Saeimas 2008. gada 30. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 69.laidienā (“LV”, Nr.173, 06.11.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Debatēs [apspriežot likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam” — Red.] vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

< ALIGN="JUSTIFY">A.Slakteris (finanšu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Labdien budžeta pirmā lasījuma dienā!

Vakar finanšu forumā mani uzrunāja kāda medicīnas darbinieku streika dalībniece un teica tādus vārdus: “Es, protams, saprotu, ka ne valdībai, ne Saeimai šai brīdī, ticamākais, neatradīsies nauda algu pielikumiem. Ticamākais, neatradīsies. Bet jāstreiko vienalga. Tas jādara kaut vai tāpēc vien, lai Saeima un valdība saprastu, ka beidzot jāsāk domāt citādāk, lai veselais saprāts, kas cilvēkam sadzīvē parasti liedz tērēt naudu sev nevajadzīgām lietām, beidzot nonāktu arī pie tiem, kas rīkojas ar sabiedrības naudu. Lai mēs beidzam kašķēties par novājēšanas tabletēm, bet, aizejot pie sonogrāfa, kurā ieraudzīsiet hroniskas saslimšanas, ieraudzītu akmeņus ne tikai algu sistēmā.”

Un kurš tam var nepiekrist? Es piekrītu. Jautājums ir: kur dabūt valstī “sonogrāfu”?

Dāmas un kungi! Cienījamie klātesošie! Mēs, ienākumu un izdevumu rēķinātāji, apzināmies, ka šis ir budžets, par kuru ir sevišķi jādiskutē. Pēdējo nedēļu un dienu jaunumi jau mudinājuši sākt kalkulēt korekcijas. Tās iesniegsim jums lasījumu starplaikā. Samazināšanas, novājēšanas virzienā, protams. Kamēr “sonogrāfa” nav, reģistrēsim aktuālos temperatūras mērījumus.

Šī budžeta veidošanu, apspriešanu un darbu pie tā labojumiem atšķirībā no citiem gadiem būtiski apgrūtina tas, ka nelineāri krītas ieņēmumi salīdzinājumā ar plānotajiem, īpaši pievienotās vērtības nodoklis, kas pēdējās dienās jau ir sarucis zem aizvadītā gada līmeņa. Valsts ekonomikas straujā izaugsme pāriet ne mazāk straujā lejupslīdē. Sākas jauns Eiropas Savienības plānošanas periods. Mums tieši tagad vispirms simtprocentīgi pašiem jāapmaksā projekti, bet Eiropas Savienības līdzfinansējums tiem nāks tikai pēc pāris gadiem. Starptautiski ir iestrēgusi banku savstarpējā uzticība, tādēļ kredītu nauda kļuvusi nepieejamāka. Resursu tirgi, produktu tirgi, piemēram, gan labības, gan enerģijas jomā, diktē neparedzamus iracionālus noteikumus. Bet, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem, ir labi, ka es šodien varu pastāvēt uz to, lai konsekventi paliktu iezīmētas tādas lietas, kuras mēs nedrīkstam samazināt, – pensijas un sociālie pabalsti, valsts investīciju projekti, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve ar iespējami minimālu laika nobīdi, nevis līdzfinansējuma samazinājums, kā dažs labs kļūdaini runā. Jo šī ir aile, kur katrs mūsu ieguldītais lats atgriežas ar četrkāršu peļņu, par naudā neaprēķināmo intelektuālo un praktisko ilgtermiņa vērtību nemaz nerunājot.

Dažādas sabiedrības grupas Latvijā jau ir sajutušas finansiālu diskomfortu. Tas ir kā nelāga sajūta augstceltnes liftā, kurš negaidīti pārāk strauji piebremzē, jā, un pat apstājas kādu stāvu zemāk nekā gribētos. Tas, ka valsts ekonomikas lifts vairs gludi nefunkcionē, skaudri un nepārprotami izpau­dās jau pirms vairākiem mēnešiem. Taču ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju saskaņotās jūlija prognozes, uz kurām balstījām savus aprēķinus, kas daudziem tobrīd šķita pārāk pesimistiskas, tagad jau tiek sauktas par pārāk optimistiskām.

Kolēģiem, gan pieredzējušiem, gan jauniem ministriem, tas nozīmē prast strikti pārorientēt savu pieeju no izaugsmes labumu pārdalīšanas uz attīstības saglabāšanu, ietaupot un vēlreiz ietaupot. To ir viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Gan matemātiski, gan gluži cilvēciski. Izrēķināt – kā dzīvot, kad naudas kļūst mazāk. Tas ir kā uzdevums ģimenei, kad jāsaskaita, lai pietiek gan vecmāmiņai, gan mazbērnam, gan studentam, gan kredītprocentu nomaksai. Un valdība šai situācijā, šai sarežģītajā situācijā, ir pierādījusi, ka spēj būt saprātīga, bet ne nelabvēlīga ģimene.

Skaitļi ir nepielūdzami. Budžets šajā līmenī ir izsāpēts, saprasts un nozarēs jau palēnām tiek realizēts. Jo, kā zināms, mums ir jādomā triju gadu perspektīvā, bet rīkoties jāsāk tūlīt. Katrs ministrs zina, cik latu viņam ir, uzklausa savas nozares pieprasījumu un lemj. Šis ir visplašāk apspriestais budžets atjaunotās Latvijas vēsturē. Man, iespējams, ir priekšrocība biežāk nekā citiem uzklausīt augstākās raudzes ekspertus gan Latvijā, gan ārpusē. Bet allaž svarīgākie eksperti man ir bijuši cilvēki, kuri reāli dzīvo un izdzīvo šajos apstākļos. Jā, viena lieta ir oficiāla trīspusējā sociālo partneru tikšanās konsultācijās, kurās tomēr ik pa brīdim racionālo toni nomaina politiskas melodijas, otra – konkrēts cilvēks – uzņēmējs, ierēdnis – atklātā sarunā. Tādēļ es papildus ierastajiem veidiem izvēlējos arī vēl citu budžeta diskusiju veidu. Budžets tapa, un vienlaikus jau kopš augusta es kopā ar tā rēķinātājiem devos uz reģioniem, lai uzklausītu un iekļautu tabulu ailēs to, ko kabinetos, sēžot pie datoriem, var arī nesadzirdēt. Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē. Un vēl vakar Rīgā mēs turpinājām padziļināti analizēt situāciju un reģistrēt labākās idejas, labākos risinājumus nodokļiem, likumiem, procedūrām. Pārrunāt to, kā pasargāt subsīdijas, bremzēt bezdarbu, nekavēt zinātni. Pašvaldību pārstāvji, darba devēji, darba ņēmēji, valsts un privātajā sektorā strādājošie ir likuši kopā prātus; finanšu forumos, dažādās pietiekami asās diskusijās, diskusiju grupās pa visu Latviju iesaistījās pāri par 3 tūkstošiem cilvēku. Tas ir viņu ieguldījums ne tikai šajā budžetā, bet arī visos nākamajos dokumentos, ko gatavos Finanšu ministrija. Tādēļ vēlreiz paldies foruma dalībniekiem arī par manis izjautāšanu un kritiku. Tai būs labs rezultāts. Ikviena racionāla doma ir reģistrēta.

Tieši forumos, piemēram, esmu guvis nepārprotamu atbalstu sekmīgākai iepirkumu procedūras organizēšanai un uzņēmējdarbību veicinošākai Valsts ieņēmumu dienesta reglamentācijai. Tam, kā neiznīcināt ar parādiem apgrūtinātus uzņēmumus, kas tomēr nākotnē varētu atkopties. Tam, kā kaut nedaudz pārvirzīt nodokļu nastu no darba ņēmējiem uz lielkapitāla pusi, un vēl un vēl ir izteiktas daudzas interesantas lietas.

Tas būtu attiecībā uz lokālo kontekstu.

Bet patlaban pat īpaši svarīgs ir arī globālais fons. Ziņu kanāli mūs ir pamatīgi apstrādājuši ar finanšu sensācijām un pieļāvumiem par to, kā būs. Kaut kas tamlīdzīgs neesot piedzīvots teju vai 80 gadus. Lai gan vairākumam Rietumu pasaules uzņēmumu patlaban neklājas tik slikti, kā to akcijām, saceltā panika vērš investoru intuīciju pareizā virzienā, paredzot nākamajā gadā vēl smagākus apstākļus nekā pašlaik.

Tiek vainotas akciju cenas, kas spekulatīvi bija uzdzītas par augstu, tādēļ tās tik strauji krīt. Mans kolēģis Vācijas finanšu ministrs Pērs Šteinbriks ir viens no tiem, kas konkrēti prognozēja krīzes ilgumu – vienu gadu. Par Austrumeiropu min, ka tuvākajos divos gados te varētu iestrēgt virkne ieplānotu projektu tādēļ, ka pazemināsies dzīves līmenis.

Visu triju Baltijas valstu situācija, kā daudzkārt bijis vēsturē, ir diezgan līdzīga. Problēmas no Ziemeļamerikas uz Eiropu sāka velties apmēram pirms pusotra gada, kad tur atklājās, ka bankas kreditēšanā nav bijušas pietiekami atbildīgas. Sākās kredītu krīze, kas pārauga starpbanku uzticības krīzē, jo Eiropas bankām tika pārdoti Amerikas sliktie kredīti. Tieši tas, īpaši šomēnes, izraisīja dramatisku kritumu akciju tirgos un fondu biržās. Miljonāri, starp citu, arī no Latvijas, dažu minūšu laikā zaudēja savus ārpasaulē izvietotos miljonus. Tas ir banku klerku azarta rezultāts, ka neviens vairs negrib aizņemties un arī aizdot naudu. Negrib aizdot arī valstīm. Arī Baltijas valstīm.

Šodien tas nozīmē, ka mēs nevaram pēc ierastā piegājiena aizņemties, nosegt deficītu un atkal aizņemties, lai, piemēram, spētu palielināt algu kādai darbinieku grupai. Mums neaizdod vai aizdod ar gandrīz nesasniedzamiem procentiem. Turklāt mūsu pašlaik ieplānotais budžeta deficīts ir paliels – 1,85 procenti. Bet es domāju, ka pēc korekcijas tas būs apmēram 1,5 procenti. Bet tas vēl būs jāmazina nulles virzienā. Situācija tik ātri neuzlabosies, lai arī G7 un citu lielvalstu vadītāji veikli atrastu kādus kardinālus risinājumus.

Mēs paši gan vienmēr esam sūkstījušies, piemēram, par Rīgas biržas mazo mērogu. Tagad tā ir nosacīta laime nelaimē, jo šī rudens finanšu vētra lauž lielos, globālos naudas spēlētājus. Tā pagaidām iet garām mums un nešūpo latu.

Valdība un Saeima ir rīkojusies pārliecinoši un savlaicīgi grozījusi 2008.gada budžetu. Tomēr starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijai un Lietuvai mazina novērtējumu, lai gan saglabā abas tajā pašā investoriem vēl joprojām pievilcīgajā zonā. Bet vēl mūs vērtē arī, piemēram, šādi. Latvijā esot sestie augstākie makroekonomiskie riski pasaules valstu vidū, tā ziņo Šveices banku gigantu kredītu riska analītiķi. Bet situāciju kaimiņvalstīs šveicieši uzskata par vēl trauslāku. Igaunija atzīta par trešo valsti ar augstākajiem riskiem, Lietuva – par ceturto valsti ar augstākajiem makroekonomiskajiem riskiem.

Šis reitings ir tapis saistībā ar šokējošo finanšu krīzi Īslandē, kurai ir iedota pirmā vieta šajā risku reitingā. Valstu makroekonomiskie riski tika vērtēti, par kritērijiem izmantojot maksājumu konta bilanci, privātpersonu parādu attiecību pret iekšzemes kopproduktu un ārējā parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu.

Šie pierādījumi arī parāda, ka no vairāk nekā 30 attīstības tirgiem, kas bija iekļauti reitingā, mazākie makroekonomiskie riski patlaban esot vien Indonēzijā un Singapūrā. Tas, ka igauņu un lietuviešu situāciju starptautiski vērtēju kā nedaudz riskantāku par mūsējo, neiepriecina. Drīzāk dara uzmanīgu. Nepatikšanas ar Igaunijas ekonomikas “liftu” sākās agrāk nekā Latvijā, bet tādēļ varbūt arī Igaunija ātrāk atkopsies par mums, jo Baltijas recesijas ciklā tā patlaban atrodas priekšgalā. Tādēļ Latvijai ir svarīgi, lai no tās neaizplūstu nauda – ne noguldītāju, ne investoru. Naudai apgrozoties Latvijā, tā rada papildu naudu ražošanai, pensijai un algai.

Lai gan paliela valsts darba ņēmēju daļa joprojām domā, ka algas viņiem maksā kāds abstrakts skopulis, šie ļaudis neapzinās, ka nauda algām rodas galvenokārt no tā, ka Latvijā joprojām kāds ražo. Savtīgi būtu teikts… Bet no Baltijas valstīm naudai vislabāk vajadzētu justies Latvijā. Šī tēze ir iekodēta budžetu pavadošo likumu paketē, ko pieminēja jau arī premjers, attiecībā gan uz uzņēmējdarbību, gan nodokļiem.

Diskusijā ar Latvijas Banku šī tēze kalpo par pamatu mūsu pozīcijai attiecībā uz komercbanku obligātajām rezervēm. Ārvalstu investoru padome ir uzslavējusi Finanšu ministriju par labu perspektīvo domāšanu, saglabājot uzņēmējiem konkurētspējīgākos nodokļus Eiropas Savienībā, un joprojām šis ir biznesa attīstības veicināšanas budžets, jo netiek paaugstināts neviens ar uzņēmējdarbību saistīts nodoklis. Un es tomēr uzskaitīšu vairākas lietas, ko premjers pieminēja un kas konkrēti nāk no Finanšu ministrijas. Ar ienākuma nodokli netiks aplikta peļņa no pamatlīdzekļu pārdošanas, ja to vietā 12 mēnešu laikā tiek iegādāts jauns, līdzīgs pamatlīdzeklis, ja, piemēram, uzņēmums pārvieto ražotni uz lētākām teritorijām vai pērk jaunas iekārtas. Uz pieciem gadiem tiks pagarināta īpašā pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība, jaunām ražošanas tehnoloģijām piemērojot koeficientu 1,5. Ja uzņēmums daļu peļņas iegulda pašu kapitālā, apliekamais ienākums tiek samazināts par nosacītu kredītprocentu summu, kāda uzņēmumam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu. Nemateriāliem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents vai preču zīme, ieviesīsim nolietojuma vērtību palielinošo koeficientu 1,5.

No pieciem uz astoņiem gadiem tiks pagarināts zaudējumu pārnešanas laiks, jo nozīmīgus ieguldījumus ražošanā piecos gados nav iespējams atpelnīt.

Finanšu ministrija turpina izstrādāt jauno Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakciju, kas dos papildu stimulus arī mikrobiznesam. Mūsu idejas ir labi uztvertas un virzītas arī Ekonomikas ministrijā, un viņi ir bijuši mums patiešām arī labi un centīgi palīgi.

Dāmas un kungi! Es gribētu akcentēt pārmaiņu nepieciešamību valsts pārvaldē. Tā patlaban nav ne morāli, ne fiziski piemērota augstāk minētajām ārējām finanšu turbulencēm. Tā ir nepiemērota situācijai, kad konstatējam, ka neviens tuvākais lidlauks nav gatavs mūs uzņemt, bet benzīna daudzums bākā ir konkrēts un ierobežots. Ar to gan es gribētu teikt, ka mēs vēl nelidojam, bet vēlamies citu lidaparātu – ekonomiskāku, praktiskāku, drošāku un loģiskāku – maršrutā, kur vairāk nekā parasti jārēķinās ar gaisa bedrēm. Sistēmiski jauns valsts aparāts būs spiests intensīvāk ģenerēt svaigus risinājumus, nevis aizstāvēt nelietderīgos, bet līdzšinējā pārvaldes funkcionālo auditu atdeve ir bijusi nekāda. Joprojām uz nesaskaitāmām pētījumu lapām tiek jaukti darba mērķi un rezultāti. Funkciju autori galvenokārt ir spējuši tik vien kā ierēdņu darbībās meklēt un atpazīt paši sevi, nevis konstrukciju problēmas. Nav definēti pareizie kritēriji ražīgumam. Slikts ir tas “sonogrāfs”! Tādēļ mani finanšu eksperti, sausos skaitļos redzēdami, kādi būs valsts ienākumi un izdevumi, ar striktu metodiku, vispirms ejot cauri nesamazināmām pozīcijām, nonāca pie samazināmām. Tā pamatoti ir pieprasīts pieci plus pieci procenti štatu samazinājums, skrupulozu aprēķinu rezultāts ir 10,67 procentu budžeta līdzekļu ierobežojums, tomēr jau nākamgad būs jāmeklē iespējas kopējo valsts pārvaldē strādājošo skaitu samazināt vēl par 20 procentiem.

A.Slakteris.

Būs jāpārskata funkcijas visās iestādēs. Aprēķini arī rāda otru robežu, ka 30 procentu samazinājums draudētu ar valsts pārvaldes darbības apstāšanos.

Tās ir matemātiskas vadlīnijas, “sarkanās līnijas”, kas vērstas nevis uz mehānisku apciršanu, bet jaunu projektēšanu. Mani kolēģi ministri to saprot. Jautājums: vai to saprot iestāžu vadītāji un priekšnieki? Daudz kur uz vietām ir vajadzīga spēcīgāka intelektuālā un menedžmenta bāze.

Prasa man, kurus samazinājumus veikt… prasa, lai Finanšu ministrija norādītu un pēc tam pati nepiekasītos. Finanšu ministrijas atbilde uz to ir viena: nozarēm ir iedalīts naudas apjoms; risinājumi, kas vērsti uz attīstību, ideju ģenerēšanu, paliek šīs naudas saņēmēju ziņā. Es, piemēram, uzskatu, ka nav vairs turpināma jaunu ministriju izdomāšanas prakse, lai tikai kādam labam cilvēkam būtu ko vadīt, bet ir samazināms esošo ministriju skaits. Un tas attiecas uz samazinājumu pietiekami mazā darbinieku lokā – kopā ņemot, ap 4000 – centrālajos aparātos. Vajag mazāk, tā būs labāk.

Zināms paradokss tomēr ir tas, ka pašvaldību sektorā nodokļu maksātāju naudu patērē 12 tūkstoši birokrātu. Man pār šo uzpūsto skaitli nav savas varas, bet es aicinu pašvaldības arī sākt domāt kritiski.

Skaidrības labad pateikšu saprotamos skaitļos, cik un kas uz vienu iedzīvotāju šā gada budžetā izmaksā Latvijas valstij. Piemēram, pārvalde: Valsts prezidenta kanceleja – pusotru latu, Ministru kabinets – 2,7, Saeima – 8,3 lati.

Piemēram, nozarēs: sabiedriskā kārtība un drošība – 149, veselība – 243, sociālā aizsardzība – 770 lati. Šo pēdējo summu budžeta projekts palielina par 20 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un tā, kā es teicu, pašlaik nav aizskarama.

Cienījamā Saeima! Šie skaitļi izvirza domāšanas uzdevumu mums, valdībai, un arī jums, Saeimai, jo saspringta domāšana ir nepieciešama gan katram iestādes vadītājam, gan tālā Latvijas novadā, jo šos skaitļus vairs nevar palielināt.

Bet tagad daži aspekti kontrastam… (No zāles: “Laiks!”) Teiksim, trīs aspekti, kas man personīgi neļauj ieslīgt pārmēru lielā pesimismā attiecībā uz valsts nākotni.

Kā jau teicu, visā Latvijā ļoti plašās konsultācijās ar sociālajiem partneriem, ar ekspertiem, nodokļu maksātājiem situācija ir apzināta un pirmie soļi ir sperti. Sabiedrība uz baumām un provokācijām neielaižas, bet ar legālām, demokrātiskām metodēm mūs vedina uz kvalitatīviem lēmumiem, palīdz tos radīt un pieņemt. Tas ir viens.

Otrs. Jā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl arvien turpina samazināties, tomēr samazinājuma tempi ir kļuvuši lēnāki, un pagājušajā gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 0,5 procentiem salīdzinājumā ar sliktākajiem skaitļiem iepriekš.

Trešais lielais un iepriecinošais notikums bija šorīt. Un to, kolēģi, nevajag palaist garām! Man un Eiropas Investīciju bankas viceprezidentei Šrēberes kundzei bija tas gods parakstīt nozīmīgu naudas aizdevuma līgumu. Tagad Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejams pusmiljards eiro par viszemāko EURIBOR līmeni. (No zāles: “Paldies! Paldies!”) Tas nāk tieši laikā, kad pasaulē aizņemties ir grūti. Pusmiljards eiro! Ja vēl kaut vai pusmiljards būtu gaidāms nākamā gada budžetā, tad budžets būtu apspriežams visnotaļ tradicionāli.

Diemžēl situācija, kā teicu, pasliktinās pa nedēļām, pa dienām, un budžeta māja mums jābūvē plūstošās smiltīs.

Es aicinu balsot “par” šo budžetu kā neatliekamu sākumu konstruktīvai visu valsts amatpersonu rīcībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies finanšu ministram.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

< ALIGN="JUSTIFY">A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

< ALIGN="JUSTIFY">Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

< ALIGN="JUSTIFY">O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās, lūdzu.

Sēdes vadītājs.

< ALIGN="JUSTIFY">Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

< ALIGN="JUSTIFY">A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt var vēlreiz nozvanīt, lai tie kolēģi, kas vēl nāk pa trepēm, nāk ātrāk.

Godātie kolēģi! Tātad atgādinu, ka turpinās debates par budžeta likumprojektu paketi.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

< ALIGN="JUSTIFY">S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais finanšu ministra kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu sākt ar izjustiem pateicības vārdiem par Ministru prezidenta izvērsto populārzinātnisko lekciju par Latvijas makroekonomisko stāvokli. Lai arī es klausos to jau kuro reizi, tomēr divas lietas šajā lekcijā nemainās. Un tā pirmā ir grūšā pūšana, un tā otrā lieta – ne vārda par to, kurš tad ir atbildīgs par to, ka četru gadu laikā valsts nonākusi šādā situācijā.

Es gribētu veltīt arī sajūsmas vārdus finanšu ministram, kura poētiskais vēstījums, literāta iesācēja vingrinājums daiļvārdībā un rakstniecībā, parāda, ka viņa sirds nu nemaz nav pilna ar skaitļiem. Viņam daudz tuvāks ir literārais žanrs ar tam piemītošiem salīdzinājumiem, pārspīlējumiem, metaforām un fantāzijām. Tā, protams, varētu turpināt ironizēt, ja vien Latvija netuvotos vislielākajam tautsaimniecības satricinājumam kopš bankas “Baltija” krīzes. Mēs esam dzīvojuši uz parāda, neesam izveidojuši uzkrājumus nebaltai dienai un nu esam atkarīgi no mūsu kreditoru labvēlības, ja vien viņiem pašiem jau pavisam drīz neaptrūksies naudas. Vispasaules finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes apstākļos saprātīgs budžets kļuvis ne tikai par labklājības, bet arī par nacionālās drošības jautājumu. Ja mēs šodien kļūdīsimies, beigsies ne tikai treknie gadi, bet var atgriezties arī 1998.gads. Mūsu ekonomika un nacionālā valūta šobrīd ir ārkārtīgi atkarīga no starptautisko finanšu tirgu uztveres. Ja mēs nespēsim izlēmīgi rīkoties, mūsu vietā izlēmīgi rīkosies valūtas spekulanti. Ja mēs paši nesamazināsim tēriņus, to mūsu vietā izdarīs citi. Caur neiespējami dārgiem kredītiem un, iespējams, uzbrukumiem Latvijas lata vērtībai. Visi, kas seko globālajiem finanšu jautājumiem, būs pamanījuši, ka dažu nedēļu laikā ir strauji pieaudzis Latvijas kredītriska vērtējums, no tā izrietošās aizņemšanās iespējas un to izmaksas.

Mēs faktiski stāvam dziļas kraujas malā un prātojam – vai pārlēkt tikai ar vienu vai ar diviem lēcieniem. Slakteris piedāvā to darīt ar diviem lēcieniem. Slaktera budžets ir lēciens bezdibenī. Pēc tā mūsu kauliņus diez vai spēs salāpīt pat dakteri Zatlers un Daudze.

Nupat to saprot un atzīst arī koalīcijas gudrinieki. Deputāts Leiškalns saka: “Budžets ir slikts.” Budžets nav slikts, Leiškalna kungs. Budžets ir traģisks. Un es domāju, ka arī jūs to zināt. Iespējams, tas nav traģisks tiem darboņiem, kas zem Kalvīša, Šlesera jumta izveidoja iekrājumus nebaltai dienai paši sev, privātus iekrājumus no sabiedriskajiem līdzekļiem. Iespējams, tas nav traģisks Krievijas “Gazprom” draugiem un Putina piejaucēto oligarhu biznesa partneriem. Iespējams, tas nav traģisks “cilvēka – raķetes” puišiem treknajās bankrotējošo valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Tas nav traģisks pat sevišķi smagos noziegumos apsūdzētajam vīram ar hūti un par korupciju notiesātajiem Latvijas Pirmās partijas un “tēvzemiešu” deputātiem. Tas nav traģisks pat siltajās zemēs dienu un nakti par budžetu domājošajam finanšu ministram. Viņi ir izveidojuši savus uzkrājumus nebaltai dienai, pie tam no Latvijas pilsoņu godīgi samaksātajiem nodokļiem.

Šis budžets ir traģisks Latvijas tautai. Ģimenēm, kas maksā mājokļu kredītus un zaudē darbu panīkstošajā ražošanā.

Kolēģi! Pašreizējais budžeta projekts ir utopisks. Tas balstīts uz pieņēmumu, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 2 procentiem. Vakar šī prognoze tika pazemināta. Tomēr tajā dokumentā, kuru es turu rokās, ir rakstīti tieši šādi kontrolskaitļi.

Tikmēr visiem ekonomiski skaidri domājošajiem cilvēkiem ir skaidrs, ka valsts kopprodukts nākamajā gadā samazināsies vismaz par 2 procentiem. Labi, ka tagad šī prognoze vismaz ir tuvināta un ir mīnus viens. Pēc neskaitāmiem Latvijas Bankas un starptautisko vērtētāju atzinumiem, pēc radošā atvaļinājuma to bija spiests atzīt arī pats finanšu ministrs.

Mēs šodien šeit, Saeimā, vēl īsti nezinām, kādus nepatīkamus atklājumus par Latvijas banku dzīvotspēju mums drīzumā var pavēstīt premjers un Latvijas Bankas prezidents. Cik simti miljonu tad būs nepieciešami banku sistēmas stabilizācijai, un kas to visu finansēs? Tas nozīmē, ka budžeta izdevumu daļa ir jāsamazina par vairākiem simtiem miljonu latu. Godmanis piedāvā šo samazinājumu atlikt līdz pavasarim, kad būs skaidrāks izraktās bedres dziļums. Baidos, ka tad var būt jau par vēlu. Mūsu vietā tad budžetu var veidot starptautiskie kreditori, kā to sulīgi atzīmēja deputāts Leiškalns vakar televīzijā.

Šis samazinājums būs sāpīgs daudziem, tajā skaitā darbīgajiem un godprātīgajiem cilvēkiem valsts sektorā. Tomēr tas ir nepieciešams. Diemžēl to nevarēs veikt valdība, kura nav spējīga rādīt piemēru – samazināt pārvaldes izdevumus un piegriezt dāsnos tēriņus valdošo partiju nomenklatūrā, ministrijās, aģentūrās un valsts uzņēmumos.

Tikko tika noraidīts “Pilsoniskās Savienības” pieprasījums, kurā mēs jautājām, cik daudz valstij izmaksā dažādo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību uzturēšana.

Šajos valsts uzņēmumos šīs dzīres mēra laikā turpinās, jo arī šeit balsojot valdošās koalīcijas deputāti atturējās, labi zinot, ka atturoties viņi noraida mūsu iesniegtos likuma priekšlikumus ieviest kaut kādu sistēmu šajā haosā.

No šīs nesaprātīgās politikas vislielākie cietēji izrādīsies vienkāršie darba cilvēki, kuriem pašiem un kuru bērniem būs jāuzņemas to dzīru, kurās viņi nav piedalījušies, rēķinu nomaksa.

Kolēģi! “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka budžeta deficīts ir pārmērīgs, un aicina nekavējoties pārskatīt izdevumu daļu, pirmām kārtām sākot ar valsts pārvaldes izdevumu optimizāciju un samazināšanu. Ja var apvienot vienu liekēžu sekretariātu ar nevajadzīgu ministriju, tad kāpēc gan tos abus nevarētu pievienot Labklājības ministrijai? Kāpēc gan vienlaikus uzturēt 6 dažādas iestādes un struktūrvienības, kas vāji darbojas investīciju, tūrisma, valsts tēla un eksporta veicināšanā, ja tās ir iespējams apvienot vienā, spēcīgā? Pašlaik Latvijas publiskajā sektorā ir nodarbināti 255 000 cilvēku jeb 25 procenti no strādājošajiem.

Algas publiskajā sektorā pašlaik ir lielākas nekā privātajā sektorā. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, valsts pārvaldes darbinieku algas ir pat pusotru reizi lielākas nekā analoģiskā darbā nodarbinātajiem privātajā sektorā. Ja, piemēram, departamenta direktors Zemkopības ministrijā saņem 40 000 latu gadā un valsts sekretāra vietnieks Satiksmes ministrijā 50 000, tad par kādu konkurētspēju ražošanā mēs varam runāt? Nemaz nerunāsim par valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, kur ņudz politiskie ielikteņi no vadošajām partijām, kuri maz ko jēdz no uzņēmumu vadības, toties ir politiski uzticami un spēj politiski pieskatīt gan publiskos iepirkumus no kriminālsodītiem benzīntirgotājiem, gan izkārtot citus savējiem noderīgus darījumus.

Kolēģi! “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka pirmais tēriņu ierobežošanas risinājums ir samazināt valsts pārvaldes aparāta izmaksas, pie tam tēriņu samazināšana ir jāsāk ar galvgali – ar ministriem, deputātiem, vadošajiem ierēdņiem, trekno valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem un neskaitāmajiem padomju un valžu cilvēkiem un padomniekiem. Tas pats jādara Saeimai – deputātu algas ir jāiesaldē, Prezidija un komisiju vadības algas ir jāsamazina. Daži apgalvos, ka šo trekno “poļitruku” atlaišana ļaus ietaupīt tikai dažus nieka miljonus latu. Tomēr daudz svarīgāka par šiem konkrētajiem miljoniem būtu tā vēsts, ko ar šādu rīcību valdība pateiktu saviem pilsoņiem: mēs esam gatavi dalīties šajā nastā ar jums, sāksim visi kopā strādāt ražīgāk!

Pēc gandrīz vienprātīga tautsaimnieku atzinuma, augstais inflācijas līmenis Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem galvenokārt izriet no valsts pārvaldes uzpūstajām algām. Tās dzen uz augšu arī atalgojumu privātajā sektorā, kamēr reālais darba ražīgums nepieaug tādā pašā apmērā. Veids, kādā horizontāli tika samazināti par 10 procentiem gandrīz visu ministriju iekārotie budžeti, iegūstot 136 miljonus, nebija efektīvs. Pašreiz lielākā daļa samazinājumu veikta, samazinot Eiropas Savienības fondu finansējumu un likvidējot neaizpildītās štata vietas, kā arī uz kapitālo investīciju izdevumu rēķina. Tas rada pamatotas bažas par sabiedrībai būtisku funkciju apdraudēšanu. “Pilsoniskā Savienība” aicina katru ministru publiski skaidrot, kā tiks samazināti izdevumi un kā tiks nodrošināti būtisko funkciju, vispirms jau iekšējās drošības, veselības un sociālās aizsardzības jomā, nepārtrauktība.

Tā kā budžeta grozījumi taupības virzienā ir neizbēgami arī pēc 2009.gada budžeta pieņemšanas, valdībai nekavējoties jānolemj visās ministrijās, valsts kapitālsabiedrībās un aģentūrās uzsākt neatkarīgu funkciju un budžeta programmu auditus. Tādējādi vismaz attiecībā uz budžeta grozījumiem būtu pieejama objektīva un izvērtēta informācija.

Vēl viens apjomīgs izdevumu samazināšanas virziens ir pārvaldes funkciju sašaurināšana. Diemžēl no budžeta projekta nav iespējams gūt skaidru pārskatu par to, cik Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā vairāk nekā 220 dažādo valsts aģentūru uzturēšana. Varbūt valdība pati to nemaz nezina.

Katrā ziņā tas ir jautājums, uz kuru Ministru prezidentam jādod skaidra atbilde. Viņam ir jādod rīkojums nekavējoties sākt valsts funkciju auditu, turklāt tas ir jādara neatkarīgiem auditoriem, kas nepakļaujas konkrēto iestāžu vadītājiem.

Šobrīd valstij un pašvaldībām pieder kapitāla daļas vairāk nekā 800 kapitālsabiedrībās. Krīze ir labs stimuls, lai valsts un pašvaldības atteiktos no liekām un birokrātiskām funkcijām. Godmanim un valdībai nekavējoties būtu jāuzsāk to iestāžu likvidēšana un apvienošana, kuru funkcijas dublējas un kuras būtībā ir liekas. Bez tam “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka dažu gadu laikā ir iespējams sašaurināt valsts pārvaldes funkcijas par trešdaļu, pārējās likvidējot, nododot privātajam sektoram vai nevalstiskajām organizācijām. Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo Latvija ir tirgus ekonomikas valsts, turklāt valsts ir slikts uzņēmējs.

Godātie kolēģi! 2009.gada budžeta projektā pārāk maz ir domāts par Latvijas ilgtspējīgu attīstību, kura nav iespējama bez zinātnes, inovācijām un konkurētspējas nostiprināšanas. Budžetu pavadošajā likumu paketē no 31 dokumenta tikai sešos ir atzīmēts, ka tiem būs kāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tēlaini sakot, šī pakete ir rakstīta ciešamajā kārtā, kaut gan sen bija jāpāriet uz darāmo kārtu.

Viens no galvenajiem valsts pienākumiem krīzes situācijā ir atrast ceļu ārā no krīzes, grimšanas vietā sākt uzniršanu. Bet paketē nav gandrīz nekā, kas varētu radīt kaut kādas nopietnas izmaiņas uzņēmējdarbības dinamikā. Visiem vienādi noteikumi! Bet cīņu nevar uzvarēt, izkliedējot spēkus.

Piemēram, grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” neapliecina valdības tālredzīgu mēģinājumu realizēt struktūrpolitiku. Kaut kādu interesi ieguldīt jaunajās tehnoloģijās vai pasākumos, lai efektivizētu un radītu jaunu ražošanu, ar valdības piedāvāto, kā es to sauktu, pusotra koeficienta likumu varbūt arī izdosies. Taču efekts būtu daudz lielāks, ja šī vienādā bezadresāta koeficienta vietā piemērotu diferencētus koeficientus, kas daudz aktīvāk stimulētu ražošanu un eksportu.

Kolēģi! Ekonomiskās recesijas posmā būtu nepareizi ekonomēt uz to izdevumu rēķina, kuri galvenokārt paredzēti attīstības veicināšanai, investīcijām, tautsaimniecības stabilizācijai. Diemžēl izdevumu ietaupījumi ministrijās un institūcijās lielā mērā panākti, samazinot valsts finansēto kapitālo investīciju izdevumu sadaļu. Līdz ar to jautājums par Eiropas Savienības fondu finansējumu ir ļoti svarīgs tieši no šī aspekta. Eiropas Savienības struktūrfondi un kohēzijas fondi ir svarīgs avots valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. 2009.gada budžeta projektā ES finansējums… fondu finansējums…

Sēdes vadītājs.

Kalnietes kundze, es atvainojos, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

S.Kalniete.

Vēl vienu minūti. Jā, man arī tik
daudz ir…

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs pagarinām laiku par vienu minūti? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Dosim minūti!”) Jums ir vēl viena minūte.

S.Kalniete.

Jā, labi. …fondu finansējums pašlaik atpaliek vismaz par 100 miljoniem. Tas rada risku zaudēt ES budžeta finansējumu un neatgūt to kā ieņēmumus 2010.–2011.gadā.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka atrunas par globālo krīzi ir izvairīšanās no atbildības. Četrus gadus ilgušās dzīres nu ir beigušās, nebaltai dienai nekas nav uzkrāts. Un šodien mūsu pienākums ir nopietni domāt, kā glābt savas valsts ekonomiku un pasargāt savu tautu no krīzes. “Pilsoniskā Savienība” 2009.gada budžeta projektu atbalstīt nevar. Tas ir kā salāpīts lupatu deķis, kuram Saeima var mēģināt piešūt jaunus ielāpus, taču tāpēc tas nekļūs siltāks. Budžets ir jāatdod atpakaļ Finanšu ministrijai pārstrādāšanai, un jārada tāds budžets, kas ir līdzsvarots un kas atbilst reālai ieņēmumu un izdevumu prognozei. Tam ir jābūt tādam, lai tas kļūtu par stabilu pamatu, uz kura var izveidot bezdeficīta budžetu 2010.gadam.

Paldies par uzmanību, un paldies par man atvēlēto papildu laiku.

Sēdes vadītājs.

Paldies Sandrai Kalnietei.

Godātie kolēģi, pirms dodu vārdu nākamajam runātājam, gribu atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, pirmo reizi runas laiks ir piecpadsmit minūtes, otro reizi – piecas minūtes. Cienīsim cits citu! Ir pašreiz pieteikušies jau četrpadsmit runātāji, un droši vien būs vēl. Centieties, lūdzu, ievērot laika limitu.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

< ALIGN="JUSTIFY">A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi! Ministri! Es vēlos paslavēt Godmaņa kungu. Jā, jūs pareizi dzirdējāt! (Aplausi.) Es vēlos paslavēt Godmaņa kunga vārdus. Jo tik tiešām viņš, manuprāt, ir vienreiz pareizi pateicis, ka šajā brīdī valdības budžetam būtu jābūt ar minimāliem izdevumiem, tādam, lai deficīts būtu iespējami mazs vai, vēlams, vispār nemaz nebūtu. Ir tikai viena grūtība ar slavēšanu. Ja šis būtu tāds debašu klubiņš, kur mēs viens otru, kā saka, novērtējam ar punktiem par to, cik labi mēs runājam, tad Godmaņa kungs, iespējams, šodien būtu uzvarētājs. Bet mēs diemžēl nevērtējam runas un vārdus. Mēs vērtējam šos biezos trīs sējumus, ko valdība mums piedāvā un kas saucas “Likumprojekts “Par valsts budžetu 2009.gadam””. Un tā grūtība ir tā, ka Godmaņa kunga padarītie darbi šī budžeta formā diemžēl nesakrīt ar viņa viedajiem vārdiem par to, ka jāmazina izdevumi.

Es aicinu jūs varbūt pašķirt līdzi. Es tagad lasīšu. Te jau bezmaz kā svētdienas kanceles runa tagad nāk (No zāles dep. K.Leiškalns: “Uz to pusi iet!”) no pirmā paskaidrojumu sējuma 29.lappuses. Mēs lasām. Galvenie makroekonomiskie rādītāji. Kolēģi, mēs esam droši vien visi lasījuši… Mēs zinām, ka šis budžets – un tas viss saistās kopā – prognozē, ka nākamgad būs divu procentu pieaugums ar 17,8 miljardu latu iekšzemes kopproduktu. Būs ar divu procentu pieaugumu! Un, balstoties uz šo pieaugumu, viss budžets, visi skaitļi, visi cipari ir tiešā veidā atkarīgi un saistīti ar šo ciparu. Un mēs visi šajā telpā – šķiet, tajā skaitā arī Godmaņa kungs – ļoti labi zinām, ka šis cipars diemžēl nepiepildīsies. Un kādas tam būs sekas, par to es runāšu tālāk.

Ja mēs paskatāmies drusku tālāk tajā pašā sējumā, 32.lappusē – fiskālais apskats, konsolidētais kopbudžets. Šeit ir prognoze, cik liels vai mazs būs budžeta deficīts. Pirmām kārtām ir jāatzīmē tas, kas saistās ar izdevumu samazinājumu. 2008.gadā, pēc koriģētā budžeta, 6,3 miljardi latu izdevumi, 2009.gadā – 6,9 miljardi latu izdevumi. Tātad reāls pieaugums ar plānotu deficītu – 329, gandrīz 330 miljoniem latu. Bet mēs zinām: ja iekšzemes kopprodukta pieaugums nebūs divi procenti, bet būs nulle procentu vai pat mazāk, izdevumi, kas ir šajos sējumos plānoti, nebūs mīnus 329 miljoni latu. Tie būs drīzāk – ja netiks mainīti – tuvu pie 700 vai pat pāri par 700 miljoniem latu. Kā saka, deficīts šajā budžetā, kas mums ir iesniegts, pret reāliem ienākumiem, par kuriem mēs visi zinām, ka tie nebūs tādi, jau tuvojas miljardam latu.

Tagad es aicinu paņemt nākamo sējumu, otro sējumu, paskaidrojumiem un uzšķirt 675.lappusi. Šeit ir ļoti labi tabulas veidā parādīts, ko tas budžets mums nozīmē, ko tas deficīts mums izmaksās. 2008.gadā centrālās valdības parāds… kolēģi, kurš zina, miniet to ciparu! Vai kāds zina to ciparu? 1,685 miljardi latu. Tas ir valdības, centrālās valdības, parāds kopā. Par to parādu, par tā parāda apsaimniekošanu mēs šogad procentos vien maksājam, maksāsim 77,3 miljonus latu. Par privilēģiju šo naudu aizņemties. Godmaņa kungs nupat… nē, Slaktera kungs teica – cik jauki, ka mēs esam saņēmuši parādu! Bet parāds ir jāatmaksā ar procentiem, draugi. Ar procentiem.

Kas ir 2009.gadā? Pieaugums centrālās valdības parādos ir par 1,1 miljardu latu lielāks, parāds kopā jau ir 2,8 miljardi. Tad mēs būsim, kā saka, sarkanajā tintē parādos un maksāsim ne mazāk kā 145,5 miljonus latu procentos. Tātad tas deficīts, kas šeit ir plānots ar 2 procentu kopprodukta pieaugumu, jau nozīmē 1,1 miljarda latu parāda palielinājumu. Ja nepiepildīsies ieņēmumi un mēs turēsimies pie šiem izdevumiem, tas nebūs 1,1 miljards, tas būs kaut kur 1,5 miljardu latu apjomā. Un, respektīvi, mums būs jāmaksā nevis 145 miljoni, bet tuvu pie 200 miljoniem latu procentos, lai apsaimniekotu šo parādu.

Kāpēc, kolēģi, tas mūs interesē? Kāpēc mums vajadzētu uztraukties par šo milzu deficītu? Valdība aizņemsies naudu. Lūk, mums acīmredzot ir ļoti spējīgs ministrs, kas spēj vēl, kā saka, ar Eiropas palīdzību dabūt pēc iespējas labu likmi… tātad mēs kā nodokļu maksātāji nemaksāsim ļoti daudz, tikai tādu drusciņu. Kāpēc mums par to būtu jāuztraucas? Es jums pateikšu, kāpēc jāuztraucas. Laikā, kad ekonomikā lejupslīde ir vērojama visā pasaulē, ne tikai Latvijā, – kur rodas īstais deficīts? Deficīts ir tirgū. Deficīts ir naudā. Šobrīd pasaulē trūkst brīvi pieejama kapitāla. Kāpēc mums par to būtu jāuztraucas? Lai mūsu uzņēmumi varētu attīstīties, kas tiem ir vajadzīgs? Kas ir vajadzīgs jebkuram uzņēmumam, lai attīstītos? Tā ir nauda. Un šī nauda… kur tā ir pieejama? Kur ir nauda? Kokos aug? Neaug kokos. Nav debesīs. Nauda atrodas bankās, kur uzņēmēji to aizņemas par procentiem, bet tā viņi tiek klāt pie kapitāla, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību.

Tagad padomāsim vēl drusku. Ja mūsu valdība plāno vismaz 300, kā šeit ir drukāts, es argumentētu, ka šeit ir faktiski paslēpti 700 miljoni latu deficīta. Kur valdība aizņemsies šo naudu? Viņa aizņemsies tirgū. Un Latvijas komercbankas, ja viņām ir izvēle... ja tā nopietni padomā... ja es esmu baņķieris un man ir izvēle – vai nu aizdot naudu valdībai, kas ar visu savu nodokļu iekasēšanas varu stāv aiz tā parāda, vai, piemēram, aizdot tam uzņēmējam, kas tur aizmugurē sēž, rokas klēpī salicis, kam es aizdotu naudu? Visdrīzāk aizdotu naudu valdībai, nevis tam uzņēmējam, kas sēž, rokas klēpī salicis, jo uzņēmumam risks, kā saka, bankrotēt vai nespēt atmaksāt ir daudz lielāks nekā valdībai. Tas nozīmē, ka bankas būs ļoti priecīgas aizdot Latvijas valdībai, procenti varbūt būs “sālīti”, dārgi, bet bankas aizdos. Un kas notiks ar uzņēmējiem? Viņiem trūks skābekļa. Viņiem nebūs attīstības iespēju, jo tā nauda viņiem ir vajadzīga. Mums vajag naudu atbrīvot uzņēmējiem, nevis dot valdības tēriņiem.

Un šī, lūk, ir tā fundamentālā problēma ar visu šo budžetu. Vārdi ir pareizi, bet tie darbi ir nepareizi.

Noslēgumā es gribētu uz vēl vienu lietu norādīt. Ja mēs iedziļināmies un skatāmies, kur mēs šo naudu varētu ietaupīt, jo runa ir tikai par ietaupījumiem, tad es argumentēju, ka šeit ir ļoti lieli ietaupījumi uz tā saucamā valsts vai ministriju aparāta rēķina. Ja mēs padomājam... Godmaņa kungs runāja, ka tur ir visiem jāsamazina par desmit procentiem; mēs zinām, ka tas nav izdarīts. Bet ir viena grūtība mums kā deputātiem. Mēs, tie, kuri esam rūpīgi šķirstījuši visus trīs biezos sējumus, 300 lappuses katrā, un šķirstījuši atkārtoti, zinām, ka, pa pozīcijām meklējot… mēs ļoti daudzas pozīcijas neatradām. Piemēram, ir tāda aģentūra “Jaunie Trīs brāļi”. Es gribu redzēt, kur ir tas postenis, jo es uzskatu, ka šī aģentūra nav nepieciešama. Lai Kultūras ministrija ceļ to vienu ēku! Kāpēc vajadzīga vesela aģentūra? Es saprotu, ka tur ir apmēram miljons latu gadā, kas aiziet algās un komandējumos, reklāmas izdevumos un tā tālāk. Bet nevar īsti atrast, kur šī aģentūra ir, jo valdībai ir vairāk nekā 300 šādu aģentūru un viņas ir visur paslēptas. Un mēs kā frakcija, droši vien citas frakcijas arī, rakstām ministrijām, prasām to informāciju, bet tur informāciju nesniedz, kaut gan tā nav viņu nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un tagad mēs kā deputāti, ja pieņemsim šo budžetu, būsim spiesti nākt ar priekšlikumiem, kā mazināt budžeta izdevumus. Taču tad ir viena grūtība – mēs nevarēsim redzēt, mazinot vienu pozīciju, ka mēs varbūt nejauši arī trāpām ar to cirvja cirtienu… jo mums netiek tā informācija dota, bet tā informācija ir valdības ministriem.

Tāpēc es argumentēju, piekrītot pilnībā Godmaņa kunga vārdiem, viņš runā pareizi, to viņš ir labi iemācījies un, šķiet, tiešām tam tic. Zinot, ka mums ir jāpieņem budžets ar krietni pazeminātiem izdevumiem, lai mazinātu to reālo budžeta deficītu, kas šajos sējumos nav 300 miljoni, bet ir jau tuvāk pie 700 miljoniem, un zinot, ka mums kā deputātiem tās informācijas – kur īsti mazināt – diemžēl nav un tā nebūs pieejama, šodien nepieņemsim šo budžetu, lai valdība… Nu tad nāks vai nu cita valdība, vai tā pati valdība pārformēsies ar citiem spēlētājiem, lai sāktu to darbu no sākuma. Bet tā… es atvainojos, es gribēju teikt jau nepieklājīgu vārdu... tā tukšā runāšana, ka labāk pieņemt šo slikto budžetu, kā Leiškalna kungs saka, vai pat draņķīgo budžetu, vai ļoti slikto budžetu… tas nav labāk kā nepieņemt budžetu. Jo, atsakoties pieņemt šo budžetu, mēs dodam iespēju kādam vadīt tās ministrijas un izveidot tādu budžetu, kas ir mūsu attīstībai, tātad arī uzņēmējiem, labvēlīgs, kas atrod mazinājumus ministriju aparātos un kas arī vismaz daļēji apmierinātu tās nepieciešamās algas, kuras pilnīgi objektīvi ir kaut cik vismaz jāmēģina pacelt, bet to var izdarīt, vienīgi mazinot izdevumus. Tātad, kolēģi, argumentēti, atbalstot Godmaņa kunga vārdus, diemžēl ne viņa darbus, aicinu neatbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā. Sāksim to darbu no gala, tas ir daudz labāk nekā turpināt šo “klibo” pasākumu, kāds tas ir šobrīd!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Debatēs nākamā runā deputāte Anna Seile.

< ALIGN="JUSTIFY">A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es ar žestiem necentīšos pārspēt Kariņa kungu. Tik tiešām bija interesanta runa un atraktīva ļoti. Bet es pievērsīšu uzmanību tam, ka Saeimas deputāti ir saņēmuši likumprojektu paketi, kas pavada 2009.gada valsts budžetu, – 31 likuma grozījumu paketi. “Pilsoniskā Savienība” ir ļoti rūpīgi izvērtējusi šos likumprojektus, un nav tā, ka mēs visus pēc kārtas neatbalstītu. Ir likumprojekti, kurus mēs atbalstām un kuri varētu eksistēt pilnīgi neatkarīgi no šīs valsts budžeta paketes, un kuri ir nepieciešami.

Un tagad es centīšos runāt par tiem jautājumiem, ar kuriem es vairāk esmu nodarbojusies Saeimā, un runāšu par likumprojektu “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”. Mūsu, “Pilsoniskās Savienības”, frakcija uzskata, ka šis likumprojekts ir atbalstāms, jo šajos grūtajos laikos, kad cita pēc citas bankrotē zemnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi, ir tikai samērīgi, ka zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu pārreģistrācija ir veicama vēlākā laika posmā, un šajā likumprojektā to paredz tikai no 2010.gada līdz 2011.gadam. Tāpēc, manuprāt, šis likumprojekts ir atbalstāms un nav jāsteidzas ar liekiem izdevumiem, jo tā jau tik daudzi individuālie uzņēmumi un zemnieku saimniecības bankrotē.

Par pārējiem. Ir iesniegts Saeimā arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Šajā likumprojektā ir vairākas būtiskas izmaiņas. Spēkā esošā likuma tekstā bija paredzēts, ka, sākot jau ar 2010.gadu, tiks atpirktas zemes, kuras pēc īpašuma tiesību iegūšanas tiek iekļautas dabas liegumos vai citādi aizsargājamās dabas teritorijas liegumu zonās. Atpirkšana tagad projektā ir atlikta labu laiku vēlāk – tikai uz 2012.gadu. Bet šī lieta absolūti neskar nākamā gada budžetu, 2009.gada budžetu. Un vai ir jāsteidzas ar šādu likuma grozījumu ieviešanu, jo arī atbalsta maksājumu šajā iesniegtajā projektā lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu kompensēšanai ir plānots novilcināt līdz 2012.gadam, jo budžetā neesot atrasti līdzekļi? Un tie līdzekļi ir, manuprāt, izcili mazi – tikai 140 tūkstošu latu apmērā –, lai nodrošinātu līdzfinansējumu, lai varētu saņemt maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Šis likums, kuru es minēju, tika pieņemts 2005.gadā, bet atbalsta pasākumu politika ir tikusi mainīta jau trīs reizes, ar izmaiņām šajā likumā radot neticību tajos zemes īpašniekos, kuriem nav nekādas nodokļu atlaides un kuri visu laiku gaida kompensācijas vai vismaz kādu līdzfinansējumu, vai zemes atpirkšanu.

Plānotās izmaiņas šajā likumā neatbalsta un ļoti intensīvi pret tām protestē arī vairākas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Meža īpašnieku biedrība. Kompensācijas par aprobežojumiem aizsargājamās teritorijās neatbilst neiegūtajam labumam, un Meža darbinieku biedrība iebilst pret nosacījumu, ka zemi aizsargājamās teritorijās nedrīkst atpirkt no īpašniekiem – no tiem īpašniekiem, kuri saņēmuši valsts atbalsta maksājumus. Manuprāt, līdz tam brīdim, kamēr netiek zeme atpirkta, ja tāda vēlēšanās ir izteikta, – kādēļ tajā saimniekošanas periodā nevarētu saņemt atbalsta maksājumus? Un nav saprotams, kāpēc šie ierobežojumi ir noteikti… pārcelti uz 2012.gadu, ja zemes izpirkšana līdzšinējā likumā bija paredzēta nevis nākamajā gadā, bet tiktu uzsākta tikai ar 2010.gadu.

Protams, šīs problēmas ir ārkārtīgi lielas, neticība cilvēkos arī ir ļoti liela. Un tāpēc mūsu frakcija aicina šo konkrēto likumprojektu neatbalstīt.

Ja mēs runājam par budžeta paketi kopumā, neskaidrības ieņēmumu daļā un klaji izteiktās prognozes, ka ieņēmumu daļa jau tā ir novērtēta par augstu un, iespējams, nākamā gada sākumā budžetā būs atkal jāizdara grozījumi, vai ir vērts gaidīt līdz februārim vai martam, kad būs šie grozījumi? Manuprāt, valdībai jāgatavo šis likumprojekts no jauna.

Un tādu ierosinājumu izsaka arī “Pilsoniskās Savienības” frakcija un aicina neatbalstīt budžetu pirmajā lasījumā.

Mazliet es gribu runāt, arī aizstāvot uzņēmējdarbību novados. Ir ļoti daudz problēmu šajā valsts budžetā. Tā, piemēram, par 8,8 miljoniem latu ir samazināts valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, tā saucamās subsīdijas. 2008.gadā subsīdiju lielums valsts budžetā bija 32 miljoni, bet 2009.gadā stipri samazināts šis lielums – paredzēti tikai 23,2 miljoni. Bet tajā pašā laikā sabiedriskā finansējuma administrēšanai un valsts uzraudzībai (tas ir, dažādām kontrolēm un, īsti sakot, birokrātijai) izdevumu samazinājums ir tikai par 2 miljoniem latu. Un, tā kā ir šāda nostāja pret zemniecību, kurai tik tiešām ir četri grūtie gadalaiki un visā Eiropas Savienībā atbalsta maksājumi tiek nodrošināti vecajām dalībvalstīm daudz lielākā apmērā nekā jaunajām dalībvalstīm, mēs samazinām savu atbalstu zemniecībai. Manuprāt, tas nav pareizi.

Un kopumā, runājot par šīm problēmām, es arī aicinu valsts budžetu pirmajā lasījumā neatbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Nākamā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

< ALIGN="JUSTIFY">I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie valdības pārstāvji! Premjera kungs! Finanšu ministr! Godātie kolēģi! Mēs uzskatām, ka ekonomiskā situācija ir ļoti nopietna, un katram šeit sēdošajam deputātam ir jābūt atbildīgam, lai novērstu valsts sabrukumu. Un mēs pilnībā pievienojamies Slaktera kungam, ka šādā situācijā valdībai un Saeimai ir jārīkojas kā saticīgā ģimenē. Taču diemžēl valdība un Saeimas pozīcija pret atsevišķām iedzīvotāju grupām rīkojas kā pamāte un valsts pārvalde tiek mehāniski apcirpta, neskatoties uz treknajos gados uzkrāto tauku saturu.

Godātie kolēģi, es gribu runāt tikai par trijām lietām. Un, proti, visas šīs trīs lietas ir saistītas ar tiesiskā valstī no Satversmes 1.panta izrietoša principa, proti, ka arī politiskajiem lēmumiem ir jābūt tiesiskiem.

Pirmā problēma. Es uzskatu, ka budžeta samazinājums zinātnei šodien nav adekvāts. Mēs pārkāpjam nacionālo valsts attīstības plānu, kas saucas “Cilvēks – pirmajā vietā”. Saeima 2005.gada 26.oktobrī ir apstiprinājusi zinātnieku grupas izstrādāto konceptuālo dokumentu. Tātad Latvijas izaugsmes modelis “Cilvēks – pirmajā vietā”. Un es būtu ļoti pateicīga Kučinska kungam, ja Kučinska kungs nāktu un paskaidrotu, kā tagadējais budžeta projekts iet kopā ar to nacionālo attīstības plānu, ar kura izstrādi jūs tik ļoti lepojaties publiski un kura izstrādē, nenoliedzami, ir ārkārtīgi liels jūsu ieguldījums. Un, proti, šajā nacionālajā attīstības plānā ir paredzēti trīs scenāriji.

Pirmais scenārijs – atpalicības scenārijs. Un zinātnieki ir secinājuši, ka turpinās nekoordinēts attīstības process. Augot bāzes līmenim, attīstības tempi strauji samazinās un pastiprinās spriedze sabiedrībā. Nākotnes mērķu īstenošana top problemātiska, un Latvija kļūst par Eiropas Savienības otrās šķiras valsti.

Nākamais scenārijs ir stagnācijas scenārijs šajā plānā. Attīstības procesos pielāgojas lēnākajiem. Vienas paaudzes laikā Latvija nespēj panākt Eiropas Savienības valstu dzīves līmeni, un sabiedrībā trūkst motivācijas ilgtermiņa ieguldījumiem, darbībai un izglītības iegūšanai.

I.Čepāne.

Un trešais ir šis optimistiskais jeb izaugsmes scenārijs, pie kura visu laiku ir Tautas partija pieturējusies savā programmā, tāpat arī pārējās partijas, runājot par zinātni. Proti, nepārtraukta, ātra un visos līmeņos sabalansēta attīstība, izmantojot mūsu salīdzinošās priekšrocības un izvirzot mūsu rīcībā esošiem resursiem atbilstošu kopēju valsts ilgtermiņa attīstības mērķi. Un kas tad, godātie kolēģi, ir šīs prioritātes? Atverot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājaslapu, pašā pirmajā lapā ir divas šīs prioritātes. Pirmā prioritāte ir izglītība un radošs cilvēks, un otra ir zinātne un pētniecība. Ja mēs skatāmies uz to, kas pašlaik notiek šajā zinātnes jomā un tieši samazināšanas jomā, es esmu ļoti pārsteigta, jo arī premjers tomēr ir zinātnieks un viņam ir zināma šī prakse, šī cerība, kas bija tiem cilvēkiem, kas atgriezās no ārzemēm, šiem jaunajiem cilvēkiem... Es uzskatu, ka atsevišķos gadījumos, iespējams, šie vecie zinātnieki dažkārt pārāk pārspīlē atsevišķas lietas, bet jaunajiem zinātniekiem zūd ticība, ņemot vērā to, ko mēs esam izdarījuši ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” un ko taisāmies izdarīt atkal.

Otra lieta, par kuru mans pienākums ir neklusēt, ir manas kolēģes Seiles kundzes tikko pieminētais likums, kas paredz ierobežot kompensācijas zemes īpašniekiem, kuru teritorijas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka vismaz stenogrammā paliks deputātu atsevišķs viedoklis, proti, iespējams, ka šādā gadījumā šis ierobežojums ir pretrunā ar Satversmes 105.pantu. Jo, kā mēs zinām, īpašuma tiesības saskaņā ar likumu var ierobežot. Otrkārt, šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, vides aizsardzība un Natura 2000 teritorijas. Un, treškārt, šeit mums trūkst trešā priekšnoteikuma, kas atzīts konstitucionālo tiesu praksē (arī, starp citu, Satversmes tiesas praksē), – tas ir samērīgums starp īpašumtiesību ierobežošanu un sabiedrības tiesībām uz labvēlīgu vidi.

Es nezinu, vai jums ko izteiks piemērs, ka šā grozījuma anotācijā ir norādīts, – lai ieviestu atbalsta maksājumus, papildus ir nepieciešami tikai 140 000 lati. Godātie kolēģi! Kas ir 140 000 lati? Tas ir divu valdes locekļu gada atalgojums lielākajās kapitālsabiedrībās. Tas ir vienkārši nožēlojami.

Tajā pašā laikā jūs dienas pirmajā pusē atbalstījāt grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Un tur, kā norādīja Kampara kungs, valstij iet garām vairāki miljoni. Tātad pret šiem bijušajiem… pret šiem zemes īpašniekiem, kuriem ir totāli īpašumtiesību ierobežojumi, jūs izturaties kā pamāte. Vēl sliktāk nekā pamāte. Bet pret tiem, kas ir jūsu sponsori acīmredzot, esošie vai potenciālie… jūs viņus bagātīgi apdāvināt.

Un pēdējais. Es kā Satversmes tiesas bijusī tiesnese (šeit dažs zālē sēdošais uzskata, ka tas ir viens no maniem lielākajiem trūkumiem; to man arī privātā sarunā ir mēģināts atgādināt) tomēr gribētu pievērst uzmanību, ka nepamatoti ir grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Tur, godātie kolēģi, tiek pārkāpts 1.pants, proti, tiesiskās paļāvības princips šajā gadījumā. Un es domāju, ka tiesneši rīkosies saskaņā ar tām iespējām, ko likums viņiem dod, un ka tiesneši vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šos grozījumus.

Es arī viņiem novēlu, lai beidzot gan šie bijušie zemes īpašnieki, pašreizējie, gan arī tiesneši tomēr cīnītos par savām tiesībām. Mēs varam panākt taisnību tikai tad, ja šajā tiesiskajā valstī pilsoniskā sabiedrība ir aktīva un cīnās par savām tiesībām.

Paldies jums par uzmanību. Kā jau Seiles kundze minēja, kā Kalnietes kundze minēja, šādu iemeslu dēļ mēs arī nevaram atbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

 

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamie valdības locekļi!

Mūsu valdība Saeimai ir sagatavojusi pārsteigumu. Kaķi maisā – likumu par valsts budžetu. Kāpēc kaķi maisā?

Nu, pirmkārt, šodien valdība piedāvā Saeimai nobalsot pirmajā lasījumā par ieņēmumiem, kurus vairs pati neprognozē, par izdevumiem, kuru tātad nebūs, par ekonomikas attīstības scenāriju, kurš jau slēgtajā valdības sēdē ir aizstāts ar ekonomikas samazināšanās scenāriju, tikai mēs vēl to nezinām… Bet tikai nobalsojiet, un tad jau visu sataisīs!

Būtu smieklīgi, ja tas nenotiktu tepat Latvijā un ja tik vieglprātīgi netiktu lemts par mūsu valsts attīstības scenārijiem, neanalizējot iemeslus, kāpēc – apzināti vai valdības nolaidības dēļ – valsts ir ārkārtas situācijā. Un nevajag šeit atsaukties uz pasaules finanšu krīzi! Mums bija pirmā vieta Eiropas Savienībā inflācijas ziņā un negatīvs IKP pieaugums šogad jau pirms lielo pasaules finanšu struktūru sabrukuma. Un nevajag vainot šeit ārvalstu banku aizraušanos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem! Latvijā ar tiem gandrīz nemaz nestrādā. Un skarbās pasaules finanšu vētras Latviju vēl nav skārušas. Pasaules finanšu krīzi mēs Latvijā sajutīsim martā. Mūsu ekonomikas lejupslīde ir mūsu pašu valdību, ne amerikāņu radīta.

Šobrīd visiem ir skaidrs, ka 2009.gads būs grūts. Taču viena lieta ir taupot turēties virs ūdens un negrimt, cita lieta ir tuvoties krastam. Mans jautājums ir par turpmākajām prognozēm: kad pēc nākamā gada krīzes valstī sāksies attīstība? Vai tas būs 2010.gads, 2011., 2012.gads? Vai varbūt vispār tās ir tikai tālas nākotnes cerības? Mums ir jātaupa, taču tā, lai nenogrieztu sev turpmākās attīstības iespējas. Šajā budžetā taupība ir pilnīgi ačgārna: likumprojektā vislielākais samazinājums ir tieši nākotnes attīstībai izšķirošajās jomās. Ilustrācijai noder ļoti vienkāršs piemērs: ja mēs runājam par miljoniem, tad tas ir kaut kā tā abstrakti, taču, rekonstruējot 7,7 kilometrus garu autoceļa P87 “Bauska–Aizkraukle” ceļaposmu, rēķinot 2006.gada cenās, tiek izlietoti 7,2 miljoni latu. Tātad viens kilometrs asfaltēta ceļa – viens miljons.

Budžeta likuma projektā ir pilnīgi likvidēta programma “Zinātniskā darbība augstskolās”; ietaupījums 5,6 kilometri, es atvainojos – 5,6 miljoni. Un programmā “Fundamentālie un lietišķie pētījumi” – samazinājums 2,5 kilometri jeb 2,5 miljoni latu. Tātad varēsim uz Latvijas zinātnes rēķina papildus noasfaltēt 8 kilometrus. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Tas ir labi!”) (Aplausi.) Tāda valdības acīs ir zinātnes vērtība. Toties ko mēs zaudēsim? Pēc ekspertu viedokļa, no 4000 zinātniekiem mēs zaudēsim simtiem darba vietu, apmēram vienu desmito daļu, apmēram 400 zinātniekus, un tie nav cilvēki, kas stāsies darba biržā, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Tie būs jaunie, izglītotie, perspektīvie, tātad labākie, ar kuriem saistās mūsu nākotnes cerības; viņi savu pievienoto vērtību atstās nevis Latvijā, bet ārzemēs. Es zinu, ka Godmaņa kungam patīk skaitļi, viņš ar tiem labprāt operē. Tātad tie ir 400 jaunie zinātnieki, kuru augstākajā izglītībā vien vidēji ir ieguldīti 25 miljoni latu.

Kāda ir šī pievienotā vērtība, Godmaņa kungs? Latvijā nav izdarīti šāda veida pētījumi, bet Apvienotajā Karalistē, mērot izglītības procesa efektivitāti, ir ļoti daudz pētīta izglītības pievienotā vērtība. Un, runājot par augstākās izglītības posmu, šie pētījumi ir apmēram tādi: 1000 naudas vienības, kas ieguldītas izglītībā, dod apmēram 800 naudas vienību – gada pievienoto vērtību, tātad 80 procenti; 80 procenti no 25 miljoniem ir 20 miljoni latu gadā, ko mēs pazaudēsim, šiem 400 zinātniekiem aizbraucot strādāt uz ārzemēm. Mēs “gudri” ietaupām 8 miljonus jeb 8 kilometrus asfaltēta ceļa, lai pazaudētu 20 miljonus gadā. Tā nav saprātīga taupība!

Otrkārt. Es kategoriski esmu pret izdevumu mehānisku samazinājumu, visiem vienādu. Patiesību sakot, tas nozīmē tikai Ministru prezidenta bezspēcību vadīt pašam savu komandu. Kā arī to, ka Ministru prezidenta rīcībā nav informācijas par budžeta situāciju ministrijās. Ieteikums, Godmaņa kungs, noskaidrot, kas notiek valdības ministriju budžetos, centrālajā aparātā, tā uzturēšanas programmās. Un sākt ar savas saimniecības sakārtošanu.

Piemērs. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (ņemot visus darbiniekus – no ministra līdz šoferim) vidējā viena darbinieka mēnešalga ir 1604 lati šajā gadā, tad Vides ministrijā tie ir tikai 776 lati, tātad atšķirība – vairāk nekā divas reizes. Vai šeit vienāds 10 procentu samazinājums ir vietā? Domāju, ka ne.

Godmaņa kungs, pēc savas uzstāšanās es jums iedošu šos aprēķinus.

Turklāt ar taupības lozungiem, kā norādīja arī mani kolēģi, dzīres jau patiesībā turpinās. Valstī ir pāri par 220 valsts aģentūru. Vai ir veikta to funkciju izvērtēšana? Valstī ir vairāk nekā 700 kapitālsabiedrību, kurās kopumā vairāk nekā 1200 valdes un vairāk nekā 600 padomes locekļu, to atalgošanai valsts un pašvaldības tērē miljonus. Ministru prezidents, atbildot uz “Pilsoniskās Savienības” pieprasījumu, sniedza daļēju atbildi. Proti, tikai par septiņām ministrijām no 18, kur valdes un padomes locekļu summārais atalgojums ir 3 miljoni 200 tūkstoši latu. Tas ir, neskaitot vēl 11 ministrijas un sekretariātus un neskaitot pašvaldību kapitālsabiedrības. Turklāt arī šie skaitļi nešķiet reāli, jo, piemēram, valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts meži” septiņi valdes un 11 padomes locekļi vien “noēd” vairāk nekā 600 tūkstošus latu gadā.

Jūs teiksiet, ka šie skaitļi valsts kapitālsabiedrībās tieši neietekmē budžetu. Tieši ietekmē! Jo, piemēram, “Latvijas Valsts meži” 27 procentus peļņas atskaita valsts budžetā. Jo vairāk, nesaimnieciski strādājot, “noēd”, barojot liekēžu pulku, jo mazāka ir kapitālsabiedrības peļņa.

Un tad vēl dāsnie atlaišanas pabalsti.

Godātā valdība! Es nevaru neminēt “Latvijas Dzelzceļu”, kas pagājušajā gadā par gatavību atstāt valdes locekļa amatu izmaksāja kompensāciju valdes loceklim Staņislavam Baiko, kura mēnešalga ir ap 60 tūkstošiem… es atvainojos, gada alga ir ap 60 tūkstošiem latu, taču atlaišanas pabalsts ir 237 340 latu. Kamēr citi taupa, pie varas partiju siles dzīres turpinās.

Ministru prezidents ir izdevis arī bezpalīdzīgu rīkojumu samazināt kapitālsabiedrību padomēs un valdēs locekļu skaitu. Ko tas līdz, ja šīs valdes un padomes, piedodiet, ir likumīgas? Ir jāgroza… Ir jāizdod nevis rīkojums, Godmaņa kungs, bet jāgroza likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Jo citādi – kolēģi, ieklausieties! – tādā valstij svarīgā kapitālsabiedrībā kā “Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” pilnīgi likumīgi algu turpina saņemt septiņi padomes locekļi. Tas ir ļoti svarīgs uzraudzības darbs šiem septiņiem padomes locekļiem…

Taču likumu grozīt neviens negatavojas. Šādi ierosinājumi tiek noraidīti, jo tā ir politisko partiju barotne un pansionāts caurkritušajiem politiķiem – tādiem kā universālais aviācijas, ostu un pasta speciālists Jānis, dzelzceļa speciālisti – mans vārdabrālis Kārlis un Andrejs, un daudzi, daudzi citi, kas saņem 1000, 900 latu, minimums 300 latu dažās pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs.

Es gribētu izteikt astoņus priekšlikumus valdībai, kuras vadītāju tas galīgi neinteresē, bet varbūt padomnieki atstāstīs.

Pirmkārt, sastādīt reālu valsts ekonomikas attīstības prognozi. Un šie priekšlikumi ir, es ceru, nākamās valdības vadītājam.

Tātad sastādīt reālu valsts ekonomikas attīstības prognozi. Slaktera mīnus 1 procents, protams, ir labāks nekā plus 2. Solis uz priekšu. Jāstrādā.

Otrkārt, objektīvi izvērtēt un racionāli, nevis mehāniski samazināt tēriņus – nevis vienu skaitli ministrijai, bet analizējot katru programmu. Nepieciešams arī pārstrukturēt budžetu, jo šobrīd aktuāli, diskutēti izdevumi un ar tiem saistītās summas ir ieslēptas vai izklīdinātas citās summās.

Divi vienkārši piemēri. Programma izglītības sadaļā 01-00 “Vispārējā izglītība” – 5 miljoni latu. Smieklīgi! Vispārējā izglītība valstī nevar maksāt piecus miljonus, un patiesībā zem šī nosaukuma ir pil­nīgi citas lietas – tā ir tikai mācību literatūra un speciālā izglītība. Vai arī programma 07-00 “Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana izglītībā”, un turpat klāt Microsoft līgums. Nu, piedodiet! Šeit jau nu gan ir siļķe ar putukrējumu, jo mēs nesaprotam, kas ir kas.

Treškārt. Analizējot funkcijas un novēršot dublēšanos, samazināt valsts aģentūru skaitu; nevis tikai pievienot neko neizdarījušu sekretariātu pilnīgi nevajadzīgai ministrijai, bet skatīties reāli pēc funkcijām.

Ceturtkārt, likvidēt dāsnās barotavas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Piektkārt, iesaldēt algas valsts pārvaldē.

Sestkārt, deleģēt valsts pārvaldes uzdevumus privātajiem uzņēmējiem – tādus kā autoparks, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, telpu uzkopšana un daudzus citus; par to jau sen Latvijas Darba devēju konfederācija mēģina atrast dzirdīgas ausis, bet neatrod.

Septītkārt. Lai cik grūti būtu, šim jābūt attīstības, nevis “apēšanas” budžetam. Šajā budžetā noteikti ir jāparedz nauda izglītībai, augstākajai izglītībai un zinātnei, pedagogu algām.

Un astotais, visgrūtākais, ir priekšlikums, kas arī nedos tūlītēju finanšu rezultātu nākamajā gadā, bet es ļoti negribētu, lai, plānojot 2010.gada budžetu, valdība atkal plātītu rokas: sak’, mēs neko nevaram izdarīt. Latvijā ir augsti nodokļi darbam, mēreni patēriņam un gandrīz nekādi kapitālam. Ar tādiem mēs nekad nespēsim celt mūsu ražojumu eksportspēju, taču tieši eksportspējā ir mūsu ekonomikas izdzīvošanas atslēga.

Godātie kolēģi! Protams, ar šo argumentāciju “Pilsoniskā Savienība” aicina neatbalstīt valsts budžetu un domāt par jaunas rīcībspējīgas valdības izveidi, taču šīs budžeta debates ir veidotas tā, ka vienā uzrunā ir jārunā par visiem budžeta paketes likumprojektiem.

Un es gribu pieskarties tikai vēl vienai tēmai, proti, mēģinājumam likvidēt civildienestu valstī. Paketē ir vairāki likumprojekti, kas saistās ar civildienestu, proti, grozījumi Valsts civildienesta likumā. Vienā no tiem ir izteikts ierosinājums likvidēt Valsts civildienesta pārvaldi. Nav noslēpums, ka, iestāžu vadītājiem nosakot atalgojuma sistēmu, ir ļoti daudz dzimtbūšanas elementu. Vadības līgumos ar vadošajiem ierēdņiem tiek paredzēti uzdevumi, kurus ierēdnis būtībā jau pilda. Līdz ar to saņem naudu it kā ne par ko. Un par to ierēdnis, protams, ir pateicīgs ministram un politiski paklausīgs. Valsts civildienesta pārvalde faktiski ir vienīgā pirmstiesas institūcija, kas var pasargāt no politiskas patvaļas šajos jautājumos. Likvidējot Valsts civildienesta pārvaldi, mēs katastrofāli pārslogosim mūsu administratīvo tiesu, jo tad tā kļūs par vienīgo instanci, turklāt atņemsim iespēju cietušam ierēdnim pārsūdzēt lēmumu, kurš nav administratīvs akts. Un ļoti daudzi šādi lēmumi nav administratīvi akti.

Viens piemērs. Ja ministrs piešķir saviem draugiem vai… nu finanšu ministra nav klāt… nu kā lai to tā taktiski pasaka… saviem ļoti personīgiem padomdevējiem, padomniekiem, dāsnas prēmijas, tad tas nav administratīvs akts. Administratīvā tiesa šādu lēmumu neizskatīs.

Sēdes vadītāja.

Šadurska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

K.Šadurskis.

Muižnieces kundze, es esmu ārkārtīgi iepriecināts un pateicīgs par to, jo tieši šajā brīdī es esmu pabeidzis savu mazo uzstāšanos. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamā debatēs runās deputāte Ina Druviete.

< ALIGN="JUSTIFY">I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Kolēģi! Šodien mēs it kā runājam par skaitļiem. Bet tikai it kā, jo mēs jau nerisinām matemātisku uzdevumu tīri intelekta treniņa pēc. Budžeta pieņemšana jau nav nekāds pašmērķis. Mēs iezīmējam mūsu valstij un tās pilsoņiem svarīgu jomu –noturības un attīstības perspektīvas. Lielais valsts budžeta pozīciju skaits liecina, cik sazarota ir mūsu valsts politika. Bez naudas, protams, nevar attīstīties neviena joma. Tomēr ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nez vai pareizs būs princips visām nozarēm un visām ministrijām samazināt līdzekļus vienādā mērā. Dažas jomas jau ir nostiprinājušās tiktāl, ka spētu pārziemot ar mazāku līdzekļu daudzumu. Bet ir nozares, kurās pat īslaicīgs finansējuma samazinājums varētu radīt grūti kompensējamus cilvēkresursu zaudējumus un attīstības apstāšanos. Un tāpēc mūsu uzdevums ir redzēt valsti kopumā, izvērtēt ne tikai nozaru nozīmību, bet arī pēctecības pārrāvuma risku.

Jau ne reizi vien ir uzsvērts, ka kaut vai īslaicīga finansējuma kritums varētu būt kritisks veselības aizsardzībai, izglītībai un zinātnei. Tiešām varu izteikt gandarījumu, ka izglītībai un zinātnei ir atrasta kaut vai virtuāla nauda. Bet es šajā kopumā tomēr ievietotu arī valsts valodas attīstību.

Valoda jau mums tiešu peļņu nenesīs, un pievienotā vērtība būs saprotama tikai patriotiskiem cilvēkiem ar pietiekami augstu intelekta līmeni.

Pirms ne pārāk ilga laika no šīs pašas tribīnes nācās atgādināt, ka proporcionāli pagājušajos budžeta grozījumos tieši šī joma cieta visvairāk. Tāpēc arī šodien es runāšu par šīm budžeta pozīcijām, bet ne finansiālā aspektā.

Finansējums kopš drakoniskās apcirpšanas šajā vasarā valodas politikas programmām tik tiešām nav samazināts. Par to gods un slava. Tiesa gan, pati ministre atzīst (citēju): “Summa, kas atvēlēta valodas politikas veidošanai un īstenošanai, jau tāpat ir niecīga.” Ar to valstij nebūtu jālepojas. Taupības apstākļos pret to izturēsimies ar sapratni. Prasmīgs saimnieks spēs rast iespēju saglabāt jomu pat ierobežota finansējuma apstākļos.

Pašreiz, manuprāt, valsts valodas politikas jomu apdraud ne tik daudz līdzekļu trūkums, cik attieksme. Naudas trūkuma apstākļos katra lata izlietojumam ir jābūt pārdomātam un tāpēc ir jāfinansē tiešām paši nepieciešamākie darbi. Teorētiski valodas politikai var piešķirt miljonus un tos notrallināt bezjēdzīgos pasākumos. Tikai speciālisti, turklāt nevis individuāli, bet koleģiāli, var izlemt, kuri tad būs tie pasākumi, kas spēs stiprināt valodu tieši tur un tieši tā, kur un kā tas ir vajadzīgs. Ja speciālistu viedokli neņem vērā, ir risks naudu gan apgūt, bet rezultātu neiegūt. Nauda pati lielus darbus neveic. To dara cilvēki. Un nevis stihiski, bet sistēmiski.

Mūsdienu attīstītajās valstīs nozares attīstība tiek plānota ilgtermiņā. Tiek izstrādātas īpašas politikas programmas, kuras likumā noteiktu funkciju ietvaros īsteno specializētas institūcijas. Valodas politika nav nekāds izņēmums. Arī šeit subjektīvismam nav vietas.

Valsts valodas politika ir viena no nozarēm, par ko atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Ministru kabineta 2006.gadā apstiprināto valsts valodas politikas programmu savu funkciju ietvaros īsteno, bet nu jau būtu jārunā pagātnē, īstenoja trīs specializētas aģentūras. No jaunā gada Izglītības un zinātnes ministrijā noteikti vairs nebūs vienas – Tulkošanas un terminoloģijas centra. Varu izteikt tikai atzinību tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kas novērsa šīs starptautiski nozīmīgās institūcijas birokrātisku novājināšanos. Bet ko ir ieguvusi Izglītības un zinātnes ministrija? Ko ir ieguvusi valsts valodas politika? Tas nav tikai birokrātisks likumdošanas aktu tulkošanas process. Tā ir terminoloģijas attīstība, tā ir tulkošanas attīstība, tā ir ļoti cieši saistīta ar izglītību un zinātni un vēl jo ciešāk saistīta ar valodas politiku.

Atlikušās divas – Latviešu valodas apguves valsts aģentūra un Valsts valodas aģentūra – iespējams, drīzumā apvienosies. Tam ir racionāls pamats, pret to neiebilst ne valodas politikas speciālisti, ne aģentūru darbinieki, ne aģentūru vadība, kam svarīgāks par krēslu ir nozares izdzīvošanas jautājums. Nosacījums gan ir tikai viens – pēctecība valodas politikas īstenošanā un iespēja nodrošināt šo politiku uz zinātniskiem pamatiem stingrā saskaņā ar valdības apstiprināto programmu.

Koķes kundze, jūs man esat liela autoritāte izglītības, zinātnes un pedagoģijas jautājumos… Un mums nav bijis domstarpību šajās jomās. Bet neviens ministrs nevar būt speciālists visās nozarēs, un valodas politika ar pedagoģiju tomēr ir tikai netieši saistīta. Un ne vienu vien reizi es esmu izteikusi bažas par to, ka, šķiet, šie procesi neiet pareizā virzienā, un šīs bažas vēl vairāk ir pastiprinājusi izglītības un zinātnes ministres intervija pagājušajā nedēļā “Latvijas Avīzē”.

Vērtējot Valsts valodas aģentūras un Latviešu valodas apguves aģentūras darbu, tiek teikts (citēju): “Aģentūru darbošanās nenāk par labu valstiskuma stiprināšanai.” Es tiešām nesaprotu. Aģentūru vadītājiem tiek izteikti pārmetumi neprofesionalitātē un valstiskas domāšanas trūkumā. Protams, mums katram ir tiesības uz savu viedokli, bet neargumentēts viedoklis var būt tikai privātpersonai. Valsts amatpersonai vajadzētu rast kaut jel kādus pierādījumus šai tēzei, turklāt nedrīkst veikumu kādā nozarē vērtēt tikai pēc tā, vai starp ministru un struktūrvienības vadītāju ir vai nav laba psiholoģiskā saskaņa. Runa jau nav par atsevišķām personālijām, kaut augsta līmeņa valodas politikas speciālistus, kuri spēj aizstāvēt Latvijas pozīcijas gan starptautiskā arēnā, gan arī stiprināt mūsu valodas daudzveidīgos attīstības aspektus Latvijā, varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Personālijas vienmēr atradīs sev vietu gan akadēmiskajā vidē, gan nevalstiskajās institūcijās. Bet ko būs ieguvusi valsts? Es ļoti šaubos, vai tas nāks par labu mūsu programmas īstenošanai. Nav runa arī par institūcijām; kā jau teicu, aģentūru apvienošanās ir pārspriežama, optimāla struktūra ir veidojama, bet runa ir par kaut ko daudz vairāk, par kaut ko tādu, kas pārspēj personu un atsevišķu institūciju nākotnes jautājumu. Runa ir par valodas politikas pamatprincipiem.

Aģentūras ir darbojušās ar likumu stingri noteiktu funkciju ietvaros. Tas izriet no Ministru kabineta apstiprinātās programmas, kas savukārt pamatojas uz Valsts valodas likumu. Un paradoksālā kārtā, apšaubot aģentūru darbības virzienus, tiek apšaubītas šīs ilgtermiņā pieņemtās valodas politikas pamatnostādnes un tātad arī 20 gadus veidotie Latvijas valodas politikas principi.

Vai tiks veidota cita valodas politika, ar citām institūcijām un citiem cilvēkiem? Starp citu, par cilvēkiem. Valodas politiku veido un īsteno konkrēti speciālisti ciešā sadarbībā, koleģiāli, turklāt to dara nevis mirkļa iegribu vadīti, bet gadiem ilgi rūpīgi analizējot teoriju, citu valstu pieredzi un valodas situāciju.

Ir vēl viens paradokss. Beidzamā pusgada laikā šo aģentūru pārstāvji ir uzklausīti trijās Saeimas komisijās. Kritiski aizrādījumi netika saņemti. Kā tā? Šeit būtu jārunā par to, ka jautājums acīmredzot ir pārspriežams plašāk, valodas politikas speciālistu aprindās, bet lieta ir tāda, ka visi, kuriem ir tiesības saukties par valodas politikas speciālistiem, valodas politikā jau ir iesaistīti. Un šeit ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Neviens cilvēks, lai cik labs jurists vai filologs viņš būtu, tomēr bez īpašas, gadiem ilgas sagatavošanās valodas politikā darboties nevar.

Valsts valodas komisijas locekļi, kuri ir arī strādājuši, piedalījušies valsts valodas programmas izstrādē, ir šo aģentūru konsultatīvajās padomēs, ekspertu komisijās, viņi ir dažādu projektu ekspertīžu veicēji. Tātad iznāk, ka Latvijā nevaram atrast speciālistu, kurš jau nebūtu iesais­tīts šajā darbā. Protams, jūs teiksiet, ka varbūt es šajā gadījumā kļūdos, varbūt tik tiešām šo aģentūru darbība ir pretrunā ar šiem valsts valodas politikas principiem. Domāju, ka ne, bet, lai būtu droši, es aicinu organizēt starptautisku ekspertīzi. Par formāli juridiskiem jautājumiem, protams, ir tiesīgas spriest gan – nu jau jāteic – Valsts kanceleja, gan arī Administratīvā tiesa, ja tas būs nepieciešams, bet saturu var izvērtēt tikai speciālisti. Un būtu vērts organizēt šo neatkarīgo ekspertīzi, jo jautājums ir pārāk nopietns. Bez ļoti nopietnas argumentācijas nedrīkst apšaubīt valsts valodas politikas pamatprincipus. Un tādēļ man tiešām ir jautājums: vai viena cilvēka subjektīvā uztvere… Piedodiet, Koķes kundze, bet jūsu intervijā ir vārdi “redzu”, “neredzu”, “dzirdu”, “nesaprotu”, “izjūtu”!... Vai viena cilvēka subjektīvā izpratne vai neizpratne, dzirdēšana vai nedzirdēšana, redzēšana vai neredzēšana var izšķirt veselas valodas politikas nozares nākotni? Vai Ministru prezidentam te nekas nav sakāms?

Bet nobeigumā citēšu ministri Koķi. Citāts no “Lauku Avīzes”… “Latvijas Avīzes”: “Pagaidām, kamēr citi lēmumi nav pieņemti, Izglītības un zinātnes ministrija no atbildības par valsts valodas politiku atteikties nevar un neatsakās. Mums jāpilda tas, kas uzdots. Tomēr atbildību par valsts valodas politiku var pārskatīt. Citā resorā varētu būt valodas attīstībai labvēlīgāks noskaņojums.”

Un tad nu jautāsim Zaļo un Zemnieku savienībai. Joprojām neticu, ka jums varētu būt vienalga, ka jūsu ministra vadītajā resorā, viņas pašas vārdiem runājot, nav valodas attīstībai labvēlīga noskaņojuma. Ja tas tiešām tā ir, varbūt iespējams koalīcijas ietvaros koleģiāli vienoties, ka valodas politika tiek nodota kādam citam resoram – kultūras, tieslietu, varbūt jaunveidojamai megaministrijai? Es tiešām nevēlētos, lai partija, apvienība ar lieliem nopelniem Latvijas vēsturē, ieietu valodas politikas vēsturē kā nepārdomātu lēmumu pieņēmēja šajā mums visiem tik svarīgajā jomā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs dara zināmu, ka ir saņemts iesniegums no 10 Saeimas deputātiem – Bērziņa, Dukšinska, Aizbalta, Šķestera, Kučinska un citiem – ar aicinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!” “Ir!”)

Deputātiem ir iebildumi. Tādā gadījumā mums šis jautājums ir jāizlemj balsojot, jo tuvojas pārtraukuma laiks. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt darbu bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 4. Tātad darbu mēs turpinām bez pārtraukuma.

Nākamā debatēs runās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

 

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Augsti godātie deputāti un cienītās deputātes!

Paldies par iespēju šodien uzrunāt jūs! Un es gribu visiem deputātiem vēlreiz apliecināt, ka es pārstāvu partiju, kuras pamatprincips ir nacionāla valsts, demokrātija un cilvēka brīvība, un galvenais resurss šo pamatprincipu īstenošanai ir izglītība. Tieši tādēļ ar pilnu atbildību un pašatdevi pildu savus pienākumus un to pašu prasu arī no savā nozarē strādājošajiem, īpaši vadītājiem un, kā deputāte Druvietes kundze teica, speciālistiem. Tāpēc es vēlreiz pateicos par iespēju argumentēt tos viedokļus, kas ir pausti “Latvijas Avīzē” šīs sestdienas intervijā.

Pieminētā Valsts valodas aģentūra kopš 2008.gada februāra strādā bez pārvaldes līguma, kā arī strādā bez vidējā termiņa darbības stratēģijas. Tas ir tiešs likuma pārkāpums, un es gribētu atsaukties uz Sandras Kalnietes kundzes teikto, ka patiešām valsts pārvaldei nav uzdevums nodarboties ar uzņēmējdarbību. Un mani izbrīnīja augustā iesniegtā vidējā darbības stratēģija, kurā ir paredzēts, ka Valsts valodas aģentūra nodarbosies ar izdevējdarbību. Bez tam, kā es konstatēju, Ministru kabineta noteikumi Nr.114 noteic, ka atzinumus par personas vārda vai uzvārda rakstību izsniedz Valsts valodas centrs, nevis Valsts valodas aģentūra. Un, ja es pareizi saprotu likumus, tad publiskā vara uzņemas vienīgi tos darbus un funkcijas, kas ar likumu tai ir noteiktas. Tas nozīmē, ka no 2004.gada Valsts valodas aģentūra izdod juridiskus dokumentus, kuriem nav tiesiska seguma. Un man gribētos jautāt: kas notiks, ja tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši šos dokumentus, griezīsies tiesā, un kas maksās šos zaudējumus… par tām izziņām, ko sniegusi Valsts valodas aģentūra bez tiesiskā regulējuma?

Bez tam es patiešām gribētu arī šodien deputātiem darīt zināmu, ka 2008.gada budžeta grozījumos man bija liels pārsteigums, ka Valsts valodas aģentūras vadītājs, kuram es patiešām ļoti uzticējos kā profesionālim, kā profesoram… Izrādījās, ka pozīcija, kurā viņš atrada iespēju mazināt izdevumus, ir mūsu valodas – latviešu valodas! – mācīšana ārpus Latvijas un tātad Latvijas atpazīstamības vairošana. Savukārt pozīcijā “Kancelejas preces” Valsts valodas aģentūras direktors ir ieplānojis sešarpus reižu vairāk izdevumu – 6580 latu, salīdzinot ar identisku pozīciju identiskā aģentūrā, kur pietiek ar tūkstoš latiem kancelejas precēm.

Un visbeidzot. Man patiešām šodien ir kauns – un acīmredzot mana neizdarība tā ir –, ka Valsts valodas aģentūra sagatavo brošūru, kura diemžēl, ieraugot dienasgaismu, neaiziet līdz lasītājam tieši nekvalitatīvā lingvistiskā izpildījuma dēļ, bet valsts nauda ir samaksāta par šo brošūru.

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jūs sapratīsiet manu neizpratni par aģentūras direktora darbību, un šobrīd gan manas pretenzijas pret valodas politiku ir nevis kā pedagoģijas doktorei vai izglītības speciālistei, bet kā ministrei, kas atbild par nozares vadību. Tieši tādēļ arī ir lūgts šos jautājumus sakārtot visnotaļ īsākajā laikā, lai patiešām valsts valodas prestižs un valsts valodas politika netiktu bojāta un sadragāta.

Un, manuprāt, tas, ka pārraudzībā atrodas institūcijas, nozares politikā nekādā veidā draudus nevarētu ienest. Tulkošanas un terminoloģijas centrs ir atradies… laikam līdz 2005.gadam… Valsts kancelejas pārraudzībā. Ar 2009.gada 1.janvāri tas pāriet Tieslietu ministrijas pārraudzībā, jo pārsvarā nodarbojas ar normatīvo aktu tulkošanu valsts pārvaldei.

Un visbeidzot par zinātni. Es pati nāku no zinātnes, un man ir jāsaka, ka es ar lielāko prieku šodien stāstītu par to, kā zinātniskie institūti stiprinātu savu darbību, ja budžeta situācija būtu citāda. Tajā pašā laikā es tomēr gribu teikt, ka budžeta projekta veidošanā mēs pastāvīgi konsultējāmies ar Latvijas Zinātnes padomi, cenšoties atrast to samazinājuma pozīciju, kas ir kompensējama no Eiropas struktūrfondiem. Un tieši tādēļ, samazinot zinātnes finansējumu 1,7 miljonu apjomā, patiesību sakot, mēs piedāvājam iespējas no struktūrfondiem apgūt vairāk nekā 37 miljonus cilvēkresursu piesaistē zinātnei un vairāk nekā 42 miljonus – atbalstam zinātnei un pētniecībai. Tātad kopumā es gribētu teikt, ka īsta drauda zinātnes finansējumam nav. Bez tam mēs bijām arī pretimnākoši Latvijas Zinātnes padomei, kas lūdza pagarināt par vienu gadu piecas valsts pētījumu programmas, kurām šogad būtu jābeidzas un būtu jāiesniedz rezultāti; tas no valsts budžeta prasīja sešus miljonus neieplānotu resursu.

Tāpat arī, protams, par šodien jau minēto likumu “Par nodokļiem un nodevām”… Es aicinu deputātus, ja vien tas ir iespējams, atlikt uz gadu vai diviem pievienotās vērtības nodokļa ieturēšanu no zinātniskās darbības. Un es domāju, ka mums nebūtu jābaidās par jauno zinātnieku nepiesaistīšanu, jo no 2009.gada 1.janvāra doktoranti, neatkarīgi no tās zinātniskās jomas, kurā viņi veic pētījumus, saņems 800 latu stipendiju, kas ir ārkārtīgi būtisks atbalsts, un tādā veidā valsts demonstrē, ka zinātnē jaunie cilvēki tiek gaidīti.

Un visbeidzot. Cienījamie deputāti! Lūdzu apzināties, ka zinātnes finansējums nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta sadaļā! Zinātnes finansējums ir Ekonomikas ministrijā, ir Zemkopības ministrijā, Vides ministrijā, Iekšlietu ministrijā… katrā ziņā gandrīz katrā ministrijā, un es aicinu visus zinātniekus likt pūles kopā un patiešām atbalstīt zinātniskās institūcijas. Savukārt būšu ļoti pateicīga, ja arī balsojumos katra frakcija vienosies, ka tā daļa, kas tiek atrasta kādā sadaļā, patiešām tiktu iedalīta arī zinātnei.

Un attiecībā uz vispārējās izglītības 5 miljoniem gribu uzsvērt, ka vispārējā izglītība ir pašvaldību atbildība, un tādēļ arī finansējums nāk no dalītiem avotiem – gan no valsts, gan arī no pašvaldības.

Es ļoti pateicos par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Nākamā debatēs runās deputāte Ingrīda Circene.

< ALIGN="JUSTIFY">I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Premjera kungs! Ministri! Kolēģi!

Vētrainais valsts budžeta veidošanas process tuvojas galam. Varam to uztvert tiešā vai pārnestā nozīmē – kā labāk tīk. Godmaņa kunga rūpju pilnais skats un vēstījums tautai skan kategoriski un noteikti: valsts pārvaldi, tajā skaitā ministriju administrēšanas izdevumus, valsts budžeta glābšanas nolūkos visi samazinās par 10,67 procentiem. Izklausās labi, bet… Laikam jau sanāks tie viedie vārdi: “Klausieties manos vārdos un neskatieties manos darbos!”

Paņemam Veselības ministrijas budžeta sadaļu numur 29. Melns uz balta rakstīts: nozares vadībai, Veselības lietu pārvaldei, ko nodrošina Veselības ministrija, pieaugums par 1,2 miljoniem. Palielinājums Veselības ministrijas izdevumos ir 1,8 miljoni. Rakstīts – no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Tikko premjers teica: Eiropas Savienības struktūrfondu naudas apgūšana ir ārkārtīgi būtiska. Finanšu ministrs uzsvēra: katrs Eiropas Savienības ieguldītais lats atgriezīsies kā četri lati. Jebkurā diskusijā, pieminot vārdu salikumu “Eiropas Savienības struktūrfondi”, visi bijībā apklust. Bet šie projekti Veselības ministrijā saucas – “tehniskā palīdzība Veselības ministrijai kā Eiropas Savienības fondu atbildīgajai iestādei un tehniskā palīdzība Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai Eiropas Savienības fondu atbalsta funkciju nodrošināšanai”.

No šiem 1,8 miljoniem vairāk nekā 1 miljons ir atalgojums ierēdņiem. Vairāk nekā pus miljons ir precēm un pakalpojumiem. Sagaidāmais rezultāts no šiem projektiem (citēju no valsts budžeta grāmatas): “Būs nodrošināti veselības aprūpes speciālisti atbilstošā kvalifikācijā un nepieciešamā skaitā, tiks novērsta speciālistu aizplūšana uz citām nozarēm un uz ārzemēm.”

Ir jābūt ar tiešām radošu prātu, lai šo algās izmaksāto miljonu atgūtu četru miljonu apmērā no šiem ierēdņu algu fondiem.

Kāda tad ir Veselības ministrijas iekšējās pārvaldes izdevumu samazināšana? Tiek likvidētas desmit neaizpildītas štata vietas, ietaupot 38,9 tūkstošus latu. Taču papildus paredzēti 183 tūkstoši precēm un pakalpojumiem. Kopumā veselības aprūpes nodrošināšanai nākamajā gadā tiek plānots atņemt vairāk nekā pus miljonu salīdzinājumā ar šo gadu. Tātad veselības aprūpe kā tāda nebūt nav svarīgākā šīs ministrijas budžetā.

Ja runājam plašāk, ņemot vērā šāgada inflāciju – 15 procenti – un energoresursu cenu pieauguma rezultātā trūkstošos 46 miljonus veselības aprūpei, relatīvi finansējumu ir plānots samazināt par 23–24 procentiem un katrs ceturtais piektais slimnieks nesaņems veselības aprūpi – tas ir ieplānots šinī budžetā, ko šodien mums dod balsošanai. Medikamentu apmaksai – nākamā sadaļa. No 66,4 miljoniem summu palielinot par 132,3 tūkstošiem latu, joprojām pacienti ar dzīvību apdraudošām diagnozēm meklēs sponsorus pa visu pasauli, lai izdzīvotu, taču Budžeta likuma sadaļā “Veselības aprūpes nodrošināšana” 5.punkts skan (citāts): “Nodrošināt medikamentozo ārstēšanu specifiskām slimībām pacientu dzīvības funkciju uzturēšanai, darbspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanai.” Uz kādām vērtībām tiek vērsti un plānoti ieguldītie valsts budžeta līdzekļi veselības aprūpes nodrošināšanai? Neviens no politikas un darbības rezultātiem netiek plānots saistībā ar iedzīvotāju veselības uzlabošanas vai saslimstības mazināšanas rādītājiem, kā arī dzīves ilguma palielināšanu.

Bet klausieties, kā tiek plānoti rezultatīvie rādītāji (citāts): “24 700 epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu organizēšanas nolūkā veikti infekcijas slimību perēkļa apmeklējumi; 3700 infekcijas perēkļos veikti dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumi.” Citāta beigas. Diezgan droši varam teikt, ka buboņu mēris nākamgad nepapildinās hepatīta epidēmiju Latvijā.

I.Circene.

Un vēl par to, kā Veselības ministrija redz valsts budžeta efektīvu izlietošanu. Jau 2005.gadā tika apstiprināta koncepcija par e-veselību. Šajā jomā līdz šim reāli nav veikts nekas, bet nākamā gada budžetā ir parādījies pus miljons latu (salīdzinājumā ar birokrātiskā aparāta izmaksām Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūrai – 25 miljoni). Labi vēl, ka nav ieplānoti skaitāmie kauliņi, ko iegādātos katra šī struktūrvienība. Ja pieļaujam, ka citās ministrijās situācija ir labāka un ietaupījumi tiešām ir 10 un vairāk procenti, tad aicinu uz otro lasījumu sadaļā par veselības aprūpes nodrošināšanu papildus ielikt vismaz 90 miljonus mediķu algu palielinājumam, pildot Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības kompromisa varianta prasības. Ja ne citādi, tad vismaz no valsts kapitālsabiedrības “Latvijas Valsts meži” peļņas.

Un beidzot visdīvainākais visā stāstā par Veselības ministrijas budžeta plānošanu. Sākot ar nākamo gadu, Veselības ministrijas veselības aprūpes budžetu katru gadu ir paredzēts samazināt. Reālos skaitļos katru gadu mazāk. Šodienas streiks acīmredzot ir tikai pirmais solis garajā ceļā. Vai nu ceļš aizvedīs pie pil­nīgas maksas medicīnas, vai jaunām “lietussargu revolūcijām”.

Aicinu neatbalstīt budžetu, kas neparedz valsts trīs pamatfunkciju nodrošināšanu – izglītību, veselību un drošību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

< ALIGN="JUSTIFY">M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Esiet sveicināti! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Pavisam drīz valdošās koalīcijas deputāti nobalsos par budžetu (No zāles dep. K.Leiškalns: “Aicinām jūs arī!”), kurš balstās uz pavisam nepareizām un kļūdainām prognozēm. Un šis nav pirmais gadījums, kad budžeta veidošanas procesā ir pieļautas kļūdas. Bet šodien ir tas retais gadījums, kad nevienam ministram vai deputātam nav ne mazāko ilūziju, ka budžeta projektu nāksies kardināli pārveidot uzreiz pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā. Un šī situācija ir īpaša krīzes izpausme. Savukārt kritiskā situācija, kura ir mūsu valstī, izveidojās nevis vakar, tā ir tās nepareizās valsts attīstības stratēģijas, kuru Latvijas vara tika izvēlējusies uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, atspoguļojums un rezultāts. Un šodienas krīze ir ne tikai nopietns pārbaudījums valdībai un sabiedrībai, bet arī vienreizēja iespēja pārdomāt un pārskatīt valsts tālāko attīstības scenāriju.

Tagad finansiālā krīze ne tikai uzliek valdībai un Saeimai par pienākumu steidzīgi meklēt, kur un kā vēl ir iespējams samazināt budžeta izdevumus, bet arī dod iespēju iezīmēt ekonomikas jaunas prioritātes, lai nākotnē valsts tiktu labāk pasargāta no līdzīgām finanšu tirgus katastrofām.

Gribētu atgādināt – pēc neatkarības atjaunošanas tika nolemts, ka turpmāk par ekonomikas prioritātēm kļūs pakalpojumi, tajā skaitā tranzīts, un lauksaimniecība. Attīstoties situācijai un atbilstoši šai izvēlei tika izveidoti tādi mākslīgi apstākļi, tajā skaitā nacionālās valūtas nereāli augstais kurss, kas ātri noveda pie rūpniecības sektora gandrīz pilnīgas iznīcināšanas. Situācijai attīstoties, diezgan ātri atklājās, ka lauksaimniecības prioritāte bija kļūdaina, un pakāpeniski lauksaimniecības sektors aizņēma visai pieticīgu vietu starp nozarēm, kuras veido budžeta ieņēmumus un nodrošina IKP pieaugumu. Tranzīta joma izdzīvoja ilgāku laiku, bet jau 90.gadu beigās bija pilnīgi skaidrs, ka ārpolitisku iemeslu dēļ tranzīts tālāk neattīstīsies un nekļūs par drošu ekonomikas izaugsmes avotu.

Vienīgā joma, kura attīstījās tā, kā bija iecerēts pirms 18 gadiem, ir finanšu pakalpojumi. Latvijā patiešām izdevās izveidot stipru un stabilu banku sistēmu. Pat šogad, kad pasaulē valda satraukums finanšu tirgū un vairāki Latvijas uzņēmumi paziņo par maksātnespēju, Latvijas banku sektors demonstrē stabilitāti un plāno noslēgt krīzes gadu pat ar peļņu. Protams, ar Latvijas banku sektoru var arī lepoties. Bet, no otras puses, kur ir atdeve valsts ekonomikai un valsts budžetam? Vai ieņēmumi no banku sektora var izglābt Latvijas budžetu krīzes gadā? Protams, ne.

Vēl viens retorisks jautājums: vai valdība varēs saņemt no Latvijas bankām aizņēmumu, lai nākamgad izglābtu budžetu, kuru mēs pašlaik apspriežam? Katastrofāls budžeta līdzekļu trūkums var izveidoties jau pavasarī, ja saglabāsies tās negatīvās tendences, kuras iezīmējās šogad. Es stipri šaubos, vai vietējās bankas spēs palīdzēt valdībai, nodrošinot aizņēmumu, lai valdība varētu izpildīt savas saistības pret valsts sektorā strādājošajiem un turpināt finansēt Eiropas Savienības projektus. Bankas valsts budžetu neizglābs, jo pašām nav pietiekami daudz brīvo līdzekļu. Tas nozīmē, ka valdībai nākamgad būs jāvēršas starptautiskajā finanšu tirgū, lai aizņemtos, vai jālūdz palīdzība no starptautiskām organizācijām vai citu valstu valdībām.

Tad rodas nākamais jautājums: kādām valstīm starptautiskā sabiedrība ir gatava palīdzēt? Atbildot uz šo jautājumu, ir jāatgādina Īslandes un Ungārijas nesenā pieredze. Īslande ir valsts, kura visiem ir simpātiska, un daži Latvijas nacionāli domājoši politiķi bieži pieminēja Īslandi kā paraugu Latvijas attīstībai. Zaļa zeme bez svešiniekiem un bez rūpniecības. Bet, kad šādai simpātiskai zemei sākās nopietnas finanšu problēmas, neviena valsts vai starptautiskā organizācija nesteidzās stiept palīdzīgu roku un sniegt nepieciešamo kredītu Īslandes glābšanai. Tukšas sarunas turpinājās divus mēnešus.

Pavisam cita attieksme tika izrādīta Ungārijas lūgumam par kredīta piešķiršanu, kura apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniegs Latvijas valsts budžetu. Bez īpaša trokšņa Ungārijai kredīts tika nodrošināts. Kāpēc tik atšķirīga attieksme? Tāpēc, ka Īslandei sava rūpniecība ir niecīga, bet ticēt Īslandes finanšu pakalpojumu sektora atveseļošanai neviens nesteidzas. Bet Ungārijai kredīts tika nodrošināts, jo tās ekonomikas pamatā ir attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība, kas ļauj ticēt, ka visus parādus Ungārija ar laiku atmaksās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā situācija ir tuvāka Īslandes, nevis Ungārijas situācijai, un, ja tuvākajā laikā radīsies nepieciešamība pēc starptautiskās palīdzības, attieksme diez vai būs pretimnākoša. Kāds ir secinājums? Šodienas krīze dod Latvijai iespēju pārskatīt attīstības stratēģiju un pasludināt rūpniecības attīstību par absolūtu prioritāti nākamajos desmit gados. Tā nav nekāda utopija, jo pirms astoņpadsmit gadiem valstsvīru politiskā griba nodrošināja Latvijas banku sektora stabilu attīstību. Tagad noteikumu pārskatīšana par labu ražošanas kapitālam būtu labākā atbilde šodienas izaicinājumiem.

Un pāris vārdu par ilūzijām, kas ir saistītas ar bezdeficīta budžeta pieņemšanu. Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka bezdeficīta budžets ir it kā panaceja un glābiņš Latvijas ekonomikai nākotnē. Šis viedoklis tiek pamatots, minot Igaunijas piemēru. Re, Igaunijai ir bezdeficīta budžets, un tāpēc tai ir saglabāts augstāks kredītreitings nekā Latvijai. Es runāju par tiem novērtējumiem, kuri ir saņemti no Fitch un Standard&Poor’s aģentūrām. Bet bezdeficīta budžeta atbalstītāji aizmirst pateikt, ka Igaunijai pozitīvais reitings ir saglabāts, pateicoties naudas resursu uzkrājumam, kas ir Igaunijas valdības rīcībā un sastāda 10 procentus no valsts IKP. Bet, salīdzinot ar citām valstīm, Igaunijai piešķirts tomēr negatīvais novērtējums, runājot par tās ekonomikas tālāko attīstību. Čehijai un Ungārijai šis novērtējums ir daudz labāks.

Tajā pašā laikā Ungārijai un Čehijai ir budžeta deficīts un pastāv arī ārējie parādi, kuri ir lielāki nekā Igaunijai. Kad mūsu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kārtējo reizi apciemoja Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs, es viņam pavaicāju: kāpēc ir šāda atšķirīga attieksme no reitingu aģentūru puses pret Igauniju un Ungāriju? Un Rimšēviča kungs atbildēja, ka budžeta deficīts nav galvenais kritērijs, nosakot kredītreitingu valstij. Svarīgākie kritēriji ir inflācija un tekošā konta deficīts. Acīmredzot šie kritēriji ir saistīti ar valsts ekonomikas ražošanas sektora attīstību un eksporta iespējām.

Es pieskāros šim jautājumam nevis tādēļ, lai iebilstu pret nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus. Nē! Protams, mūsu frakcija – PCTVL – arī atbalsta rīcību, kura ir vērsta uz budžeta daļas izdevumu samazināšanu. Bet es gribētu teikt, ka šis budžeta deficīta samazinājums nevar būt galvenā prioritāte un tai nedrīkst upurēt sociālos jautājumus un valsts reālās ražošanas ekonomikas attīstības prioritātes.

Nobeigumā man ir jāpaziņo, ka PCTVL frakcija šodien balsos pret budžeta projekta pieņemšanu un piedāvās savus priekšlikumus budžeta pārskatīšanai.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Īsi un skaidri!”)

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Otrdien Sociālo un darba lietu komisija skatīja budžeta projektu, kuru piedāvāja izskatīšanai Veselības ministrija, un šis budžets netika atbalstīts. Arī politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” neatbalstīs budžetu pirmajā lasījumā, un tam ir šāds pamatojums.

Protams, es runāšu par lietām, kuras ir man tuvākas, – tas ir, par medicīnu, un minēšu tādus piemērus, kuri jums visiem ir saprotami.

Pirmais. Ja mēs runājam par medikamentiem, par kompensējamiem medikamentiem, tad nākamā gada budžetā tos tiek plānots palielināt tikai par 500 tūkstošiem. Bet šajā gadā, ņemot vērā to, ka tas bija pirmais gads, kad nebija palielināts… pamatoti nebija palielināts kompensējamo zāļu budžeta deficīts… uz doto brīdi tas ir aptuveni 10 miljoni, un tas nozīmē, ka nākamajā gadā tas palielinājums – 500 tūkstoši – varēs izraisīt tādu situāciju, ka mēs atgriezīsimies pie tā, kas bija četrus gadus atpakaļ. Ārsts pirms tam, kad sāks domāt – izrakstīt vai neizrakstīt kompensējamās zāles, padomās par to, vai nesaņems no VOAVA kaut kādu pārmetumu par to, ka, izrakstot šīs zāles pacientam, kuram pēc diagnozes ir jāizraksta šāda recepte, viņš tomēr nebūs pārkāpis to limitu, kuru viņam piešķīra VOAVA.

Otrkārt. Ja mēs runājam par tām lielajām rindām uz gūžu locītavu operācijām, uz dārgiem izmeklējumiem, tad, kā mums ziņoja Veselības ministrijas Finanšu departamenta vadītāja Ruškules kundze, budžets, ko mums piedāvā, pagarinās šīs rindas. Tas nozīmē, ka nākamgad cilvēkiem, kuri šobrīd stāv rindā un gribēs taisīt sev kaut kādu operāciju, būs jāsamierinās ar to, ka šis laiks būs pagarināts, bet, lai viņus izoperētu, viņiem būs jāmeklē nauda vai nu pie radiem, vai jāvelk no savas kabatas.

Treškārt. Mums liekas, ka Veselības ministrija tomēr maina veselības nozares filozofiju. Līdz šim mums bija tā, ka bija solidaritātes princips un veselais maksāja par slimo. Nākamā gada budžetā tiek jau… tagad, sastādot budžetu, jau tiek plānots, ka būs palielinātas pacientu iemaksas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka četrus gadus atpakaļ, tad, kad pacientu iemaksa tika ieviesta, tas tika darīts ar domu, lai pacienti, kuri vienkārši izmanto to, ka nākšana pie ģimenes ārsta ir bez maksas… viņi iet, izrunājas ar ārstu, bet slimie cilvēki vienkārši sēž rindās un gaida… Un tas nebija domāts kā ienākums – šī pacientu iemaksa –, bet tā bija ieviesta tāpēc, lai cilvēki, saprotot to, ka ir jāmaksā par ārsta apmeklēšanu, tomēr apsvērtu – iet vai neiet. Tagad tā jau ir paredzēta kā ieņēmumu daļa, un, manuprāt, ļoti daudziem pacientiem tagad medicīniskā apkalpošana kļūs nepieejama.

Un kādas būs sekas? Sekas būs tādas, ka gadījumā, ja Veselības ministrija neparakstīs vienošanos ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju… Un jau tagad 300 ārstu neslēdz līgumu ar VOAVA un pieņem kā privātārsti… Ja šis ārstu skaits palielināsies, tas nozīmē, ka primārā medicīniskā aprūpe būs vēl problemātiskāka.

Veselības ministrijai neizdevās panākt… saņemt no valsts budžeta 32 miljonus, kuri ir nepieciešami, lai nomainītu ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas, kas vecākas par 10 gadiem, lai ieviestu agrīnās diagnostikas programmu onkoloģijā un tā tālāk…

Aicinu neatbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā. Mēs arī sniegsim priekšlikumus, un es ļoti lūdzu Veselības ministriju un Ministru kabinetu strādāt nopietni un paredzēt nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei, lai nākamajā gadā tomēr… trakajos gados, nākamgad vai aiznākamgad, tomēr cilvēki nebūtu tik nepasargāti no saslimstībām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

< ALIGN="JUSTIFY">P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt ir drusciņ savādi, ka runā tikai opozīcijas partiju deputāti un es esmu pirmais no pozīcijas, kas nāk runāt. Es nedomāju, ka pozīcijai nav ko teikt, ka viss ir izdarīts, un punkts. Darba vēl ir daudz. Un es uzskatu, ka šī ir tā reize, patiešām tā reize, kad mēs, Saeimas deputāti, varam izteikt savas domas, ierosinājumus, neapmierinātību – vai otrādi! – ar visu, kas notiek. Tādēļ šī ir tā reize, kad ir jārunā, kad ir jāpasaka savs viedoklis ne tikai par skaitļiem, bet par visu, kas skar mūsu dzīvi, – par valodu, kā Druvietes kundze runāja, par nacionālajām lietām faktiski būtu jārunā, kas ir atstātas absolūtā novārtā un kur netiek nekas darīts… runāts diemžēl. Bet es nāku ne tāpēc, lai attaisnotu šādu budžetu vai premjeru Godmani, vai Saeimu, kura ar visu pozīciju un opozīciju ir atbildīga par šo budžetu. Ir atbildīga, jo mēs esam strādājuši pie visām šīm lietām, kas ar to saistītas! Bet viena patiesība gan, cienījamie kolēģi, it īpaši tie, kuri sevišķi kritizē valdību un Godmaņa kungu, ir jāpasaka – Godmaņa kungs ir pirmais premjers, kas nonācis tik neapskaužamā situācijā. Pirmais premjers! Es domāju, ka Godmaņa kungs piekritīs, ka pat toreiz, neatkarības sākumā, kad jūs sākāt un bijāt pirmais premjers… ka pat toreiz, kad dalījām talonus par miltiem, putraimiem un tā tālāk, kad tautai patiešām bija grūti… Iespējams, ka tagad ir vēl grūtāk, jo sabiedrībai ir pavisam citas prasības. Lūk!

Un tagad par to, ka Godmaņa kungs tomēr mēģina labot kļūdas – ne paša valdības pieļautās kļūdas, bet iepriekšējo valdību kļūdas (No zāles: “Pareizi! Pareizi!”), daudzos gados sakrātās kļūdas, un ir atvēzējis zobenu pat pret pūķi, ko sauc par valsts pārvaldes aparātu.

Un te nu, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs paklausīties pavisam negaru citātu, ļoti spilgtu, ļoti interesantu un ļoti būtisku, kas attiecas uz šo pūķi. Paklausieties un mēģiniet uzminēt, kas to ir teicis! Citēju: “Tas pārvērties par murgu un nešļavu uz sabiedrības, pilsoņu, uzņēmēju pleciem. Mums ne tikai jāalgo un jābaro aparāts, bet piedevām jāpacieš kaitniecība, ar ko tas nodarbojas lielu sava darba laika daļu. Eksistences attaisnošanai tas izdomā visvisādus pinekļus un prasības. Aparāts ir viena no… Aparātam ir viena galvenā tieksme – sevi atražot un augt. Tas ir kā planktons vai hidra (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Hidra!”).” Uzminējāt (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Hidra, pareizi!”), kas to ir teicis? (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Staļins!”) To ir teicis neviens cits kā šī aparāta radītājs – bijušais premjers Māris Gailis. Un tas, mīļie draugi, ir vērā ņemams! Ja reiz to ir teicis viņš… faktiski šī valsts pārvaldes aparāta vai ierēdņu tēvs, kurš tagad savu bērnu ņem un riktīgi… ja nu ne izper, tad vēl vairāk…

Un vēl viens dažu vārdu teikums, ko viņš saka: “Tas jāreformē no jauna.” To saka Māris Gailis – es vēlreiz atkārtoju! –, kas radīja šo ierēdniecības aparātu ar milzīgām privilēģijām, kuru dēļ tas arī auga kā pūķis. Lūk!

Bet vai reformējam? (No zāles dep. A.Golubovs: “Pietiek reformēt! Vajag dzīvot!”) Lūk, jautājums! Jā, premjers Godmanis sāka, atvēzējās, zobenu pacēla, bet diemžēl nekas prātīgs no tā neiznāca. Diemžēl! Jo redzat, kas ir ar trim sekretariātiem. Ar trim sekretariātiem! Tagad Integrācijas lietu sekretariātu, kurš caur un cauri ir bankrotējis un faktiski jālikvidē, pievienos Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, kura pati būtu jālikvidē. Lūk! Un vēl tātad saglabās aparātu, saglabās visu finansējumu. Saprotat! Turklāt vēl radīšot kaut kādu mistisku aģentūru.

E-lietas. Ja runāsim godīgi, e-lietas varētu nodot Satiksmes ministrijai. Jā, tā būtu atbildīga par šīm lietām.

Labklājības ministrija kādreiz pārstāvēja gan labklājības lietas, gan Veselības ministriju. Un vēl varētu runāt par vidi, par reformu ministriju un tā tālāk.

Šis pūķis ir tā sazarojis un uzpūties, ka vienas šausmas! Diemžēl mums nav drosmes, jo ir partiju intereses, ir individuālas, personīgas intereses, kuras stāv augstāk par valsts un tautas interesēm. Es atļaušos to teikt skaidri un gaiši. Lūk!

Redziet, šodien mēs runājam par sadali un pārdali, par to esošo, bet pavisam maz, gandrīz nemaz nerunājam par to, kur tad… Kāpēc nerunājam par to, kur naudu varēja, var un varēs iegūt? Jūs ļoti labi atceraties, ka pirms trim gadiem apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar Eiroparlamenta deputātu Zīles kungu priekšgalā radīja ļoti būtisku (un daudzi no jums atzina to par labu esam) sociālekonomisko programmu, kas paredzēja budžetā iegūt milzīgu naudu. Šobrīd budžetā tas varētu būt papildu miljards, varbūt divi… Bet tas netika izdarīts, jo negribēja izdarīt.

Bet vēl par… Tur ir ļoti dažādas iespējas. Korupcija kā ir uzblīdusi, tā turpina uzblīst. Aplokšņu algas. Visi zina, runā, piemin. Paklausieties vienu skaitli! Celtnieki saņemot vidēji – tie ir statistikas dati – 286 latus mēnesī. Divi simti astoņde­smit sešus! Ziniet, te pat zirgam ir jāsmejas. Viņi saņem… par tādu algu viņi pusnedēļu nestrādās. Dažas dienas. Un nestrādā! Un nestrādāja. Bet kur tad tā pārējā nauda, kur ienākumi budžetā? Vai par to beidzot nevajag domāt un ķerties… Atrodiet! Izveidojiet kaut kādu citu aparātu viena sekretariāta vai ministrijas vietā, kas beidzot ķertos pie rīkles tiem, kas algas maksā aploksnēs.

P.Tabūns.

Saprotiet, mums ir tāds tuvredzīgs skats uz dzīvi. Mēs neprotam skatīties tālāk par savu degungalu, un, kā attīstības prognozētājs Ķīļa kungs teica, kad viņš prezentēja programmu 2030.gadam... Viņš teica: “Es aprunājos ar… (nu apmēram tā) …aprunājos ar ministriju, daudzu institūciju cilvēkiem un neatradu nevienu, kurš skatītos tālāk par pieciem gadiem.” Ja neskatāmies tālāk par pieciem gadiem, ko tad mēs varam izdarīt? Skatāmies tikai viena cilvēka, viena premjera, premjerēšanas laiku, kas sastāda pamatā vienu gadu. Vai tad tā ir prātīga darbība? Lūk!

Par Latgales problēmām. Es no šīs tribīnes visas piecas Saeimas esmu runājis par Latgali, kas ir atstāta novārtā. Un neviens mani nepārliecinās par pretējo. Latgale ir iztukšota, liela daļa aizbraukusi uz Īriju un vēl daudz kur citur. Un tagad, kad notiek šī dižā reforma, ko es saucu par sadzīšanu kolhozos, tad Latgalei tāpat kā visiem citiem tiek uzstādītas prasības. Redziet, jābūt novadā 4 tūkstošiem iedzīvotāju plus pilsētai. Un tāds novads kā, pieņemsim, Cibla, kur pietrūkst ap 170 iedzīvotāju no tā mistiskā skaitļa… atkal tiek apšaubīts, ka tas varētu būt novads.

Draugi mīļie! Es esmu no šīs tribīnes runājis par to, ka Latgalei kā īpaši atpalikušam reģionam, par ko līdzvainīgi esam mēs visi, Saeima pēc Saeimas, ir jābūt speciālai attīstības programmai. Mani daudzi šeit mēģinājuši pārliecināt par pretējo, bet tas ir pilnīgi bez argumentiem. Ir jādara kaut kas! Saprotiet! Tādās dimensijās jāsāk domāt, nevis tikai par savu biznesu. Par savu biznesu! Jā, tas ir svarīgs. Un pakļauj. Pakļauj šis bizness kā galvenais… Lūk!

Jā, es kritizēju savējos! Varbūt arī sevi, kurš daudz ko mēģinājis darīt šajos gados, bet diemžēl sastapis milzīgu pretestību; it īpaši šajās nacionālajās lietās, kur mēs esam nokļuvuši ļoti bēdīgā situācijā. Bet tā siena, tā pretestība ir tik liela, ka to nevar pārvarēt. Kad tad mēs sāksim graut šo mūri? Lūk, par visām šīm lietām ir jārunā!

Man ļoti žēl. Es esmu aicinājis no šīs tribīnes šīs Saeimas sākumā (arī iepriekšējā Saeimā) sanākt speciālās sēdēs, ārkārtas sēdēs, lai risinātu valstij ļoti būtiskus jautājumus un problēmas. Diemžēl tādas sēdes nav notikušas. Es ceru, ka notiks. Tādēļ es arī to pieminu. Jo mums visiem jābūt ieinteresētiem. Ne jau Godmanis viens atrisinās šīs problēmas. Redziet, Slaktera kungs šodien pieminēja šo pūķi, bet pret to pūķi jūs nemaz nemēģinājāt pat pacelt zobenu, kaut vai kādu mazu papīra nazīti pret šo pūķi… Jūs tikai audzējāt šo hidru. Jūs tikai audzējāt… un pacēlās tas pūķis spārnos. Jau tad, jūsu tā saucamajos treknajos gados, kaut ko vajadzēja darīt. Tad varēja kaut ko izdarīt, un šodien mēs nebūtu tādā dīķī iekšā vai tādā peļķē.

Tā ka vērtēsim katrs un visi, arī partijas kopumā, un es nepiekrītu opozīcijai, kura šeit nāca cits pēc cita un teica: “Nost ar šo budžetu!” Tad dzīvosim bez budžeta? Ja vajadzēs – pārskatīsim! Un droši vien nāksies pārskatīt. Par to jau premjers ir runājis. Bet tā vienkārši arī nedrīkst rīkoties. Ir jārīkojas ārkārtīgi atbildīgi šajā ļoti smagajā laikā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivanam Klementjevam.

 

I.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Premjera kungs un ministri!

Jau trešo reizi 9.Saeima izskata kārtējo budžetu. Iepriekšējie arī nebija ideāli. Taču šis atšķiras no citu gadu budžetiem sakarā ar pasaules banku finanšu krīzi.

Kā paziņoja mūsu valdība, mēs arī esam tajā krīzē un mums ir jātaupa nauda. Bet rodas jautājums – vai mēs patiešām taupīsim naudu? Tā neizskatās. No vienas puses, samazinām štata jeb darba vietas, no otras puses, dzīvojam tāpat, kā dzīvojām arī pirms tam. Ierēdņiem darba alga ir pieaugusi nesaprotami lielā apmērā. Bez tam viņi saņem prēmijas vismaz piecas reizes gadā. Apdrošināšanas polises. Viņiem apmaksā rēķinus par mobilajiem tālruņiem un citus izdevumus. Un tā atskaite, ko mēs saņēmām šodien… Nu, tie cipari izskatās diezgan smieklīgi ar to līdzekļu samazinājumu par telefoniem un arī benzīna izmaksām.

Ja mums ir jātaupa nauda, tad vajag taupīt patiešām. Gribu pieskarties tikai vienai budžeta daļai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pagājušajā nedēļā izskatīja Aizsardzības ministrijas budžetu. Pēc debatēm komisija to neatbalstīja. Aizsardzības ministrijas budžets ir 294,5 miljoni – tāds pats kā šīgada budžeta deficīts.

Gribu atgādināt, ka 2008.gadā Nacionālo bruņoto spēku budžets bija 180 miljonu, bet nākamajā gada projektā ir paredzēts piešķirt 205 miljonus, gandrīz 206, un tas nozīmē, ka šajā nozarē palielinājums ir 25,5 miljoni.

Bet valstī finanšu krīze tikai sākas. Tā mēs taupīsim to budžetu. 102 miljoni paredzēti starptautiskajām operācijām un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva atalgojumam. Tie ir 50 procenti no Nacionālo bruņoto spēku finansējuma.

Kā finanšu ministrs un bijušais aizsardzības ministrs Slaktera kungs var nezināt, kur iespējams ietaupīt līdzekļus? Ja mēs nākamajā gadā nepiedalīsimies starptautiskajās operācijās, mēs budžeta deficītu varam samazināt vismaz uz 30 procentiem.

Politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” neatbalsta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās un tiem paredzēto 2 procentu no iekšzemes kopprodukta piešķiršanu.

Mūsu bruņoto spēku galvenais uzdevums ir aizsargāt Latvijas robežas un iedzīvotājus. Mēs nevaram mēģināt glābt visu pasauli no nezināmiem ienaidniekiem, kad pašiem nav atrisinātas svarīgas sociālās problēmas.

Politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” jūs aicina padomāt par jūsu bērniem un vecākiem. Viņi ir pelnījuši labklājību, mēs esam par labklājību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies. (Aplausi.)

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Visvaldi, pasaki!”)

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jau pirms 10 mēnešiem pirmo reizi daudzos plašsaziņas līdzekļos ieguvu ziņas par šīm milzīgajām valsts ierēdņu un pašvaldību ierēdņu algām. Es jau reiz par to runāju, bet jārunā arī šodien, jo Ministru prezidents ir teicis, ka fiskālās rezerves, kādas vien būtu, ir izsmeltas un budžetu samazināt vairs nevar. Aizgāju Smilšu ielā uz Amerikas Informācijas centru, nolēmis, ka, lai vispār varētu runāt par algām, jāsalīdzina tās ar pasaules līdz šim bagātākās valsts – ar Amerikas Savienoto Valstu – ierēdņu un arī ar pašvaldību darbinieku algām. Un atkārtošu īsumā to, ko jūs jau dzirdējāt, bet ne visi lasīja šo rakstu avīzē… un ko ir atkārtojusi līdzīgā rakstā nesen, tikai pēc 10 mēnešiem, Ilma Čepāne. Kādas tad šīs algas ir?

Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents – milzīga atbildība! Ja prezidents nav spējīgs… Viņam ir arī šis kodolkoferītis rokā, viņš pasaules likteņus izšķir! Čeinijs saņem tajā brīdī 210 000 dolāru par… izdaliet ar divi – 105 000 latu, un tajā pašā brīdī mums… Es runāju vienā reizē gan par šiem valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrību… daļas turošiem ierēdņiem, kas visi, kā mēs zinām, ir bijušie politiķi no politiskajām partijām vai pietuvināti šīm partijām: Loginovs saņem 175 000 latu (pietiks ar vienu, ar rekorduzvārdu). Vairāk nekā šis viceprezidents, daudz vairāk! Tādas pašas ASV ostas, kas platībā un pēc strādājošo skaita atbilst Rīgas ostai, prezidents saņem tikai 130 000 latu gadā, bet viņš – 175 000! Un mums ir vēl 145, 110, 90, 80, 70 un 60 “tūkstošnieki”. Vesela rinda! Amerikas Savienoto Valstu transporta ministrs… man nav iemesla neticēt, man ir šie Amerikas Informācijas centra dotie dati vēl šobrīd mājā… Klausieties, Ministru prezidenta kungs! Ministrs, transporta ministrs, saņem 9500 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, un, lai cik tas būtu dīvaini, arī visā pasaulē pazīstamā ārlietu ministre Kondolīza Raisa saņem 9500; protams, tur būs kompensācijas, viesnīcas, lidmašīnu īre... Bet oficiālā alga viņiem ir tāda! Un kāda tad… mēs lasījām nupat pagājušajā nedēļā laikrakstos… Ir valsts sekretāre, kura saņem 7200. Tātad viņas alga tikai nedaudz atpaliek no Kondolīzas Raisas un Amerikas Savienoto Valstu transporta ministra algas. Un jūs atļaujaties runāt, ka rezerves nav, ka rezerves izsmeltas, ka budžetu nevar samazināt! Tātad varam samazināt. Un viņa tāda jau nav vienīgā! Ir jau vēl labāks piemērs Ilmas Čepānes runā – šī valsts sekretāra vietniece, kurai tātad no deviņiem līdz sešiem (ar stundu pusdienlaika) vajadzētu atrasties savā darbavietā. Kā valsts kontroliere Sudraba runāja, ir jāpārbauda šo ierēdņu darba ražīgums – ko viņi dara šajā laikā. Viņi šajā laikā pārstāv arī kādu kapitālsabiedrību… nu, varbūt es kļūdīšos, visus skaitļus es nevaru paturēt prātā… un tur viņi saņem arī 78 000 latu.

Tā lieta jau ir aizgājusi līdz nejēdzībai, tālāk jau mēs vairs nevaram iet nemaz šajā gadījumā, un jūs izliekaties diemžēl… jūs izliekaties, ka jūs to neredzat. Raksta žurnālisti, runā deputāti, un visas šīs politiskās partijas, kā šeit ļoti pareizi pateica deputāts Šadurskis, izliekas, ka neredz šo politisko partiju barotnes un neredz arī šo barotņu algu saņēmēju kabatas… kā viņas tiek izlietotas. Un šeit ir arī ekonomiska pretruna, ko jūs negribat kā Ministru prezidents saskatīt. Lūk, jūs ļoti pareizi parādījāt korelāciju – ekonomisko korelāciju starp inflāciju un bezdarbu –, ka tā ir tieša un ka šī lielā inflācija veicina bezdarbu. Bet, ja tagad mēs zinām, ka viens cilvēks saņem nekontrolēti 145 000 latu, būdams gadā tur piecās, sešās, četrās vai septiņās valdēs un padomēs, tad neviens jau nekontrolē… viņš to naudu var izlietot, kā grib. Vai tad tā nav inflācijas veicināšana? Visi šie 67 “simttūkstošnieki” un tā tālāk veicina inflāciju. Mēs veicinām ar šīm milzīgajām algām inflāciju un radām bezdarbu. Godmaņa kungs neklausās šai “tukšajā” runāšanā… Te jau arī tā korelācija parādās!

Un otrādi. Jūs pats teicāt – un pilnīgi pareizi! –, ka viena daļa šīs naudas, ja tik milzīgas naudas saņem, iestrēgst bankās. Bet jūs lietojāt vārdu “iestrēgst bankās”… Tātad – atkal nekāda labuma! Ja viena daļa šīs jaunradītās jaunbagātnieku šķiras izdod šo nepelnīto naudu, – un to viņi dara –, viņi veicina inflāciju, veicina ar to arī bezdarbu, tad otra daļa, kas ieliek…, kas varbūt netērē šo naudu, ieliek šo naudu bankā, un mēs atkal esam strupceļā un netiekam pie tās nepelnīti nopelnītās naudas klāt.

Redziet, kādas korelācijai, ko jūs parādījāt, ir vienkārši saprotamas ekonomiskās saknes! Nemaz nav tālu jāskatās, kādas tās ir.

Iesim vēl tālāk! Vai mums ir piemēri, vai mēs zinām, kā varam samazināt šos budžeta izdevumus? Metam skatu atpakaļ Latvijas vēsturē! Pieminēsim to vēlreiz. Milzīga eksportspējīga toreiz Latvijas apstākļos… milzīga rūpnīca VEF. Direktors Vītols – 1000 latu alga uz papīra, 940 latu – pēc nodokļu novilkšanas. Tajā pašā VEF administrācijā (to es aizgāju uz Valsts arhīvu Slokas ielā pārbaudīt) zemākā alga administrācijā ir tresēm rotātam šveicaram pie durvīm, kas attaisa durvis un ielaiž, – 120 latu mēnesī. Tikai astoņreiz lielāka alga ir VEF direktoram nekā šveicaram! Nu mēs taču redzam, kāda milzīga starpība ir tagad starp mazāk, zemāk atalgotiem valsts un pašvaldību darbiniekiem un algām, ko saņem šie jaunbagātnieki (citu vārdu jau nevar lietot).

Ir jānovērš, un to var novērst. Un atkal ir mums labi piemēri. Gan Latvijas 1.Saeimas, gan Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā bija stingri izstrādāta valsts ierēdņu algu klasifikācija. Varbūt es maldos… Ja es pareizi atceros, 24 klasifikācijas, un katram ierēdnim bija ierādīta sava vieta. Vienalga, kur viņš strādāja, viņš nevarēja saņemt vairāk nevienu latu, un sabiedrībai bija zināma šī klasifikācija, kāda viņam jāsaņem. Un tad, lūk, jūs redzat, kur ir milzīgi ietaupījumi, kur varētu ietaupīt šajā budžetā. Nerunāt par to es nevarēju.

Un vēl jau ir arī otrs piemērs. Tātad Latvijas Bankā nebija tā, kā ir mums, – mums ir šie politiskajām partijām pietuvinātie cilvēki vai tieši bijušie politiķi, kas saņem piecās sešās vietās algu, būdami it kā universāli speciālisti (patiesībā nebūdami absolūti nekādi speciālisti). Latvijas Bankā – lūdzu! – 30 lati par sēdi (1938. vai, aizmirsu, 1939.gada dokumentos). Un turklāt viņi visi ir saimnieciskajās darbībās un finanšu darbībās pieredzējuši cilvēki, eksperti, ko jūs arī negribat redzēt.

Un vēlreiz pie tā paša. Mēs redzam, ka šīs nepelnītās algas rada šo inflāciju un izšķērdību. Cilvēki, kas nav tikuši Saeimā, tātad ir tautas acīs caurkrituši, kā prese norāda, nopērk trīs dārgākos, greznākos apvidus automobiļus. Pārcērtiet, Ministru prezidenta kungs!… Jūs aizskārāt savā runā, es par to neapvainojos… Pārcērtiet šo mezglu! Tas nav Gordija mezgls, tas ir viegli izdarāms.

Un vēl beidzamais piemērs – Taivāna. Valsts, pēc pasaules kara jaunradīta valsts, kurai amerikāņi piegādā sojas miltus, sojas pupas un kukurūzu, jo citādi viņi mirst badā. No sauszemes Ķīnas uz Taivānu ir pārcēlušies desmitiem miljonu cilvēku, un tur, zemē, kur pusi gandrīz aizņem kalnāji, nav citas izejas, jo lauksaimniecības produkciju nevar ražot. Taivānas valdība, toreiz diktatoriska, ne demokrātiska valdība, pieņēma vienīgo pareizo lēmumu: visaugstākā valsts alga nedrīkst pārsniegt minimālo algu šajā valstī vairāk nekā sešas reizes.

Piemēru ir bezgala daudz. Dariet kaut ko! Likvidējiet šo jaunbagātnieku šķiru, kas nopelna sev bagātību un lielas dzīves ērtības uz pārējo līdzpilsoņu rēķina! (No zāles: “Bravo!” Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar priekšlikumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu saīsināt runas laiku, nosakot piecas minūtes vienam runātājam. (Aplausi.) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: “Nav! Nav!” “Ir!”) Ir iebildumi. Tas nozīmē, ka mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu pēc desmit deputātu priekšlikuma saīsinātu runas laiku, nosakot to piecas minūtes vienam runātājam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – nav. Runas laiks vienam runātājam tiek noteikts piecas minūtes.

Vārds debatēs deputātam Jānim
Eglītim.

< ALIGN="JUSTIFY">J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šodien ir skaidrs, ka 2009.gada budžeta projekta ieņēmumu un izdevumu daļa būs jāsamazina. No valdības puses ir izskanējis šis cipars “200 miljoni”. Es domāju, ka nākamo mēnešu laikā mums šeit nāksies par to debatēt vēl un vēl, un par summām, kas ir divas līdz trīs reizes lielākas nekā šie 200 miljoni. Un pašreizējā krīze ir izaicinājums ne tikai valsts pārvaldei, ne tikai valdībai, bet arī daudzām tautsaimniecības nozarēm. Un šis izaicinājums dotu iespēju tās modernizēt un racionalizēt. Un mēs šo iespēju nedrīkstam palaist garām, un tajos sektoros, kur tas ir iespējams, mums ir jāuzlabo gan produktivitāte, gan tieši efektivitāte. Es runāju par valsts sektoriem.

Un šajā sakarā es gribētu minēt divas lietas. Es gribētu aicināt valdību pārskatīt ekonomikas stabilizācijas pasākumu plānu, kas tika apstiprināts šāgada sākumā, jo tās aktivitātes, kas tur ir rakstītas, vairs īsti neatbilst pašreizējai situācijai, mums ir šis plāns jāatjauno, jāieraksta tajā reālas lietas, turklāt ir jānosaka konkrēti šo lietu izpildes termiņi.

Un otrs jautājums, kam es gribētu pievērst valdības uzmanību. Šai saspringtajā situācijā valdība ir iniciējusi vairākas atbalsta programmas uzņēmējiem, ir pieejami arī struktūrfondu līdzekļi uzņēmējdarbības atbalstam, un es aicinātu valdību maksimāli vienkāršot šo līdzekļu saņemšanas procedūru, lai uzņēmēji varētu saņemt šo atbalstu iespējami ātrāk un lai pēc iespējas mazākas būtu šīs birokrātiskās procedūras. Es aicinu atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā, un lai valdība strādā pie iecerētajiem samazinājuma plāniem tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Silvai
Bendrātei.

< ALIGN="JUSTIFY">S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūs vēl nesen paši teicāt, ka šis budžets būtu ļoti sīki un pamatīgi jāanalizē – pēc iespējas daudzpusīgāk un pamatīgāk. Tomēr nupat jūs liedzāt šeit no tribīnes izteikties Kārtības rullī atļautās 15 minūtes, un tas patiesībā ir nebijis gadījums budžeta apspriešanas gaitā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jāmācās runāt koncentrētāk!”) Tātad cilvēkiem nebūs iespējams analizēt pēc būtības tik, cik tas bija iecerēts.

Es mēģināju vairāk iedziļināties 2009.gadā plānotajā Labklājības ministrijas budžeta sadaļā. Un es vēlētos, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību trim aspektiem. Vispirms manu uzmanību piesaistīja tas, ka ir paredzēti 4 miljoni latu labklājības nozares politikas plānošanai un uzraudzībai, lai, pirmkārt, sekmētu personas stāvokļa stabilitāti sociālā riska situācijā; otrkārt, paaugstinātu sabiedrības izpratnes līmeni par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām, un, treškārt, papildinātu nozares politikas finansējuma iespējas, piesaistot struktūrfondu finansējumu. Jāsaka, kolēģi, man gan ir lielas šaubas, vai šīs vispārīgās frāzes ir 4 miljonus vērtas. Un ko gan līdz plānot politiku, ja naudas nepietiek pašam politikas īstenotājam?

Un tā šajā 2009.gada budžetā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir plānota nauda tās funkciju nodrošināšanai, izmaksājot pensijas un pabalstus, simtiem tūkstošu pensiju un pabalstu, vien deviņiem mēnešiem. Uztraukušies ir nozares darbinieki un vadība, un arodbiedrība, un viņi ir vērsušies pēc palīdzības arī Sociālo un darba lietu komisijā, bet, kā redzat, tad šie 1,8 miljoni, kuru pietrūkst tieši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai nodrošinātu šo būtisko funkciju veikšanu līdz gada beigām, – tā ir puse no šiem politikas plānošanas 4 miljoniem.

S.Bendrāte.

Otrkārt. Man gribētos… manu uzmanību piesaistīja tas, ka šai budžeta projektā nav pildīts kāds ļoti būtisks sabiedrībai dots solījums kā no valdības vadītāja Godmaņa puses – Godmaņa kungs, jūs dzirdat, ja? –, tā arī no nozares ministres mutes, ka 2009.gadā tiks paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts no 45 latiem līdz 60 latiem. Bet tas būtiski uzlabotu 3.grupas invalīdu, Černobiļas seku likvidētāju un mazo vecuma pensiju saņēmēju finansiālo stāvokli. Jūs varbūt teiksiet, ka naudas nav, bet tad tie būs atkal meli, jo ir vismaz trīs finanšu avoti, no kuriem šo naudu varētu paņemt.

Pirmkārt, no sociālo iemaksu griestu jeb ierobežojumu atcelšanas, par ko mēs šogad esam paši lēmuši. Otrkārt, no tā viena procenta sociālo iemaksu, kuras nākamgad no pirmā pensiju līmeņa nenovirzīs otrajam pensiju līmenim, un arī par to mēs šogad esam lēmuši. Treškārt, no sociālā budžeta depozīta ieguldījumu procentiem. Tie kopumā ir plānoti apmēram 160 miljoni latu. Bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai vajadzētu vien 50 miljonus. Tomēr šī nauda jau ir ieplānota pamatbudžeta dzesēšanai.

Tāpat es jums arī atgādināšu, ka šobrīd sociālā budžeta uzkrājums, kolēģi, ir jau 950 miljonu latu liels. Tad kuram var iestāstīt, ka naudas sociālajām vajadzībām mums budžetā nav?

Un treškārt. Manu uzmanību piesaistīja tas, kā tieši ir veidots sociālā budžeta plānojums 2009.gadam. Un tam es vēlētos jūsu uzmanību pievērst jo īpaši.

Tiek plānots, ka sociālā budžeta pieaugums 2009.gadā būs 224 miljoni latu. Tas gan ir par 20 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš, tas ir, šogad, tomēr tautsaimniecības attīstības situācijā, kad tā valstī pasliktinās un kļūst arvien dramatiskāka, arī šī, visticamāk, izrādīsies pārlieku optimistiska ieņēmumu prognoze.

Nākamgad tiek prognozēts, ka bezdarbs Latvijā – un to saka eksperti –, pieaugs pat līdz 10 procentiem. Tātad tas būs divas reizes lielāks nekā šogad. Tad no kā iekasēs plānotās sociālās iemaksas?

Kaut cik droši to varētu darīt no pārvaldē strādājošo algas, bet ar to vien neizvilks sociālā budžeta plānus.

Vēl lielākas šaubas ir par optimistisko sociālā budžeta ieņēmumu pamatotību, ko pastiprina vēl tas, kā šajā budžetā ir plānots samazinājums izdevumos; piemēram, vienā no pieciem apakšbudžetiem – nodarbinātības speciālajā budžetā. Budžeta paskaidrojumu daļā lasām, ka par 2,16 miljoniem latu ir sagaidāms samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām saistībā (un ieklausieties!) ar bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaita prognozēto samazināšanos. Vidēji mēnesī no 30 tūkstošiem personu šajā gadā līdz 29 tūkstošiem personu nākamgad. Nu tas neizklausās absolūti ticami! Nu neizklausās…

Šajā piemērā arī redzams, ka tās nav reālas prognozes, uz ko balstās arī 2009.gada valsts sociālā budžeta pozitīvā bilance. Un, no šā viedokļa raugoties, tam ir tieša ietekme uz budžeta kopējo finansiālo izskatu, jo, kā zināms, mūsu valstī tiek piekopta politika, ka ar sociālā budžeta plusu mehāniski līdzsvaro pamatbudžeta mīnusu.

“Jaunais laiks” ir vienmēr uzskatījis, ka tas neliecina par labu valsts…

Sēdes vadītājs.

Jūs laiks ir beidzies…

S.Bendrāte.

… budžeta plānošanas prakse… Jā, es tūliņ beigšu… jo tas neatspoguļo patieso valsts budžeta deficītu.

Un tagad, kolēģi, tie nav vairs ne zelta, ne sudraba diegi, ar ko šis 2009.gada plānotais budžets ir šūts, šis šuvums ir pavisam nedrošs un irstošs. Sociālais budžets ar saviem plusiem nākamgad nespēs vairs plānotajā apmērā izvilkt pamatbudžetu. Tāpēc “Jaunais laiks” uzskata, ka 2009.gada budžeta plānojums ir jābalsta uz reālām prognozēm, nevis uz ilūzijām, un mēs arī uzskatām, ka tajā vēl ir iespējas saprātīgi ietaupīt un ka ir iespējas iekļaut sociālajām vajadzībām būtiskus naudas tēriņus, jo grūtos laikos sociālā slodze pieaugs. Un tāpēc mēs neatbalstām 2009.gada budžeta projektu un aicinām to kvalitatīvi un profesionāli pārstrādāt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artūram Rubikam.

< ALIGN="JUSTIFY">A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienītie deputāti! Speciālisti uzskata, ka Saeimai vajag pieņemt bezdeficīta budžetu. Par piemēru tam var kalpot mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kas jau vairākus gadus pieņem bezdeficīta budžetu. Pieņemot budžetu ar deficītu, Latvija parāda, ka situācija ir nestabila, ka valstij trūkst līdzekļu, ka vajag ņemt aizņēmumu. Reitingu aģentūras paziņo mums reitingus, tagad paaugstinot cenas tiem resursiem, kurus mēs aizņemamies. Tajā pašā laikā valsts ir spiesta aizņemties un aizdevēji vispirms jau ir ieinteresēti finansēt tieši valsti, nevis privātsektoru, tāpēc ka valsts jebkurā gadījumā ir un paliek drošāks aizņēmējs. Līdzekļu daļa, kas ir pieejama privātajam sektoram, pirmkārt, ir maza, bet, otrkārt, maksā ļoti dārgi. Bet bez šīs naudas bizness nevarēs attīstīties. Tas nozīmē, ka pašreizējais deficīta budžets vismaz tuvākajos trijos gados radīs draudus ekonomiskajai attīstībai. Tā nav labākā perspektīva Latvijā. Izskatāmā budžeta pamatā budžeta deficīta apmērs ir 1,85 procenti no IKP, bet Aizsardzības ministrijas izdevumi – 1,9 procenti no IKP. Ar ko mēs gatavojamies karot? Tāpēc piedāvāju samazināt Aizsardzības ministrijas izdevumus, tādējādi samazinot budžeta deficītu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

< ALIGN="JUSTIFY">Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Tad, kad savā laikā Brežņevam esot jautājuši, kā tad sokas komunisma ieviešana Padomju Savienībā, viņš esot teicis, ka pirmais posms ir izpildīts Kremlī, komunisms ir ieviests, pārējiem nāksies pagaidīt.

Tad, kad Godmaņa kungam pēc kāda laika prasīs, kā tad sokas ar labklājības ieviešanu valstī, Godmaņa kungs mums varēs ziņot, ka politiķiem tuvu stāvošiem uzņēmējiem, padomju un valžu locekļiem, augsti stāvošiem ierēdņiem labklājība ir ieviesta, pārējiem nāksies pagaidīt. Apmēram tā arī izskatās šis budžets.

Es nemēģināšu atkārtot to, ko ir teikuši mani kolēģi, es pilnībā piekrītu tam, ko Kariņa kungs teica. Apgalvošu vien to, ka, piemēram, zemnieki – tagad es laikam darīšu to, kas būtu bijis jādara Augustam Brigmanim vai viņa kolēģiem – nākamajā gadā tiks nostādīti īpaši jocīgā situācijā. Paskaidrošu – kāpēc. Redziet, likums par lauku atbalstu noteic, ka 2,5 procentiem no pamatbudžeta katru gadu ir jābūt subsīdijām zemniekiem. Šīs subsīdijas ir domātas ražošanas attīstībai.

Kāda situācija būs nākamgad?

Zemkopības ministrija bija plānojusi iestāžu uzturēšanas izdevumus 78 miljonu latu apjomā… nu, drusku pāri 78 miljoniem. Tad, kad sākās taupības sludināšana, no šiem izdevumiem samazināja nieka 3 miljonus latu, tie ir nepilni 4 procenti. Savukārt tad, kad sākās šī taupības sludināšana, no subsīdijām, kas bija domātas zemniekiem ražošanas attīstībai un kam bija plānoti 32 miljoni latu, noņēma 8,8 miljonus latu. Un tie ir vairāk nekā 30 procenti. Tātad Zemkopības ministrija uzskata, ka ierēdņiem var noņemt tikai 3 procentus, turpretī zemniekiem ražošanas attīstībai var noņemt veselus 30 procentus – vairāk nekā 8 miljonus. Rozes kungs, pievienoto vērtību šajā valstī rada uzņēmēji un zemnieki tai skaitā, nevis ierēdņi!

Es aicinu šādu budžetu neatbalstīt. Un, ja nu gadījumā koalīcijai nepaveiksies atbalstīt šo budžetu, obligāti – obligāti! – ir jāmaina šī norma.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

< ALIGN="JUSTIFY">I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienītie kolēģi! Neaizkavēšu jūs ar jautājumiem, par kuriem, kā jau teicu, ir iespējams spriest valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku novērtēšanas struktūrās un, ja tas būs nepieciešams, arī tiesu instancēs.

Gribētu tikai norādīt, ka mans īpašs lūgums bija runāt par būtību. Visi šie jautājumi, kuri tika minēti kā pārmetumi, būtībā ir atspēkojami. Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu valsts… tātad pārvaldes līgums ir jāgatavo ministrijai. Cita starpā, šeit līgums tika iesniegts jau februārī un pašlaik saskaņošanas stadijā guļ jau no 6.augusta. 6000 latu kancelejas precēm, protams, ir drausmīgs noziegums. Nu šeit gan varētu atgādināt, ka nupat mums izsniegtajā materiālā mēs lasām, ka elektronisko lietu pārvaldes sekretariātam ir 23 000, bet šajā ziņā, protams, es ticu, ka aģentūras labosies.

Runājot par šo izdevumu, kurā tik tiešām bija nepieļaujamas kļūdas. Izdevums tiek pārlabots par vainīgā darbinieka personiskajiem līdzekļiem un tiks izdots jau šajā gadā.

Bet neatbildēts tomēr paliek jautājums: kur tad ir šī nevalstiskā domāšana? Vai tiešām mēs būsim spiesti lūgt starptautisku ekspertīzi, lai varētu izvērtēt aģentūru darbības atbilstību Ministru kabineta pieņemtajai programmai? Bet es ticu, ka ar to tiksim mēs galā paši, noskaidrosim lietas apstākļus un, pats galvenais, nekavēsim mūsu valsts valodas attīstību, koncentrējoties uz sīkumiem, kas tik tiešām šajā gadījumā nedrīkstētu aizēnot patieso būtību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamā Koķes kundze! Mana īsā uzstāšanās ir domāta, lai atbildētu jums. Savos aprēķinos, ko valsts zaudē, zaudēdama šos 400 jaunos zinātniekus, es, iespējams, esmu pieļāvis kļūdu. Mans aprēķins bija tāds: 1800 – bāzes bakalaura studijas, trīsgadīgas, 2500 – divgadīgas bāzes maģistra studijas un 2500 – trīsgadīgas doktora studijas, tas ir gadā; pareizinot ar vidējo koeficientu 3,5, iegūst 25 miljonus, ja reizina ar 400. Bet, ja jūs runājat par 800 latu stipendiju doktorandiem, tad, protams, šī summa, ko valsts zaudē, ir daudz lielāka, jo doktorantūru viņi pabeigs šeit, bet ieguldījums (jo viņiem pēc tam šeit nebūs darba), protams, būs ārzemēs. Pievienotā vērtība nāks ārzemēm, bet Latvijas nodokļu maksātāju zaudējumi būs, protams, lielāki. Tur, Koķes kundze, jums ir taisnība!

Bet, ja mēs runājam par likuma pildīšanu vai nepildīšanu, tad patiesībā jūsu teiktais mani ļoti izbrīna, jo Publisko aģentūru likuma 4. un 9.pantā, kas runā par ministra pienākumiem, ir teikts, ka ministrs noslēdz ar aģentūras direktoru pārvaldes līgumu. Turklāt šie līgumi ir jāatjauno katru gadu. Tātad, runājot par minētajām aģentūrām, tur, kur jūs pārmetat aģentūru direktoriem, patiesībā jums ir jāpārmet sev, jo tas ir ministra pienākums – sagatavot šo līgumu un noslēgt ar aģentūru.

Ja runājam par likuma nepildīšanu, tad Augstskolu likuma 7.¹ pants nosaka augstākās izglītības un zinātnes administrācijas izveidi, kuru, cik man zināms, Izglītības un zinātnes ministrija nav izpildījusi līdz šai baltai dienai.

Un vēl, Koķes kundze, runājot par zinātnes finansējumu. Zinātniskās darbības likums, kas nosaka plus 0,15 procentu ikgadēju finansējumu zinātnei, kuru sākotnēji, kad tas netika pildīts, mēģināja noslēpt ar struktūrfondu naudu…bet te ir runa par valsts budžeta finansējumu… Nu, struktūrfondi arī iziet caur valsts budžetu. Tad, kad šis “ielāps” bija par mazu un ar to vairs nevarēja nosegt deficītu, sāka izlīdzēties, runājot par tiesību normu prioritāti, slēpjoties aiz tā, ka ir vispārējā norma un ir speciālā likuma norma, kur valsts budžets ir tā kā prioritārs. Bet, godātie valdības locekļi, kuri, protams, vairs manī neklausās, šeit ir pilnīgi skaidra likumdevēja griba, ko tas pauda, pieņemot Zinātniskās darbības likumu, tāpēc runāt par tiesību normu interpretāciju šeit ir pilnīgi nevietā. Zinātnei šī nauda ir vienkārši noblēdīta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

< ALIGN="JUSTIFY">S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

“Neblamējiet valsti!” – tā vakardien teica Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, aizstāvot tiesnešu tiesības saņemt to, kas ir likumā noteikts. “Lūdzu, neblamējiet valsti!”, viņa atkārtoja. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka Saeimā pašreiz atrodas vairāk nekā divdesmit vēstules no tiesnešiem, – no tiesnešu kolektīviem, nevis no individuāliem tiesnešiem. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šis likums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā. Un tātad arī šis ietaupījums izrādīsies iluzors. Tas būs jāatdod. Tas būs jāsamaksā tiem cilvēkiem, kuriem tas nav samaksāts, tikai būs mazliet sablamēta valsts. Bet vai tad šeit kādu tas uztrauc?

Vēl par tiesnešiem. Tā nav tikai tiesneša alga. Tā ir arī prokurora alga. Apstākļos, kad ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, tas automātiski nes līdzi arī kriminogēnās situācijas pasliktināšanos. Tas nozīmē, ka mūsu drošība ir apdraudēta. Tas nozīmē, ka nebūs to cilvēku, kas noziedzniekus ķer, un nebūs to cilvēku, kas viņiem var piespriest sodu. Aizstāvot savas tiesas budžetu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs teica: “Tiesas budžets ir specifisks budžets. Deviņdesmit procenti ir algas, un tikai desmit procenti ir tā saucamie kancelejas izdevumi.” Tas, ka mēs viņiem nedodam naudu, nozīmē to, ka nākamajā gadā nebūs tādu judikatūras apkopojumu, kas ir it kā visiem interesanti, un Saeimā ir pat vesela apakškomisija, kas darbojas un mēģina pētīt šos jautājumus, kas saucas… Nebūs pētījumu par “Tiesības uz vārda brīvību un žurnālistu avotu aizsardzību”, “Tiesības uz vārda brīvību un naida kurināšanu”, “Tiesības uz personas privāto dzīvi”, “Tiesības uz korespondences noslēpumu”. Dobeļa kungs, tas taču ir viss tas, ar ko jūsu komisija tik čakli un aktīvi nodarbojas!

Vēl jautājumā par šo budžeta pieņemšanu un par tiesnešu un tiesu sistēmas algām. Tā bija tāda ļoti interesanta situācija, ka neviens, izņemot tieslietu ministru, ar tiesnešiem nav mēģinājis saskaņot un kādu kompromisu panākt. Uz jautājumu – kāpēc tas tā – premjera biroja padomnieks Ikvilds apstiprināja, ka ir pārkāpts Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.pants, jo, pieņemot budžetu, Satversmes tiesai ir obligāti nepieciešams saskaņojums ar šīm iestādēm. Šāda saskaņojuma nav bijis, un neviens arī to nemēģina panākt.

Vēl interesantāk ir tas, ka Juridiskā komisija skatīja budžeta jautājumus četrās vai piecās sēdēs. Ne uz vienu no šīm sēdēm neieradās Finanšu ministrijas pārstāvji, lai atbildētu, kādu tad viņi redz šo tiesu sistēmas budžetu. Nu nav jau nekāds brīnums… Nav jau nekāds brīnums! Šeit joprojām nevienam nekas neinteresē. Jūs esat gatavi, jums tas viss ir apnicis. Opozīcija atkal grauj jūsu prestižu. Opozīcija grauj politiķu prestižu. Nu, nobalsojiet vēl vienu reizi, saīsiniet debates no piecām minūtēm uz trijām! Bet vai tad tas mainīs situāciju valstī? Neko tas nemainīs!

Un nobeigumā varbūt mazliet jautrāks pastāsts, bet es nezinu, vai tas ir jautrs. Nesen satiku kādu savu Ārlietu ministrijas kolēģi, kurš strādā tur kopš ministrijas pirmsākumiem, un jautāju: “Nu, kā tad jums valsts pārvaldē tur ar algām? Jo tagad runā, ka jums samazinās un varbūt neizmaksās.” Viņš tā, daudz nedomājot, teica: “Nu, algas jau neizmaksāja tikai Godmaņa laikos.” Un sapratis, ko ir pateicis, uz mirkli tā kā apmulsa. Varbūt mums visiem ir laiks apmulst un saprast, kāpēc pienāks otrie Godmaņa laiki, kuros neizmaksās algas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

< ALIGN="JUSTIFY">A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

Šodien mēs esam daudz un ļoti detalizēti runājuši par skaitļiem budžetā, par to, kā tas ir veidots, par izdevumu un ieņēmumu nelietderību. Manuprāt, nu ļoti skaidri redzama ir viena kopēja doma, kura tiešām ir kopēja gan pozīcijai, gan opozīcijai, ka šis budžets šobrīd ir ļoti, ļoti neprofesionāli un slikti sastādīts. Manuprāt, tas ir skaidrs, bet atšķirība ir tikai pieejā, ko darīt tālāk.

Pozīcija saka: “Nav nekādu problēmu! Uz otro lasījumu mēs te, Saeimā, visu sakārtosim, ātri atradīsim 200 miljonus.” Es gribu teikt kaut ko citu, un tāpēc es gribētu trīs jautājumus uzdot ar mērķi – ko darīt tālāk?

Tātad sākotnēji kāpēc, kā man liekas, tā problēma vispār ir radusies.

Pirmais. 2008.gada grozījumos šeit pat, Saeimā, vasarā, manuprāt, pamatjautājumi jau bija skaidri. 2008.gada budžets nepildījās, tāpēc valdība tajā brīdī darīja it kā pareizu darbu, mazinot valsts pārvaldes izdevumus. Diemžēl šie valsts pārvaldes izdevumu mazinājumi izrādījās krietni, krietni nepietiekamāki, nekā bija vajadzīgi. Tieši otrādi! Valdība vasarā gāja pa vieglāko ceļu, paņemot šīgada struktūrfondu naudu un pārceļot uz 2009.gadu, zinot, ka tad būs vēl grūtāk. Vasarā, tajā brīdī, tas būtu krietni vieglāk izdarāms, atstājot 2008.gada plānoto struktūrfondu līdzfinansējumu jau šajā gadā. Tātad pirmais akmens, kas tika ielikts, bija jau 2008.gada budžeta grozījumi, pilnīgi nepamatoti un pārāk optimistiski raugoties uz šāgada budžeta grozījumiem. Pirmais.

A.Kampars.

Otrais, kolēģi! 2009.gads. Saprotot to, ka budžets tiešām varēja bāzēties uz jūlija prognozēm, Saeimā tas tomēr netika iesniegts nedz augustā, nedz septembra sākumā. Tas Saeimā tika iesniegts jau tad, kad šie skaitļi bija zināmi. Mēs piedāvājām, manuprāt, pietiekami godprātīgu risinājumu: kolēģi, iesniedzot Saeimai budžetu un atdodot to atpakaļ valdībai, valdība nekrīt! Valdība pārstrādā budžetu pietiekami efektīvā veidā un mēģina labot to, kas tobrīd jau bija zināms. Arī tas nenotika.

Šobrīd mēs esam pie pirmā lasījuma, kurš ir konceptuāls un kurā konceptuāli mums visiem jāsaka, vai šāds budžets mūs apmierina. Un mēs visi sakām: nē, tas mūs neapmierina!

Līdz ar to, manuprāt, ir pilnīgi skaidra atbilde, kā ir jābalso. Budžets ir jānoraida.

Trešā lieta, kolēģi, – apdraudējums. Kāpēc, manuprāt, šī izšķiršanās ir ļoti, ļoti būtiska. Es pieņemu, ka Godmaņa kungs ļoti labi zina šīs tabulas, ko es jums rādīšu, bet mani tas vienkārši šokēja. Manā priekšā ir Latvijas ārējā parāda kopējā tabula – gan privātpersonu, gan uzņēmumu, gan valsts parādi. Un šeit Latvija ir absolūts līderis, jo tas ir 135,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Ungārijai, kurā valūta jau ir nobrukusi, tas ir 118 procenti. Tas ir kopējais parāds, kas ir ļoti būtisks valsts ekonomikai kopumā, Godmaņa kungs! Šis skaitlis ir kopējais. Bet Latvijas valdības parāds… jā, tas ir mazāks.

Otrs grafiks, Godmaņa kungs! Ceru, ka esat to redzējis. Tas saucas tā: apdrošināšanas tarifi pret valsts maksātnespēju… pret valsts maksātnespēju. Cik apdrošinātāji ņem no tiem kredītu devējiem, kuri dod Latvijas valstij kredītus? Un mēs redzam, ka tabuliņā virs mums ir tikai Īslande. Savukārt zem mums ir tā pati Ungārija, kura jau ir sabrukusi. Šie ir tik nopietni apdraudējumi, kurus atkal ignorējot, jūs vienkārši dzenat šo valsti bankrotā.

Risinājums… Es vienkārši redzu, ka nevienu neinteresē šie makroekonomiskie skaitļi. Risinājums, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs un saprotams. Noraidot pirmajā, konceptuālajā, lasījumā budžetu, mēs tiešām iegūstam to, ka valdība krīt. Diemžēl šī koalīcija ir pierādījusi, ka tā nespēj savstarpēji vienoties par prioritātēm. To, ko mēs dzirdam, ka atkal tiks ņemts no struktūrfondiem, to, ko mēs dzirdam par valsts pārvaldes mazinājumu, šobrīd atsevišķi ministri nemaz nevēlas dzirdēt. Mēs saprotam un zinām, ka šāda koalīcija – ar tik lielu inertumu un ar tik lielu neieinteresētību darboties – diez vai šo budžetu salāpīs tādu, kāds Latvijas valstij ir vajadzīgs. Tieši tāpēc, kolēģi, manuprāt, vienīgā atbildīgā rīcība ir balsot tikai “pret” un pēc valdības krišanas izveidot tādu valdību, kura ir izlēmīga, kura ir efektīva un kura spēj – tai skaitā ar nepopulāriem lēmumiem – beidzot radīt šai valstī stabilitāti. Tas ir vienīgais ceļš! Ja mēs pa to neiesim, kolēģi, tad tuvākā pusgada, maksimums, gada, laikā mums draud kaut kas tāds, ko, es ceru, neviens no jums pat nav īsti iztēlojies, kas varētu būt.

Es tiešam aicinu jūs par to padomāt, nevis vīzdegunīgi pasmīnēt par to: sak, ko tā opozīcija atkal te runā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Lindai Mūrniecei.

< ALIGN="JUSTIFY">L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ir valstis, kurās policija tiek vājināta apzināti. Pamatā tās ir valstis, kur valdība ir cieši saistīta ar noziedzīgajām struktūrām, un tās vienkārši baidās no spēcīgas policijas.

Skatoties šo budžetu, ir skaidrs, ka arī mūsu valdība baidās no spēcīgas policijas, jo vai gan citādi nauda tiktu taupīta uz policistu algu un ikdienas funkciju veikšanas rēķina. Laikā, kad šī pati valdība ir novedusi valsti līdz smagai ekonomiskai krīzei, noziedzība pieaug ar katru dienu. Ik dienu mēs dzirdam, ka tiek apzagtas bankas, tiek apzagti veikali, aplaupīti cilvēki uz ielas un ik dienu pieaug darbs tieši policijai. Ja mēs pieņemsim šo budžetu, tad ir skaidrs, ka mēs piedzīvosim dienu, kad policisti uz bruņotu laupīšanu brauks ar trolejbusu, jo benzīna limits tobrīd būs beidzies.

Es aicinu balsot “pret” šo budžetu, jo tas apdraud ikkatra Latvijas iedzīvotāja drošību un mūsu valsts drošību kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

< ALIGN="JUSTIFY">A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi! Manas uzstāšanās mērķis nav analizēt, kurā vietā dabūt vienu miljonu, 50 tūkstošus vai vēl kaut ko. Es gribētu atgādināt to vienkāršo ekonomikas patiesību, ka jebkurā ekonomikas ciklā ir jārīkojas pretcikliski. Tas, ko mēs šobrīd redzam šajā budžetā, ir drastisks izdevumu samazinājums, ar ko es varētu Ministru prezidentu tikai apsveikt. Ir tiešām apsveicami – samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, ir tiešām apsveicami samazināt valdības izdevumus, kas attiecas uz uzblīdušo valsts pārvaldes aparātu. Un šajā ziņā es varu atgādināt tikai to, ka šo priekšlikumu, proti, samazināt valsts pārvaldes izdevumus par 22,7 procentiem, sabiedrība “Citai politikai” izteica jau 6.jūnijā. No tā jūs esat izdarījuši šobrīd pusi, un finanšu ministrs vakar paziņoja, ka izdarīs arī otro pusi. Tieši tāpēc tie ir soļi, kas apsveicami šajā valdības rīcībā. Mēs šodien arī esam nākuši talkā, opozīcija vienoti ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā ar prasību atcelt vadības līgumus kā nelikumīgus. Un es ceru, ka mums viesiem kopā veiksies.

Bet, ja mēs runājam par galveno problēmu, jebkurš ekonomists, ieraugot iekšzemes kopprodukta formulu, konstatētu: ja jūs rīkojaties cikliski šajā gadījumā, proti, krītošas ekonomikas situācijā, un tādējādi samazināt izdevumus, tad tā bedre, kurā Latvijas ekonomika iekritīs, būs aizvien dziļāka. Un es jums varētu ilustrēt ar piemēru… te ir tās prognozes, kas izskanējušas pēdējo nedēļu laikā, proti, makroekonomiskā prognoze uz pirmo lasījumu ir ar iekšzemes kopproduktu 2 procenti, ar inflāciju 9,8 procenti, un tādā gadījumā deficīts tika prognozēts 330 miljonu latu apmērā. Tas, ko finanšu ministrs vakar pauda, ir mīnus viens… Tiesa gan, netika nosaukta inflācijas prognoze, bet ir skaidrs, ka tie jau ir 560 miljoni. Paskatāmies to prognozi, ko ir paudusi Tirdzniecības un rūpniecības kamera, proti, tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta samazinājums par 5 procentiem, tas nozīmētu arī inflācijas apturēšanu (tā, visticamāk, būtu deflācija), un tādā gadījumā iekšzemes kopproduktā deficīts būtu 950 miljoni latu.

Mēs esam analizējuši šos datus, šīs prognozes. Mēs domājam, ka reālā prognoze, uz kuru vajadzētu būvēt budžetu, ir iekšzemes kopprodukta samazinājums par 2 procentiem un inflācija, gada vidējā inflācija, 6 procenti. Tādā gadījumā rezultāts būtu 4,2 procentu deficīts no iekšzemes kopprodukta jeb 750 miljoni latu.

Ir pareizi, ka jūs samazināt izdevumus uzblīdušajam valsts pārvaldes aparātam, bet vienlaikus ekonomikā ir vajadzīgs vairāk naudas. Kā minimums ir jānotur tas naudas apjoms, kas ir vajadzīgs, lai iekšzemes kopprodukts nesamazinātos. Vajag atcerēties to vienkāršo formulu, no kuras sastāv iekšzemes kopprodukts. Tie ir pirmām kārtām arī valdības izdevumi. Ja krasi tiek samazināti izdevumi valdības uzturēšanai, bet netiek palielināti izdevumi pensijām, pabalstiem, skolotāju, mediķu, policistu un visu citu cilvēku algām, kuriem tās šobrīd nav pietiekamas, tad mūsu ekonomiku sagaida vēl dziļāka krīze un recesija.

Kādi ir mūsu priekšlikumi? Te tika daudz runāts par to, kā samazināt izdevumus. Es vēlreiz atkārtošu to, ko “Sabiedrība citai politikai”, zinot situāciju un prognozējot, teica jau jūnijā, proti, nepieciešams palielināt maksu par valsts kapitāla izmantošanu no 27 uz 50 procentiem. Pirmām kārtām tas attiektos uz tādiem uzņēmumiem kā Latvijas Radio un televīzijas centrs, “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Gaisa satiksme”. 15 procentu kapitāla pieauguma nodokli – no nākamā gada 1.jūlija. Mēs ierosinām 10 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli uz izņemtajām dividendēm tikai tāpēc, lai beidzot kompensētu to un tas kļūtu vienāds ar to nodokli, ko maksā kā ienākuma nodokli 25 procentu apmērā. Mēs ierosinām ēku nodokli bagātajiem, proti, 1 procentu no kadastrālās vērtības par platību, kas ir virs 40 kvadrātmetriem uz vienu cilvēku. Mēs ierosinām likvidēt aplokšņu algas. Tie ir 600 miljoni latu katru gadu, kas neieplūst budžetā.

Ja jūs gribat zināt konkrētu mehānismu, kā to izdarīt, tad eksistē metodes, piemēram, tāda, kāda tiek pielietota Vācijā, kur katram amatam un katrai profesijai ir noteikts tas minimums, no kura jāsamaksā nodokļi. Kāda ir patiesā algu aina, jūs viegli varat ieraudzīt kaut vai Nacionālās bibliotēkas tāmē, kurā ir patiesās algas, kādām vajadzētu būt, piemēram, celtniekiem…

Sēdes vadītājs.

Jūsu runas laiks ir beidzies… Vai Saeima piekrīt, ka Štokenberga kungs runā vēl vienu minūti? (No zāles: “Jā! Lai cilvēks runā!”) Jums ir viena minūte.

A.Štokenbergs.

Paldies. Vēl trīs ierosinājumi.

Likvidēt valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes. Proti, tos politiskos ielikteņus viegli var aizstāt ar ierēdņiem, ar katras ministrijas ierēdņiem, kuri par to nesaņemtu papildu samaksu.

Mēs ierosinām arī, lai Latvijas Banka šajā brīdī nāk talkā. Mums nav nekāds noslēpums, ka Latvijas Bankas refinansēšanas likme neatbilst tai situācijai finanšu tirgos, kāda šobrīd ir. Tāpēc mēs vēlamies, lai Latvijas Banka pakāpeniski samazina refinansēšanas likmi līdz tādai likmei, kādu šobrīd pielieto Eiropas Centrālā banka.

Un, otrkārt, ja mēs runājam par banku obligātajām rezervēm, tad obligātajām rezervēm ir jāatbilst tai situācijai, lai indekss N2M nekristos vairāk par 10 procentiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

< ALIGN="JUSTIFY">V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visi cienījamie klātesošie! Mēs visi zinām, ka politiskās partijas Latvijā izmanto vislielākās naudas summas politiskajai reklāmai un aģitācijai. Un, lūk, šajā sakarā ir noteikts viens budžeta samazinājuma avots, kas netiek izlietots. Turklāt, strādājot Saeimā, katrs no jums… es domāju, ka jūs man piekritīsiet… un man, tikai trešo gadu strādājot Saeimā, ir kļuvis skaidrs, ka lieliski strādā Saeimas Kanceleja. Respektīvi, tas nozīmē, ka ne tikvien visu politisko partiju frakciju deputāti, bet arī ārpus frakcijām esošie deputāti, kāds es esmu un kādi īsu laiku bija vēl arī citi kolēģi, var saņemt vispilnīgāko informāciju visās komisiju sēdēs, kurās piedalās, visās plenārsēdēs. Ja ar to nepietiek, ja jums ir jautājumi, kas skar jūsu interešu loku kā deputātam, Saeimas informācijas dienests strādā tik labi, ka jūs varat saņemt šeit informāciju arī par to, kas notiek ārvalstīs, un pie tam ļoti ātrā laikā. Kādreiz pat ir pilnīgi neērti, nodzīvojušam padomju impērijā ilgu laiku, kad tev nepiegrieza nekādu uzmanību, bet tagad tu ieej Saeimas dažu nodaļu telpās, kur darbinieki runā nevis par savām personīgām lietām, bet par darba lietām, un, kad ienāk deputāts, tūlīt pievērš uzmanību šim deputātam. Mēs taču to zinām! Šeit cenšas Saeimas dienests palīdzēt. Un palīdz! Visos politiskos un visos ar deputātu darbu saistītos jautājumos. Un palīdz pat saimnieciskajos jautājumos. Ko es ar to gribu teikt? Tātad Saeimas politisko partiju, esošās Saeimas politisko partiju, darbs ir nodrošināts Saeimā tik pilnīgi, ka ne tikai Saeimā, bet arī ārpus Saeimas zināmā mērā ir nodrošināts. Piemēram, ļoti pareizi darbojas arī ZZS frakcija, kura bieži, izprasījusi oficiālā, atļautā veidā daudzas caurlaides Saeimas Caurlaižu birojā, šeit rīko gandrīz, varētu teikt, valdes sēdes. Un viņi izspriež jautājumus ne tikai par darbu Saeimā, bet, kā es teicu, arī par darbību ārpus Saeimas. Es uzskatu, ka Ministru prezidentam un arī mums, Saeimai, jāņem vērā tas, ka šis darbs lielā mērā ir nodrošināts un politiskai kampaņai un darbam ārpus Saeimas nav vajadzīgi šie milzīgie līdzekļi, ar kuriem mēs “spīdam” (pēdiņās) visā pasaulē un arī Eiropā. Un varam šos izdevumus samazināt. Es aicinu valdību un arī mūs visus, Saeimas deputātus, ķerties klāt arī pie šīs lietas un samazināt izdevumus politiskai reklāmai un aģitācijai. (No zāles: “Pareizi!” Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

< ALIGN="JUSTIFY">B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Ministri! Cienītā Saeima! Nu padomājiet loģiski, ko mēs iegūsim, ja mēs šodien neapstiprināsim budžetu pirmajā lasījumā? Nu ko mēs iegūsim? Jaunu valdību? Haosu, haosu, haosu un vēl lielāku purvu! Tā ka šinī gadījumā mums nav vispār cita ceļa. Mums nav vispār cita ceļa, un es domāju, ka katrs to saprot. Vai tiešām jūs, opozīcija, gribat vēl sliktāku situāciju? Ja mēs tagad neapstiprinām, mums situācija tikai pasliktināsies. Ja mēs apstiprinām, tad mēs varam tālāk strādāt ar budžetu. Mēs taču varam to tālāk analizēt, mums ir premjera un finanšu ministra uzstādījums par to, ka tiek meklēti ceļi un ir atrasti avoti, lai budžeta deficītu mazinātu. Mums visiem te ir labi priekšlikumi. Nu kāpēc tad mums tos nelikt lietā? Kāpēc to nedarīt? Man šķiet, ka šīs diskusijas bija izglītojošas. Tur bija daudz labu priekšlikumu, bet nav cita ceļa, kā vien balsot par budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam. (Dep. J.Dobelis no zāles: “Okupācija bija!” Dep. A.Golubovs: “Nebija, nebija!” Dep. J.Dobelis: “Bija!” Zālē smiekli, aplausi.)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Nebija, nebija!

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām nākamam gadam ļoti nozīmīgu likumprojektu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej nu, beidz!”) Uzstājoties šeit, Godmaņa kungs nosauca trīs prioritātes, kuras viņš saskata šajā budžetā. Es it kā tādas nesaskatīju. Es saskatīju citas.

Pirmā. Pirmā prioritāte, kuru es saskatīju, – tas ir valsts aizsardzības budžets.

Otrā prioritāte – tas ir budžets, lai algotu ierēdņus. Starp citu, tie 10 procenti, kurus jūs gribējāt it kā samazināt… es nezinu nevienu ierēdni, kurš jau ir saņēmis kaut kādu brīdinājumu, ka viņš tiks atlaists. Es nezinu tādu.

Un trešā prioritāte, kuru es saskatīju, – tā ir mūsu bibliotēkas celšana, no kuras jūs nekādi negribat atteikties šajā momentā. Nekādi negribat saprast, ka bez bibliotēkas mēs izdzīvosim, mēs neizdzīvosim bez Latvijas ļaudīm.

Jūs nepildījāt savus solījumus skolotājiem. Skolotāji pagaidām nestreikos, jo jūs atkal solījāt viņiem algas pielikumu nākamgad. Un kādā veidā? Jūsu ministre jau apsolīja, ka slēgs 150 skolas. Pa Latviju – 150 skolas! Es domāju, ka tā slēgšana būs nevis šeit, Rīgā, bet kaut kur laukos. Vai jūs zināt, cik bērnu pašreiz neapmeklē skolu? It īpaši pēc tam, kad jūsu ministrs, satiksmes ministrs, slēdza 300 maršrutus. Nezināt? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nezinām!”)

Jūs nepildāt solījumus arī mediķiem, un šodien sākas divu dienu streiks. Jūs par to zināt?

Jūs nepildījāt arī solījumus policistiem. Jūs nepildījāt solījumus pensionāriem. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Un maziem bērniņiem!”) Un vienu reizi ar to vajadzētu beigt… Vajadzētu beigt ar šo valdību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

< ALIGN="JUSTIFY">I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es visu laiku gaidu atbildi uz savu jautājumu. Gaidu, ka uz manu jautājumu atbildēs koalīcija un galvenokārt Nacionālā attīstības plāna “tēvs” Kučinska kungs. Proti, valsts budžets… Pēc kāda scenārija tad mēs iesim? Vai tas būs atpalicības scenārijs? Vai tas būs stagnācijas scenārijs? Vai izaugsmes scenārijs? Esiet tik laipni, es jūs pazemīgi lūdzu. Kā jūs vērtējat šo Nacionālo attīstības plānu, savulaik būdams tik lepns un tik priecīgs par to?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam… Nē, vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai, otro reizi.

< ALIGN="JUSTIFY">S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Es aizmirsu. Pavisam īsi par bibliotēku un vēlreiz par dubultajiem standartiem.

Juridiskajā komisijā viesojās tieslietu ministrs un stāstīja par Tieslietu ministrijas samazinājumu. Tieslietu ministrijas budžeta lielākais samazinājums ir tas, ka netiks celta Rīgas apgabaltiesa, netiks celta un remontēta neviena cita tiesa.

Ģenerālprokurors Juridiskajā komisijā stāstīja, ka Dzirnavu ielā ir prokuratūras māja, kura brūk kopā, bet arī tā netiks remontēta, jo to jau nedrīkst.

Mūsu valstī ir tikai viena celtne, kuru drīkst celt, – visas pārējās drīkst sabrukt, tādā veidā veicinot kaut kāda budžeta attīstību.

Godmaņa kungs, jūs neskatījāties šodien uz tām māmiņām ar mazajiem bērniem. Bet tur bija plakāts – “Bērnudārzus – Gaismas pilij!”. Vai tiešām tas ir tas, ko jūs vēlaties? Un vai tiešām ir šie dažādie standarti: ja tā ir Tautas partijas bibliotēka, tad to mēs celsim, bet, ja tā ir tiesa vai prokuratūra, vai vēl kāda cita iestāde, tad nu gan nekādā gadījumā šobrīd nevajadzētu atrast laiku tās celšanai vai remontēšanai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim.

< ALIGN="JUSTIFY">J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es piekrītu visiem, kas te uzstājas un aicina nobalsot par budžetu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

< ALIGN="JUSTIFY">I.Godmanis (Ministru prezidents).

Jā. Cienījamo Saeimas priekšsēdi! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šis darbs ir grūts, jo es saprotu, ka nav vienkārši tik ilgi spriest, jo tas nogurdina, es domāju, gan klausītājus, gan arī runātājus. Tas ir reāli. Arī es no sākuma mēģināju uztvert visu, ko runā, bet, zināt, pēc divām stundām ir grūti uztvert visu. Es mēģināju izmantot austiņas, nav vienkārši. Būsim godīgi un atklāti. Varbūt kaut kā pa daļām jāskata tie jautājumi, sevišķi par izdevumu daļu, jo ļoti grūti būs, ja mēs visu vienā blokā skatīsim.

Pirmais, ko es gribu teikt. Es gribu izteikt pateicību visiem, kas šeit runāja, jo faktiski lielākā daļa runāja par ieņēmumu daļu. Tas ir būtiski, tas nozīmē… faktiski pirmā lasījuma būtība ir runāt par ieņēmumu daļu, runāt par pavadošiem likumiem, runāt par deficīta apmēru, runāt – jā! – varbūt arī par vienu otru principu, kas šajā budžeta projektā ir iekšā. Un no tā, ko es dzirdēju, es izdaru secinājumus, ka pēc būtības ne opozīcijai, ne pozīcijai nav iebildumu pret tiem pavadošajiem likumiem, kuri ir saistīti ar nodokļu samazinājumiem un citiem faktiem.

Es izsaku secinājumu, ka gan opozīcija, gan pozīcija ļoti precīzi atbalsta to trīspusējo vienošanos, ka budžeta deficīts nav palielināms. Tas ir liels, es domāju, panākums, un es ceru, ka otrajā lasījumā tas arī tā būs.

Varbūt pavisam nedaudz… pavisam īss komentārs. Pirmais, ko es gribu teikt. Redzat, mēs balsojam nevis par kaķi maisā, Šadurska kungs, bet par vairākām principiālām lietām šajā budžetā.

Pirmais. Mēs balsojam par to, ka, ņemot vērā, ka kopprodukts samazinās, jo 2 procenti ir stipri mazāk nekā 7,5 un 5,6, princips ir tāds, ka, samazinoties kopproduktam, ir jāsamazina izdevumi. Tas ir pirmais princips, kas šeit ir iekšā. Samazinājums nav pietiekams, un tāpēc otrajā lasījumā gan deputāti, gan arī valdība centīsies palielināt izdevumu samazinājumu.

Otrs princips, par ko mēs balsojam, attiecas uz aptuvenu budžeta deficīta apmēru, kurš ir zem Māstrihtas kritērija. Tas nav 3 procenti. Tas ir 1,85. Un nepareizi šeit izteicās cienījamie deputāti, kas tikai rēķināja to, ka samazinās ieņēmumi – un izdevumi faktiski paliek tādi, kādi ir, un līdz ar to deficīts mums te aug līdz 700–800… un tā tālāk. Tā nav taisnība. Ja samazinās ieņēmumi, sevišķi es to gribētu pateikt Kariņa kungam! – samazinās arī izdevumi. Tas ir valdības uzdevums. Ja pirmajā lasījumā nobalso principā par deficīta ierobežojumu, tas ir automātiski.

Tā trešā lieta ir valsts parāds. Tiem cilvēkiem, kas šeit runā par valsts parāda lielo pieaugumu, vajadzētu iepazīties ar Valsts kases plānu. Deputātiem ir šādas tiesības. Tie tiešie parādi, kas mums jānofinansē gan 2008., gan 2009.gadā, ja mēs runājam par iekšējo un ārējo parādu, katru gadu sastāda apmēram 208 miljonus. Cita lieta, ja mums budžeta deficīts ies sliktā virzienā, sākot no nākamā gada, teiksim, maija, tad mums varbūt būs nepieciešams aizņemties lielākas naudas, bet tas nav absolūti definitīvi. Tie ir Valsts kases dati.

Mēs šeit runājam par makroekonomiskām lietām, par anticikliskumu. Jā, valdība jau tomēr vismaz 2008.gadā nodemonstrēja šo anticikliskumu, un man jāsaka, ka 2008.gada beigās varbūt vajadzēs to pat nedaudz ierobežot. Tā problēma ar anticikliskumu ir pilnīgi pareiza, bet mums ir vēl citi ierobežojoši apstākļi, kāpēc mēs nevaram paplašināt budžeta deficītu vēl lielāku, ko var un praktiski dara tad, kad samazinās kopprodukts. 1998.gadā mēs to darījām. Bet mums ir viena problēma. Ja 1998.gadā bija tikai Krievijas krīze un tās nebija tur, Rietumos, tagad krīze ir visapkārt. Un viens tāds skaitlis: nākamajā gadā Eiropas Savienības dalībvalstis piesakās izvietot savas parādzīmes 1,6 triljonu eiro apmērā. 1,6 triljoni ir 1600 miljardi. Pie tam lielākoties šīm valstīm reitingi ir stipri augstāki, par ko šeit runāja cienījamais deputāts, arī sakot par tā saucamajiem CDS un apdrošinātājiem pret naudas neatdošanas risku. Tāpēc mums ir stipri cita atmosfēra, ja mēs runājam par to, ka mēs brīvi varam pārfinansēt vai finansēt savu deficītu. Tāpēc mēs nevaram iet maksimāli anticikliski. Tā ir problēma. Tas mūs vienkārši ierobežo, nu, ko darīt.

Ja mēs runājam vēl… pāris komentāru, kurus es šeit dzirdēju, par… Pavisam īsi. Pareizi, mums pilnībā sakrīt domas par pārvaldes izdevumu samazināšanu. Kvalitatīvi tās mums sakrīt. Jautājums, kā kvantitatīvi atrisināt šo problēmu, nav vienkāršs. Es šeit vairākus aspektus dzirdu. Un, piemēram, šeit es dzirdu par vairākiem bubuļiem. Te runā par padomēm, kas faktiski varētu radīt milzīgu fiskālo efektu. Cienījamās partijas, kas ir bijušas savulaik pozīcijā un kas tagad ir opozīcijā! Mēs varam ļoti elementāri pierādīt: tad, kad bijāt pozīcijā, jūs ļoti veiksmīgi piepildījāt padomes ar saviem pārstāvjiem. Skaitliski absolūti tāpat, kā to dara tās pozīcijas partijas, kas nāk jūsu vietā. Tad ko? Tas iznāk tā: ja es esmu opozīcijā, tad es esmu pret padomi, ja es esmu pozīcijā, tad padomes pilnas. Tas jautājums nav vienkāršs. Tas, ko es te dzirdu, – likvidēt jebkuras padomes.

Redzat, ir akciju sabiedrības, valsts akciju sabiedrības. Turklāt ir likums par akciju sabiedrībām, un pilnīgi vienalga, vai viņas ir valsts vai nevalsts. Un uzraudzību nosaka likums. Mēs nevaram pateikt, ka valsts akciju sabiedrībā neviens nav padomē. Likums to nosaka. Kam nav skaidrs, griezieties, lūdzu, Valsts kancelejā, jums to izskaidros. Pie tam jautājums šeit ir vēl tāds. Tie ir lieli aktīvi, tā ir liela atbildība. Tas ir punkts viens. Es, protams, piekrītu, ka ļoti nopietni ir jādiferencē. Es to teicu Pieprasījumu komisijā, mēs patlaban izskatām iespējas diferencēt šo atlīdzību un atbildību, izejot no tā, cik lielas ir akciju sabiedrības. Bet tās akciju sabiedrības, kuru aktīvos ir desmitiem miljonu un vēl vairāk naudas, neuzraudzīt vispār? Baidos, ka tas ir bezatbildīgs paziņojums.

Otra lieta. Visi piekrīt arī tam, ka jāsamazina ierēdniecība. Tikai neuzskatiet to par bubuli, neaizejiet otrā galējībā, cienījamie deputāti! Šoreiz es griežos pie visiem deputātiem, jo neaizmirsīsim, ka, lai kā mēs arī izteiktos par ierēdniecību, bieži vien emocionāli un slikti, tie ir tie cilvēki, kas pārstāv valsti un kas mēģina šo valsti darbināt. Tas nav tik vienkārši – atlaidīsim viņus visus, un valsts strādās pati no sevis. Ar deputātiem vien un valdību vien ministru personā, kas te ir, nestrādās valsts, jūsu zināšanai. Nestrādās, lai cik arī kvēli jūs šeit par to runātu.

Par atsevišķām lietām es tiešām gribu teikt, ka ir ļoti būtiski priekšlikumi, tai skaitā… par izglītību gan man gribētos, lai pieredzējuši deputāti, kas ir bijuši ministri, nāk talkā vienā lietā. Te jau tā jautri var runāt par tiem izglītības samazinājumiem vai nesamazinājumiem. Mums ir viena cita problēma. Es arī piekrītu ministrei, ka pamatā šajos apstākļos zinātnes finansējuma smagums jāpārceļ uz Eiropas fondiem. Problēma ir vienā apstāklī. Mums augstskolas ir sadalījušās divās daļās. Un pie mūsu liberālās sistēmas viena daļa grib būt atvasinātas un viena daļa negrib. Un tās, kas ir atvasinātas, diemžēl nevar pretendēt uz tādu pašu līdzfinansējumu, kāds ir valsts iestādēm. Un nu ir tā, ka Tehniskā universitāte ir vienā pusē, Latvijas Universitāte – otrā. Tā diemžēl ir. Tas ir galvenais jautājums, lai mēs varētu pilnībā līdzfinansēt. Jo, ja šīs universitātes pieņem lēmumu, ka viņas ir valsts institūcijas, tad viņas saņems 15 procentu līdzfinansējumu, ja ne, tad 7,5. Tā ir problēma. Tā ir daudz svarīgāka problēma šinī brīdī, Šadurska kungs, nekā tas, ko teicāt jūs.

Kaut gan, godīgi teikšu, protams, nevarētu neko īpaši lielīties, ka mēs nevaram pamatbudžetā arī nodrošināt finansējuma pieaugumu. Bet mums vismaz ir aizstājošs elements, ko mēs saņemam no Briseles.

Noslēgumā es tiešām gribētu izteikt pateicību par šo samērā smago darbu. Tas ir smags darbs – tik ilgi diskutēt un faktiski arī runāt, ieklausīties, pievērst uzmanību. Es tomēr ceru, ka… Es aicinu, lūdzu nobalsot par, protams, budžetu pirmajā lasījumā. Ievērojiet: balsojot par to, mēs nobalsojam par principiem, kas ir budžetā, un, ja mēs šos principus ievērojam otrajā lasījumā, tad atliek tikai viens – kā kvantitatīvi tos piepildīt. Un es ceru, ka tas kopā mums arī izdosies.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Paldies Godmaņa kungam. Paldies visiem debatētājiem. Man jāteic, arī par opozīcijas priekšlikumiem. Un skatījums uz situāciju un budžetu bija skaidrs, pareizs un saprotams. Bija arī visnotaļ tādi… nepieņemami izteicieni. Es arī palūgtu dažus nacionālos politiķus raudzīties uz ierēdniecību nevis kā uz aparātu un hidru, bet kā uz dzīviem cilvēkiem, tā sastāv simtprocentīgi no latviešiem (No zāles dep. A.Golubovs: “Latviešiem? Ai-ai-ai!”), no Latvijas pilsoņiem, un ierēdņi pa lielai daļai ir latvieši. Jā, jā, ir cilvēki, ar kuru galvām tā nevar mētāties.

Aicināja nobalsot pret budžetu. It kā jau skaisti, un opozīcijai tas būtu jādara. Bet kas notiks, kad mēs nobalsosim “pret”? Tad kritīs Godmaņa valdība. Mēs sāksim… partiju virsaiši aizkulisēs veidos jaunu valdību, Valsts prezidents pilī mēģinās izraudzīties jaunu vadītāju, tad mēs to valdību stiprināsim, budžeta, protams, nebūs. Parlamentā mēs nodarbosimies ar tādu komisiju dibināšanu, kuras novelk to smalko svītru starp pornogrāfiju un erotiku. Protams, mēs varēsim grebt arī koka karotes. Iedomājieties, 99 deputāti valstij par godu izgrebj 90 karotes. Varam iekļūt pat Ginesa rekordu grāmatā. Mēs mēģināsim risināt tos smalkos strīdus, cik tad cilvēkiem jāaiziet pie urnām, lai parlamentu atlaistu. Visas lietas. Bet valsts pēc savas būtības sabruks, draugi. Jo nākamo gadu mēs iesāksim ar vienu divpadsmito daļu no šī gada budžeta finansējuma katrai iestādei atsevišķi. Budžeta nebūs. Starptautiskie reitingi mums vairs nekritīs. Mūsu starptautisko reitingu vienkārši likvidēs kā nevajadzīgu un neesošu. Tieši tā tas arī notiks. Tad mēs mēģināsim kaut kur aizņemties. Protams, mums nedos. Tad Godmaņa kungs, kas vēl joprojām turēsies pie varas… tāpēc, ka mēs nevaram palikt bez valdības. Mums valdība būs. Godmaņa kunga vadībā. Viņa rakstīs garas petīcijas Starptautiskajam Valūtas fondam. Pa priekšu ies Godmanis, aiz viņa klanīdamies finanšu ministrs Slakteris, jo valdību mēs nespējam izveidot, un valdību neviens negribēs uzņemties veidot. Un viņi prasīs, lai aizdod mums dažu labu miljardiņu. Un tad mums tiešām nevajadzēs ierēdniecību kā daždien tautai, kas nespēj sevi pārvaldīt. Jo to pārvalda kāds cits. Vai tā būtu Krievija… Latviju pārvaldījuši, kam tikai tas ienācis prātā. Varbūt arī krievi. Šajā gadījumā pārvaldīs Starptautiskais Valūtas fonds.

Ekonomika mums nomirs. Man ir jāpabiedē, Kariņa kungs, jūs, jo jūs bijāt tik jūsmīgs, tik skaisti izskatījāties. Godīgi teikšu – tik pareizi runājāt. Pareizi runājāt. Vienīgais, jums bija runa jānoslēdz šādi – lai cik tas budžets neatbilst jūlija prognozēm, lai cik tas šodien slikti izskatītos, mīļie draugi, mēs, “Jaunais laiks” un no tā atvasinātie, atbalstīsim, nobalsosim “par” un tad ļausim Ministru kabinetam savas kļūdas vai neprecīzās prognozes, kā nu katrs to sauc, labot. Un 14.novembrī – pirms Latvijas valsts svētkiem, negrebuši nekādas karotes, nerunājot par smalko atšķirību starp vienu un otru, nemēģinot atrisināt smagas konstitucionālas problēmas, kurās ir saputrojies kā parlaments, tā arī pats prezidents, mēs pieņemsim šo budžetu ar striktu uzdevumu Godmanim ar visu valdību nebraukt ne pie kāda valūtas fonda, uz vietas izlabot un nogriezt (ticiet man, divi simti – tas vēl ir nieks!) 300 miljonus latu no izdevumu daļas.

Bet tagad mums nekas cits neatliek, man jāaicina jūs atbalstīt katru likumprojektu pēc kārtas pirmajā lasījumā. Esiet tik laipni un atbalstiet! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – vēl joprojām deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu nobalsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī to, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimā.

K.Leiškalns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija dod līdz 3.datumam šajā gadā… līdz 3.novembrim šogad… Un izskatīšanu komisija lūdz noteikt 14.novembrī, piektdien, lūdzot Prezidiju sasaukt ārkārtas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Un balsojums bija ļoti atbildīgs, un septiņnieki ir uz laimi.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī izskatīšanas laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris. Izskatīšana tāpat 14., jo mēs runājam par paketi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Ņemot vērā arī to, ko teica Čepānes kundze, un ņemot vērā valsts iespējas, aprobežojot kādam saimniecisko darbību uz viņa privātzemes… pārdomāt savu vēlmi pārvērst Latviju par rezervātu griezēm, kas skraida, ķīriem, kas ķērc, un visiem citiem. Par to ir jāpadomā, bet aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 20, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

3.novembris iesniegšanai un 14. – izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Liels paldies, draugi. 3.novembrī – iesniegšana, 14. – skatīšana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu dis­ciplinār­atbildības likums””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Lai ierēdņi dreb, tāpēc aicinu pieņemt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī izskatīšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Tāpat 3.novembris un tāpat 14.novembris – un, protams, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris priekšlikumiem, 14. – lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Varu tikai izmisīgi lūgt jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Priekšlikumiem, priekšsēdētāja kungs un kolēģi, 3.novembris, otrais lasījums – 14.novembrī šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – iesniegšanai, lasīšanai – 14.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 3.novembrim, bet izskatīt – šī gada 14.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem, lasījums – 14.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Gaidām priekšlikumus līdz 3.novembrim un izskatīt aicinām 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem. Otrais lasījums – 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Vai deputātam Blumbergam kaut kas par procedūru sakāms? (No zāles dep. G.Blumbergs: “Nē! Atvainojiet!”)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem. Izskatīšana – 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Paldies.

3.novembris – priekšlikumiem, 14. – izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā atkārtoju: aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 13, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Paldies.

3.novembrī priekšlikumi, un otrais lasījums – 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 3.novembrim, izskatīt – 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem. Otrais lasījums – 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Varu tikai aicināt atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – iesniegšanai un 14.novembris – izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jūs jau zināt, ko es teikšu. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem, 14. – izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Vides aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem, izskatīšanai – 14.novembris, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Paldies. 3.novembrī – priekšlikumi, 14.novembrī – lasījums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 14, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem, 14.no­vembris – izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu kolēģus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem, lasīšanai – 14.novembris, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Priekšlikumiem – 3.novembris, šogad, 14.novembris – šajā pašā gadā izskatīšanai plenārsēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 13, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Priekšlikumi – 3.novembrī, izskatīšana – 14.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 13, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

3.novembris – priekšlikumiem, 14. – izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 13, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Priekšlikumiem – 3.novembris, lasījuma laiks – 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Ja reiz atzīts, tad aicinu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Secīgi – 3. un 14.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu uz vienprātīgu un atbildīgu atbalstu šim svarīgajam likumprojektam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Secīgi – 3. un 14.novembris, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Aicinu iesniegt līdz 3.novembrim priekšlikumus, bet izskatīt šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 34, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

3.novembrī – priekšlikumi, 14. – izskatīšana.

Sēdes vadītājs.

Tātad 3.novembrī – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 14.novembrī – otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2009.gadam”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

< ALIGN="JUSTIFY">K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu visus kolēģus, sevišķi Zaķi un Kariņa kungu, atbalstīt likumprojektu. Dosim Godmanim un valdībai vēl vienu šansi! (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Pēdējo šansi!”) Vienprātīgi atbalstīsim, lūdzu, pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 44, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns.

Paldies.

Priekšlikumus – un šeit es piebildīšu, kolēģi, esiet saudzīgi pret mūsu konsultantiem – iesniedziet, lūdzu, gan rakstiski, bet elektroniski noteikti, līdz 3.novembrim, lai varētu skatīt 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu – likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

< ALIGN="JUSTIFY">J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” izstrādāts saistībā ar jaunā Informācijas atklātības likuma projekta iesniegšanu Saeimai. Tas radīja nepieciešamību izdarīt grozījumus citos, ar informācijas atklātības jomu saistītos likumos: Nacionālās drošības likumā un likumā “Par valsts noslēpumu”. Likuma grozījums precizē termina “nacionālā drošība” definīciju, paredzot, ka termins “valsts drošība” ir termina “nacionālā drošība” satura elements. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu, es vēlos informēt, ka šodien pulksten 17.00 paredzētā jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

< ALIGN="JUSTIFY">J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums. Arī šis likumprojekts izstrādāts saistībā ar Informācijas atklātības likuma projekta iesniegšanu Saeimai. Un komisija, izvērtējusi to, atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

< ALIGN="JUSTIFY">S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu ar reģistrācijas numuru 773/Lp9. Komisijai iesniegti 10 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Mēs šobrīd runājam vēl tikai par 1.priekšlikumu. Tātad atgriežamies vēlvienreiz. Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Deputātiem iebildumu nav. Jā. Deputāti par 1.priekšlikumu neprasa balsojumu.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

S.Šķesters.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 42, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Šķesters.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

4. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

8. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

< ALIGN="JUSTIFY">V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man īsi un kodolīgi gribētos pievērst jūsu uzmanību deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas problēmai.

Šis priekšlikums tika sagatavots, pamatojoties uz iedzīvotāju ierosinājumiem, lai novērstu, piemēram, privatizēto dzīvokļu īpašnieku dažādas bažas. Un līdz ar to es aicinu papildināt likuma 9.panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Attiecīgā iestāde, saņemot deklarāciju, ja deklarācijas iesniedzējs nav pats īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, pārbauda, vai nekustamā īpašuma valdītājs ir devis piekrišanu dzīvesvietas deklarētājam deklarēties savā īpašumā.”

Visiem būtība ir skaidra. Tāpēc es lūdzu balsot “par”, atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Šķesters vēlas ko piebilst?

S.Šķesters.

Jā. Komisija izskatīja šo priekšlikumu. Nu, zināma daļa taisnības tam ir, bet faktiski šodien mums ir iespēja arī elektroniski deklarēties, un faktiski tas… zināmā veidā mūsu īpašnieki atrodas daudz kur… Es domāju, ja tiks prasīta šāda īpašnieku, nekustamā īpašuma valdītāju piekrišana šai deklarēšanai, tad deklarēšanās faktiski tiks apgrūtināta un šī informācija nevis veicinās, bet – tieši otrādi – pasliktinās deklarēšanās principa realizēšanu dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 30, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters.

Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts, kas ir arī pēdējais, – likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

< ALIGN="JUSTIFY">V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šīsdienas darba kārtību noslēgsim ar likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” (likumprojekts Nr.869/Lp9).

Ar šo likumprojektu tiek papildināts Notariāta likuma 75.pants. Proti, pašreizējā situācija ir tāda, ka saskaņā ar Notariāta likuma 75.panta ceturto daļu zvērinātam notāram, taisot aktus un apliecinājumus, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram ir jāpārbauda personas identitāte, akta vai apliecinājuma izskatīšanas dienā ir arī jāpārbauda dati Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Līdz šim šis noteikums ir attiecies arī uz tiem gadījumiem, kas paredzēti likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, tātad piemērojams arī tad, kad tiek vākti paraksti likuma ierosināšanai. Piedāvātais likumprojekts paredz papildināt 75.panta ceturto daļu, nosakot, ka noteikumus par personas datu pārbaudi Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā nepiemēro likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzētajā paraksta apliecināšanas gadījumā. Šis ir risinājums, kādu šobrīd mums piedāvā. Tas ir pirmais solis, lai atrisinātu jautājumu par maksu, kas ir nepieciešama, apliecinot šos parakstus, ielūkojoties reģistros.

Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinām arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

< ALIGN="JUSTIFY">S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man otrreiz jums jāstāsta stāsts par to, kāds liktenis piemeklē likumprojektus, ko iesniedz opozīcija. Pirms gada Valsts prezidents vērsās pie parlamenta sakarā ar to, ka ir radusies problēma, grozot Notariāta likumu, un ka apliecinājums tagad maksā 10 latus. Mēs, grozot likumu, bijām aizmirsuši, ka notāri veic apliecinājumus arī tajā brīdī, kad cilvēki, īstenojot savas demokrātiskās tiesības, dodas parakstīties par kāda likuma ierosināšanu. Un tagad šī maksa – 10 lati – praktiski ir padarījusi to neiespējamu.

Pirms gada draudzīgi tika noraidīts opozīcijas deputātu priekšlikums. Juridiskajā komisijā pusotru stundu tika par šo priekšlikumu diskutēts. Bija tieši šāds pats, analoģisks, priekšlikums, par kādu mēs balsojam šodien. Jau pirms gada. Juridiskajā komisijā izskanēja argumenti: tas ir nelikumīgi, valsts iestāde no valsts iestādes… reģistros skatās… Tā arī ir taisnība. Protams, tā ir ļoti sarežģīta lieta – mēģināt sakārtot to, lai notāri, kas ir valsts amatpersonas, varētu to darīt bez maksas. Tika apgalvots, ka risinājums, kas tiek piedāvāts, ir juridiski nekorekts, nepareizs un tas ir tikai starprisinājums. Juridiskā komisija uzdeva Ministru kabinetam rast juridiski korektu un pareizu risinājumu. Vēl pēc kāda brīža, kad sākām skatīt grozījumus Satversmē, mēs lūdzām, lai Tieslietu ministrija ziņo. Sākotnējais projekts un ziņojums, kurš bija iesniegts Ministru kabinetam, bija vēl smieklīgāks par šo, jo tajā tika paredzēts, ka mēs varētu šo maksu nedaudz samazināt – uz astoņiem latiem. Un tad jau nu gan visi pensionāri steigšus skriešot parakstīties tad, kad viņiem būs kādas problēmas ar likumdošanas iniciatīvām. Vēl pēc kāda brītiņa tomēr atnāca šis likumprojekts, kurā maksa samazināta līdz diviem latiem. Joprojām nav atrisināts tas, par ko mēs runājām pirms gada Juridiskajā komisijā, proti, ka tas likums ir nekorekts, neprecīzs un pēc savas būtības nerisina šo jautājumu. Es joprojām neticu, ka tās māmiņas, skolotājas, medmāsas, policisti, kam šodien ar savu budžetu mēs atņēmām jebkādas iespējas uz algas paaugstinājumu, tā nu palēkdamies skries tūlīt īstenot savas demokrātiskās tiesības.

Un vēl. Es tomēr ceru, ka mēs neatbalstīsim šo likumprojektu, jo gadu tas ir novilcināts, un nepareizs risinājums, manuprāt, nav tas, kas būtu jāpiedāvā parlamentam. Bet ir tomēr kāda cerība. Ir pirms mirklīša iesniegta Satversmes tiesā prasība – “Pilsoniskā Savienība” to sagatavoja, un arī “Jaunais laiks” parakstījās, – prasība atcelt šo normu un šos notariāli apliecinātos parakstus vispār atzīt par neatbilstošiem Satversmei. Nu, varbūt tā būs vienīgā cerība, ka cilvēki, kas mūsu valstī vēlas iesaistīties demokrātiskos procesos, arī ar likumdošanas iniciatīvām, izmantojot to, ka ir jāsavāc šie paraksti, varēs īstenot šīs savas tiesības.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, kuru paši pirms gada lielā draudzībā jūs noraidījāt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

< ALIGN="JUSTIFY">I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es esmu pateicīga Āboltiņas kundzei, kura izstāstīja šo vēsturi, jo tiesību korifeji Juridiskajā komisijā tik tiešām negribēja šo normu mainīt. Bet es tomēr uzskatu, ka šis ir pirmais solis, ka ir jāatbalsta šis likumprojekts, jo, pateicoties, kā Āboltiņas kundze teica, mūsu iniciatīvai, izstrādājot pieteikumu Satversmes tiesai, es arī esmu pētījusi visu šo vēsturi, kādā veidā un kur šim priekšlikumam auga kājas, proti, kājas auga, lai lobētu notārus… lai notāri arī varētu šeit… lai viņiem būtu zināms izdevīgums.

Bet, kā es jau teicu, šis ir pirmais solis.

Otrais solis būs izdarīt grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu”. Bet šis ir pirmais solis. Es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.

< ALIGN="JUSTIFY">J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es tomēr lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. Pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka procedūra, kādā tiek pārbaudīti paraksti, ir tāda, ka šos desmit tūkstošus parakstu, kurus apstiprina notāri, pēc tam tādā pašā kārtībā un par velti pārbauda Centrālā vēlēšanu komisija.

Līdz ar to jebkura samaksas noteikšana par parakstu apliecināšanu vai par parakstu vākšanu ir faktiski bremzējoša un faktiski vērsta uz to, lai neļautu sabiedrībai aktīvāk iesaistīties politiskajā darbībā.

Piekrītu arī tam, ka tas ir tāds kā starpsolis… Bet, ja vienu nelikumību aizstāj ar mazāku nelikumību, tad tā nebūtu tomēr jāatbalsta. Es domāju, ka mēs gaidīsim konstitucionālās tiesas spriedumu, un viennozīmīgi, man liekas, tas būs par labu tam, ka maksa par šādiem parakstiem vispār ir jāatceļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

< ALIGN="JUSTIFY">Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” tika pieņemts 1994.gadā. 1994.gadā Saeimas Juridisko komisiju vadīja – kas? Tagad jau var teikt – bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Aivars Endziņš.

Pieņemot šo likumu, tajā tika iestrādāta obligāta prasība, ka vai nu pagasttiesā, vai bāriņtiesā, vai pie notāra… Obligāta!…

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” 1994. un 1995.gadā vāca parakstus alternatīvam Pilsonības likumam. Un, Čepānes kundze, klausieties uzmanīgi: (No zāles dep. I.Čepāne: “Es klausos!”) jau 1994. un 1995.gadā mēs maksājām notāriem šo nodevu. Jūs par to varat pārliecināties Centrālās vēlēšanu komisijas arhīva materiālos. Mēs savācām vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, tika ierosināta vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Un jau šajā procesā bija savākts gandrīz nepieciešamais skaits mēneša laikā – 131 tūkstotis, vajadzēja 134 tūkstošus.

Taču es atgādinu vēlreiz: toreiz, kad mēs cītīgi vācām šos 10 tūkstošus, mēs strādājām pēc likuma, kurš prasīja, lai mēs maksājam notāram. Un šī likuma pieņemšanu vadīja Aivars Endziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

< ALIGN="JUSTIFY">V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Šis piedāvātais problēmas risinājums tiešām nav pats labākais. Juridiskā komisija dažus mēnešus bremzēja Valsts prezidenta doto uzdevumu – atrisināt problēmu ar notāriem sakarā ar tautas nobalsošanu. Bet, protams, šis priekšlikums uzlabo – kaut nepilnīgi, tomēr uzlabo! – situāciju.

Sakarā ar to es komisijā balsoju “par” un arī savus kolēģus aicinu atbalstīt likumprojektu, jo nekā labāka no šīsdienas valdošās koalīcijas mēs nesagai­dīsim.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nojūgusies galīgi!”)

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Un tagad jūs, Rasnača kungs, arī uzmanīgi klausieties! Es esmu izpētījusi visas stenogrammas, kas saistītas ar šo likumu. Tiesa, Endziņa kungs vadīja tajā laikā šā likumprojekta izstrādi. Bet stenogrammā ir Endziņa kunga viedoklis, ka prasība apstiprināt parakstus, kuri tiek vākti saistībā ar tautas nobalsošanu, nebūtu pamatota.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi… Deputāts Dzintars Rasnačs nevēlas runāt otro reizi. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?

V.Muižniece.

Vēlos.

Godātie kolēģi! Kaislīgā “Jaunā laika” pārstāvju runas varētu būt pat interesantas, ja vien komisijā tas nebūtu noticis gluži citādi. Kad kādas intereses tika tik tiešām šajā ziņā aizstāvētas, neprasot vairs šo ielūkošanos reģistros un maksāšanu, tas netika vis atbalstīts, bet, gluži pretēji, komisijas sēdē tika ieņemta visnekonstruktīvākā pozīcija – nebalsot vispār. (No zāles: “Ā-ā-ā! Ārprāts!”) Nebalsot vispār! Un tagad stāstīt, kādi jūs esat cīnītāji, – godīgi tas nav!

Es vēlos teikt paldies Čepānes kundzei par atbalstu un pareizu izpratni, jo patiešām šis ir pirmais solis (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Tā ir jūsu liekulība!”), un aicinu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 14, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece.

Tā kā vēlamies šo jautājumu risināt iespējami ātri, priekšlikumu iesniegšanas laiks – 5. novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam “Par tiesu statistiku”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

< ALIGN="JUSTIFY">A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Uldis Briedis, Juris Dalbiņš, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Artis Pabriks, Leopolds Ozoliņš un Dzintars Zaķis.

Paldies visiem par darbu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 30.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.