Par Minsteres Latviešu ģimnāziju. Par tās misiju latviskumam

Atcerēsimies, ciemosimies Minsteres Latviešu ģimnāzijas ceļojošajā izstādē Rīgā — no 18. līdz 30. oktobrim — Dailes teātra foajē!

Reiz bija Minsteres Latviešu ģimnāzija (MLĢ). To daudzināja visā pasaulē. Jā — gandrīz visā: Latvijas apspiedēji to īpaši neieredzēja. Tiklīdz brīvajā pasaulē parādījās kāds viņu emisārs, arī MLĢ ģimnāzisti bija klāt un atgādināja pasaulei viņu varmācības Latvijā.

MLĢ ir vēsturiska mācību iestāde. Varētu pat teikt: tai pienākas viena no galvenajām vietām Latvijas brīvības izcīņā. Veselus 50 gadus tā atradās mūsu tautas dzīvības uzturēšanas cīņas priekšpulkos. Latviešu valoda un latvietība kā trimdā, tā dzimtenē bija apdraudēta. Latviešu valoda bija jāsaglabā par katru cenu! Bija jārīkojas iespēju robežās noteikti un vienreizēji, katrā gadījumā bez vilcināšanās. Bija jāizmanto visi mehānismi un daiļrunība. Bez valodas nevar meklēt, prasīt savu valsti!

MLĢ bija tikai 50 gadu veca, kad tās reālo eksistenci likvidēja. Tās ziedu laiki īsti sākās pašu namā, MLC pilī, bet... bet ar Latvijas atbrīvošanos tā drīz "noziedēja"... Normāli tam tā vajadzēja notikt; visiem trimdiniekiem bija jādodas mājās celt un atjaunot Latviju. Tomēr izrādās, ka tas ir neiespējami: 50 okupācijas gadi ir darījuši savu — liela daļa vairs nespēj celt cirvi un lāpstu, un viņiem sagādāts jumts virs galvas svešumā.

Mēs visu drīz aizmirstam. Arī MLĢ beidzēji un pārējie tautieši to drīz aizmirstu, ja mēs, tie, kas ar sirds asinīm cēla, būvēja un uzturēja, atkal un atkal nerunātu par MLĢ, kas uzturēja dzīvu Latvijas neatkarības ideju un iespēju robežās runāja par brīvas demokrātiskas 18.novembra Latvijas atjaunošanu.

Vai būtu vajadzīgs jauns MLĢ nekrologs, kas pieminētu un sauktu atmiņā? Ar izlasīšanu vien nepietiktu! MLĢ lomu un veikto jāzina un jāiepazīst Latvijas jaunajai paaudzei — skolu jaunatnei! Jāzina un jāsaprot, kādus upurus un atdevi nesa trimdas sabiedrība latviešu tautas kopības vadības orgānu (LCP un LCK) vadībā! Ko tad mēs īsti gribam? — Bez skaidras atbildes glūn bezjēdzība... Taču MLĢ mums ir bijusi 50 gadus iznēsāta mūsu tautas sāpe, cerība un nākotnes mīlestība!

Mēs negribam post factum uzspiest mīlestību pret kādu aizgājēju. Un tomēr — MLĢ ir vēsturisks fakts, par to runās un rakstīs mūsu vēsturnieki (uz to gaidot, varētu būt jau daudz kas aizmirstības putekļos). Tāpēc LCP sēdē radusies doma — izveidot MLĢ pastāvēšanas un darba izstādi, kas iespējami rūpīgi parādītu MLĢ 50 gadu eksistenci un veikto.

Šo nodomu tuvāk izklāstīs 4 jautājumi un īsas konkrētas atbildes:

1. Kā radās MLĢ? Vai tā bija vajadzīga?

MLĢ pamatšūna veidojās Detmoldā (ca. 80 km no Minsteres), dibināta 1946.g. 14.februārī. Toreiz tā bija viena no 57 trimdas latviešu ģimnāzijām Vācijā. Jau novembrī to pārcēla no Detmoldas uz Augustdorfas ciemu, kur bezdzimtenes ārzemniekiem izveidoja plašu nometni. Tā radās Augustdorfas Latviešu ģimnāzija. Trimdā bija pāri par 120 000 latviešu, kas, sākot ar 1948.gadu, sāka izceļot tālākā trimdā. Aizbrauca skolotāji un skolēni; viena pēc otras likvidējās trimdas ģimnāzijas. Palika vienīgi Augustdorfas ģimnāzija. To pārvērta par internātskolu — skolēniem no visas Vācijas. Ar 1957.gada 1.aprīli to pārcēla uz Minsteri, jo Augustdorfas ārzemnieku apdzīvotās barakas pārņēma Vācijas jaunās armijas vajadzībām. Tā radās MLĢ nosaukums.

MLĢ bija vajadzīga Eiropā dzīvojošiem latviešu bērniem. Drīz tā kļuva par vienīgo pilna kursa vidējo mācību iestādi, kuras beidzēji varēja studēt visās brīvās pasaules universitātēs. MLĢ darbojās ar Vācijas ģimnāziju programmām latviešu valodā.

2. Kāpēc MLĢ bija visu mutēs?

Trimdinieki ticēja, cerēja un gaidīja — reiz taču Latvija būs atkal brīva! Neviens despots nevalda mūžīgi. Bija jau arī kas pagura, atstāja visu pašplūsmei. Un tomēr trimdinieku vairums ticēja un atbalstīja skolas darbu materiāli, kā arī sūtīja savus bērnus uz Minsteri. Vācijas savienības valdība un Ziemeļreinas–Vestfāles valdība saprata latviešu bēgļu stāvokli, visu laiku atbalstīja latviešu garīgos centienus un atbilstoši palīdzēja uzturēt MLĢ tās darbā.

3. Kāpēc MLĢ nenoturējām ilgāk?

Latvijas jaunieši stāvēja rindā uz pārbaudes eksāmeniem (latviešu un vācu valodā) Rīgā, lai pieņemtu uz MLĢ — iegūtu gatavības apliecību studijām visā pasaulē. Pēdējos pastāvēšanas gados MLĢ bija pārsvarā Latvijas jaunieši. MLĢ bija internātskola, pieņemot arī pie vecākiem Minsterē dzīvojošos. Latvijas jauniešu vecāki nevarēja samaksāt dārgo internāta maksu — DM 1.200 mēnesī (ca. Ls 400). Vācijas izglītības ministrija atalgoja zināmu atbilstošu skolotāju skaitu un sedza pārējos skolas izdevumus; internāta maksa bija pašu vecāku un LTK ziņā. LCK un MLĢ vadība darīja iespējamo, sagādājot trūcīgiem skolēniem stipendijas. Bet cik ilgi tā var uzturēt 60 skolēnus? — Skolas liktenis noteikti varēja būt citāds, ja Latvijas valdību tas būtu interesējis!

4. Ko Latvijai deva MLĢ?

PBLA centieni arvien bija prasīt un uzturēt demokrātijas ideju Latvijas valsts atjaunošanā. Visi trimdas pārstāvniecību, organizāciju centieni stiprināja, uzturēja demokrātiskas Latvijas valsts tiesības visus 50 apspiestības gadus. Un šajā kopējā darbā iesaistījās arī MLĢ vadība, skolotāji, audzinātāji, skolēni, skolēnu vecāki un visi MLĢ atbalstītāji. Šodien daudzi bijušie MLĢ abiturienti, beiguši studijas, strādā dažādos atbildīgos amatos atjaunotajā Latvijas valstī.

MLĢ izstāde rādīs: kartēs, diagrammās, svarīgu tekstu epizodēs un vēl nerādītu bilžu materiālā Latvijas iznīcināšanu, bēgļu gaitas un MLĢ darbības likteņceļus. Cita starpā redzēsit skatus no DP (Displace persons) nometņu dzīves (UNRRA un IRO atbalstā), izceļošanas ainas, skolas darbības hroniku un 50 abitūriju jauniešu priecīgās sejas.

Atbrauciet, atnāciet, nepaejiet garām! Redzēsit vēl neredzētu!

Kad? — 1999.gadā no 18. līdz 30.oktobrim.

Kur? — Rīgā, Dailes teātra foajē.

Alberts Spoģis,

Minsteres Latviešu ģimnāzijas

skolotājs