Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 6.novembrī

EM: Par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu

Ekonomikas ministrija 6.novembrī nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu”, kas nosaka konkursa organizēšanas nosacījumus jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanai Latvijā energoapgādes drošuma paaugstināšanai.

Konkursa nosacījumi paredz, ka elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas tiek ieviestas ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam un tās nodrošina enerģētiskā iekārta, kurā kā primārais enerģijas avots tiek izmantots cietais kurināmais un vismaz 10% no primārā enerģijas avota kopējā izmantotā apjoma elektrostacijā jābūt Latvijas izcelsmes.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzskata: “Valdībai, vērtējot labākos risinājumus, viennozīmīgi jāņem vērā ne tikai prognozēto elektrības jaudu iztrūkums nākotnē, bet arī nepieciešamība paaugstināt valsts energoapgādes drošību, ko var panākt, tikai dažādojot energoresursus. Līdz ar to optimālais risinājums šobrīd ir cietā kurināmā elektrostacijas celtniecība Kurzemē.” 

Konkursa priekšmets ir jaunas ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksa, kas tiek noteikta kā fiksēts gada maksājums par katru elektrostacijā pieejamo megavatu. Konkursa rezultātā jaudas maksājumu par ieviestām elektroenerģijas ražošanas jaudām veic ne ilgāk kā desmit gadus.

Konkursa uzvarētājam jāievieš elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas ne mazāk kā 400 megavatu apmērā. Elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas jānodrošina ne vairāk kā diviem elektroenerģijas ražošanas blokiem, kas pieejami 6000 stundas gadā, un viena enerģētiskā bloka apmērs nevar pārsniegt 400 MW.

Konkursu, ko organizēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, plānots izsludināt ne vēlāk kā līdz 2009.gada 2.janvārim. Rezultāti tiks paziņoti divpadsmit mēnešu laikā no konkursa izsludināšanas dienas.

Lai piedalītos konkursā, pretendentam jāatbilst trim šādiem atlases kritērijiem: pēdējo 10 gadu laikā no piedāvājuma iesniegšanas dienas tam jābūt reģistrētam ES, PTO, EEZ vai EFTA dalībvalstī; pret pretendentu nevar būt ierosināta maksātnespējas procedūra vai tā saimnieciskā darbība nevar būt apturēta vai pārtraukta; kā arī pieteikuma iesniegšanas brīdī pretendentam nevar būt nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu Latvijā vai citā valstī, kurā tas ir reģistrēts.

Konkursa pretendentu pieteikumi tiks izvērtēti pēc šādiem kritērijiem:

• elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā datums – visvairāk punktu iegūs tas pretendents, kura paredzamais elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā datums būs visagrākais, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam;

• piedāvātais ieviešamās jaudas apjoms – visvairāk punktu iegūs pretendents, kura ieviestās elektroenerģijas ražošanas jaudas būs vislielākās, bet ne mazāk kā 400 megavatu;

• piedāvātais tehnoloģiskais risinājums, t.i., pretendents apliecina pieeju tehnoloģijām, ietekmes uz vidi mazināšanas tehnoloģiju lietošanu, kā arī izmantojamo kurināmo un pieeju kurināmā piegādēm;

• pieprasītais jaudas maksājums – visvairāk punktu saņems tas pretendents, kura piedāvātais jaudas maksājums būs vismazākais;

• biznesa plāns – pretendents iesniedz finanšu piedāvājumu, kura sastāvā iekļauts biznesa plāns.

MK noteikumu projekts nosaka ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursa nosacījumus: ieviešamās jaudas apjomu; ieviešamās jaudas pieejamības nosacījumus; jaudas ieviešanas termiņu; ieviešamās jaudas apmaksas nosacījumus; konkursa izsludināšanas termiņu; pretendentiem izvirzāmās prasības; pieteikumu izvērtēšanas kritērijus; kā arī pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par reģionālā atbalsta piešķiršanas kvalifikāciju un maksimālo intensitāti

6.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likumā. Ar to paredzēts noteikt deleģējumu MK izdot noteikumus par reģionālā atbalsta piešķiršanas kvalifikāciju Latvijā un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kuru atļauts piemērot reģionālajam ieguldījumu atbalstam. Likuma izpildi nodrošinās FM.

Deleģējums MK izdot šādus noteikumus bija nepieciešams, lai papildinātu MK noteikumus, kas definē reģionus, kuros Latvijā pieļaujams piešķirt reģionālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas “Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam”, kā arī maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

Tā kā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 37,28% no EK vidējā rādītāja, visa valsts teritorija ir kvalificējama kā NUTS II līmeņa reģions jeb reģions, kurā ir zems dzīves līmenis un liels bezdarbs.

Jaunie noteikumi aizstās MK 2006.gada noteikumus par reģionālo atbalstu Latvijas Republikā 2007.–2013.gadā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

VesM: Par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību

6.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas paredz attīstīt mājas aprūpes dienestus hroniski slimo pacientu aprūpei. Mājas aprūpes mērķis ir nodrošināt kvalificētu medicīnisku aprūpi pacientam ierastā vidē tajos gadījumos, ja nav jāuzturas slimnīcā, bet pacients medicīnisku iemeslu dēļ nevar doties pēc palīdzības uz ambulatorajām iestādēm. Oktobrī noslēdzās konkurss par iespējām pieteikties valsts pasūtījuma saņemšanai mājas aprūpes veikšanai.

Kā norāda veselības ministrs Ivars Eglītis: “Attīstot mājas aprūpi, nākamajā gadā es sagaidu labāku hronisko pacientu aprūpi, kas samazinās arī slimnīcu noslogojumu ar pacientiem, kuriem nav nepieciešama intensīva ārstēšanās. Esmu pārliecināts, ka kvalitatīva veselības aprūpe mājās ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veselības atgūšanai.”

Lai skaidrāk iezīmētu arī mazo slimnīcu vietu un uzdevumus veselības aprūpes sistēmā, grozījumos noteikts jauns slimnīcu iedalījuma veids – aprūpes slimnīca. Aprūpes slimnīcās ārstēsies pacienti, kuriem nav nepieciešama diennakts ārsta klātbūtne, pacienti pēc operācijas vai ar hronisko slimību paasinājumiem, kuriem nav nepieciešama intensīva ārstēšana, bet vajadzīga pastāvīga medicīniskā uzraudzība, kā arī nedziedināmi slimie pacienti, kuriem nav nepieciešamības atrasties specializētajās nodaļās vai slimnīcās.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments