Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1-25-257

Rīgā 2008.gada 11.novembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu, kā arī izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija 2008.gada 10.novembrī ir iesniegusi Kultūras ministrijai Pieminekļu saraksta grozījumu projektu, kas paredz Ikšķiles brīvdabas estrādes, kas atrodas Ogres rajona Ikšķilē, Lībiešu ielā 4 (kadastra Nr.7405 002 0397) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes vēsturisku notikuma vietu. Rīkojuma projektam pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2008.gada 7.novembra sēdes protokola izraksts;

1.2. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. Informācija par Objekta atrašanās vietu (adrese, grupa, grunts);

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā 2008.gada 14.augustā saņemts biedrības “Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” priekšlikums iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks ir Ikšķiles novada dome, reģ.Nr.90000013714 (Ogres zemesgrāmatu nodaļas Ikšķiles pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1501 II daļas 1.iedaļas 1.1.punkts) (turpmāk – Īpašnieks). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Noteikumu Nr.473 7.punktu 2008.gada 1.oktobrī ar Inspekcijas vēstuli Nr.06-02/3293 Īpašnieks informēts par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā paredzēts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Līdz 2008.gada 7.novembrim Inspekcija nav rakstiski informēta par Īpašnieka attieksmi jautājumā par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu Objektam. Īpašnieks ar 2008.gada 30.oktobra vēstuli Nr.1029/3-7 ir informējis Inspekciju, ka jautājums par Īpašnieka saskaņojumu kultūras pieminekļa statusa noteikšanai tiks iekļauts Ikšķiles novada domes 2008.gada 19.novembra sēdes darba kārtībā. 2008.gada 7.novembrī Inspekcijā saņemta pašvaldības četru deputātu parakstīta vēstule, kurā pausts atbalsts kultūras pieminekļa statusa noteikšanai. Līdz ar to tie vietējās varas pārstāvji, kas ir vēlējušies, savu viedokli ir pauduši. Īpašniekam tika dots laiks un iespēja likumā noteiktajā termiņā formulēt savu attieksmi un informēt par to Inspekciju. Tas nav izdarīts un nav arī sniegta informācija par iemesliem, kas apliecinātu kavējuma pamatotību. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta trešo daļu Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana. Līdz ar to Objekta Īpašnieka viedoklis nav zināms.

3. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcijā 2008.gada 7.novembrī ir izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam saskaņā ar normatīvajos aktos par kultūras pieminekļiem noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā Objekta vēsturisko, zinātnisko, māksliniecisko vai citu kultūras vērtību un kultūras pieminekļa tipoloģiskās grupas izplatību, un atzīts, ka ir pamatota Objekta iekļaušana Pieminekļu sarakstā.

3.1. Ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai, kas pieņemta ar likumu “Par Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai”, kultūras mantojuma jēdziena izpratnē par galveno tiek izvirzīts cilvēks un cilvēciskās vērtības, kā arī atzīta nepieciešamība visus sabiedrības pārstāvjus iesaistīt nepārtrauktajā kultūras mantojuma noteikšanas un pārvaldības procesā (Preambulas 2. un 5.punkts). Konvencijas 2.pantā atspoguļota kultūras mantojuma mūsdienīgas izpratnes definīcija, proti “kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem. Tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot.”

3.2. Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantā noteikts, ka kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 15.punktu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut “teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar Latvijas novada mērogā nozīmīgiem notikumiem vai ievērojamām personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme”.

3.3. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 15.punktā noteiktajam kritērijam – tā ir teritorija ar vēstījumu par sabiedrības aktivitāti un vienotību konkrētu mērķu sasniegšanā, kur norisinājušies būtiski “nacionālās atmodas”, kā arī ar kultūras un sabiedrisko kustību attīstību saistīti notikumi. Šī vieta liecina par Latvijas valsts jaunāko laiku vēstures notikumiem. Vietai ir ainaviska vērtība, kas izceļama kontekstā ar Daugavas senkrastu. Vērtējot divdesmit gadus senās vēstures notikumu vietas Latvijā, konstatējams, ka Objekts ir viens no retajiem, kas saglabājies nepārveidots tā laika veidolā.

3.4. Divdesmitā gadsimta 80.gadu sākumā uzbūvētā brīvdabas estrāde ir Ikšķiles sabiedrības radošās iniciatīvas un aktīvas darbības rezultāts. Estrādes kā sabiedriski nozīmīgas būves radīšanā izšķirošā loma nebija valsts vai vietējās pārvaldes iestādēm, bet gan vietējiem iedzīvotājiem, kuru iniciatīvas, kā sabiedrības labas gribas izpausmes, realizācija notika, brīvprātīgi pašorganizējoties un veltot laiku, pūles un līdzekļus.

3.5. Estrāde saistīta ar valstiskās neatkarības atgūšanas procesiem. 1987.gadā estrādē tika nodibināta Latvijas Kultūras fonda Ikšķiles kopa, kas gadu vēlāk iekļāvās Latvijas Tautas frontes sastāvā. Brīvdabas estrāde ar tai piesaistīto teritoriju Daugavas senkrasta malā kļuva par tautas neatkarības centienu paušanas un sapulču vietu, kur pieņēma svarīgus lēmumus un izstrādāja darbības taktiku. 1988.gada 28.augustā estrādē svinīgi nodibināta Ikšķiles un Tīnūžu ciema Latvijas Tautas frontes atbalsta grupa. Vēlāk tautas manifestācijas laikā estrādē iesvētīts Ikšķiles sarkanbaltsarkanais karogs. Minētie notikumi fiksēti fotogrāfijās, atmiņu pierakstos un dokumentos. Kopš Objekta izveidošanas un vēsturiskajiem notikumiem, kas tajā norisinājās, teritorija nav mainījusies.

4. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, iekļaujot Objektu Pieminekļu sarakstā, ir lielāks, salīdzinot ar īpašnieka tiesisko interešu ierobežojumu, jo tādējādi tiks atzīta un saglabāta Latvijas tautai un valstij nozīmīgu notikumu piemiņas vieta ar vēsturisku un izglītojošu nozīmi. Savukārt Objekta kultūrvēsturiskās vērtības aizsardzība, saglabājot brīvdabas estrādi tās šībrīža novietnē un ainaviskajā kontekstā, nodrošināma ar ikdienas uzturēšanas un kopšanas darbiem, kas nav saistīti ar nesamērīgu finanšu resursu izlietojumu. Objekts šobrīd ir nepārveidots tā autentiskajā veidolā, tādēļ valsts aizsardzības statuss nodrošinās Objekta kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, nepieļaujot nekvalitatīvus pārveidojumus.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz augstāk minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. un 14.pantu; Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 62.panta pirmo daļu un 66.panta pirmās daļas 1.punktu; Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu; Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 15.punktu; Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9.punktu.

Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010) mēneša laikā no tā publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministre H.Demakova