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
IV. Makaronu ražošanas un kvalitātes kritēriji
7. Makaronu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:
7.1. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Komisijas 2006.gada 19.decembra Regulas (EK) Nr.1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2.sadaļā noteiktajai mikotoksīnu maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai;
7.2. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Komisijas 2001.gada 8.marta Regulas (EK) Nr.466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos, 1.pielikuma 2.daļas 2.1.apakšpunktā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām;
7.3. citas ražošanā izmantotās sastāvdaļas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasībām.
8. Makaronu ražošanas procesa kritērijs – makaroni tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un ražotāja apstiprināto receptūru un tehnoloģisko instrukciju.
9. Makaronu izstrādājumu, kas izgatavoti no kviešu miltiem, organoleptiskie rādītāji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Raksturojums |
9.1. |
Krāsa |
atbilstoša miltu šķirai un citām pievienotajām izejvielām, bez neizmīcītu miltu paliekām |
9.2. |
Virsma |
gluda, var būt nedaudz raupja |
9.3. |
Lūzuma vieta |
stiklveida |
9.4. |
Forma |
raksturīga izstrādājuma veidam |
9.5. |
Garša |
raksturīga izstrādājumam, bez blakus piegaršas |
9.6. |
Smarža |
raksturīga izstrādājumam, bez blakus smaržām |
9.7. |
Stāvoklis pēc izvārīšanas |
nesalipuši |
10. Makaronu izstrādājumu fizikāli ķīmiskie rādītāji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Norma |
10.1. |
Mitrums |
ne lielāks kā 13 % |
10.2. |
Skābums |
ne lielāks kā 4 grādi |
10.3. |
Pelni, nešķīstoši 10 % HCl |
ne vairāk kā 0,2 % |
10.4. |
Sausnes daudzums, kas pārgājis ūdenī vārīšanas procesā |
ne vairāk kā 9 % |
10.5. |
Metālmagnētiskie piemaisījumi |
ne vairāk kā 3 mg/kg |
10.6. |
Kaitēkļu klātbūtne |
nav pieļaujama |
V. Pankūku miltu kvalitātes kritēriji
11. Pankūku miltu kvalitātes kritēriji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Raksturojums vai norma |
11.1. |
Smarža un garša |
raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršas |
11.2. |
Konsistence |
birstoša, viendabīga, bez kunkuļiem |
11.3. |
Mitrums |
ne vairāk kā 13,0 % |
11.4. |
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
VI. Vājpiena pulvera kvalitātes kritēriji
12. Vājpiena pulvera kvalitātes kritēriji ir šādi:
Nr. |
Rādītāja nosaukums |
Raksturojums vai norma |
12.1. |
Smarža un garša |
raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršas |
12.2. |
Maksimālais ūdens saturs |
4,0 % |
12.3. |
Tauku saturs |
maksimāli 1,5 % |
12.4. |
Minimālais olbaltumvielu saturs |
32,0 % |
12.5. |
Minimālais laktozes saturs |
50,0 % |
12.6. |
Maksimālais skābums |
20o t |
12.7. |
Maksimālais šķīdības indekss |
0,2 cm2” |
Ministru prezidents I.Godmanis
Zemkopības ministrs M.Roze
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 8.novembri.