ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Lielās gadadienas svinībām Vidzemes novadā, Cēsīs, 2008.gada 8. novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.11.2008., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/183631
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas Lielās gadadienas svinībām Vidzemes novadā, Cēsīs, 2008.gada 8. novembrī
 |
Ar svētku pasākumiem, kuros piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdien, 8.novembrī, Vidzemē, Cēsīs (attēlā pa kreisi.) un svētdien, 9.novembrī, Kurzemē, Liepājā (attēlā pa labi.) turpinājās Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinības, kas arī šīs nedēļas nogalē risināsies Zemgalē, Jelgavā, un Latgalē, Rēzeknē. Tāpat svētku gaisotnē piektdien, 7.novembrī, “Latvijas Pastā” notika pastmarkas “Latvijas Republikai–90” pirmās dienas zīmogošanas pasākums. Savukārt vakar Valsts prezidents Latvijas Kara muzejā svētku ietvaros tikās ar Jāņa Čakstes dzimtas pārstāvjiem un eseju konkursa “Latvija un Jānis Čakste” dalībniekiem. Līdz ar valsti savu
gadadienu svinēja Latvijas Republikas viengadniece –
tieslietu sistēma. |
 |
 Attēlā: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lilita Zatlere un Cēsu pilsētas mērs Gints Šķenders Cēsīs 2008.gada 8.novembrī, godinot 1919.gadā brīvības cīņās kritušos latviešu un igauņu karavīrus un noliekot ziedus pie Uzvaras pieminekļa Foto: Juris Krūmiņš, VPPD |
Sestdien, 8.novembrī, Valsts prezidents piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinībās Vidzemes novadā – Cēsīs, kur notika tradicionālie svētku pasākumi: ekumeniskais dievkalpojums, militārā parāde un svētku koncerts.
Cēsu nozīmīgākie vēstures notikumi saistībā ar Latvijas valsts dibināšanu saistās ar Cēsu rotas dibināšanu 1918.gadā, kas bija viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām. 1919.gadā Cēsu apkārtnē notika Cēsu kaujas, kuru rezultāts būtiski ietekmēja ne tikai Latvijas un Igaunijas valstu un tautu likteni, bet atstāja iespaidu arī uz citu Eiropas valstu politiku. Cēsu kauju laikā izveidojās Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rota, kas cīnījās visu Brīvības cīņu laiku.
Cēsis ir arī Latvijas valsts karoga dzimtene, jo 13.gadsimta Livonijas Atskaņu hronikā saistībā ar Cēsīm pieminētais latviešu sarkanbaltsarkanais karogs 19.gadsimta beigās kļuva par prototipu Latvijas nacionālajām krāsām, un pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī – par valsts karogu.
Svētku pasākumi sākās Sv.Jāņa baznīcā, kur notika ekumeniskais dievkalpojums. Pēc tam Vienības laukumā sākās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, kurā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku. Pēc parādes Valsts prezidents nolika ziedus pie Uzvaras pieminekļa un teica svētku uzrunu.
Vēlāk Cēsu Vēstures un mākslas muzejā (Cēsu Jaunajā pilī) V.Zatlers piedalījās Latvijas 90.dzimšanas dienai veltītas izstādes “No dziesmas līdz nacionālai valstij” atklāšanā. Pēcpusdienā Cēsu sporta hallē sākās koncertuzvedums “Paliec balta un pasargāta” Valsts prezidenta lūgtajiem viesiem, kurā uzstājās vairāk nekā 600 Cēsu un Vidzemes mākslinieku. Koncerta programma bija veidota, lai uzsvērtu katra Vidzemes rajona unikālo un vērtīgo devumu Latvijai.
Valsts prezidenta preses dienests
Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas valsts svētku svinībās Cēsīs 2008.gada 8.novembrī:
Sveicināti, cēsnieki!
Labdien, Vidzeme!
No sirds sveicu jūs Latvijas 90 gadu jubilejā!
 |
 |
Man ir patiess prieks, ka Latvijas deviņdesmitgades svinības sākam tieši Vidzemē. Novadā, kas izauklējis mūsu neatkarības simbolus – ar sarkanbaltsarkano karogu kaujās devās senie cēsnieki, mūsu himnu radīja viļķēnieša Baumaņu Kārļa lūgšana “Dievs, svētī Latviju”.
Vidzemē ir Latvijas augstākais punkts ne tikai ģeogrāfiski, bet arī daudzās citās jomās. Šā gada augstākais punkts sportā Latvijai bija Olimpiskajās spēlēs, kurās valmierietis Māris Štrombergs ieguva zelta medaļu. Augstākais punkts latviešu teātrī vienmēr paliks Rūdolfa Blaumaņa komēdijas un traģēdijas, augstākais punkts latviešu dzīves gudrībai ieausts Lielvārdes jostā.
Vidzeme grezno Latviju – ar saviem cilvēkiem, kultūru, uzņēmumiem. Ar dabu. Jo īpaši ar sakoptajām mājām un dārziem. Vidzeme Latviju grezno ar vidzemnieku uzņēmību, gudrību un neatlaidību. Un ir prieks, ka vidzemnieku mērķtiecībai ir mantinieki. Cēsīs ir vienas no labākajām skolām Latvijā, Valmierā – viena no radošākajām Latvijas augstskolām.
Skatoties šodienas vidzemniekos, redzam to spītu un dzimtenes mīlestību, kas šajā novadā gājusi cauri gadsimtiem. Latvijas neatkarība – jaundibinātā valsts – tika izcīnīta Brīvības cīņās, arī Cēsu kaujās. Cēsīs atradās viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas armijas vienībām. Te radās Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rota.
 |
 |
 |
|
Latvijas Valsts
prezidents, Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks Valdis
Zatlers, aizsardzības ministrs Vinets Veldre, pieņemot
militāro parādi Cēsu Vienības laukumā |
||
1919.gada vasaras sākumā no vairākām Vidzemes pilsētām un pagastiem 14 līdz 20 gadus veci skolēni pieteicās ar ieročiem rokās karot par brīvu Latviju. Kas toreiz lika jaunajiem latviešu puikām doties karā par pasaulē vēl neatzītu Latvijas valsti? Viņiem bija sapnis, ticība un pārliecība par savu valsti, un viņi bija gatavi to piepildīt un nosargāt.
Viņiem bija ticība, ka latvieši var un spēj būt brīvi no svešām varām.
Viņiem bija pārliecība, ka mēs spēsim izveidot latvisku un stipru Latvijas valsti.
Tagad mēs esam stipra valsts. Vai gan citādi ar tādu lepnumu mēs šodien svinētu savas valsts svētkus? Vai gan citādi aptaujās mēs atzītu, ka arī tagad būtu gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti, ja vien tas būtu nepieciešams? Vai gan citādi mums būtu tik daudz ieceru un plānu?
Godātie vidzemnieki!
Šodien pasaule strauji mainās – ekonomiski, politiski. Tas notiek visā pasaulē un skar mūs visus.
Šodien mēs esam attapušies, ka pēc straujas ekonomikas augšupejas seko smaga izelpa. Taču mēs zinām, ka pēc tās atkal sekos ieelpa. Šis ir ne tikai grūtu izaicinājumu laiks, bet arī laiks jauniem, drosmīgiem meklējumiem. Mums jābūt radošiem. Tikai jaunrade mūsu ekonomikai var nodrošināt priekšrocības pasaules konkurencē. Realizēsim savas idejas! Jau šodien! Neatliksim tās uz labākiem laikiem! Šis ir pārmaiņu laiks, tam jābūt aktīvas darbības laikam gan ekonomikā, gan politikā mūsu nākotnes labā.
 Attēlā: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lilita Zatlere un Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks Liepājā 2008.gada 9.novembrī, noliekot ziedus Promenādē pie Loču torņa Liepājā, kur 1919.gadā piestāja kuģis “Saratov” ar Kārļa Ulmaņa vadītās valdības locekļiem uz borta Foto: Juris Krūmiņš, VPPD |
Bieži tiekos ar skolu jauniešiem, viņi man ar degsmi acīs saka: “Mēs vēlamies uzbūvēt Latvijas valsti, kurā dzīvot labklājībā.” Viņi ir pārliecināti, ka spēs uzcelt tādu Latviju.
Vidzemnieki, mēs esam izaudzinājuši centīgu, mērķtiecīgu jaunatni, un esmu pārliecināts, ka viņu mērķis piepildīsies. Mēs varam būt droši par Latvijas nākotni. Tā mums visiem ir kopēja.
Es saku paldies jums visiem, kas veido Latviju – strādā valsts iestādē vai privātuzņēmumā, skolā vai lauku saimniecībā. Paldies visiem, kas audzina savus bērnus par Latvijas patriotiem. Paldies visiem, kas ar smaidu un uzmundrinājumu īstajā brīdī padara dzīvi gaišāku saviem ģimenes locekļiem, radiem un kaimiņiem.
Šodien man ir īpaša svētku sajūta, redzot jūsos lepnumu par Latviju, kas ir tāda pati kā jūs – stipra, skaista, veiksmīga un brīva.
Es labprāt paspiestu roku katram vidzemniekam. Bet, lai to izdarītu, man ir vajadzīga jūsu līdzdalība. Rītdien, satiekot savus novadniekus, sniedziet ikvienam roku, lai sveiktu mūsu valsts svētkos! Lai jums veicas!
Dievs, svētī Vidzemi!
Dievs, svētī Latviju!
Par Latvijas Lielās gadadienas svinībām Kurzemes novadā, Liepājā, 2008.gada 9. novembrī
Svētdien, 9.novembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinībās Kurzemes novadā – Liepājā, kur notika tradicionālie svētku pasākumi: ekumeniskais dievkalpojums, militārā parāde un svētku koncerts.
Liepājas nozīmīgākie vēstures notikumi saistīti ar Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanos Liepājā 1919.gadā, kad Kārļa Ulmaņa valdībai kuģis “Saratov” kļuva par pēdējo savas valsts salu, lai organizētu pretuzbrukumu Pētera Stučkas valdībai; ar to sākās lielinieku izdzīšana no Latvijas. Liepāja 1920.–1940.gadā pēc Rīgas bija Latvijas svarīgākā osta, kā arī Latvijas jūras kara flotes bāze. Liepāju starptautiski zināja jau 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā kā ievērojamu Krievijas impērijas jūras spēku bāzi.
Svētku pasākumi Liepājā sākās Sv.Annas baznīcā, kur notika ekumeniskais dievkalpojums. Pēc tam Valsts prezidents promenādē pie Loču torņa nolika ziedus pie kuģa “Saratov” piemiņas zīmes. Tad Rožu laukumā V.Zatlers teica svētku uzrunu Kurzemei un notika Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, kurā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku.
Pēc militārās parādes Valsts prezidents atklāja izstādi “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” Liepājas muzejā. Vēlāk Liepājas Olimpiskajā centrā notika svētku koncerts – Zigmara Liepiņa Latvijas 90.gadadienai veltītā koncertuzveduma “Kapteiņu stāsti” pirmatskaņojums. Pēc koncerta pie Tirdzniecības kanāla bija svētku salūts.
Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nodrošināja tiešraides no ekumeniskā dievkalpojuma, Nacionālo bruņoto spēku parādes un svētku koncerta.
Valsts prezidenta preses dienests
 |
 |
Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas valsts svētku svinībās Liepājā 2008.gada 9.novembrī:
Sveicināti, liepājnieki!
Labdien, Kurzeme!
Apsveicu visus liepājniekus un kurzemniekus mūsu valsts 90.dzimšanas dienā! Man ir liels gods valsts svētkos būt Kurzemē, būt vēju lielpilsētā Liepājā!
Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā jūras vējš skrien ātrāk par jebkuru varu un kurā brīvībai ir smarža! Vai Latvijā ir vēl cita pilsēta, kurā reņģes ķeras uz plikiem āķiem un pēc koncertiem “Pūt vējiņos” tiek cilāti tramvaji? Vai tiešām vēl ir kāda pilsēta, kuras vīrus sauc par dzintara latviešiem?
Jūs dzīvojat pie jūras, un tās spēks ir jūsos. Tas ir varens spēks, ar kādu jūra triecas molā un kāpās. Tas ir varens spēks, ar kādu kāpas un priedes turas pretī viļņiem. Jūsos, kurzemnieki, ir gan jūras vētrainums, gan priedes sīkstums. Rotaļīgās un asu mēli apveltītās suitu sievas, krāšņie Nīcas un Bārtas tautastērpi, zvejnieku laivas, kas dodas selgā, liecina par jūsu dzīvesprieku un dzīvessparu.
Šarmantās Talsu, Kuldīgas un Kandavas mazpilsētas liecina par jūsu mīlestību pret sakārtotu, latvisku vidi.
 |
 |
 |
|
Latvijas Valsts
prezidents, Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks Valdis
Zatlers, aizsardzības ministrs Vinets Veldre, pieņemot
militāro parādi Liepājas Rožu laukumā |
||
Kurzemē piestāj kuģi. Tie lielās un mazās ostās rod drošību un patvērumu. Osta ir arī jauns sākums – jauni ceļi, jaunas idejas, jauni partneri. Tāpēc kurzemnieki vienmēr ir bijuši ideju bagāti, iniciatīvas pilni cilvēki. Cilvēki, kas entuziasma aizrautībā vienmēr ir gatavi palīdzēt savai valstij, kad tas nepieciešams.
Latvijas brīvvalsts tapšanā Liepājai ir īpaša loma. Dažas nedēļas pēc neatkarības proklamēšanas, lielinieku vajāta, jaundibinātās Latvijas valsts valdība savu mājvietu atrada Liepājā. Uz kuģa “Saratov” glābās mūsu Pagaidu valdība.
Liepāja kļuva par brīvās Latvijas galvaspilsētu! Šeit, Liepājā, atguvās un nostiprinājās Latvijas armija, Ventas frontē tika izcīnītas pirmās uzvaras un piedzīvoti pirmie zaudējumi. No šejienes, no Kurzemes dienvidu malas, 1918.gadā sākās Latvijas atbrīvošana no mūsu valstij naidīgajiem spēkiem.
Kurzemē vienmēr ir dzīvojuši cilvēki, kas gatavi riskēt ar visu brīvības vārdā un cīnīties. Es ticu, ka arī šodien kurzemnieki ne mirkli nešaubītos, ja vajadzētu strauju, varonīgu un izlēmīgu rīcību.
Šodien pasaule strauji mainās – gan ekonomiski, gan politiski. Tas, kas notiek pasaulē, skar mūs visus.
Šobrīd mēs esam attapušies, ka pēc optimistiskās ekonomikas augšupejas seko straujš kritiens. Kritiens, kas sāpīgi skar mūs visus. Taču mēs zinām, ka pēc tā atkal sekos ceļš augšup, ja neapmulsīsim un ikkatrs no mums pieliks roku. Šis ir laiks drosmīgiem izaicinājumiem, laiks jauniem meklējumiem. Tikai jaunrade un neatlaidīgs sīkstums mūsu ekonomikai var nodrošināt priekšrocības pasaules konkurencē. Realizēsim savas idejas! Būsim aktīvi! Šis ir pārmaiņu laiks gan ekonomikā, gan politikā, kuru, apņēmīgi rīkojoties, mēs varam izmantot Latvijas nākotnes labā.
Uzticēsimies jauniešiem, viņi ir drosmīgi un labi izglītoti. Viņi vēlas paši savām rokām būvēt labklājības Latviju! Viņi meklēs katrai paaudzei īpašo tautas un valsts identitāti. Meklēs, līdz atradīs to paši savās sirdīs, savā iekšējā spēkā, savā latvietībā. Tieši tāpēc mēs varam būt droši par Latvijas nākotni.
Kurzemnieki!
Es saku paldies jums visiem – jauniem un veciem –, kas veido Latviju: strādā valsts iestādē vai privātuzņēmumā, skolā, slimnīcā vai lauku saimniecībā. Paldies tiem, kas dienē Latvijas armijā. Paldies visiem, kas audzina savus bērnus par Latvijas patriotiem. Paldies visiem, kas ar smaidu un optimismu padara dzīvi gaišāku saviem ģimenes locekļiem, radiem, kaimiņiem un darba biedriem.
Es labprāt pateicībā paspiestu roku katram kurzemniekam, bet paldies viens otram par Latviju varat pateikt arī jūs. Mēs katrs esam daļa no mūsu Latvijas. Rītdien, kad satiksit savus novadniekus, sniedziet viņiem roku no sirds, lai sveiktu valsts svētkos. Lai šī īpašā svētku sajūta ceļotu no viena pie otra, radot jūsos lepnumu par Latviju, kas ir tāda pati kā jūs – stipra, skaista, veiksmīga un brīva.
Dievs, svētī Kurzemi!
Dievs, svētī Latviju!