Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

Ilze Pilsētniece intervijā Sannijai Matulei. Notariāts kā vienas pieturas aģentūra

– Šovasar notāri pabeidza atestāciju, kuras nolūks bija gūt pārliecību, ka katrs Latvijas notārs valsts uzticētās funkcijas pilda godprātīgi, izturas ar cieņu pret tiesām un valsts varu, prasmīgi pilda amata pienākumus un ievēro valsts likumus. Kādi ir šīs atestācijas rezultāti un būtiskākie secinājumi?

– Bija laiks, kurā notariātam tika izteikti pamatoti pārmetumi, tādēļ arī iekšējā vidē bija jāspēj atzīt šīs problēmas un runāt par tām. Lai varētu atzīt, ka notārs ir vērtīgs jurists, mums bija pienākums pašiem to pierādīt. Sākotnēji šķita, ka, no vienas puses, tas būs viegli, bet, no otras puses, sarežģīti, jo ir grūti pašiem par sevi pieņemt lēmumus, it īpaši nepopulārus. Priecājos, ka esam to izdarījuši un turklāt pamatīgi. Varbūt tas bija ilgs process, kas prasīja apmēram divus gadus, bet līdz ar to varam atzīt, ka tas notika kvalitatīvi.

Viktorija Jarkina. Franšīzes līgumu veidi starptautiskajā praksē

Rakstā autore sniedz ieskatu franšīzes līgumu veidos starptautiskajā praksē un analizē šo līgumu kopīgos un atšķirīgos juridiskos un praktiskos aspektus. Franšīzes līguma sarežģītā struktūra parasti nesaista sabiedrības uzmanību. Kad patērētāji iegādājas produktus vai izmanto pakalpojumus, viņi domā par franšīzes struktūrvienībām. Tas, kāda veida franšīze tiek izmantota konkrētajai vienībai, patērētājam parasti nav zināms.

Ilma Čepāne. Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “tiesību jaunrade”

Saskaņā ar Satversmes 26.pantu Saeimai noteiktiem gadījumiem jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Pēc Lato Lapsas grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” izdošanas un līdz ar aizdomām par iespējamu korupciju tiesu sistēmā ar Saeimas lēmumu pagājušā gada septembrī tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. Komisijas darbības laiks vairākas reizes ir ticis pagarināts, tagad vēl līdz nākamā gada martam.

Ilze Pumpuriņa. Kad tad, ja ne tagad

Latvijas Republikas jubilejas sakarā plašsaziņas līdzekļos notiek diskusija par iespējamo amnestijas izsludināšanu. Jāatzīmē, ka diskusijā līdz šim nav pietiekami iesaistījušies juristi, un sekas šādai pasivitātei ir atsevišķi publiski paustie dīvainie viedokļi vai pat to absurdums. Amnestijas apzīmējums cēlies no grieķu vārda amnēstia, un tas oriģinālvalodā apzīmē “aizmiršanu, piedošanu”. Tas ir valsts augstākās varas akts, ar kuru noteiktas kategorijas personas pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālizmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.

“Jurista Vārda” redakcija