Arhibīskaps Elmārs E. Rozītis Indijā šajā vasarā nokristī 63 bērnus un pieaugušos

Pašā vasaras karstumā — no 23. jūlija līdz 2. augustam — Latvijas ev. lut. Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs E.Rozītis uzturējās darba komandējumā Indijā, kur Latvijas ev. lut. Baznīcas ārpus Latvijas ietvaros darbojas Indijas misijas atzars ar 12 luterāņu draudzēm, kurās iesaistījušies 933 draudzes locekļi.

Kristīgās misijas darbu Indijā 1925. gadā uzsāka Latvijas luterāņu Baznīcas bīskapa Kārļa Irbes meita Anna Irbe. Toreiz daudzus pārsteidza bīskapa meitas izvēle — atteikties no plašajām iespējām darboties Latvijā un doties misijas ceļojumā uz tālo zemi, kur viņai bija jāapgūst gan svešā valoda, gan citas tautas tradīcijas un dzīvesveids.

Savu izvēli Anna Irbe pamatojusi iesniegumā Zviedrijas Ārmisijas valdei 1923. gada decembrī. Viņa raksta: "Bija savādi, kad atgriezos Latvijā. Tur visi ir tik lepni par savu jauno patstāvību, ka sirdīs nav vietas mīlestībai uz Kristu, ne arī atkarības sajūtai no Dieva. Tas jau ir pilnīgi dabīgi, bet nav tik viegli dzīvot šādā vidē."

Pirmo reizi ierodoties Indijā, viņa pēc dažu dienu gājuma pa mūža mežu ieraudzījusi pakalnu, uz kura augušas trīs palmas, kas līdzinājušās trīs krustiem Golgātā. Tieši tanī vietā ticis iestiprināts krusts, pie kura savās lūgšanās vēl joprojām pulcējas Karunagapuri latviešu ciema kristieši.

Kad 1950. gadā Anna Irbe aizgāja pensijā, no viņas ar dziesmām, lūgšanām un asarām atvadījās ap 2300 kristiešu lielā draudze no visiem apkārtējiem ciemiem.

1939. gadā prof. Roberts Feldmanis bija atgriezies no Indijas Rīgā ar iecerēm darboties misijas laukā Indijā, taču viņa labos nodomus pārtrauca Otrais pasaules karš.

Pēc kara Latvijas ev. lut. Baznīca ārpus Latvijas turpināja misionāres Annas Irbes iesākto darbu. Latvijas Baznīca politisko apstākļu dēļ šo pienākumu nevarēja uzņemties.

Lielu ieguldījumu kristīgās misijas darbā Indijā devušas latviešu luterāņu draudzes Amerikā un Austrālijā. Prāvests Grosbahs no Melburnas, prof. Klīve, viņa dzīvesbiedre diakone Klīve, prāvests Cepure un mācītājs Dr. Tālivaldis Šmits daudzu gadu garumā turpinājuši Annas Irbes iesākto darbu.

Arī Latvijā 1999. gadā izveidota atbalsta grupa Indijai, kurā prof. Visvaldim Klīvem un diakonei Vijai Klīvei pievienojušies mācītājs Austris Rāviņš, evaņģēliste Marika Vidiņa u.c.

Vēl pirms izlidošanas uz Indiju arhibīskaps E.E.Rozītis sazinājās ar prof. Feldmani, kurš deva viņam savu svētību tālajam ceļam un darba turpinājumam Indijā.

Apliecinot cieņu izcilajai latviešu misionārei, arhibīskaps tieši Annas dienā — 26. jūlijā — apmeklēja Karunagapuri, kur sākušās viņas misionāres gaitas un kur ar zviedru Baznīcas atbalstu joprojām tiek turpināts viņas iesāktais darbs. Gunvors Bergendāls no Gēteborgas īsteno Annas Irbes vērienīgos projektus dzīvojamo māju, darbnīcu un saimniecisko ēku celtniecībā, kā arī gādā par Annas Irbes iekopto privāto dārzu, rūpējas par kūtīm un milzu aku, kas kalpo indiešu ikdienas dzīves vajadzībām. Konorā kā relikvijas saglabātas Annas Irbes senatnīgā automašīna, iespaidīgais oldtimers, un masīvais šūpuļkrēsls.

29. jūlijā arhibīskaps devās svētceļojumā uz Annas Irbes kapu Tirupaturā, kas atrodas netālu no neredzīgo darbnīcas un slimnīcas. Vietējie tamiļu darbinieki ar lielu mīlestību kopj Annas Irbes kapu, kur kapakmenī ierakstīti vārdi no Jāņa ev. 11,25: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība... ."

Savā laikā Dienvidindijā Tamilnadu pavalstī Annai Irbei palīdzējis mācītājs G.Stīvens. Pirms braukšanas uz Indiju arhibīskaps E.E.Rozītis pārlasīja sava vectēva mācītāja Stanges izdotā laikraksta "Ārmisija" trīsdesmito gadu sējumus ar Annas Irbes un mācītāja G.Stīvena regulārajiem ziņojumiem par misijas darbu Indijā, kā arī bīskapa Kārļa Irbes dāvināto viesu grāmatu mācītājam Stangem ar veltījumu tamiļu valodā.

Pēc mācītāja G.Stīvena nāves misijas darba vadību pārņēmusi viņa meita Violeta Stīvena.

Viens no pašreizējiem darba virzieniem Indijā ir misija un garīgā aprūpe, ko veic mācītājs Mārtiņš Devadass kopā ar pieciem evaņģēlistiem un vairākiem draudzes darbiniekiem. Te ir desmit baznīcas. Darbojas divi nami trūcīgiem bērniem un bāreņiem, nodrošinot viņus ar uzturu, lai tie varētu apmeklēt vietējās skolas.

Svarīgs darba virziens ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas skola Karuneipuri, kas atrodas Sirunaguras pilsētā. Skolu, kurā mācās vairāk nekā 300 bērnu, vada Moses Haviers un viņa kundze Marija.

Dažos centros izveidojušās sieviešu pašpalīdzības grupas sangami, kas nosauktas Annas Irbes vārdā.

Ierodoties Madrasā, 23. jūlijā arhibīskaps E.E.Rozītis vispirms tikās ar Indijas luterāņu baznīcu apvienības prezidenti, mācītāju Prasannu Kumari, kas ir arī Luterāņu pasaules apvienības viceprezidente.

29. jūlijā arhibīskaps Tamilnadu galvaspilsētā Triči tikās ar jauno tamiļu bīskapu Dr. Aruldašu, kurš šoruden pēc arhibīskapa E.E.Rozīša ielūguma viesosies pie viņa Vācijā, Eslingenē.

Vizītes laikā arhibīskapu it visur sagaidīja ar indiešu paražām raksturīgām ziedu vītnēm un sandalkoka apkariem, dažā vietā pat rakstītiem plakātiem un svinīgām ceremonijām. Laika trūkuma dēļ dažviet bija jāsaīsina paredzētās kultūras programmas.

Taču galveno uzmanību arhibīskaps veltīja dievkalpojumiem vietējās draudzēs. Tika nokristīti 63 jauni draudžu locekļi. Apmēram puse no viņiem bija bērni, pārējie — pieaugušie.

Arhibīskaps izteica apbrīnu par indiešu bērnu un jauniešu priekšzīmīgo uzvedību, možo garu un izteikti labo gribu.

Īpaša diena tika veltīta Latvijas ev. lut. Baznīcas skolai, kur arhibīskaps E.E.Rozītis apmeklēja visas klases, iepazinās ar bērniem, skolotājiem un skolas darbiniekiem. Skolā viņš noturēja arī dievkalpojumu. Ikvienam no viņiem vārds "Latvija" un "Latvijas Baznīca" saistās ar kaut ko gaišu un palīdzošu, ar kaut ko tālu, bet līdzīgu dzīves ideālam.

Arhibīskaps piedalījās arī vairākās apspriedēs, kurās viņš iepazinās ar indiešu problēmām un vajadzībām. Šajās sarunās arhibīskaps norādīja arī uz Latvijas ev. lut. Baznīcas ārpus Latvijas ierobežotajām palīdzības iespējām sakarā ar palīdzības sniegšanu Latvijas Baznīcai un latviešiem Krievijā. No Vācijas latviešiem viņš kā simbolisku dāvinājumu pasniedza 700 vācu markas. Kaut arī neliela summa, tā bijusi jūtama palīdzība trūkumā dzīvojošiem indiešiem.

Arhibīskapa vizitācija noslēdzās Madrasā, kur viņš 1. augustā piedalījās dievgalda dievkalpojumā lielākajā tamiļu baznīcā lielpilsētas centrā. Viņš ticies ar Teoloģijas fakultātes studentiem un pasniedzējiem un sprediķojis vakara dievkalpojumā.

Latvijas ev. lut. Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapa Elmāra E.Rozīša vizīte apliecināja cieņu un mīlestību pret agrāko paaudžu mantojumu un radīja apņēmību turpināt Indijā iesākto darbu. Kā teica arhibīskaps E.E.Rozītis: "Dievā darītais darbs neizgaist pagātnē, bet rada nākotni. Ir brīnišķi to dažreiz saredzēt tik skaidri."

Latvijas ev. lut. Baznīcas ārpus Latvijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvja vietniece Vera Volgemute — "Latvijas Vēstnesim"