Hanne Petersena, Ziemeļvalstu informācijas biroja vadītāja, - "Latvijas Vēstnesim"

"Labdien, es esmu Hanne!" — ar šādu latviešu valodā izteiktu sasveicināšanos sākās mūsu iepazīšanās ar biroja jauno vadītāju, kas savus pienākumus pilda kopš šī gada 1.jūlija. Izturējusi visai lielu konkursu, viņa tagad turpinās savulaik Riharda Bēruga un vēlāk Mereti Kvernrodas visnotaļ labi iesākto darbu. Šo divu norvēģu veikums pavēris plašāku skatu uz Ziemeļvalstu kultūru un vēsturi, tuvinājis tautas vienu otrai. Dāniete Hanne Petersena labi pārvalda gan krievu, gan angļu valodu. Par latviešu valodu to vēl nevar sacīt, taču biroja vadītāja, šķiet, ir apņēmības pilna to apgūt. Pajokojot var sacīt, ka ne vien Ziemeļvalstu informācijas birojā, arī Latvijā sākušies dāņu laiki. Jo mēs jau ilgus gadus esam pieraduši pie dānietes Rikes Helmsas un viņas vadītā Dānijas Kultūras institūta aktivitātēm.

Ziemeļvalstu informācijas birojā, ieskaitot pašu vadītāju, strādā deviņi cilvēki. Daži gan ar nepilnu slodzi. Vide šeit esot ļoti laba, un gandrīz katrs no darbiniekiem zina kādu no Ziemeļvalstu valodām. Ir iespējas sarunāties norvēģu, zviedru un dāņu valodā. Kad sanākot visi kopā, tad runājot krievu valodā, kuru pārvalda visi. Hanne Petersena cer, ka pēc gadiem četriem (bet varbūt diviem?) viņa varēšot brīvi sarunāties arī latviski. Patlaban pierodot pie latviešu valodas, ieklausoties tās melodijā. Ļoti svarīgi esot dzirdēt valodas melodiju.

Latvija Hannei Petersenai nav gluži sveša zeme. Savulaik viņa koordinējusi Dānijas un Latvijas ģimnāziju sadarbību un divus gadus nodzīvojusi Cēsīs. Bet vēl senāk bijusi Rīgā, lai veicinātu sportistu sadarbību. Toreiz viņai pēc daudziem gadiem bijusi nejauša un bezgala patīkama atkalredzēšanās ar studiju biedri Riki Helmsu. "Šķiet, tas notika 1990.gada vasarā", atceras Hanne Petersena. "Un tā bija gara sarunu un atmiņu nakts."

— Pastāstiet, lūdzu, par sevi!

— Piedzimu Kopenhāgenā un gandrīz visu laiku tur arī dzīvoju. Pabeidzot universitāti, kļuvu par krievu valodas un fizkultūras skolotāju. Dīvaina kombinācija! (Smejas. — A.P. ) Daudzus gadus biju krievu valodas skolotāja ģimnāzijā Kopenhāgenā un paralēli strādāju arī sporta organizācijā. Desmit gadus sabiedriskā kārtā veicu Dānijas Olimpiskās komitejas un Sporta federācijas viceprezidentes pienākumus. Pati savulaik aktīvi sportoju — nodarbojas ar akadēmisko airēšanu.

Starp citu, Ziemeļvalstīs ir sporta klubi un dažādas ar to saistītas nevalstiskas organizācijas, kur cilvēki strādā sabiedriskā kārtā.

Ilgus gadus strādājot skolā, man bija dažādi sabiedriski pienākumi. Tādēļ arī radās iespēja braukt uz Latviju koordinēt Dānijas un Latvijas ģimnāziju sadarbības projektu. Biju diezgan pārsteigta par Latvijas Izglītības ministrijas piedāvājumu strādāt nevis Rīgā, bet Cēsīs. Sākumā bija neierasti, jo allaž, arī Dānijā, nebiju dzīvojusi provincē, vienmēr galvaspilsētā. Provinces dzīve man bija gluži sveša.

— Pastāstiet, lūdzu, par Cēsīs pavadīto laiku!

— Cēsīs strādāju pieaugušo izglītības centrā. Man tur bija neliels birojs. Dibināju kontaktus arī Daugavpilī, Talsu rajona Vandzenē, Valmierā. Izdevās panākt, ka Cēsu un arī kādas Valmieras skolas audzēkņi apmaiņas programmas ietvaros viesojās Dānijā. Grūtāk bija pārliecināt dāņus braukt uz Latviju. Toties tie skolēni, kas atbrauca, bija ļoti apmierināti. Cēsīs guvu labu pieredzi, iemantoju jaunus draugus. Provincē dzīve rit tā vienmērīgi, savādāk nekā galvaspilsētā. Par gadalaiku maiņu tur var spriest pēc malkas grēdu augstuma pie mājām. Pavasaros tās sarūk mazas. Nesen biju atkal aizbraukusi uz Cēsīm, un tā bija kā atgriešanās mājās, pie savējiem. Ar šo vietu man saistās jaukas atmiņas.

— Kas jums Latvijā īpaši patīk?

— Daudzkas. Patīk Cēsis ar skaisto dabu un jaukiem cilvēkiem. Ļoti patīk Rīga. Sevišķi vecpilsēta un jūgendstila celtnes. Patīkami ir vērot, kā tiek restaurēti nami un tie atgūst seno pievilcību. Jūtams, ka rīdzinieki ar savu pilsētu lepojas un rūpējas par tās sakopšanu.

— Vai jūsu ģimene palikusi Dānijā?

— Esmu šķīrusies. Mana 22 gadus vecā meita Gunvora ir patstāvīga, dzīvo Dānijā. Viņa mācās teātra skolā un nodarbojas ar mūziku. Pirms dažiem gadiem arī viņa bijusi Rīgā. Esmu pārliecināta, ka Gunvora drīz atbrauks uz Latviju. Kaut vai uz laiku.

— Kā jūs te pavadāt brīvo laiku?

— Mani interesē mākslas izstādes un koncerti. Cienu aktīvo atpūtu. Jāturpina arī sportot, kaut vai tādēļ vien, lai nerastos problēmas ar veselību. Pēc aktīvā sporta tādas mēdz būt. Pašlaik trīs reizes nedēļā no rītiem spēlēju tenisu. Jautājumu par airēšanu gan vēl neesmu atrisinājusi, taču kaut ko izdomāšu. Uz ūdens ir ļoti patīkami.

— Vai Latvijā dzīvo daudz dāņu?