Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 6.novembrī

SM: Par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumiem

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, saņemot noteiktu pārkāpumu uzskaites punktu skaitu, turpmāk obligāti būs jāapmeklē apmācības kursi un jānokārto teorētiskais un praktiskais eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos.

Šādus grozījumus paredz 6.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi””.

Grozījumi noteikumos paredz, ka pārkāpumu uzskaites punktus reģistrēs arī mopēdu vadītājiem.

Turpmāk transportlīdzekļa vadītājiem, saņemot astoņus pārkāpumu uzskaites punktus, obligāti būs jāapmeklē apmācības kursi ceļu satiksmes drošības jautājumos un jāapgūst apmācība drošā transportlīdzekļa vadīšanā. Bet, sakrājot 12 pārkāpumu uzskaites punktus, papildus teorētiskajam eksāmenam būs jākārto spēkrata vadīšanas iemaņu pārbaudījums.

Par ietekmēšanas līdzekļu (piemēram, atkārtota ceļu satiksmes noteikumu apmācība vai eksāmens) izpildi noteiktā laikā un kārtībā tiks dzēsti divi pārkāpumu uzskaites punkti, bet neizpildes gadījumā vadītājam papildus tiks reģistrēti divi.

Transportlīdzekļu vadītājiem ar mazāku par diviem gadiem braukšanas pieredzi maksimālais pārkāpumu uzskaites punktu skaits, kas pieļaujams, lai varētu piedalīties satiksmē, ir 9, ar divu un vairāk gadu pieredzi – 15 punkti.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējs par pienākumu nokārtot noteiktus autovadītāja eksāmenus tiks informēts, nosūtot rakstisku paziņojumu uz viņa deklarēto dzīvesvietu.

Noteikumu projektā precizēta arī kārtība, kādā veic transportlīdzekļa vadīšanas iemaņu pārbaudi.

Lai veicinātu transportlīdzekļu drošu vadīšanu, ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un mazinātu cilvēku dzīvības, veselības un mantas apdraudējumu, Latvijā kopš 2004.gada 1.jūlija darbojas pārkāpumu uzskaites punktu sistēma.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc apstiprināšanas valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus

6.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.242 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus””.

Noteikumu projekts paredz grozīt Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.242 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus” pielikumu “Transportlīdzekļa sastāvdaļas un materiāli, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus (1)”.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu paredzēts pārņemt Eiropas Padomes 2008.gada 1.augusta Lēmumu 2008/689/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 ZM: Par kultūraugu mēslošanas plānu sagatavošanu un to iesniegšanas kārtību Valsts augu aizsardzības dienestā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem””, ko 6.novembrī izskatīja valsts sekretāru sanāksmē.

Šogad ir beidzies pirmais Rīcības programmas īstenošanas periods īpaši jutīgajās teritorijās. Sākoties nākamajam periodam, svarīgi izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai precizētu pasākumus, pienākumus un prasības, ko kontrolēs Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Nākamajā Rīcības programmas īstenošanas periodā ir jānosaka atšķirīgs pieļaujamais slāpekļa daudzums iestrādei augsnē ar kūtsmēsliem lauksaimniecībā izmantojamā zemē uz vienu hektāru gadā. Šo prasību nosaka Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīva 91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu direktīva). Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk VAAD būs jāuzrauga un jākontrolē kultūraugu mēslošanas plāni īpaši jutīgajās teritorijās, jāuztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāze par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām.

Noteikumu projektā precizētas prasības par kultūraugu mēslošanas plānu sagatavošanu īpaši jutīgo teritoriju saimniecībās, to iesniegšanas kārtību un termiņiem VAAD. Tāpat noteikta datubāzē iekļaujamā informācija un laiks, kurā VAAD izveidos kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzi.

Nākamajam periodam noteikts pieļaujamais slāpekļa daudzums 170 kg uz hektāru gadā ar kūtsmēsliem, kā arī citi grozījumi.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa