Par vietējo vērtspapīru tirgu

Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) priekšsēdētājs Viktors Gustsons trešdien, 23. februārī, preses konferencē informēja, ka pavisam 2000.gada 31. janvārī vērtspapīru portfeļa apjoms Latvijā bija 243 184 833 lati un diezgan lielu īpatsvaru juridisko personu vidū saglabā kontu turētāji, nerezidenti.

Vērojot klientu ieguldījumu dinamiku rezidentu un nerezidentu griezumā, var redzēt, ka rezidentu un nerezidentu attiecība ir stabilizējusies apmēram pusi pret pusi, kaut gan šā gada janvārī ir nedaudz palielinājies nerezidentu īpatsvars, teica V.Gustsons. Tas nozīmē, ka saglabājas uzticība tirgum un pietiekami lieli nerezidentu līdzekļi tiek turēti arī Latvijas bankās.

Investoru skaits visa 1999. gada garumā pamazām, bet būtiski ir palielinājies. Šāda tendence bijusi arī šā gada janvārī, secināja VTK priekšsēdētājs, un kopumā tirgus investoru skaita ziņā palielinās.

Investoru skaita dinamika 1999. un 2000. gadā fizisko, juridisko personu un fondu sadalījumā liecina, ka summāri skaita dinamika ir pieaugusi galvenokārt uz fizisko personu investoru palielināšanās rēķina.

Runājot par vērtspapīru apgrozījumu 2000. gada janvārī, V.Gustsons informēja, ka pavisam apgrozījums bijis 219 miljoni latu. 1999. gada janvārī apgrozījums bijis par 82 procentiem mazāks nekā šā gadā janvārī. Tendence vērtspapīru tirgum attīstīties ir, secināja VTK priekšsēdētājs. Joprojām lielākā tirdzniecība saglabājas ar Latvijas valsts parādzīmēm, kas ir tradicionāla parādība, un janvārī tā sasniedza 109 miljonus latu.

Interesanti šķiet tas, ka tirdzniecībai ar ārvalstu vērtspapīriem kopējā apgrozījuma proporcijā ir tieksme samazināties, un tas nozīmē, ka pašreiz tiek akcentēta uzticība vietējam tirgum un tiem ieguldījumiem, kas saistīti ar latiem. Tas ir ļoti būtisks signāls, teica V.Gustsons.

Vēl VTK priekšsēdētājs informēja, ka šā gada janvārī nav reģistrēta neviena publiskā vērtspapīru emisija un emisiju skaits ir palicis tāds pats kā pagājušajā gadā - 100 emitentu un 132 vērtspapīru emisijas.

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā norisinājās diskusija par vienotā finansu un kapitāla tirgus uzraudzības likumprojektu pirms tā otrā lasījuma. Iesniegti pavisam 144 priekšlikumi, un Saeima to varētu pieņemt pavasarī. Domājams, ka galarezultātā likums būs pieņemams vairumam tirgus dalībnieku, uzskata V.Gustsons.

Ir pieņemts arī Valsts fondēto pensiju likums, taču laiku prasīs tā realizēšana, un vēl ir jāizstrādā apmēram 10 normatīvie akti šā likuma sakarā. Pensijas kopā ar dzīvības apdrošināšanu ir pati sarežģītākā lieta, kas vispār pastāv finansu jomā, skaidroja V.Gustsons. Ir jāizprot tā ķēde, mehānisms, kā tas viss notiks, un šajā sakarībā Jūrmalā februāra beigās un marta sākumā notiks īpašs seminārs visiem dalībniekiem, kuri saistīti ar normatīvo aktu izstrādi un šā likuma reālo nodrošināšanu. Jo, sākot no sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanas caur Valsts ieņēmumu dienestu un naudas tālāko ceļu uz Valsts kasi, uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kā tiks šī nauda fiksēta un sadalīta un kā tā galarezultātā nonāks ieguldījumu tirgū, - tam visam ir jābūt skaidram. Seminārā būs arī Pasaules bankas konsultants, kurš jau līdz šim ir strādājis ar privātajiem pensiju fondiem Latvijā. Šajā sakarā aprīļa sākumā notiks seminārs Ungārijā, kur Latvija uzaicināta ziņot par pensiju likumdošanu. Seminārā viena diena būs veltīta Baltijas valstu pensiju likumdošanai, kas ir ļoti nopietna lieta.

Ja skaram tēmu, vai komercbankas varētu nodarboties ar fondēto pensiju ieguldījumu pārvaldīšanu, tad jāņem vērā Eiropas Savienības direktīvas. Bankām tomēr būtu jāveido atsevišķas ieguldījumu sabiedrības. Tāda prakse, ka Valsts kase nodarbosies ar ieguldījumu pārvaldīšanu, ir bijusi lielākajā daļā valstu - sākotnēji, pārejas periodā, šo līdzekļu pārvaldīšana tomēr tiek uzticēta kādai valsts institūcijai. Līdz brīdim, kamēr tirgus dalībnieki izprot, kā šie ļoti lielie līdzekļi pārvaldāmi. Jo valstij ir lielāka šī drošības garantija, ka līdzekļi tiks ieguldīti drošos vērtspapīros. Tas, ka Valsts kase pati emitē vērtspapīrus, kuros pēc tam iegulda fondēto pensiju līdzekļus, dod ekonomisko efektu ilgtermiņā. Šie fiksētie līdzekļi pieder valstij un tiek pārvaldīti ar īpašas aģentūras palīdzību, bet katrai konkrētai fiziskajai personai, kura šos līdzekļus ir uzticējusi, būs finansiāls ieguvums atbilstoši naudas apjomam, jo valsts šos līdzekļus no katra konkrētā cilvēka būs aizņēmusies. Rezultātā ieguvējs būs katra konkrētā fiziskā persona, jo tā saņems pieauguma procentus. Kad cilvēks būs sasniedzis pensijas vecumu, tad viņa fiksētā naudas summa tiks pārskaitīta vai nu uz apdrošināšanas firmu, vai arī uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Protams, šis ir ļoti komplicēts jautājums. Bet juridiski tieši Valsts kase šīs funkcijas var ļoti strikti nodalīt un arī administrēt, neveidojot interešu konfliktu. Taču tajā brīdī, kad Valsts kase būs absolūti vienādos apstākļos ar ieguldījumu sabiedrībām (pensiju fondiem), kad būs vienāda konkurējošā vide, kad ieguldījumu sabiedrībām būs ļoti kvalitatīva administrējošā sistēma un kvalitatīvi darbības kritēriji, tad pārvaldītāju jomā situācija varētu mainīties. Par šo jautājumu ir ļoti daudz diskutēts, jo tas ir sarežģīts, un arī mūsu finansu tirgus strauji attīstās, iegūstot arvien jaunas nianses, teica V.Gustsons. Paredzams, ka pirmā pilnā darbošanās gada laikā fondētajās pensijās būs fiksēti 18 miljoni latu. Tas ir daudz.

Pašlaik VTK strādā arī pie investoru aizsardzības shēmas izveidošanas. Investoru aizsardzības shēma ir pielīdzināma fizisku personu noguldījumu garantiju fondam. Pašlaik darba grupa ir apspriedusi vairākus konceptuālus jautājumus par aizsardzības shēmas izveidošanas kārtību, bet vēl risināmi daudzi jautājumi par kompensācijas saņemšanas gadījumiem, par šo fondu dalībniekiem u.c.

VTK strādā arī pie Eiropas Komisijas kapitāla pietiekamības direktīvas ieviešanas. Ir izstrādāts noteikumu projekts, kas regulēs investīciju sabiedrību kapitāla apjoma prasības Latvijā licencētajām brokeru akciju sabiedrībām.

Vēl VTK kopā ar Centrālā depozitārija ekspertiem strādā pie noteikumu projekta, kas ļaus publisku emisiju akcionāriem par pilnsapulces jautājumiem balsot neklātienē. Šajā sakarā Saeima 1999. gada 9. decembrī pieņēma grozījumus likumā "Par akciju sabiedrībām", kuri pieļauj šādu neklātienes balsošanu. Taču šis ir ļoti sarežģīts jautājums, jo, lai izstrādātu neklātienes balsošanu regulējošos noteikumus, vispirms jābūt normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu atzīšanu un autentiskumu, par elektroniskās vides drošību, teica V.Gustsons. Šis jautājums ļoti cieši saistīts ar interneta tirdzniecības jautājumiem, kas arī vēl regulējami. Taču Latvija, kā apgalvoja V.Gustsons, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vidū šo jautājumu risināšanā ir tikusi vistālāk.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Vērtspapīru apgrozījums 2000.gada janvārī (latos)

Vērtspapīru kontu turēšana uz 31. janvāri (latos)