Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 4.novembrī

VidM: Par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna atzīšanu par spēku zaudējušu

4.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.869 “Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.869 “Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” nosaka atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizāciju Liepājas pilsētā un rajonā.

Tā kā Kuldīgas un Saldus rajona pašvaldības nespēja vienoties par Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona izveidošanu, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pasākumus šajā reģionā, Vides ministrija, sadarbojoties ar attiecīgajām pašvaldībām, sagatavoja precizētu Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, paredzot, ka plānā bez Liepājas pilsētas un Liepājas rajona ir iekļautas Kuldīgas rajona pašvaldības un Saldus rajona pašvaldības. Izvērtējot paredzamos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.869 “Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” un to, ka lielākā daļa reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu ir apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumiem, Vides ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.869 “Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumu projekta atzīšanu par spēku zaudējušu ir izstrādāts jauns “Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam”, kas tiek virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

VidM: Par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

4.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam”.

Nepieciešamību izstrādāt Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam, plāna apspriešanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10. un 10.1.pants.

Plāna galvenie mērķi ir novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt kopējā radītā atkritumu daudzuma ievērojamu samazinājumu, kā arī attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka lielākā daļa atkritumu atgriežas ekonomiskajā apritē vai atgriežas vidē noderīgā formā, un apglabājamo atkritumu daudzums samazinās līdz minimumam.

Plānā iekļauta informācija par atkritumu apsaimniekošanas politikas nostādnēm atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2006.–2012.gadam. Plānā ir iekļauta vispārīga informācija par Liepājas reģionu, tā raksturo atkritumu rašanās avotus, iespējamos atkritumu veidus, kā arī atkritumu iespējamo daudzumu. Plānā sniegta informācija par parku un dārzu, ielu slaucīšanas un ceļu tīrīšanas, bioloģiski noārdāmajiem, veselības aprūpes, nebīstamajiem rūpniecības, komerciālajiem un institucionālajiem, kā arī celtniecības atkritumiem.

Plānā iekļauta programma darbam ar sabiedrību par plāna īstenošanai būtiskiem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.

VidM: Par infrastruktūru bioloģiskās daudzveidības komponentu saglabāšanai ārpus to dabiskās dzīvotnes

4.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.3.aktivitāti “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide””. Termins “ex situ” nozīmē bioloģiskās daudzveidības komponentu saglabāšanu ārpus to dabiskās dzīvotnes.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi.

Aktivitātes “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide” mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas nodrošina izzūdošu sugu saglabāšanu un pavairošanas iespēju sugu atjaunošanai dabā.

To īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases trīs kārtās, kas kopumā ietver piecus projektus:

• Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza attīstība,

• Augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ centra izveide Nacionālajā botāniskajā dārzā,

• Latvijas Dabas muzeja infrastruktūras modernizēšana un tehnoloģiskais nodrošinājums,

• Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta herbārija kolekcijas uzturēšanas apstākļu pilnveidošana,

• Latvijas Universitātes Botāniskā dārza augu krātuves apstākļu pilnveidošana.

Projekta iesniedzējs varēs būt valsts aģentūra, atvasināta publiska persona un tās izveidota aģentūra, kapitālsabiedrība, kam tiesību aktos ir deleģētas valsts pārvaldes funkcijas un to darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas Riodežaneiro konvencijas, Vašingtonas konvencijas vai Ramsāres konvencijas ieviešanai.

Šīs aktivitātes īstenošanai pieejamais publiskais finansējums sastāv no ERAF līdzfinansējuma 9 136 452 latu apmērā un nacionālā finansējuma, ko nodrošina finansējuma saņēmējs. Nacionālo finansējumu veido valsts budžets, pašvaldības budžets, atvasinātas publiskas personas vai tās izveidotas aģentūras, kā arī kapitālsabiedrības līdzekļi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par Elektronisko iepirkumu valsts aģentūras reorganizāciju

Ministru kabineta sēdē 4.novembrī tika skatīts un atbalstīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais projekts par sekretariāta padotības iestādes – Elektronisko iepirkumu valsts aģentūra (EIVA) – reorganizāciju un tās pievienošanu sekretariātam.

Reorganizējot aģentūru, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, aprēķināts valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 94 000 latu.

Funkcijas, ko līdz šim pildīja EIVA (elektronisko iepirkumu sistēmas darbības organizēšanu un vadību), pārņems e-lietu sekretariāts. Tādējādi tiks veicināta efektīva to izpilde, kā arī nodrošināta valsts budžeta līdzekļu ekonomija, un elektronisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai un attīstībai tiks piesaistīta arī sekretariāta līdzšinējā pieredze un kompetence.

E-lietu sekretariāts jau 2009.gadā plāno uzsākt elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstību, lai varētu paplašināt e-katalogu klāstu un uzlabot to darbību.

EIVA galvenā funkcija ir centralizētu iepirkumu procedūru organizēšana valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām standartizētu preču un pakalpojumu iegādei elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

EIS var iegādāties šādas standarta preces: drukas iekārtu piederumus, datortehniku, biroja papīru, saimniecības preces, pretmikrobu ārstniecības līdzekļus, prezentāciju tehniku, medicīnas preces, biroja mēbeles, kancelejas preces un kopētājus.

EIS saviem iepirkumiem 2008.gadā izmantojušas 357 valsts un pašvaldību iestādes. Sistēmas izmantošana atslogo iestāžu darbiniekus no iepirkumu procesu organizēšanas, tādējādi ietaupot darbaspēka resursus, nodrošina iepirkumu caurskatāmību, kā arī dod iespēju ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts