Finanšu ministrija: Par “Parex bankas” pārņemšanas līgumu

Pirmdien, 10.novembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” prezidents Inesis Feiferis un a/s “Parex banka” līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu par “Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanu, ar kuru 51% bankas akciju par 2 latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā.

Parakstītā līguma rezultātā “Parex banka” kļūs par Hipotēku bankas meitassabiedrību. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām jeb 33,83% no bankas kapitāla, tiks ieķīlātas par labu Hipotēku bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15% akciju no “Parex bankas” kapitāla paliek mazākuma akcionāru īpašumā. Darījums paredz “Parex bankas” akcionāru akciju pirkumu ar atpakaļ pirkuma iespēju ne agrāk kā 12 mēnešus pēc darījuma noslēgšanas.

Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, akcionāri ir apņēmušies ieķīlāt atlikušās viņiem piederošās “Parex bankas” akcijas un savus privātīpašumus, kā arī kā finanšu nodrošinājumu katrs saglabāt savus noguldījumus bankā vismaz 14 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar līguma noteikumiem akcionāriem būs pienākums kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu.

Līdzšinējais “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs V.Kargins tiks aizstāts ar valsts izvirzītu personu, kuru saskaņā ar likumu būs jāapstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Šobrīd finanšu ministrs Atis Slakteris kā iespējamo kandidātu bankas valdes priekšsēdētāja amatam ir minējis Hipotēku bankas prezidentu Inesi Feiferi. Par padomes priekšsēdētāju plānots izvirzīt Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Gan V.Kargins, gan V.Krasovickis turpinās darbību bankas valdē. Valdes locekļu darbā viņiem ir pienākums ievērot un izpildīt visus “Parex bankas” jauno akcionāru sapulces lēmumus, padomes lēmumus un rīkojumus. Hipotēku bankai ir tiesības jebkurā brīdī pieprasīt, lai V.Kargins un V.Krasovickis pārtrauc savu darbību “Parex bankas” valdē un atkāpjas no valdes locekļu amata. Šīs vienošanās pārkāpšanas gadījumā valstij ir tiesības realizēt ķīlas tiesības uz ieķīlātajiem īpašumiem un pieprasīt līgumsodu.

Par iegūtajām “Parex bankas” akcijām Latvijas valsts apņemas sniegt atbalstu bankai, nevis akcionāriem. Pirmkārt, tiks izsniegts galvojums bankas sindicēto kredītu pārfinansēšanai. Galvojumu sniegs ar Eiropas Komisijas atļauju. Otrkārt, bankai izsniegs aizdevumu līdz 200 miljoniem latu. Šis aizdevums var kalpot par pamatu subordinētā kapitāla veidošanai, tā termiņš būs līdz 10 gadiem.

Parakstot līgumu, finanšu ministrs Atis Slakteris sacīja: “Lai cik rūgts būtu pienākums lemt par citu nākotni, tai skaitā arī par bankas nākotni, šis valdības lēmums ir nepieciešams sabiedrības uzticības vairošanai. Ja kaut viena no vairāk nekā 20 bankām būs nedroša, tad noguldītāju uzticība finanšu sektoram netiks saglabāta. Valdība neizpaužas garos vārdu plūdos, bet rīkojas apsteidzoši sabiedrības interesēs.”

Ministrs uzsvēra: “Situāciju ar “Parex banku” nekādā gadījumā nevar salīdzināt ar Bankas Baltija krahu pirms vairāk nekā 10 gadiem, jo tā bija slikti kontrolēta un izzagta banka. Atšķirībā no Bankas Baltija pārņemšanas brīdī “Parex” ir pilna, nevis tukša. Sestdien valdības pieņemtais lēmums jāsaprot, ka tādējādi “Parex banka” nākotnē praktiski ir ieguvusi divkāršu drošību. Turklāt katru kontu “Pareksā” kā jebkurā bankā šobrīd garantē valsts 50 000 tūkstošu eiro apjomā. “Parex banka” patlaban ir viena no lielākajām bankām Latvijā. Gan valsts, gan pašvaldību vadītāji, gan amatpersonas ir piekrituši un strikti pauduši apņēmību palikt šīs bankas klienti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Līdz ar to Latvijas banku sektorā patlaban nav nevienas nedrošas bankas.”

Skaidrojot kredīta reitingu aģentūru nesenos paziņojumus, finanšu ministrs norāda: “Pašlaik starptautiskās reitinga aģentūras samazina savas prognozes. Savukārt ārvalstu investori “Parex” nodrošināšanas kontekstā paši vērtē plašāku informāciju, kas attiecībā uz Latviju kopumā joprojām ir pozitīva. Viņi uzskata, ka aģentūras pēdējo mēnešu laikā arī ir kļuvušas par ne pārāk konsekventu un atbildīgu ziņu avotu. To apliecina “Lehmann Btrohers” pēkšņais bankrots, lai gan šai ASV bankai regulāri tika doti izcili un augsti vērtējumi. Šai kontekstā bez pārspīlētas reakcijas jālasa mūs skaroši paziņojumi, piemēram, reitinga pazeminājums Hipotēku un zemes bankai, kas nekādi nav saistāms ar “Parex” pārņemšanu, bet mehāniski izriet no kopējā valsts ekonomikas novērtējuma.”  

Kā ziņots iepriekš, 8.novembrī valdība ārkārtas Ministru kabineta sēdē pieņēma lēmumu pārņemt kontroli pār “Parex banku” ar Hipotēku bankas starpniecību. Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Bankas akcionāri vērsās pie valdības ar lūgumu sniegt valsts palīdzību, jo pēdējā mēneša laikā bija vērojama bankas aktīvu kvalitātes pazemināšanās, kas ietekmēja kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītājus. Globālās finanšu krīzes situācijā bija vērojama arī pastiprināta noguldījumu aizplūde no bankas.

“Parex banka” turpinās apkalpot noguldījumus līgumos noteiktajos termiņos un kārtībā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments