Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2008.gada 8.novembrī

FM: Par valsts budžetu 2009.gadam

Sestdien, 8.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Saeimā 1.lasījumā jau atbalstītais likumprojekts par valsts budžetu 2009.gadam. Valdība nolēma samazināt konsolidētajā budžetā plānotos ieņēmumus par 145 miljoniem latu, bet izdevumus – par 227,7 miljoniem latu.

“Šis samazinājums bija nepieciešams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pazeminoties iekšzemes kopproduktam, ir jārēķinās ar zemākiem ieņēmumiem budžetā, un tas liek koriģēt izdevumu sadaļu. Otrkārt, valsts aizņemšanās pašreiz ir ļoti apgrūtināta. Starptautiskie aizdevumi kļuvuši faktiski nepieejami, jo pretī mēdz prasīt pat desmitkārtīgu procentu likmi. Šobrīd nav cita ceļa, kā tikai samazināt izdevumus, jo kredītresursus budžeta deficīta segšanai saņemt ir ļoti sarežģīti,” situāciju budžetā komentē finanšu ministrs Atis Slakteris.

Valsts pamatbudžetā izdevumus nolemts samazināt par 217 miljoniem latu. Līdzekļi tiks taupīti, samazinot atlīdzību izmaksas par 88 miljoniem latu un izdevumus par precēm un pakalpojumiem 30 miljonu latu apmērā. Par 82 miljoniem latu mazāk plānots atvēlēt subsīdijām, dotācijām un sociāliem pabalstiem, kā arī kapitālos izdevumus paredzēts samazināt par 17 miljoniem latu. Valsts speciālajā budžetā tiks ietaupīti 10 miljoni latu, samazinot izdevumus subsīdijām un dotācijām.

Ieņēmumus valsts pamatbudžetā plānots samazināt par 85 miljoniem latu. Paredzēts, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēs par 28 miljoniem latu mazāk, bet no uzņēmumu ienākuma nodokļa – par 40 miljoniem latu mazāk. Tāpat par 23 miljoniem latu samazināti ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem – lielākais samazinājums 19 miljonu latu apmērā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas ieņēmumu sadaļā. Savukārt valsts speciālajā budžetā ieņēmumu daļa samazināta par 60 miljoniem latu.

MK sēdē tika izskatīti arī Saeimas deputātu izteiktie priekšlikumi, no kuriem tika atbalstīti 78 ierosinājumi. Būtiskākie atbalstītie grozījumi skar ES fondu pasākumu finansēšanu Zemkopības ministrijā, aizsardzības īpašumu pārvaldīšanu Aizsardzības ministrijā, kā arī atbalstu novadiem infrastruktūras attīstībai, ko īsteno Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Pēc izskatīšanas MK konsolidētā budžeta deficīts plānots 247 miljoni latu, kas ir par 82,5 miljoniem latu mazāk, nekā to paredzēja Saeimas 1.lasījumā atbalstītais budžeta likumprojekts. Pašreiz plānotais budžeta deficīts ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

FM: Par kontroles pārņemšanu pār a/s “Parex banka”

Sestdien, 8.novembrī, valdība ārkārtas Ministru kabineta sēdē ir lēmusi pārņemt kontroli pār a/s “Parex banka” ar a/s “Hipotēku un zemes banka” starpniecību.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: “Pieņemot šādu lēmumu, valdība ir rīkojusies nodokļu maksātāju un komercbanku klientu interesēs – gan noguldītāju, gan kredītņēmēju. Šis atbildīgais solis ir signāls, kas norāda uz valdības rīcībspēju un izlēmību. Banku sektors valstij ir īpaši svarīgs, jo tas veido valsts ekonomikas asinsriti.”

Valdības lēmuma rezultātā a/s “Parex banka” kļūs par a/s “Hipotēku un zemes banka” meitassabiedrību. 51% balsstiesīgo akciju nonāks a/s “Hipotēku un zemes banka” īpašumā, un par šīm akcijām to tagadējiem īpašniekiem V.Karginam un V.Krasovickim kopā tiks samaksāti divi lati.

Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 34% no bankas kapitāla tiks ieķīlātas par labu a/s “Hipotēku un zemes banka”, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota a/s “Hipotēku un zemes banka”. 15% akciju no a/s “Parex banka” kapitāla tiks atstātas mazākuma akcionāru īpašumā.

Līdzšinējais a/s “Parex banka” valdes priekšsēdētājs V.Kargins tiks aizstāts ar valsts izvirzītu personu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par valsts atbalsta sniegšanu finanšu sektoram

Mēs izsakām gandarījumu par Latvijas valdības pieņemto lēmumu arī Latvijā iedzīvināt Eiropas Savienības valstu vadītāju pieņemtos principus par valsts atbalsta sniegšanu finanšu sektoram globālās finanšu krīzes kontekstā. Valdības programma finanšu institūciju atbalstam nav unikāla. Līdzīgas valsts atbalsta programmas bija pieņemtas vairumā Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā Zviedrijā, kuras bankām pieder 46% Latvijas banku sistēmas kopējie banku aktīvi, Vācijā, Lielbritānijā, Ungārijā un citās valstīs.

“Parex banka” ir lielākā Latvijas banka ar vietējo kapitālu, un valdība 9.novembrī apstiprināja noteikumus, uz kādiem tiks sniegta palīdzība bankai. Izmantojot šo mehānismu, “Parex banka” saņēma valsts garantijas par bankas saistībām, kas novērš iespējamās šaubas bankai piesaistīt finansējumu pasaules finanšu tirgū un veicina bankas likviditātes saglabāšanu augstā līmenī.

Valsts atbalsts tiek piešķirts uz komerciāliem noteikumiem, kas nozīmē, ka bankas akcionāri uzņemas sev noteiktas saistības valsts priekšā. Saskaņā ar līguma noteikumiem starp banku un valdību valstij tiek pārdots 51% “Parex bankas” akciju ar tiesībām esošajiem akcionāriem tās atpirkt.

“Mēs lieliski apzināmies gan savas, gan arī valsts rīcības pareizību. Tagadējais sadarbības modelis palīdz mūsu klientiem, akcionāriem un menedžmentam. Mūsu klienti, kas uzticējuši savus naudas līdzekļus bankai, arī šajā reizē atbalstīs vadības lēmumu, jo pēdējo 20 savu pastāvēšanas gadu laikā “Parex” ne vienu reizi vien ir pierādījis savu pieņemto lēmumu savlaicīgumu,” saka “Parex bankas” padomes priekšsēdētājs Guntars Grīnbergs.

Viktors Zaķis, “Parex bankas” korporatīvo komunikāciju speciālists

Par “Parex bankas” pārņemšanas fakta attīstību

Eiropas Komisija (EK) pēc četru dienu konsultācijām konceptuāli piekritusi, ka Latvijas valsts pārņem 51% AS “Parex banka” akciju. Pēc oficiālā līguma par bankas pārņemšanu parakstīšanas jautājums ar EK būs jāsaskaņo oficiāli, bet konceptuāls atbalsts tam jau ir saņemts.

Finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” prezidents Inesis Feiferis un AS “Parex banka” līdzīpašnieks Valērijs Kargins vakar vakarā parakstīja līgumu, kas paredz “Parex bankas” akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu “Hipotēku un zemes bankas” īpašumā.

Par jauno AS “Parex banka” prezidentu paredzēts virzīt pašreizējo AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētāju Inesi Feiferi, savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski – par padomes priekšsēdētāju.

Partijas “Pilsoniskā savienība” parlamenta frakcija nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, aicinot nekavējoties sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, kurā valdība informētu Saeimu par lēmumu pārņemt valsts īpašumā finanšu grūtībās nonākušās AS “Parex banka” kontrolpaketi un šā lēmuma ietekmi uz valsts ekonomiku.

“LV” informācija