Par Latvijas 90.gadadienai veltīto valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju un apbalvojumu saņēmēju nopelnu pamatojumu

Otrdien, 11.novembrī, Rīgas pils Ģerboņu zālē notika Latvijas 90.gadadienai veltītā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Valdis Zatlers bija aicinājis valsts apbalvojumus saņemt 40 apbalvotos. Pārējie, kuriem Ordeņu kapituls Latvijas 90.gadadienas priekšvakarā piešķīra valsts apbalvojumus, tos saņems svinīgajās ceremonijās 12., 14. un 17.novembrī. Tāpat 11.novembrī Rīgas pils Sarkanajā salonā tika atklāta pastāvīgā Latvijas apbalvojumu ekspozīcija “Latvijas valsts apbalvojumi”.

Valsts apbalvojumu ekspozīcija tapusi, sadarbojoties Valsts proves uzraudzības inspekcijai un Valsts prezidenta kancelejai, un tajā apskatāmi valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – paraugi. Ekspozīcija ir daļa no Valsts apbalvojumu izstādes, kura iepriekš jau izstādīta gan Latvijā, gan ārpus tās robežām – Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā, Beļģijā un Dānijā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā, kā arī vairākās citās Latvijas pilsētās –Daugavpilī un Ventspilī, šogad to plānots izstādīt vēl arī Berlīnē un Minskā. Izstādes ceļojošās ekspozīcijas tiek izstādītas arī Latvijas skolās, tajā skaitā no 6. līdz 13.novembrim Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā.

Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn.

Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Novērtēti sportisti, kuri sasnieguši spožas uzvaras olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, un izteikta Latvijas valsts atzinība mazākumtautību pārstāvjiem, kuri ar savu darbu vairojuši mūsu valsts sasniegumus.

Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu. Latvijas valsts apbalvojumi nodibināti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā: 1924.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis; 1938.gadā – Viestura ordenis un Atzinības krusts. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tika atjaunoti arī valsts apbalvojumi: 1994.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2004.gadā vēl divi vēsturiskie valsts apbalvojumi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Atzinības krusta lielkrusta komandieriem tiek iecelti:

• par spilgtu mūža darbu Latvijas kultūrā un aktīvu sabiedrisko darbību, par latviešu valodas un literatūras stiprināšanu un attīstību, par latviešu tautas kultūras vērtību kopšanu un stiprināšanu dzejnieks un publicists Imants Ziedonis;

• par izcilu Tēvijas mīlestību un īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns;

• par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā un latviskās identitātes veicināšanu komponists Imants Kalniņš;

• par spilgtu mūža darbu Latvijas mūzikā, par Latvijas tēla popularizēšanu pasaulē un ieguldījumu jaunās mūziķu paaudzes audzināšanā komponists un pianists Raimonds Pauls;

• par sevišķiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, tautas garspēku attīstīšanā un tautas kopības saglabāšanā Latvijas Tautas frontes dibināšanas iniciators, dzejnieks Jānis Peters;

• par izcilu Tēvijas mīlestību, par sevišķiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un latviskās pašapziņas veicināšanā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis, habilitētais ķīmijas doktors, vēstures goda doktors Jānis Stradiņš.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku tiek iecelts:

• par spilgto devumu latviešu teātra mākslā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem tiek iecelti:

• par izciliem nopelniem tautas kultūras mantojuma saglabāšanā, latviešu tautas deju tradīciju attīstībā un pilnveidošanā horeogrāfe, dejas pedagoģe, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītāja un goda virsvadītāja Marga Apsīte;

• par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda spodrināšanu pasaulē paraolimpisko spēļu vicečempions lodes grūšanā Edgars Bergs;

• par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbību izglītībā un nopelniem sabiedrības integrācijā Daugavpils Juzefa Pilsudska Poļu vidusskolas direktore Gertruda Grāve;

• par pašaizliedzīgu darbu Latvijas un Lielbritānijas kultūras un izglītības sadarbības veidošanā un stiprināšanā, būtisku ieguldījumu latviešu tradīciju uzturēšanā Lielbritānijā Latvijas Republikas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē padomniece kultūras jautājumos Irēna Hamiltone;

• par nesavtīgu un ilggadēju darbību suitu kultūras vērtību saglabāšanā un popularizēšanā vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī Kuldīgas rajona Gudenieku etnogrāfiskā ansambļa “Gudenieku suiti” ilggadējā vadītāja, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lidija Jansone;

• par radošo devumu Latvijas tēlniecībā un nopelniem pieminekļa “Bārenīte”– uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem – veidošanā tēlnieks Jānis Aivars Karlovs;

• par izciliem sasniegumiem sportā, ieguldījumu olimpiskajā kustībā un Latvijas vārda spodrināšanu pasaulē olimpiskais vicečempions šķēpmešanā Ainārs Kovals;

• par ilggadēju, spilgtu un panākumiem bagātu darbību latviešu estrādes mūzikā dziedātājs Viktors Lapčenoks;

• par nesavtīgo devumu Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanā un popularizēšanā žurnāliste, apgāda “Likteņstāsti” vadītāja, grāmatizdevēja Anita Mellupe;

• par mūža darbu pirmsskolas izglītībā ilggadējā Smiltenes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Vālodzīte” vadītāja Rasma Podiņa;

• par mūža darbu sākumskolas izglītībā Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas skolotāja Velta Polīte;

• par mūža darbu pirmsskolas izglītībā ilggadējā Smiltenes pilsētas 2.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Edīte Rauza;

• par izciliem sasniegumiem sportā, par nopelniem šķēpmešanas attīstībā Latvijā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē olimpiskais vicečempions šķēpmešanā, Latvijas rekordists šķēpmešanā Vadims Vasiļevskis;

• par sasniegumiem un devumu Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā SIA “Tilde” programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs;

• par spilgtu radošo darbību latviešu teātra mākslā un mūzikā komponists, Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs Valdis Zilveris.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi tiek apbalvoti:

• par nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskajā darbībā sabiedriskais darbinieks, zemnieku saimniecības “Purlande” vadītājs Jānis Rasnačs;

• par nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskajā darbībā, skolu jaunatnes nacionāli patriotisko audzināšanu sabiedriskais darbinieks, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Arnolds Treide.

Par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri tiek iecelts:

• par sevišķiem nopelniem valsts robežas apsargāšanā Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Gunārs Dāboliņš.

Par Viestura ordeņa komandieriem tiek iecelti:

• par nopelniem Latvijas valsts drošības nostiprināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā Valsts policijas Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Imants Jānis Bekešs;

• par nopelniem valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā, ieguldījumu noziedzības apkarošanas darba attīstībā un pilnveidošanā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšniece, pulkvede Līga Cīrule;

• par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Andris Lapiņš;

• par sevišķiem nopelniem noziedzības apkarošanas darba pilnveidošanā Latvijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Arturs Ļūļaks.

Par Viestura ordeņa virsniekiem tiek iecelti:

• par aktīvu sabiedrisko darbību, par valstiskās apziņas ieaudzināšanu pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei, sabiedriskais darbinieks, SIA “Kurzemes cietokšņa muzejs” izpilddirektors, atvaļinātais policijas majors Ilgvars Brucis;

• par nopelniem Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes veidošanā un attīstībā, pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu, pilnveidojot Zemessardzes vienību operatīvās spējas un vadības struktūru, Latvijas Republikas Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas (G-3) pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Leonīds Kalniņš;

• par nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, nopelniem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidatoru sociālās aizsardzības darbā sabiedriskais darbinieks, Latvijas savienības “Černobiļa” valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais pulkvežleitnants Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks.

Par Viestura ordeņa kavalieriem tiek iecelti:

• par nopelniem Nacionālo bruņoto spēku prestiža celšanā un karavīra tēla spodrināšanā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Personīgā štāba vecākais preses virsnieks, virsleitnants Uldis Davidovs;

• par nozīmīgu sabiedrisko darbību, sevišķiem nopelniem 2.Pasaules kara laikā Latvijas teritorijā notikušo kauju vēstures atspoguļošanā, par Mores kauju piemiņas vietu izveidošanu Latviešu virsnieku apvienības biedrs, atvaļinātais virsleitnants Rolands Kovtuņenko;

• par nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un tās piemiņas vietu veidošanā un tautas nacionālā gara stiprināšanā sabiedriskā darbiniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja Biruta Rodoviča;

• par pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu, nopelniem Zemessardzes attīstībā, nopelniem sporta popularizēšanā Zemessardzē un jauno zemessargu audzināšanā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 22.kājnieku bataljona Kājnieku rotas komandieris, virsleitnants Aigars Savickis.

Ar Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi tiek apbalvoti:

• par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem sešās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, par ieguldījumu Latvijas integrācijā NATO Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2.kājnieku bataljona 2.kājnieku rotas seržants virsseržanta amatā Normunds Boževnieks;

• par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem piecās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās kaujas vienību sastāvā un ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Operatīvās nodaļas (S-3) 4.klases speciālists, seržants Andris Lubejs.

Ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi tiek apbalvoti:

• par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, ieguldījumu Jūras spēku attīstībā un pilnveidošanā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas Atmīnēšanas vada ūdenslīdēju instruktors, dižmatrozis Aleksandrs Parfjonovs;

• par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, ieguldījumu Jūras spēku attīstībā un pilnveidošanā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas Atmīnēšanas vada ūdenslīdējs, dižmatrozis Jānis Rusiņš.