Latvijas Republikas tieslietu sistēma. Hronika (1990–2008)

Tagadējais Latvijas tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (no 07.11.2006.) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Šodien, 7.novembrī, Latvijas Republikas 90.gadadienas priekšvakarā, savu 90.gadadienu atzīmē arī Latvijas tieslietu sistēma

1990.gada 4.maijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu balsoja divi vēlākie tieslietu ministri: Romāns Apsītis un Valdis Birkavs. Par deklarācijas pieņemšanu balsoja arī Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti juristi: Oļegs Batarevskis, Juris Bojārs, Aivars Endziņš, Andris Grūtups, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Jānis Lagzdiņš, Pēteris Lazda, Andris Līgotnis, Ruta Marjaša, Linards Muciņš, Andris Plotnieks, Andris Teikmanis.

1990.gada 4.maijā līdz ar deklarācijas pieņemšanu Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS vadītājam Mihailam Gorbačovam, kurā bija teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Pēc deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināšanas PSRS funkcionāri kategoriski noliedza arī jebkādas Latvijas suverēnas tiesības prokuratūras pārveidošanā un tās amatpersonu izvēlē. Vēl arvien valstī pastāvošā Latvijas PSR prokuratūra, kas pakļāvās tikai PSRS ģenerālprokuroram, konsekventi darbojās pret Latvijas neatkarību.

1990.gada 11.maijā tika izveidota Latvijas Republikas Ministru padome un Latvijas Republikas Tieslietu ministrija.

1990.gada 5.jūnijā Augstākā padome par tieslietu ministru iecēla iepriekšējo ministrijas vadītāju Viktoru Skudru. Līdz ar to viņš kļūst par Padomju Latvijas pēdējo un atjaunotās Latvijas pirmo tieslietu ministru.

1990.gadā sāka iznākt Tieslietu ministrijas vēstnesis “Temīda”.

1990.gada 26.septembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā” un tika izveidota Latvijas Republikas prokuratūra. Padomju prokuratūras un pārsvarā nelatviskās milicijas tandēms varēja nopietni apdraudēt neatkarības atjaunošanas procesus, tāpēc savas valsts prokuratūras radīšana bija viens no galvenajiem uzdevumiem nacionālās tiesu sistēmas izveidē.

1990.gada 26.septembrī par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru tika iecelts Jānis Skrastiņš, uzdodot viņam izveidot prokuratūru un nodrošināt tās darbību atbilstoši likuma prasībām.

1990.gada 20.novembrī stājās spēkā likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Tas nosaka, ka Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.

1991.gada 21.augustā Augstākā padome pieņēma Latvijas Republikas konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Likums noteica, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme.

Pēc 1991.gada 19.–21.augusta puča sākās tiesību reformu posms, kura galvenais uzdevums bija izveidot neatkarīgas tiesiskas valsts pamatus, pakāpeniski nomainot padomju tiesību sistēmu un gatavojoties Satversmes darbības atjaunošanai pilnā apjomā.

1991.gada 26.novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas Patentu valdes atjaunošanu”.

1992.gada janvārī Augstākā padome pieņēma lēmumu atjaunot Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma spēku. Tas noteica arī nepieciešamību atjaunot zemesgrāmatas, tāpēc tika atjaunots 1937.gada Zemesgrāmatu likuma spēks, pēc tam arī 1938.gada Vekseļu un Čeku likuma spēks. Šie likumi sāka darboties pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma un ar terminoloģiskiem precizējumiem un labojumiem kalpo vēl šodien.

1992.gadā Tieslietu ministrijā bija Nacionālo jautājumu departaments, Migrācijas lietu departaments un Reliģisko lietu departaments.

1992.gada 2.martā darbu sāka atjaunotā Patentu valde. Tikai divas dienas vēlāk, 4.februārī, tika iesniegts pirmais patenta pieteikums izgudrojuma aizsardzībai no nacionālā pieteicēja, bet 12.februārī tika iesniegts pirmais preču zīmes reģistrācijas pieteikums.

1992.gada 15.decembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par tiesu varu”, kas uzskatāms par tiesisko pamatu visām pārmaiņām. Likums Latvijas tiesu vēsturē pirmo reizi nostiprināja svarīgu principu – līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Atbilstoši Rietumeiropas tiesu modeļiem likums atjaunoja trīspakāpju tiesu sistēmu – rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, Augstāko tiesu.

1992.gada 15.decembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par Valsts zemes dienestu”. Valsts zemes dienests tika veidots, apvienojot Lauksaimniecības ministrijas Valsts zemes ierīcības departamentu, Aizsardzības ministrijas Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamentu, vairākus ar šo nozari saistītus uzņēmumus, kā arī pašvaldību zemes ierīcības dienestus.

1993.gadā par tieslietu ministru kļuva pašreizējais Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits.

1993.gada 2.februārī Ministru padome pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu “Latvijas Vēstnesis”, kurš nodrošinātu Latvijas Republikas likumu, lēmumu un citu normatīvo aktu, kā arī to skaidrojumu publicēšanu.

1993.gada 25.februārī iznāca laikraksta “Latvijas Vēstnesis” pirmais numurs.

1993.gada 21.maijā stājās spēkā Latvijas Republikas Advokatūras likums, kurš nosaka, ka advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

1993.gada 3.augustā stājās spēkā likums “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”. Saskaņā ar to toreizējā Tieslietu ministrija tiek likvidēta un tās funkcijas nodotas atjaunotajai LR Tieslietu ministrijai.

1993.gada 1.septembrī stājās spēkā Notariāta likums, kas nosaka, ka notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem, kas ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus.

1993.gada oktobrī Tieslietu ministrijas pārraudzībā nonāca Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un Valsts zemes dienests.

1994.gadā tika izveidota Naturalizācijas pārvalde, kas pēc diviem gadiem nonāca Tieslietu ministrijas padotībā.

1994.gada 30.marts tiek uzskatīts par Rīgas apgabaltiesas darbības atjaunošanas dienu. Šajā dienā Saeima apstiprināja jaunu apgabaltiesas priekšsēdētāju – Jāni Muižnieku. Pilnvērtīgu darbu tiesa sāka 1995.gada 31.martā ar 11 tiesnešiem.

1994.gada jūnijā par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju tika iecelts Andris Guļāns, kurš Augstāko tiesu vadīja līdz pat 2008.gada jūnijam.

1994.gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, paredzot izveidot neatkarīgu Satversmes tiesu, kuras darbību regulētu Satversmes tiesas likums.

1994.gada 1.jūnijā stājās spēkā jaunais Prokuratūras likums.

1994.gadā par tieslietu ministru kļuva Romāns Apsītis (tagad – LR tiesībsargs).

90.gadu otrajā pusē Latvijas tiesību sistēma savā attīstības virzienā ieņēma kursu uz Eiropas Savienību.

1995.gadā par tieslietu ministru kļuva Dzintars Rasnačs.

1995.gada 20.aprīlī stājās spēkā Latvijas Republikas Patentu likums.

1995.gada 12.jūnijā Latvija un Eiropas Savienība parakstīja Asociācijas līgumu, kas paredzēja: lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai ir jāpielīdzina savas tiesības Eiropas Savienības tiesībām.

1995.gada jūnijā tika ievēlēts pirmais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis no Latvijas – Egils Levits.

1995.gada 3.oktobrī Augstākās tiesas plēnums ar lēmumu “Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu izveidošanu” radīja Augstākās tiesas pašreizējo struktūru – apstiprināja Civillietu un Krimināllietu tiesu palātu, kā arī Senāta Civillietu un Krimināllietu departamentu tiesnešu sastāvu un priekšsēdētājus.

1995.gadā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika aizsākta regulārā tematiskā lappuse “Jurista Vārds”, kas nu jau ir izaugusi par autonomu tiesiskās domas un prakses žurnālu.

1996.gadā Latvija faktiski iesāka savu normatīvo aktu formālās salīdzināšanas procesu ar Eiropas Savienības normatīvo bāzi.

1996.gadā tika pieņemts Satversmes tiesas likums, kas paredzēja, ka Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

1996.gada 9.decembrī Satversmes tiesa sāka darbu. Par tās priekšsēdētāju kļuva Aivars Endziņš.

1996.gadā Tieslietu ministrijas pārraudzībā nonāca Uzņēmumu reģistrs. Tas dibināts jau 1990.gada decembrī, tomēr par juridisku iestādi tas kļuva tikai pēc sešiem gadiem.

1997.gada 12.februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valsts akciju sabiedrības “Tiesu namu aģentūra” (TNA) dibināšanu. 100% aģentūras akciju pieder valstij. Akciju turētājs ir Tieslietu ministrija. TNA galvenais uzdevums ir atbilstoši valsts interesēm pārvaldīt un efektīvi apsaimniekot Tieslietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu.

1998.gadā tika izstrādāts un pieņemts jauns Tieslietu ministrijas nolikums.

1998.gadā Saeima pieņēma jauno Civilprocesa likumu, kas stājās spēkā nākamā gada 1.martā. Tas nomainīja 1963.gada Civilprocesa kodeksu.

1998.gadā par tieslietu ministri kļuva Ingrīda Labucka.

1998.gadā spēkā stājās arī likums “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kas paredz, ka attaisnota persona var vērsties Tieslietu ministrijā un lūgt izmaksāt kompensāciju gadījumos, ja krimināllieta izbeigta personu reabilitējošu apstākļu dēļ vai, piemēram, ja administratīvais arests atzīts par nelikumīgu un administratīvā lietvedība ir izbeigta.

1998.gadā tika iecelts pirmais Tieslietu ministrijas atašejs Briselē Ēriks Flaumanis, kurš aizstāvēja Latvijas intereses Eiropas Savienības institūcijās un veicināja tieslietu sistēmas tuvināšanos Eiropas Savienības standartiem.

1998.gada decembrī, Senāta 80.gadskārtā, tika izveidots Augstākās tiesas muzejs. Muzeja veidošanā lielu ieguldījumu devis senatora Augusta Lēbera dēls Dītrihs Andrejs Lēbers. Pats senators padomju okupācijas gados emigrējis uz Vāciju, kur miris 1948.gada 14.februārī.

1999.gada 1.aprīlī spēkā stājās jauns Krimināllikums. Tas aizstāja 1961.gada Latvijas PSR Kriminālkodeksu. Līdz ar jauno likumu procesuālajā likumdošanā iestrādāja normas, kas tiesas procesā ieviesa sacīkstes principu un tiesāšanas funkcijas atdalīja no apsūdzības.

1999.gadā par tieslietu ministru kļuva Valdis Birkavs.

1999.gadā tika pabeigta datorizācija visās apgabaltiesās un 10 rajonu tiesās. Valsts investīciju projekta “Latvijas tiesu vienotā informācijas apstrādes sistēma” laikā tika sagatavota eksperimentālā programma, kas bija par pamatu tālākai tiesu informatīvās sistēmas ieviešanai. Tāpat tika pabeigta vienotās datorizētās zemesgrāmatas eksperimentālās programmas ieviešana un uzsākta informatīvās sistēmas izstrādāšana.

1999.gadā tika sagatavots un iesniegts izskatīšanai valdībā likumprojekts par zvērinātiem tiesu izpildītājiem un atbilstoši grozījumi Civillikumā, kas paredzēja tiesu izpildītāju institūcijas reformu un tiesu spriedumu izpildes efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Pirms tam tiesu izpildītāji bija Tieslietu ministrijas pakļautībā, bet pēc reformas šī profesija pievienojās brīvo juridisko profesiju saimei.

2000.gadā par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Saeima iecēla Jāni Maizīti, kurš amatā ir arī šobrīd.

2000.gada 1.janvārī Tieslietu ministrija savā pārraudzībā pārņēma Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

2000.gadā, reorganizējot Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamentu, tika izveidota Reliģisko lietu pārvalde.

2000.gada 1.septembrī stājās spēkā Valsts valodas likums, kura mērķi ir nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā; mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas, kā arī latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.

2001.gada 1.janvārī saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu savu darbību ministrijas pārraudzībā sāka Datu valsts inspekcija, kuras galvenais uzdevums ir veikt personas datu aizsardzības uzraudzību.

2001.gadā darbu sāka jaunizveidotā Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatas sistēma. Datorizētā sistēma pašlaik nodrošina tiesību reģistrāciju tieši centrālajā datubāzē un datu publisku pieejamību.

2001.gada 25.oktobrī Saeima pieņēma Administratīvā procesa likumu, kura mērķis ir veicināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipus, it sevišķi cilvēktiesību ievērošanu tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu – no otras.

2001.gadā darbību sāka vortāls www.likumi.lv, kas iedzīvotājiem nodrošinātu brīvu un ērtu pieeju vispārsaistošajiem tiesību aktiem.

2001.gadā Tieslietu ministrija sāka darbu pie Tiesu administrācijas koncepcijas izstrādes. Tika paredzēts izveidot jaunu institūciju, kas būtu atbildīga par tiesu sistēmas darbības nodrošināšanu, līdz ar to novēršot esošo funkciju sadrumstalotību.

2002.gadā par tieslietu ministri atkal kļuva Ingrīda Labucka.

2002.gada sākumā Tieslietu ministrijas padotībā tika izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”, kuras uzdevums ir īstenot valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargāt darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īstenot valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos.

2002.gadā tika atklāts jauns mūsdienu prasībām atbilstošs Tiesu nams Rīgā, Abrenes ielā 3, kur atrodas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija.

2002.gadā, lai mazinātu sabiedrības neapmierinātību ar tiesu darbu, Tieslietu ministrija sāka izstrādāt koncepciju par bezmaksas konsultāciju sniegšanu sociāli mazaizsargātām personām. Tieslietu ministrijā tika izveidota Juridiskās palīdzības nodaļa.

2002.gadā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu sabiedrības informēšanu, Tieslietu ministrija izveidoja jaunu ministrijas mājaslapu internetā.

2002.gada beigās tieslietu ministra izveidotā komisija atestēja strādājošos Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un eksaminēja tās personas, kas vēlējās kļūt par zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Tiesu izpildītāji vairs nebija Tieslietu ministrijas darbinieki, bet gan brīvas juridiskas profesijas pārstāvji. Visa Latvijas teritorija tika sadalīta 145 iecirkņos, un gandrīz visos īsi pēc likuma stāšanās spēkā sāka strādāt pa vienam tiesu izpildītājam.

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums par zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Līdz ar to tika pabeigtas 1998.gadā sāktās tiesu izpildītāju institūta reformas, kuru mērķis bija nodrošināt zvērinātu tiesu izpildītāju efektīvu darbību, tiesu un citu institūciju nolēmumu ātrāku un kvalitatīvāku izpildi.

2003.gada 7.februārī Satversmes tiesas tiesnese Anita Ušacka kļuva par pirmo pārstāvi no Latvijas, kas ievēlēta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi. 2006.gada janvārī viņa šajā amatā tika iecelta atkārtoti.

2003.gadā Tieslietu ministrijas padotībā darbu sāka Valsts probācijas dienests. Tas tika izveidots, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

2004.gada 1.februārī spēkā stājās Administratīvā procesa likums un darbu sāka Administratīvā rajona un Administratīvā apgabaltiesa, kā arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments.

2004.gada martā par tieslietu ministri kļuva Vineta Muižniece.

2004.gada 1.aprīlī savu darbu sāka Tiesu administrācija.

2004.gada maijā Egils Levits kļuva par pirmo Latvijas pārstāvi, kurš ievēlēts par Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi, savukārt Ingrīda Labucka – par pirmo Latvijas pārstāvi, kas ievēlēta Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneša amatā.

2004.gadā VSIA “Latvijas Vēstnesis” pirmais no Latvijas masu medijiem saņēma “Bureau Veritas Quality” izsniegto kvalitātes vadības sertifikātu.

2004.gada oktobrī Tieslietu ministrijas pārraudzībā nonāca Satversmes aizsardzības birojs.

2004.gada 10.novembrī Ministru kabinets par pirmo Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā iecēla Esmeraldu Balodi.

2004.gada 18.novembrī stājās spēkā Dizainparaugu likums, kurš regulē tiesiskās attiecības dizainparaugu reģistrācijas, izmantošanas un aizsardzības jomā.

2004.gada 2.decembrī par tieslietu ministri kļuva Solvita Āboltiņa.

2005.gada janvārī tika apvienota Patentu valde un Patentu tehniskā bibliotēka. Iestādes apvienoja, īstenojot Tieslietu ministrijas izstrādāto plānu par abu institūciju darba un līdzekļu izlietojuma optimizāciju.

2005.gada 1.oktobrī Latvijas PSR 1961.gada Kriminālprocesa kodeksu aizstāja jauns Kriminālprocesa likums. Ilgi tapis un nozīmīgs, tas ir apjomīgākais atjaunotajā Latvijā no jauna radītais likums, un tā pieņemšana bija viens svarīgākajiem soļiem Latvijas tiesu efektivitātes veicināšanai.

2005.gada 8.novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” dibināšanu. Uzņēmuma 100% kapitāla daļas pieder valstij, kapitāla daļu turētājs ir Tieslietu ministrija. VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” ir Valsts zemes dienesta reorganizācijā izveidots uzņēmums, lai, īstenojot zemes ierīcības un mērniecības funkcijas, sniegtu mērniecības pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām visā Latvijas teritorijā un nodrošinātu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi zemes reformas darbu ietvaros.

2006.gada 1.janvārī darbu sāka Juridiskās palīdzības administrācija. Administrācija kā atsevišķa iestāde tika izveidota, lai lemtu jautājumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu cietušajiem administratīvajās lietās, civillietās un krimināllietās, izmaksātu juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus un valsts kompensācijas cietušajiem, piedzītu likumā noteiktajos gadījumos valsts budžeta līdzekļus, kas piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai un valsts kompensāciju cietušajiem izmaksāšanai.

2006.gada aprīlī par tieslietu ministru kļuva Guntars Grīnvalds.

2006.gada 7.novembrī par tieslietu ministru kļuva Gaidis Bērziņš.

2007.gada 31.janvārī par Satversmes tiesas priekšsēdētāju kļuva Gunārs Kūtris.

2007.gada 1.martā stājās spēkā jaunais Patentu likums, kura mērķis ir veicināt izgudrotāju darbību un valsts rūpniecisko attīstību, nodrošinot izgudrotāja un patenta īpašnieka tiesību aizsardzību.

2007.gada 1.jūlijā stājās spēkā Tiesu ekspertu likums, kurš reglamentē tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.

2007.gada 19.decembrī atklāja jauno Administratīvās apgabaltiesas ēku Rīgā, Jēzus baznīcas ielā 6. Tā ir pirmā ēka, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzcelta tieši tiesas vajadzībām.

2008.gada 1.janvārī stājās spēkā jauns Maksātnespējas likums, kura mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

2008.gada 5.jūnijā Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja Ivaru Bičkoviču.

Juris Pavlovičs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta asistents

Avots: Tieslietu ministrija

Tieslietu ministri pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas  

Pēteris Juraševskis (19.11.1918.–14.03.1919.; 03.03.1925.–23.12.1925.); Edvins Magnuss (14.07.1919.–08.12.1919.; 24.01.1928.–30.11.1928.); Kārlis Pauļuks (09.12.1919.–11.06.1920.); Rūdolfs Benuss (12.06.1920.–18.06.1921.); Vilis Holcmanis (19.06.1921.–26.01.1924.); Voldemārs Zāmuēls (27.01.1924.–09.04.1924.); Jūlijs Arājs (10.04.1924.–18.12.1924.); Ansis Petrevics (26.01.1926.–06.05.1926.);

Erasts Bite (07.05.1926.–26.10.1927.); Juris Pabērzs (27.10.1927.–14.11.1927.; 19.12.1929.–05.12.1931.); Baldvins Disterlo (01.12.1928.–23.01.1929.); Bernhards Bērents (24.01.1929.–27.11.1929.); Atis Ķeniņš (06.12.1931.–23.03.1933.); Antons Ozols (24.03.1933.–16.03.1934.); Hermanis Apsītis (18.05.1934.–20.06.1940.) Attēli no R.Treija grāmatas “Latvijas valsts un tās vīri”

Tieslietu ministri pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas

(augšējā rindā no kreisās) Viktors Skudra (05.06.1990.–18.05.1993.); Egils Levits (03.08.1993.–19.09.1994.); Romāns Apsītis (19.09.1994.–21.12.1995.); Dzintars Rasnačs (21.12.1995.–26.11.1998.); Ingrīda Labucka (26.11.1998.–16.07.1999.; 05.05.2000.–07.11.2002.); (apakšējā rindā no kreisās) Valdis Birkavs (16.07.1999.–05.05.2000.); Aivars Aksenoks (07.11.2002.–09.03.2004.); Vineta Muižniece (09.03.2004.–02.12.2004.); Solvita Āboltiņa (02.12.2004.–07.04.2006.); Guntars Grīnvalds (08.04.2006.–07.11.2006.) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”; Māris Kaparkalējs, “LV”; A.F.I.