Ekonomikas ministrs Vladimirs makarovs

Kā uzskata energokompānijas vadība, vietējais tirgus ir pārāk mazs, tālab vairāk jārunā par Baltijas valstu enerģētikas tirgu. Jādomā arī par elektroenerģijas piegādes drošību un nepārtrauktību, it īpaši Kurzemes sektorā. Lai šeit nodrošinātu nepārtrauktu strāvas padevi, nepieciešama jauna elektroenerģijas ražotne Kurzemes pusē — iespējams, Brocēnos, Liepājā vai citur. Kā uzskatot "Latvenergo" speciālisti, to šobrīd nosaka ne tik daudz vajadzība pēc papildu jaudām, cik energoapgādes drošības intereses. "Latvenergo" arī vēlētos saņemt iespējami precīzu informāciju par reģionālās attīstības plāniem, lai atbilstoši varētu veidot savas infrastruktūras perspektīvas. V.Makarovs lielu vērību veltījis arī pasākumu kopumam gan strādājošo darba aizsardzībai, gan iedzīvotāju drošības pastiprināšanai saskarsmē ar "Latvenergo" ražotnēm.

Tālāk V.Makarovs informēja par norisēm valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas sakarā. Lai aizsāktu atklātāku diskusiju par šā uzņēmuma privatizācijas modeli, pagājušajā piektdienā ekonomikas ministrs ticies ar LK vadību, pirmdien tikusi sasaukta Privatizācijas aģentūras padomes ārkārtas sēde, kurā, kā uzsvēra V.Makarovs, tikai ar vienas balss pārsvaru tika noraidīti priekšlikumi par to, ka akciju publiskais piedāvājums par sertifikātiem varētu sākties vai nu pirms, vai vienlaikus ar nedalāmās akciju paketes pārdošanu atklātā izsolē. Viņš sacīja: "Iedzīvotājiem pieder sertifikāti vairāk nekā par vienu miljardu latu, un tā ir pietiekami nozīmīga summa. Ja sabiedrībai netiks dotas iespējas sertifikātus izmantot šādā veidā, tad varam sagaidīt, ka 2000. gadā Saeimas deputāti atkal nobalsos par privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu." Ņemot vērā šābrīža situāciju kuģošanas tirgū, samērā zemo kuģniecību cenu, ar kuģniecību saistīto pakalpojumu cenu, varbūt nav izdevīgi uzreiz pārdot LK kontrolpaketi 51 procenta akciju apmērā par "Price Waterhouse Coopers" noteikto cenu. Šī cena patlaban vairs neesot noslēpums — tā ir no 45 līdz 59 santīmiem par akciju. Kāda varētu būt akcijas vidēji svērtā cena? Tagad tiek lēsts, ka tā varētu būt tuvāk zemākajam līmenim. V.Makarovs sacīja, ka viņa skatījumā tie varētu būt 52 santīmi, tātad starpība no maksimālās cenas ir septiņi santīmi, kas, rēķinot uz akciju kopējo skaitu, varētu sasniegt aptuveni septiņus miljonus latu... Runājot par LK cenu, ekonomikas ministrs uzsvēra, ka tajā jāiekļauj ne tikai pamatlīdzekļu vērtība utt., bet arī šīs kompānijas iekarotā vieta pasaules kuģniecības sabiedrību vidū; tās ir arī gandrīz monopoltiesības naftas transportēšanā Ziemeļjūrā, samērā augstais reitings parādu nomaksā utt.

"Manuprāt, dodot līdzšinējo novērtējumu, tika pieņemts, ka "Latvijas kuģniecības" zaudējumi šogad būs 10 miljoni latu, taču pirmajā pusgadā peļņa jau bija 4 miljoni dolāru," sacīja V.Makarovs. "Tas, ka Privatizācijas aģentūras padomes sēdē es balsoju par akciju publisko piedāvājumu par sertifikātiem vai nu pirms, vai vienlaikus ar kontrolpaketes izsoli un izsoli pa paketēm, man deva zināmas morālas tiesības pagājušajā valdības sēdē balsot pret "Latvijas kuģniecības" privatizācijas nosacījumu pieņemšanu." Viņš atsaucās arī uz valdību veidojošo partiju parakstīto koalīcijas līgumu, kurā noteikts — ja valdības sēdē vienas partijas klātesošie ministri balso pret, ir jānotiek viedokļu saskaņošanai, kas gan kopš 3. augusta nebija notikusi.

Kā zināms, valdības sēdē otrdien, 10. augustā, netika atbalstīti LK privatizācijas pamatnosacījumi, ko pirmdien akceptēja Privatizācijas aģentūras padome. Pret šo lēmumprojektu valdības sēdē nobalsoja visi pieci TB/LNNK ministri.

Turklāt, sacīja V.Makarovs, valdības sēdē satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs iesniedza priekšlikumu par to, ka atklātajā izsolē varētu pārdot 34 procentus akciju. Ja nozares ministrs, kas ir atbildīgs par kuģošanas politiku, iesniedz šādu priekšlikumu, bet nozares ministrs, kas atbild par privatizāciju, svarīgos jautājumos izsaka šaubas, tad valdībā ir jāsākas diskusijai par to, kā visizdevīgāk privatizēt LK, uzskata V.Makarovs. Viņš arī noraidīja pārmetumus par nekompetenci kuģošanas politikā. "Es nekad neesmu apgalvojis, ka Latvijā nav kuģniecības politikas. Koncepcija valdībā ir akceptēta, bet arī Privatizācijas aģentūras padomes sēdes lēmumā tika ierakstīts — valdībai akceptēt rīcības plānu kuģošanas politikas realizācijai," uzsvēra V.Makarovs. "Jo mūsu valstī ir raksturīgi — skaista likumdošana, skaisti nodomi, bet nav konkrētas rīcības to iedzīvināšanai."

Kā liecina vairāku pasaules valstu prakse, informēja V.Makarovs, kuģniecībā jūrniekiem tiek piedāvāti īpaši pensiju plāni. Par to jādomā arī Latvijā, taču tas ir nevis Labklājības ministrijas, bet gan profesionālo asociāciju un privāto pensiju fondu uzdevums.

Mudīte Luksa,

"LV" privatizācijas lietu redaktore