Par tautas attīstību Latvijā. 1999

Saturā

Ievads

Globalizācija un tautas attīstība Latvijā "LV" Nr.47./50., 3.lpp.

Kas ir globalizācija?	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Spēki, kas virza globalizāciju	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Jauni tirgi	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Jaunas tehnoloģijas	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Jauni aģenti	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Jaunas normas	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Globalizācija un latviskā identitāte	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Tautas attīstība Latvijas reģionos	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Veselība un sociālā drošība	"LV" Nr.55/57., 9.lpp.
Ienākumi un mājsaimniecību labklājība	"LV" Nr.55/57., 10.lpp.
Tautas izglītība	"LV" Nr.55/57., 10.lpp.
Nodarbinātība un darbaspēka tirgus reģionos	"LV" Nr.55/57., 10.lpp.
1999.gada Pārskata struktūra	"LV" Nr.55/57., 10.lpp.

1.nodaļa

Globalizācijas ekonomiskās un sociālās izpausmes

Ievads	"LV" Nr.55/57., 10.lpp.
Tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā	"LV" Nr.55/57., 10.lpp.
Ārējā tirdzniecība un Latvijas preču konkurētspēja	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Globalizētai ekonomikai raksturīgu tautsaimniecības nozaru
attīstība	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Finansiālā starpniecība	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Transports	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Tūrisma attīstība Latvijā un Latvijas iedzīvotāju
tūrisms ārvalstīs	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Vietējās sabiedrības iekļaušanās globalizācijā	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Starptautiskie globalizācijas aģenti	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Neatmaksājamā palīdzība	"LV" Nr.58/59., 4.lpp.
Atmaksājamā palīdzība (aizdevumi)	"LV" Nr.64/65., 4.lpp.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un
Pasaules banka	"LV" Nr.64/65., 4.lpp.
Multinacionālās korporācijas	"LV" Nr.64/65., 4.lpp.
Pasaules tirdzniecības organizācija	"LV" Nr.64/65., 4.lpp.
Latvijas sabiedrības ekonomiskā stratifikācija un
globalizācijas iespējas	"LV" Nr.64/65., 4.lpp.
Secinājumi
Ieteikumi
Valstij un centrālajai valdībai
Pašvaldībām un reģioniem
Privātuzņēmējiem

2.nodaļa

Pārvaldība un tautas attīstība globalizācijas un eirointegrācijas apstākļos

Ievads

Likumdevējvaras un izpildvaras darbība kopsakarā ar

Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā un starptautiskajās

organizācijās

Sabiedrības attieksme pret integrāciju Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības likumu ieviešana Latvijā

Nevalstisko organizāciju loma eirointegrācijā

Integrēšanās NATO

Valsts pārvaldības reforma: centralizācijas un

decentralizācijas tendences

Reģionālā reforma un globalizācijas iespēju izmantošana

Secinājumi un ieteikumi

3.nodaļa

Informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas

Ievads. Informācijas sabiedrības veidošanās Latvijā

Likumiskā vide un valsts politika

Informācijas infrastruktūras attīstība un informācijas

tehnoloģiju pieejamība

Izglītība - pamats tautas attīstībai

Jaunās ar informāciju saistītās iespējas tautas attīstībā

Informācijas tehnoloģiju radītās jaunās problēmas

Valodas un kultūras identitāte globalizācijas kontekstā

Informācijas telpas pārveidošanās globalizācijas ietekmē

Secinājumi

Ieteikumi

4.nodaļa

Tirgus ekonomika, demokrātija, globalizācija un jaunatne

Ievads

Iedzīvotāju attieksme pret brīvā tirgus ekonomiku

Izpratne par demokrātiskajām vērtībām un politiskā kultūra

Korupcijas apkarošana

Jaunatne un globalizācija

Paaudžu attiecības

Skola un mācības

Izglītības ceļu izvēle

Bērni un jaunieši, kas neapmeklē skolu un nestrādā

Jauniešu nākotnes nodomi

Augstākā izglītība

Jauniešu nodarbinātība

Secinājumi un ieteikumi

Nobeigums

Uz zināšanām balstīta tautas attīstība

Globalizācija un inovācijas

Latvijas ekonomikas zinātņietilpība

Pētniecība un tehnoloģiskās izstrādes Latvijā

"Smadzeņu noplūde"

Augstākās izglītības kvalitāte

Kas sekmētu tautas attīstību globalizācijas apstākļos?

Pārskata galvenie ieteikumi

Vispārīgas atziņas

1.nodaļa. Globalizācijas ekonomiskās un sociālās

izpausmes

2. nodaļa. Pārvaldība un tautas attīstība

globalizācijas un eirointegrācijas apstākļos

3.nodaļa. Informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas

4.nodaļa. Tirgus ekonomika, demokrātija,

globalizācija un jaunatne

Statistikas pielikums

Avoti, literatūra

Turpinājums. Sākums -

"LV" Nr.47/50, 15.02.2000.; "LV" Nr.55/57, 18.02.2000.; "LV" Nr.58/59, 22.02.2000.

Globalizācijas ekonomiskās un sociālās izpausmes

Starptautiskie globalizācijas aģenti

Neatmaksājamā palīdzība

Lai gan starptautiskās palīdzības struktūras analīze neliecina, ka starptautiskie aģenti (starptautiskās organizācijas, donorvalstis) aktīvi veicinātu Latvijas globalizētiesspēju tādās jomās kā starptautiskā tirdzniecība, starptautiskā finansiālā sistēma, tūrisms, komunikācijas un izglītība, nedrīkst aizmirst trīs aspektus, kuros starptautiskās organizācijas un ārvalstis ar savu neatmaksājamo palīdzību tiešām veicina globalizāciju. Pirmkārt, sniedzot atbalsta līdzekļus sociālajai sfērai un valsts pārvaldības reformai, valsts līdzekļi tiek izbrīvēti citu mērķu īstenošanai. Otrkārt, liela palīdzības daļa nonāk tādās tautas attīstībai būtiski svarīgās jomās kā vides aizsardzība un valsts pārvaldības reforma. Treškārt, starptautiskā palīdzība un investīcijas infrastruktūrā rada labvēlīgus infrastruktūras apstākļus vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem kopumā. EU Phare programmas - viena no galvenajiem donoriem - neatmaksājamās palīdzības prioritātes laika posmā no 1994. līdz 1998. gadam atspoguļotas 1.8. attēlā , bet 1999. gadam palīdzībai plānotā 16,1 miljona ekiju sadalījums atspoguļots 1.9. attēlā .

1.8. attēls

EU Phare 1994.-1998.gada palīdzības sadalījums pa sektoriem

1.9. attēls

EU Phare 1999.gadam plānotais palīdzības budžets pa pozīcijām

Kā redzams, valsts un sabiedriskā sektora atbalstīšanai un infrastruktūras attīstīšanai joprojām atvēlēti samērā lieli līdzekļi. Tomēr vairāk nekā trešdaļu no paredzētā finansējuma domāts atvēlēt globalizāciju veicinošiem mērķiem, kā, piemēram, izglītībai, transporta maģistrāles izbūvei un pārtikas produktu kvalitātes uzlabošanai eksporta kāpināšanas nolūkā. Phare ir arī definējusi savas prioritātes, un divas galvenās no tām ir šādas:

• Latvijas institucionālās spējas kāpināšana, kurai jāveicina reģionālās politikas institūciju darbības likumu pieskaņošana ES normām un procedūru noteikumiem,

• investīciju atbalstīšana, kam atvēlēti 70 % no Phare budžeta un kas būs īpaši svarīga cilvēkresursu attīstībā.

Viena no Phare pēdējā laika iniciatīvām bijusi īpaša Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļu novirzīšana reģionālās attīstības vajadzībām, kura sakrīt ar Latvijas reģionālās reformas sākumu. Tāda līdzekļu novirzīšana nenoliedzami veicinātu, ka reģioni attīstās līdzsvarotāk un ka globalizēties iespējams visiem reģioniem. Tomēr šādu līdzekļu administrēšanai jābūt ļoti pārdomātai, lai izvairītos no morālā riska problēmām un lai projektu līdzfinansēšanā iesaistītu pašvaldības un vietējos uzņēmējus. Pastāv arī risks, ka projektu sacensībā par līdzekļiem tos dabū bagātākās un visvairāk pieredzējušās pašvaldības un mazāk pieredzējušie atkal zaudē. Līdzīgā kārtā bagātākie reģioni var atļauties ekspertīzi, projektu izstrādes un realizēšanas vadību pirkt no Rīgas, tādējādi netieši atbalstot Rīgas infrastruktūras uzturēšanu. No otras puses, nabagākajiem rajoniem līdzekļus piešķirot tādēļ, ka tie ir nabagāki, šos rajonus var stimulēt tādus arī palikt.

Atmaksājamā palīdzība (aizdevumi)

Lielākā daļa starptautisko organizāciju, sākot ar 90. gadu vidu, cenšas palīdzēt Latvijai sasniegt tās stratēģiskos mērķus - iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO. Partnerus šīs organizācijas izvēlas atšķirīgi. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds sadarbojas nevis tieši ar privātsektoru, bet gan tikai ar centrālo valdību, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka vairāk kreditē privātsektora attīstību, bet Pasaules Bankas grupa sadarbojas gan ar valdību un pašvaldībām, gan ar privātsektoru.

Attiecībā uz aizdevumiem (atmaksājamu palīdzību) starptautisko organizāciju galvenā stratēģija ir sniegt drošības kapitālu un gādāt, lai valstī veidotos tajā vēl trūkstošie finansiālie, tehniskie un intelektuālie resursi. Piemēram, privātsektorā, kur potenciālie citvalstu individuālie investori nepietiekami uzticas vietējiem uzņēmumiem, starptautisko organizāciju aizdevumi pilda "tilta" funkciju. Piemēram, Baltijas Investīciju programma - ziemeļvalstu iniciatīva - tiecas stimulēt privātsektoru (mazos un vidējos uzņēmumus), piešķirot aizdevumus, kā arī garantijas un riska kapitālu, kas, kā tiek cerēts, veicinās uzņēmumu attīstību un ārvalstu investīciju piesaisti. Šī stratēģija skaidri saskatāma arī ERAB darbībā Latvijā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules Banka

1998. gada nogalē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka divdesmit vienam Latvijas projektam bija piešķīrusi 224,3 miljonus ekiju (sk. 1.6. tabulu) . Septiņos no šiem projektiem bija paredzēti steidzami remonti un investīcijas publiskajā sektorā - neatliekamu energosektora vajadzību apmierināšanā, ūdens piegādes sistēmu rekonstrukcijā, Ventspils ostas dzelzceļa termināļa rekonstrukcijā, kā arī ceļu un lidostas uzlabošanā. Privātsektorā kredītlīnijas bija domātas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanai un četru vietējo banku īpašumu daļu iegādei. Bez tam aizdevumi tika piešķirti, lai renovētu vienu viesnīcu kompleksu, uzceltu lielu tirdzniecības centru Rīgā, finansētu lauksaimniecības produktu pārstrādes firmu un finansiāli atbalstītu mobilo komunikāciju projektu.

1.6. tabula

ERAB projekti Latvijā (miljonos ekiju līdz 1998.gada beigām)

		Kopējās	ERAB	ERAB īpat-	ERAB
Projekts	Sektors	izmaksas	aiz-	svars pamat-	kopā
			devums	kapitālā
Privātsektors
Gutta	pārtikas
	pārstrāde	35,16	12,00	0	12,00
Hansabanka, pirms tam
Zemes banka (subordinēts
aizdevums)	bankas	3,43	3,43	0	3,43
Hansabanka, pirms tam
Zemes banka (ieguldījums
pamatkapitālā)	bankas	2,36	0	1,80	1,80
Hansabanka, pirms tam
Zemes banka	bankas	8,57	4,80	0	4,80
Latvijas GSM mobilās	telekomu-
komunikācijas	nikācijas	58,00	19,72	0,18	19,90
Saules banka (kredītlīnija)	bankas	6,86	6,86	0	6,86
Latvijas Unibanka
(pamatkapitāla daļa)	bankas	8,57	0	7,74	7,74
Rīgas Komercbanka
(pamatkapitāla daļa)	bankas	6,00	0	6,00	6,00
Valdemāra centrs	nekustamais
	īpašums	16,80	5,72	0	5,72
Latvijas Unibanka	bankas	17,15	11,58	0	11,58
Daugavas viesnīca	viesnīcas	36,70	10,29	0	10,29
Rīgas Komercbanka	bankas	8,57	8,57	0	8,57
Latvijas Investīciju banka
(īpašuma daļa)	bankas	7,87	0	1,40	1,40
Reģionālie fondi
(pamatkapitāla daļa)	finanses	19,97	0	11,75	11,75
Kopā privātsektorā		236,01	82,97	28,87	111,84
Publiskais sektors
Ventspils ostas dzelzceļa
termināla projekts	transports	920,84	17,58	0	17,58
Daugavas hidroshēmas
uzlabošana	enerģētika	63,62	29,24	0	29,24
Rīgas ūdens un vides projekts	vide	105,11	29,24	0	29,24
Eirovīzija Latvijā	telekomu-
	nikācijas	1,41	0,77	0	0,77
Ceļu projekts	transports	22,98	8,92	0	8,92
Rīgas starptautiskā lidosta	transports	11,32	8,96	0	8,96
Enerģijas sektora
neatliekamās investīcijas	enerģētika	51,01	27,70	0	27,70
Kopā publiskajā sektorā		1176,29	112,46	0	112,46
Kopā		1412,30	195,43	28,87	224,30

Finansiālajā sektorā ERAB atbalsta vietējās bankas, lai tās varētu diversificēt savas pakalpojumu un finansēšanas iespējas un sasniegtu Rietumu standartiem atbilstošu efektivitātes līmeni. Turpmāk banka iecerējusi darbību izvērst finansiālajā sektorā ārpus banku sfēras, piemēram, pensiju fondu jomā, kur tā varētu stimulēt valsts aizsāktās reformas. Arī privātsektora atbalstīšana vērsta uz infrastruktūras attīstību, ņemot vērā Latvijas kā tranzītvalsts situāciju. ERAB stratēģija banku sektorā bijusi kredītlīniju atvēršana apmaiņā pret īpašuma daļām, kas vēlāk parasti tikušas pārdotas citiem investoriem (Latvijas Unibanka, Latvijas Investīciju banka). ERAB Latvijā darbojas gan tieši, gan arī ar Baltijas Investīciju fonda starpniecību. Baltijas Investīciju fonda galvenais mērķis ir stimulēt kopuzņēmumu veidošanos un darbību. ERAB administrē Baltijas valstu pēcprivatizācijas fondu, kas veicina vidēji lielu rūpniecības un pakalpojumu sfēras uzņēmumu reorganizāciju, ja tiem ir grūtības ar ilgtermiņa kapitāla piesaisti.

Līdzīgas pārmaiņas redzamas arī Pasaules Bankas - otra lielākā globalizācijas aģenta - darbībā. Līdz 1998. gada augustam Pasaules Bankas palīdzība 11 projektu ietvaros bija sasniegusi 266,85 miljonus ASV dolāru. Pasaules Bankas darbības dinamikā uzskatāmi izpaužas, kāda palīdzības loģika 90. gados bijusi lielākajai daļai no starptautiskajām organizācijām, kuras palīdzību sniegušas. Sākumā palīdzības nolūks bija stabilizēt ekonomiku un sniegt akūti nepieciešamu atbalstu strukturālo reformu īstenošanai. 90. gadu vidū atbalsta struktūrā priekšplānā izvirzījās tā sauktie portfolio rehabilitācijas aizdevumi tikpat kā visos tautsaimniecības un tautas attīstības sektoros, piemēram, aizdevumi Lauku attīstības projekta ietvaros (25 miljoni ASV dolāru, 1994. gads) un Municipālo dienestu attīstības projekta ietvaros (27,3 miljoni ASV dolāru, 1995. gads). Pasaules Bankas 1998. gadā publicētais Pasaules attīstības ziņojums tieši skar globalizāciju, aicinot uz attīstību raudzīties no atziņu un informācijas viedokļa, un arī 2000. gada ziņojums būs veltīts globalizācijas un lokalizācijas tēmām. Šī nostādne sakrīt ar liela aizdevuma piešķiršanu Latvijai izglītības sistēmas reformēšanai.

Vēl viena izteikta starptautisko attīstības organizāciju atmaksājamās palīdzības iezīme, ko arī demonstrē ERAB, ir tas, ka aizdevumi bieži nāk kā kredītlīnijas, ko administrē un savus pašu līdzekļus pievieno vietējās bankas. Līdzīgā kārtā Pasaules Bankas kredīti Lauku attīstības projekta ietvaros tiek izsniegti caur trim Latvijas bankām - Hipotēku un zemes banku, Unibanku un Pareksa banku. Šie kredīti domāti jaunu darba vietu un alternatīvu nodarbju veicināšanai laukos. Tiešā nozīmē kredītu īstenošana gan neveicina globalizāciju, toties kā papildu līdzekļu pieplūde laukiem tā var stimulēt komunikācijas tīklu ātrāku izveidi, tirgus pakalpojumu nozares attīstību un arī patēriņa preču pieplūdi, reizē attīstot sociālekonomisko infrastruktūru un mazinot polarizāciju starp pilsētām un laukiem. Reizē tiek arī attīstītas vietējās finansiālās iestādes, to darot gan tieši (piešķirot kredītlīnijas līdzekļus un dodot iespēju dažādot savu darbību), gan arī netieši (dodot iespēju gūt iemaņas un zināšanas mikrokredītu administrēšanā). Pasaules Bankas projekti labklājības, veselības un izglītības jomā veicina pasaules pieredzes ienākšanu, piemēram, mūsdienīgas pensiju sistēmas izveidē un veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabošanā, kā arī reformu vadīšanas uzlabošanā šajās jomās.

Aizdevuma piešķiršana gan vēl nenozīmē, ka aizdevums sasniegs iecerēto: dažkārt, kā, piemēram, G-24 kredītu gadījumā, aizdevumu administrēšana no Latvijas valsts iestāžu puses bijusi nesekmīga vai korumpēta. Prioritārs uzdevums šajā sakarā ir radikāli uzlabot valsts uzraudzītspēju, jo, kā iepriekš minēts attiecībā uz Phare un reģionālās attīstības veicināšanu, efektīva aizdevumu līdzekļu izlietošana panākama tikai tad, ja aizdevumus administrē pēc tādas pārdomātas politikas, kas dod iespēju izvairīties no morālā riska - no briesmām, ka piešķirtie līdzekļi tiks izlietoti nelietderīgi vai izšķiesti.

Multinacionālās korporācijas

Viens no galvenajiem globālā tirgus veicinātājiem pasaulē ir multinacionālās korporācijas, kas pasaules ekonomiku integrē vienotā sistēmā. Aprēķināts, ka aptuveni 60 % no starptautiskās tirdzniecības ir multinacionālo firmu iekšējie darījumi. Atsevišķu multinacionālo korporāciju ekonomiskā vara pasaulē ir tik liela, ka tā pārsniedz atsevišķu valstu iekšzemes kopproduktu (sk. 1.7. tabulu) .

1.7. tabula

Pasaules lielākās korporācijas, kuru pārdevumu apjoms pārsniedz atsevišķu valstu IKP

Multinacionāla korporācija vai valsts	MNK gada apgrozījums vai valsts IKP,
	mljrd.USD
General Motors	164
Taizeme	154
Norvēģija	153
Ford Motor	147
Mitsui & Co.	145
Saūda Arābija	140
Mitsubishi	140
Polija	136
Itochu	136
Dienvidāfrika	129
Royal Dutch/Shell Group	128
Marubeni	124
Grieķija	123
Sumitomo	119
Exxon	117
Toyota Motor	109
Wal Mart Stores	105
Latvija	6,17

Arī Latvijā pēc tirgus ekonomikas izveidošanās strauji ienākušas multinacionālās korporācijas. Precīzi dati par to, kādas multinacionālās korporācijas gan tieši, gan ar starpniekiem Latvijā pārstāvētas, nav pieejami. Tomēr ir skaidrs, ka visās darbības jomās tās nav ienākušas vienlīdz plaši. Izpētot, kuras no 400 pasaules lielākajām MNK ir Latvijā pārstāvētas, redzams, ka visvairāk tās darbojas patēriņa, mājsaimniecības preču, naftas produktu un automobiļu tirdzniecībā, kā arī uzņēmējdarbības apkalpošanā un tikpat kā nav pārstāvētas tādās jomās kā celtniecība, ķīmijas rūpniecība, bankas, aizsardzības industrija, enerģētika (pēc Forbes Magazine un Lursoft datiem).

Multinacionālās korporācijas Latviju pa globalizācijas ceļu virza galvenokārt ar to, ka tās

• izplata globālas preces un pakalpojumus,

• ievieš jaunas tehnoloģijas,

• piesaista ārvalstu investīcijas,

• rada darba vietas un kvalifikāciju kādam skaitam Latvijas iedzīvotāju,

• maksā nodokļus tādos apstākļos, kur vietējās vai nelielās firmas nereti no nodokļu maksāšanas izvairās,

• sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem.

MNK pārdotās preces un pakalpojumi uzlabo patēriņa kvalitāti, rada konkurenci vietējiem ražotājiem un papildina izvēles iespējas Latvijas iedzīvotājiem. MNK investīcijas kaut cik kompensē to, ka trūkst vietēja kapitāla, un vieš lielāku uzticību arī citos ārvalstu investoros. MNK ne vien rada jaunas darba vietas, bet arī nodrošina savus darbiniekus ar augstāku ienākumu līmeni, kvalifikāciju un lielākām globalizācijas iespējām. Tā kā MNK izmanto vietējo firmu pakalpojumus, tad netiešā veidā tās veicina arī šo firmu un uzņēmumu darbinieku labklājību (sk. 1.3. informāciju) .

Tomēr fakts ir arī tas, ka MNK darbība vērsta uz peļņas gūšanu un Latvijas ekonomiskās konjunktūras izmantošanu, kam var būt arī vairākas negatīvas sekas attiecībā uz tautas attīstību. Galvenā pretruna ir starp Latvijas kā valsts interesi veicināt efektīvu ražošanu un pārdalīt materiālās vērtības un MNK interesi maksimizēt savas saimnieciskās darbības peļņu. Peļņa bieži vien aizplūst no Latvijas; ja to būtu ieguvuši vietējie uzņēmumi, tā lielākā mērā paliktu Latvijā, arī kā reinvestīcijas. Lielākā daļa MNK darbības ir koncentrēta Rīgā, un tieši šeit tiek attīstīta globalizācijai nepieciešamā infrastruktūra, tā sašaurinot globalizācijas iespējas Latvijas reģionu uzņēmējiem un iedzīvotājiem un pastiprinot reģionālo polarizāciju. MNK pārdotās preces un pakalpojumi un attiecīgais importa pieaugums palielina Latvijas ārējās tirdzniecības deficītu. Globālo tehnoloģiju izmantošana var aizkavēt vietējo tehnoloģiju radīšanu un lietišķās zinātnes attīstību, un tas savukārt Latviju tieši pētniecības jomā var vēl vairāk atbīdīt saņēmējas stāvoklī.

1.3. informācija

"Philips" - multinacionāla korporācija Latvijā

Lai gan Latvijā firmas "Philips" ražojumi bija pazīstami jau pirms Otrā pasaules kara, savu darbību šeit tā atsāka tikai 1993.gadā. Sākumā to pārstāvēja trīs atsevišķas filiāles, bet 1997.gadā tika izveidota vienota "Philips" Baltijas pārstāvniecība, kas ir vārti koncerna "Philips" firmu produkcijas noietam Baltijas tirgū. Ar vienotas pārstāvniecības palīdzību tiek panākts liels saimniekošanas efekts un viens stils attiecībās ar klientiem. Centrālais birojs Rīgā atbild par produktu nodaļu vadīšanu, finanšu un uzņēmējdarbības kontroli, informācijas sistēmām, uzņēmējdarbības plānošanu, piegāžu koordinēšanu, tirgvedību un personāla jautājumu kārtošanu. Lietuvā un Igaunijā ir nodaļas ar pārdošanas, servisa un grāmatvedības funkcijām.

"Philips" ir viena retajām elektronikas korporācijām, kurām Baltijas valstīs ir sava pārstāvniecība. Lielākā daļa tās konkurentu darbojas ar izplatītāju starpniecību. Savu lēmumu uzturēt "nacionālu organizāciju" tā galvenokārt argumentē ar to, ka šādi panākama augstāka klientu apkalpošanas kvalitāte un servisa pieejamība, kā arī lielāka kontrole pār tirgu, "Philips" produkcijas izplatītāju tīkls aptver vairāk nekā 300 uzņēmumus; korporācijai ir tirdzniecības līgumi ar visiem lielākajiem veikaliem un lielāko daļu no specializētajiem elektropreču veikaliem. Galvenie Baltijā tirgoto "Philips" ražojumu veidi ir audiotehnika un videotehnika, mājsaimniecības preces, apgaismes iekārtas, komunikācijas iekārtas un autoaudioierīces. Dažādām preču grupām "Philips" īpatsvars tirgū svārstās ap 30%, un galvenie patērētāji ir cilvēki, kas preces izvēlas, raugoties pēc kvalitātes un cenas attiecības. No profesionālajām iekārtām "Philips" pašlaik tirgo tikai medicīnas sistēmas - rentgeniekārtas, ultraskaņas un magnētiskās rezonanses diagnostiskās iekārtas.

"Philips" apgrozījums Latvijā salīdzinājumā ar šā koncerna apgrozījumu pasaulē un arī salīdzinājumā ar citu korporāciju apgrozījumu Latvijā nav liels. 1994.gadā tas bija 1,32 miljoni latu, 1996.gadā - 3,3 miljoni latu, 1997.gadā - 5,3 miljoni latu un 1998.gadā, par spīti Krievijas finansiālās krīzes sekām, - 5,8 miljoni latu. Visu Latvijā pārstāvēto uzņēmumu vidū 1998.gadā "Philips" pēc neto apgrozījuma ieņēma 177.vietu. Igaunijā 1997.gadā "Philips" apgrozījums bija 5,2 miljoni latu, Lietuvā - 4,8 miljoni latu.

Latvijā "Philips" nodarbina 38 strādājošos, kuru vidējais vecums ir 27 gadi. Koncerna organizatoriskā kultūra ir tipiska globālai korporācijai un vērsta uz atklātu iekšēju komunikāciju un demokrātisku vadības stilu. Augstas vērtības ir komandas darbs, sadarbība starp nodaļām un filiālēm citās valstīs, lojalitāte pret korporāciju "Philips" kā sociālās identitātes un solidaritātes avotu.

Korporācija atklāti virzās uz to, lai par darbiniekiem izraudzītie cilvēki paliktu tajā strādāt ilgāku laiku, un apzināti ņem darbā jaunus, labi izglītotus un ambiciozus cilvēkus, kuriem ir starptautiskas karjeras iespējas un nepieciešamās iemaņas. Nevienu par pastāvīga darba veicēju nepieņem, ja viņš labi neprot angļu valodu. Iekšēja saziņa ir angļu valodā. Pastāv darbinieku apmācīšanas sistēma; kursus un seminārus rīko visās trijās Baltijas valstīs strādājošajiem "Philips" darbiniekiem kopā. Tāpat tiek veicināta darbinieku pāriešana no nodaļas uz nodaļu, kā arī jaunu darba vietu piedāvāšana korporācijas iekšienē. Ja apstākļu dēļ darbiniekam no "Philips" jāaiziet, korporācija palīdz atrast alternatīvu darbu.

Savas preces izplatīdama, "Philips", tāpat kā citas MNK, Latvijas iedzīvotājus iesaista globālajā patēriņā, bet vietējiem uzņēmējiem un kontraktoriem izvirza augstus standartus.

Tā kā Latvijas iedzīvotāju skaits ir relatīvi mazs, Latvijas tirgū ir ieinteresēta tikai neliela daļa MNK; tādējādi paliek tādi tautsaimniecības sektori, kuros MNK nav pārstāvētas un var attīstīties citādi - arī vietēji - uzņēmumi. MNK algoto darbinieku skaits ir samērā neliels, un tas savukārt tām neļauj izdarīt spiedienu uz valsti, manipulējot ar iespēju slēgt savus uzņēmumus un radīt sociālas problēmas, piemēram, bezdarbu. Arī dabas resursu izmantošana Latvijā nav MNK prioritāte, un tāpēc pašreiz tās vidi neapdraud.

Pasaules Tirdzniecības organizācija

Latvijas tautsaimniecības integrēšanos starptautiskajos tirgos veicina arī valsts iesaistīšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kuras pilntiesīga dalībvalsts tā ir no 1999. gada februāra. PTO noteikumi ne tikai paredz muitas tarifu grozīšanu tirdzniecības liberalizācijas virzienā un paver jaunas iespējas tirdzniecībai ar citām valstīm, bet arī tieši ietekmē procesus valsts iekšienē un neizbēgami radīs jaunas globalizācijas iespējas Latvijas iedzīvotājiem. Piemēram, tieši tādēļ, ka Latvija iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Lattelekom savu monopolu var zaudēt agrāk, nekā bija paredzams, jo sakarā ar jaunajām saistībām Latvijas valdība ir apstiprinājusi telekomunikācijas attīstības programmu, kurā paredzēts, ka ar 2003. gada sākumu visos komunikāciju sektoros iestāsies brīva sacensība. ERAB atbalsts GSM Baltcom tīkla izveidei arī ir skatāms šajā gaismā - kā konkurences veicinātājs telekomunikāciju jomā.

Latvijas sabiedrības ekonomiskā stratifikācija un globalizācijas iespējas

1999. gada Pasaules pārskatā par tautas attīstību analizēti vairāki faktori, no kuriem atkarīgs, kā dažādu grupu iedzīvotājiem iespējams piedalīties globalizācijas procesos. Latvijas sabiedrībā būtiskākie no šiem faktoriem acīmredzot ir

1) ģeogrāfiskā atrašanās vieta,

2) materiālo resursu pieejamība,

3) izglītības līmenis un angļu valodas prašana.

Analizējot šos faktorus, var secināt, ka objektīvu apstākļu dēļ dažas iedzīvotāju grupas no globalizācijas iespējām ir atstumtas, jo tām trūkst vairāku vai pat visu globalizācijas priekšnosacījumu. Atstumto piedalīšanās globalizācijas procesos ir apgrūtināta, un šīm sabiedrības grupām ir nepieciešama organizēta palīdzība.

Latvijas sabiedrības pāreja no polarizētas uz stratificētu sabiedrību 90. gadu beigās atpaliek no ekonomiskā progresa valstī, jo lielā nabadzības izplatība, uz ko jau norādīts iepriekšējos Pārskatos, saistīta ne tikai ar relatīvi zemo vispārējo labklājības līmeni (IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 7 reizes mazāks nekā ekonomiski attīstītajās valstīs), bet arī ar nevienlīdzīgu ienākumu sadalījumu sabiedrībā (59,6 procentiem no iedzīvotājiem izdevumi vidēji ir par 22 % zemāki nekā krīzes iztikas minimums). Valstī ir ļoti daudz trūcīgu iedzīvotāju, kurus pēc ienākumiem varētu pieskaitīt zemākajiem ekonomiskajiem strātiem, bet vidusšķiras skaitliskais lielums ir aptuveni 30-35 % no kopējā iedzīvotāju skaita - aptuveni divas reizes mazāks nekā attiecīgais lielums attīstītajās Rietumu sabiedrībās.

Iespējas iesaistīties globalizācijas procesos ir atkarīgas no iespējām izmantot materiālas vērtības gan mantas, gan naudas, gan informācijas formā, piemēram, no iespējas neierobežoti sazināties vai iegūt globāla rakstura datus. Latvijas sabiedrības trūcīgajam slānim šīm globalizācijas iespējām ir grūti piekļūt. Ja valsts un pašvaldības mērķtiecīgi nerīkosies, lai novērstu tādu stāvokli, ka globalizācijas iespējas ir tikai vienai sabiedrības daļai, jau tā lēnais stratificēšanās process kļūs vēl lēnāks.

Pēc ienākumu sadalījuma var nodalīt vairākas Latvijas iedzīvotāju grupas, ko visvairāk apdraud nabadzības problēma, kas arī samazina šo grupu primārās globalizācijas iespējas. Pēc dzīvesvietas tās ir lauku mājsaimniecības un Latgales reģiona mājsaimniecības, bet pēc mājsaimniecību sastāva - mājsaimniecības ar trim un vairāk bērniem, mājsaimniecības, kurās ir divi un vairāk bezdarbnieki, mājsaimniecības, kurās ir trīs un vairāk pensionāri, un mājsaimniecības, kuru lielums pārsniedz 5 cilvēkus (sk. 1.8. tabulu) . Tieši šīm iedzīvotāju grupām, kuras vairāku objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ ir atstumtas no attīstības rezultātu izmantošanas, vislietderīgāk būtu dot sekundārās globalizācijas iespējas.

1.8. tabula

Nabadzīgo skaita indekss atkarībā no mājsaimniecību sastāva

	To iedzīvotāju īpatsvars (%), kuru mājsaimniecībās izdevumi ir zem:
	krīzes iztikas minimuma (vienam cilvēkam, Ls)			50% no vidējiem izdevumiem  (uz vienu ekvivalento mājsaimniecības locekli)
	1996	1997	1998	1996	1997	1998
Visas mājsaimniecības	67,9	68,1	59,6	14,9	16,1	16,8
Pilsētu mājsaimniecības	65,4	65,3	53,2	13,9	14,0	13,0
Lauku mājsaimniecības	73,8	74,8	73,6	17,3	21,2	25,5
Kurzeme	73,7	72,6	69,1	16,9	18,4	23,0
Zemgale	74,8	73,4	67,6	18,3	17,7	18,1
Latgale	75,1	77,8	75,9	17,9	21,7	27,7
Vidzeme	70,1	71,3	66,4	15,6	17,1	23,3
Rīga	61,1	61,0	46,9	12,2	12,7	9,0

Analizējot, kāds stāvoklis ir tiem iedzīvotājiem, kam materiālie apstākļi apgrūtina piedalīšanos globalizācijas procesos, var nodalīt vairākas grupas, kuru piedalīšanos globalizācijā neveicina arī ģeogrāfiskais novietojums un kurām turklāt vēl ir nepietiekams izglītības līmenis. Rīgā un citās Latvijas pilsētās augstākās un vidējās izglītības izplatība iedzīvotāju vidū ir daudz augstāka nekā laukos. Savukārt laukos lielāks ir to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem vispār nav izglītības vai ir nepabeigta pamatizglītība (sk. 1.10. attēlu) . Dažādu faktoru kopdarbības dēļ Latvijas lauku iedzīvotājiem ir vismazākās iespējas piedalīties globalizācijas procesos un izmantot to priekšrocības. Kā jau iepriekš konstatēts, arī ārvalstu investīciju koncentrēšanās Rīgā pastiprina nevienlīdzību par sliktu lauciniekiem un citiem lauku reģionu iedzīvotājiem.

1.10. attēls

Latvijas lauku un pilsētu iedzīvotāju sadalījums pēc izglītības līmeņa, %

Analizējot mājsaimniecību patēriņa struktūru, redzams, ka relatīvi liels ir pārtikas izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos: 1998. gadā tas sasniedza 44,9 % (analizētas visu ienākumu grupu mājsaimniecības). Savukārt tikai neliela izdevumu daļa izmantota, lai finansētu tādu ar globalizāciju saistītu darbību kā transports, komunikācijas un brīvā laika pavadīšana (sk. 1.9. tabulu) . Analizējot, kāda patēriņizdevumu struktūra ir augstāko ienākumdeciļu mājsaimniecībās, konstatējams, ka šo mājsaimniecību izdevumos pārtikas izmaksu īpatsvars stipri samazinās, bet transporta, komunikācijas un brīvā laika izmaksu īpatsvars pieaug.

1.9. tabula

Atsevišķu izmaksu īpatsvars dažāda ienākumu līmeņa mājsaimniecību budžetā, %

	Mājsaimniecību grupējums decilēs pēc ienākumiem
	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
Uzturprodukti	66,1	57,8	53,7	50,3	48,8	45,3	43,4	42,5	36,5	26,1
Transports	2,7	4,0	4,3	5,3	5,5	6,0	7,0	6,8	8,4	9,5
Sakari	2,2	2,8	2,9	2,8	2,7	3,3	3,4	3,3	3,5	3,7
Atpūta, brīvā laika
pavadīšana	2,0	3,3	3,3	3,6	4,1	4,4	4,5	5,2	6,0	9,9

Mājsaimniecību patēriņa struktūra liecina, ka iedzīvotāju lielākajai daļai trūkst materiālo līdzekļu, kas būtu vajadzīgi, lai uzlabotos dzīves kvalitāte un varētu pievērsties darbībai, kura saistīta ar globalizācijas iespēju izmantošanu. Pieaugot ienākumiem un samazinoties pārtikas izmaksu īpatsvaram mājsaimniecību izdevumu struktūrā, palielinātos iedzīvotāju iespējas izmantot globalizācijas priekšrocības. Tādas pozitīvas pārmaiņas ienākumos un patēriņa struktūrā noris lēni, un valstij un pašvaldībām jāmeklē iespējas, kā globalizācijas priekšrocības darīt pieejamas jau tūlīt, it īpaši mazāk nodrošinātām mājsaimniecībām.

Augstāku ienākumu mājsaimniecībām ir moderni informācijas un saziņas līdzekļi - satelītantenas, personālie datori un mobilie telefoni, kas uzlabo dzīves kvalitāti un dod iespēju tādus līdzekļus izmantot arī saimnieciskā darbībā (sk. 1.10. tabulu) . Dažādu stratifikācijas faktoru - izglītības, ienākumu un dzīvesvietas - kombinēšanās ar to, vai attiecīgajiem cilvēkiem ir iespējams izmantot modernas komunikācijas, vai viņi prot svešvalodas un vai ir nodarbināti starptautiskos uzņēmumos, rada dubultu nevienlīdzību globalizācijas iespēju izmantošanā. Teikto ilustrē piemērs, kurā salīdzināta divu cilvēku dzīve (sk. 1.4. informāciju) .

1.10. tabula

Atsevišķu ilglietojamu priekšmetu skaits vidēji uz 100 mājsaimniecībām dažādās deciļu grupās

	Mājsaimniecību grupējums decilēs pēc ienākumiem
	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
Krāsu televizors	51	62	69	72	69	78	81	82	88	97
Satelītantena	1	2	1	1	2	1	3	3	2	7
Vieglais automobilis,
mikroautobuss	13	23	25	24	23	27	29	31	36	48
Personālais dators	0	0	1	1	1	1	3	2	3	6
Mobilais telefons	1	1	1	2	4	2	4	5	8	18

1.4.informācija

Iekļautība un atstumtība globalizācijā

Sociālās	Cilvēks, kurš atstumts no	Cilvēks, kurš izmanto
pazīmes	globalizācijas iespējām	globalizācijas iespējas
Dzīvesvieta	Pēteris Auziņš (pseidonīms) kopā	Arvīdam Bērziņam (pseidonīms)
	ar sievu Ingu un diviem dēliem	ir 24 gadi. Viņš audzis Valmierā
	dzīvo mazpilsētā pie jūras.	un pirms 5 gadiem, izturējis lielu
	Līdz 1992.gadam viņš strādāja	konkursu, iestājās Biznesa un
	zivju pārstrādes cehā, kas	vadības augstskolā, kur apguva
	ražoja produkciju Krievijas tirgum.	tirgus ekonomikas un vadības
	Zūdot centralizēti nodrošinātam	pamatus, iemācījās uzņēmējdarbībā
	tirgum, uzņēmums darbību	brīvi lietot angļu valodu un
	sašaurināja un liela daļa	jaunākās datorprogrammas.
	darbinieku, ieskaitot Pēteri,	Mācību laikā viņš vairākkārt bija
	palika bez darba.	praksē multinacionālā korporācijā,
		kas darbojas Baltijas valstīs. Šī
Izglītība	Pēterim ir nepabeigta vidējā	firma meklēja jaunus vietējos
	izglītība, un viņš ir 50 gadu	darbiniekus, kas prastu angļu
	vecs. Augošā bezdarba dēļ	valodu, mācētu strādāt ar datoru
	darbu pilsētā atrast nav izdevies,	un būtu kompetenti tirgvedībā.
	un ģimenes vienīgis pastāvīgais	Firma atbalstīja Arvīda diplomdarba
	ienākumu avots ir nelielā Ingas	pētījumus un turpmākās viena gada
	alga, ko viņa saņem, vietējā	studijas ārvalstu augstskolā.
	veikalā strādādama par pārdevēju.
		Tagad Arvīds ir firmas nodaļas
Darbs	Pēteris piepelnās ar	vadītājs, un viņa uzdevumos
	zvejniecību un lauksaimniecību,	ietilpst nodaļas darbības
	iegūto produkciju cenzdamies	koordinēšana visās Baltijas valstīs.
	pārdot vietējiem iedzīvotājiem	Darba pienākumos ietilpst arī
	un caurbraucējiem.	regulāri braucieni uz firmas
		Austrumeiropas biroju, piedalīšanās
Ienākumi	Tirgus ekonomika un jaunie	darbinieku semināros dažādās
	sabiedriskie apstākļi piedāvā	valstīs. Arvīds regulāri kontaktējas
	daudz iespēju, taču Pēterim	ar firmas pārstāvjiem ārvalstīs un
	to izmantošana ir apgrūtināta.	darbiniekiem, kas darīšanās
	Saimnieciskā un sabiedriskā	ierodas Latvijā. Firma Arvīdam
	dzīve rosīgāk noris lielajās	piešķīrusi mobilo telefonu (ar
	pilsētās, bet ģimene pagaidām	starptautisko pieslēgumu) un vieglo
	nav gatava pārcelties un tam	automobili. Regulāra sarakste ar
	nav arī līdzekļu. Mazpilsētā ir	elektroniskā pasta starpniecību ir
	ierobežotas darba izredzes.	neatņemama Arvīda darba daļa.
		Arvīda mājās dators ir nepārtraukti
Valodu	Pēteris neprot svešvalodas, kas	ieslēgts, jo ziņojumus par darījumiem
prašana un	būtu vajadzīgs, lai izmantotu	viņš saņem visu diennakti.
komunikācija	globalizācijas iespējas,	Internetā Arvīds var iepazīties ar
	piemēram, sadarbotos ar	firmā uzkrāto pieredzi un izlasīt,
	partneriem ārzemēs.	ko firmas darbinieki raksta par
		saviem darījumiem. Šī informācija
Dzīvesveids	Jaunie saimnieciskie apstākļi	glabājas firmas datubāzē, kas
	prasa citādu - ātrāku un	firmas darbiniekiem pieejama
	vairāk atvērtu - dzīvesveidu.	jebkur pasaulē.
	Pēteris nav ieinteresēts
	atteikties no ierastā dzīvesstila,	Arvīds saņem piecas reizes lielāku
	kas saistīts ar fizisku darbu un	algu nekā viņa vecāki un ar firmas
	ierobežotiem kontaktiem.	atbalstu ir iegādājies dzīvokli
	Ikdienā viņš nododas dažādiem	Rīgā. Viņš joprojām nav precējies,
	darbiem, lai kaut nedaudz	jo uzskata, ka tas viņa mobilajam
	uzlabotu ģimenes materiālo	dzīvesveidam traucētu. Firma
	stāvokli, un viņam neatliek	Arvīdam piedāvājusi iespēju kādu
	laika un nav arī lielas intereses	laiku strādāt citas valsts birojā,
	pārkvalificēties. Pētera līdzdalība	lai pēc tam viņš, iespējams,
	globalizācijā aprobežojas ar	atgrieztos Latvijā kā pārstāvniecības
	dažu importa preču iegādi un	vadītājs. No piedāvājuma
	ārvalstu radio klausīšanos.	pieņemšanas Arvīdu attur
		apsvērums, ka tad viņš vairs nevarēs
		turpināt akadēmiskās izglītības
		ceļu, kas ir Arvīda otra nodarbe.
		Arvīda darbs ir tik saspringts, ka
		viņš reti iegriežas pārtikas veikalos,
		bet bieži ēd restorānos. Iemīļoto
		džeza mūziķu kompaktdiskus un
		grāmatas viņš iegādājas ar
		interneta palīdzību, maksādams ar
		kredītkarti. Arvīds bieži ceļo, ir
		atvēris privātos kontus Latvijas
		un Anglijas bankās un
		maksājumiem izmanto kredītkarti.
		Latvijā viņš izvēlējās tādu banku,
		kas piedāvāja interneta pakalpojumus
		kontu apkalpošanā. Pēdējā laikā
		Arvīds ir mēģinājis ar interneta
		starpniecību "spēlēt" biržā, izmantojot
		privāto kontu Anglijas bankā.

Turpinājums seko