• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.11.2008., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/183742

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

13.11.2008., Nr. 177

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre H.Demakova

Uz jaut. Nr.86/J9 – dok. Nr.3133

Par aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi””

 

Atbildot uz Saeimas deputātu 2008.gada 21.oktobrī uzdotajiem jautājumiem (Nr.86/J9), informēju, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvprojektu vadības ietvaros Kultūras ministrija un valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” (turpmāk tekstā – Aģentūra) sadarbībā ar sabiedrību par atklātību “Delna” īsteno stingru pretkorupcijas politiku. Kopš 2005.gada 2. septembra ir spēkā Kultūras ministrijas, Aģentūras un sabiedrības par atklātību “Delna” līdzdarbības līgums, saskaņā ar kuru “Delna” sabiedriskā kārtā uzrauga nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras projektu īstenošanas gaitu ar nolūku padarīt šo procesu maksimāli atklātu. Sadarbības mērķis ir ieviest pretkorupcijas un ētikas principus ne tikai valsts pārvaldē, bet arī uzņēmējdarbības vidē, līdzdarbojoties būvniecības nozares sakārtošanā un rādot paraugu citu tautsaimniecības jomu pārstāvjiem. Līdzdarbības līguma galvenais mērķis ir novērst negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu. Līgumā iekļautie atklātības, caurskatāmības, sabiedrības līdzdalības un uzņēmējdarbības sociālās atbildības elementi veido vienotu sistēmu, kas palīdz novērst kukuļošanu, piesavināšanos vai dienesta stāvokļa izmantošanu. Kultūras ministrijas, Aģentūras un “Delnas” īstenoto pretkorupcijas politiku novērtējušas būvniecības nozares profesionālās organizācijas, ieviestos iepirkumu procedūru pilnveidojumus atzīstot par nozīmīgu soli godīgas un līdzvērtīgas konkurences veicināšanā būvniecības sektorā Latvijā.

“Delna”, sagatavojot ziņojumus sabiedrībai par līdzdarbības līguma izpildi, atzinusi, ka par Aģentūras stingrību godīgas un atbildīgas valsts pārvaldes darba organizēšanā liecina Latvijā vēl maz realizēta, bet korupcijas novēršanai valsts pārvaldē ļoti svarīga prakse – pretkorupcijas deklarācijas iekļaušana iepirkuma piedāvājuma prasībās. Tādējādi pretendenti iedziļinās pretkorupcijas jautājumos, jau plānojot savu piedāvājumu, un paredz tirgus situācijai atbilstošas izmaksas. Rūpīga piegādātāju izvērtēšana, pēc “Delnas” vērtējuma, ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem efektīvas pretkorupcijas un atklātības politikas ietvaros.

Lai nodrošinātu konkurenci un caurskatāmību Aģentūras veiktajos iepirkumos, sadarbībā ar “Delnu” ir izstrādāta kārtība par iepirkumiem ar paredzamo līgumcenu no LVL 1000 līdz 10 000, kas nosaka detalizētākas un stingrākas prasības šo iepirkumu organizēšanai, nekā paredz Publisko iepirkumu likums un Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar iekšējo kārtību Aģentūrai ir pienākums jebkurā iepirkumā uzrunāt vismaz trīs potenciālos piegādātājus, tādējādi papildus informējot uzņēmējdarbības vidi par paredzamajiem iepirkumiem.

Apliecinājums Aģentūras atbildīgai attieksmei pret pretkorupcijas jautājumiem bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veicēja izvēles konkurss, kurā netika pieļauta SIA “Merks” un a/s “Merko Ehitus” dalība, jo tika konstatēts, ka šie uzņēmumi Igaunijā pret kukuļošanu ierosināta kriminālprocesa dēļ neatbilst izvirzītajiem pretkorupcijas principiem.

“Delna” savos ziņojumos secinājusi, ka Aģentūrā ir nostiprinājusies izpratne par pretkorupcijas jautājumu nozīmību sociāli atbildīgas iestādes darbībā un ir vērojams progress korupcijas risku vadības darbā. Vienlaikus nolūkā paplašināt Aģentūras darbinieku izpratni par pretkorupcijas jautājumiem un pilnveidot atbildīgo administrācijas amatpersonu zināšanas visiem Aģentūras darbiniekiem 2007.gada 30.maijā tika rīkots KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītājas Diānas Kurpnieces vadīts seminārs, lai detalizēti skaidrotu likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un ētikas jautājumu nozīmību korupcijas mazināšanā. Atbilstoši KNAB sagatavotajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģijai un valsts programmai Aģentūrā ir izstrādāts iekšējs normatīvais dokuments – organizatoriskais pretkorupcijas pasākumu plāns.

Turpinot atklātības un pretkorupcijas politikas īstenošanu, Aģentūra, pamatojoties uz trīspusējo līdzdarbības līgumu ar “Delnu”, ir rosinājusi izveidot neatkarīgu Sabiedriskās uzraudzības padomi, kurā būtu pārstāvētas būvniecības nozares profesionālās un sabiedriskās organizācijas un kuras nolūks būtu novērtēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības procesu, sniegt ieteikumus un skaidrojumus Aģentūras amatpersonām gadījumā, ja rastos aizdomas par kāda būvniecības procesa dalībnieka neētisku rīcību, kā arī iniciēt likumu vai citu normatīvo aktu sakārtošanu Latvijā, ņemot vērā tos sistēmiskas dabas riskus, kas izkristalizējas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas gaitā. Nolūkā izvērtēt esošos specifiskos riskus būvniecības projekta īstenošanas gaitā, kā arī lai izstrādātu dokumentāciju Sabiedriskās uzraudzības padomes dibināšanai un tās darbības nodrošināšanai, Aģentūra atbilstoši iepriekš aprakstītajai kārtībai ir veikusi iepirkumu par konsultanta pakalpojumiem pretkorupcijas jautājumos un noslēgusi par to līgumu ar SIA “i-bloom”, kas spēja piedāvāt speciālistu ar atbilstošu pieredzi un zināšanām – filozofijas zinātņu doktoru Ati Zakatistovu, kura pieredze darbā gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan ar valsts un privāto sektoru, gan nevalstiskajām organizācijām apliecina, ka viņš ir viens no nedaudzajiem speciālistiem pretkorupcijas un biznesa ētikas jautājumos, kura zināšanas ir noderīgas, uzlabojot būvniecības vidi Latvijā.

Ar cieņu,

kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2008.gada 27.oktobrī

 

 

 

Ministre I.Purne

Uz jaut. Nr.87/J9 – dok. Nr.3141

Par VSAA darbības nodrošināšanu 2009.gadā

 

Labklājības ministrija, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2008.gada 23.oktobra uzdevumu Nr.45/SAN-3632, savas kompetences ietvaros sniedz informāciju attiecībā uz deputātu jautājumu (reģistrācijas Nr.87/J9) par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbības nodrošināšanu 2009.gadā.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un tās attīstības prognozes nākotnē, darbs pie 2009.gada budžeta sastādīšanas valdībā bija ļoti smags, un diemžēl netika atbalstīts neviens priekšlikums par papildu finansējumu atalgojumiem. Labklājības ministrija, izstrādājot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas paredz saīsināt darba devēja apmaksājamo darba ņēmēja pārejošas darbnespējas periodu no 14 līdz 10 kalendāra dienām, anotācijā norādīja par papildus nepieciešamajiem administrēšanas līdzekļiem VSAA. Saskaņā ar 2008.gada 13.maija Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.30 18.§ tika nolemts jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu VSAA, lai nodrošinātu slimības pabalstu izmaksas ar 2009.gada 1.janvāri, izskatīt valsts 2009.gada budžeta projekta sagatavošanas procesā. Diemžēl, strādājot pie nākamā gada budžeta, valdībā netika atbalstīts papildu finansējums, t.sk. slimības pabalstu administrēšanai, bet – gluži otrādi – iestādēm uzdots veikt administrēšanas izdevumu samazinājumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra sēdē (protokols Nr.62 1.§) nolemto Ministru kabineta locekļiem padotajām valsts pārvaldes iestādēm bija jāveic izdevumu samazinājums 10,67% apjomā, kā rezultātā, izstrādājot budžeta projektu 2009.gadam, VSAA budžeta izdevumi ir samazināti par 1 818,5 tūkst. latu. Izvērtējot iespējamos riskus, netika samazināti līdzekļi darbinieku atalgojumam, kas jau tā ir zems, kā arī finansējums investīcijām, kā rezultātā būtu jāaptur informāciju sistēmu izstrāde. Līdz ar to samazinājums tika attiecināts uz preču un pakalpojumu izdevumiem, kas tieši attiecas uz pensiju un pabalstu administrēšanu.

Neskatoties uz jau paredzētajiem taupības pasākumiem un atsevišķu VSAA funkciju optimizēšanu, esošais finansējums ir nepietiekams VSAA darbības nodrošināšanai, kur turklāt 2009.gadā ievērojami palielināsies arī darba apjoms, administrējot papildus darbnespējas dienas un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.

Vienlaikus informējam, ka š.g. 18.sepembrī, tiekoties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārvaldes un centralizēto nodaļu arodbiedrības un teritoriālo nodaļu arodbiedrības priekšsēdētāju A.Jirgensonu, tika pārrunāts VSAA darbinieku atalgojuma jautājums un, izvērtējot ekonomisko situāciju un sociālo spriedzi, tika panākta vienošanās, ka VSAA direktore ir tiesīga piemērot darbiniekiem darba koplīgumā noteiktās sociālās garantijas.

Labklājības ministrijas pārraudzībā esošo valsts aģentūru atalgojumu sistēma veidota saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” un Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumiem Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.

VSAA inspektora amats ir klasificēts kā 23.saimes II līmeņa amats (amati, kuru veicēji nodrošina klientu apkalpošanu, koordinē vai vada klientu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā klientu apkalpošanas standartus, kā arī amati, kuru veicēji nodrošina informācijas sniegšanu no iestādes reģistriem juridiskām un fiziskām personām, pamatojoties uz pieprasījumiem), kurš iekļauts 6. mēnešalgu grupā. Lai gan 2007.gada pēdējos trīs mēnešus visu inspektoru un vecāko inspektoru atalgojums tika noteikts 100% apmērā no Ministru kabineta noteiktās mēnešalgas attiecīgajai grupai un kvalifikācijas pakāpei, tomēr ar 2008.gada 1.janvāri, stājoties spēkā augstākiem Ministru kabineta noteikto mēnešalgu limitiem (piemēram, 6.mēnešalgu grupas 1.kvalifikācijas pakāpes algu amplitūda ir no 204 līdz 413 latiem), 2008.gada VSAA budžeta ietvaros inspektoru atalgojumu nav bijis iespējams paaugstināt, un, piemēram, 1.kvalifikācijas pakāpes inspektoru atalgojums 2008.gadā ir tikai 74% no Ministru kabineta noteiktā maksimālā apmēra.

Laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gadam VSAA darbinieku (no 1. līdz 6.kvalifikācijas pakāpei) atalgojums ir mainījies:

 

Amati

Mēnešalga 2005.gadā

Mēnešalga 2006.gadā

Mēnešalga 2007.gadā (līdz 01.10.2007.)

Mēnešalga no 01.10.2007.un 2008.gadā

VSAA inspektors

196 – 227

216 – 250

270 – 333

305 – 455

VSAA vec. inspektors

240

265 – 312

305 – 422

440 – 600

NVA inspektori un referenti (salīdzinājumam)

150

205

300 – 350

330 – 380

 

Labklājības ministrija novērtē VSAA darbu, aprēķinot un piešķirot pabalstus un pensijas, kas ir svarīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo sevišķi šobrīd, kad pieaug bezdarbs, ir augsta inflācija un samazinās cilvēku reālie ienākumi, un ir satraukta par nākamā gada budžeta projektā nepietiekamo finansējumu VSAA. Par nepietiekamo VSAA darbības finansējumu 2009.gadā un zemo atalgojuma līmeni VSAA nodarbinātajiem Labklājības ministrija informēja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju š.g. 22.oktobra sēdē, izskatot labklājības nozarei paredzēto finansējumu 2009.gadā.

Ar cieņu,

labklājības ministre I.Purne

Rīgā 2008.gada 29.oktobrī

 

 

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut. nr.88/J9 – dok. nr.3158

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 121.pantu iesniedzu informāciju par izsludināto deputātu jautājumu tieslietu ministram “Par ministriju administratīvajām izmaksām” (jautājumu reģistra Nr.88/J9).

 

Pielikumā: informācija par Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu administratīvajām izmaksām.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

 

Pielikums

 

Informācija par Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu administratīvajām izmaksām

Mobilo telefonu apmaksa

Degvielas iegāde

Automašīnu iegāde un noma

Kancelejas preču iegāde

Mēbeļu iegāde

Iestāde

2008.gads plāns

2009.gads plāns

2008.gads plāns

2009.gads plāns

2008.gads plāns

2009.gads plāns

2008.gads plāns

2009.gads plāns

2008.gads plāns

2009.gads plāns

Tieslietu sistēma kopā

154 266

144 424

442 420

445 200

482 143

480 187

576 775

513 015

368 529

343 569

TM Centrālais aparāts

19 800

16 500

24 240

24 600

26 410

26 410

42 195

40 800

0

0

Uzņēmumu reģistrs

2 400

2 400

5 350

8 400

2 244

2 244

51 600

51 600

423

9 000

Naturalizācijas pārvalde

5 200

4 600

14 966

16 000

3 951

4 950

8 110

8 110

3 710

1 100

Valsts valodas centrs

5 500

5 000

400

210

200

200

4 046

5 000

0

300

Valsts tiesu ekspertīžu birojs

564

564

1 400

1 400

0

0

3 900

5 000

1 408

18 700

Patentu valde

1 549

1 600

850

850

0

0

11 870

9 500

3 797

0

Ieslodzījuma vietu pārvalde

27 424

26 000

106 727

104 647

90 731

90 731

73 185

82 906

1 560

0

Datu valsts inspekcija

3 540

3 540

2 621

2 700

0

600

4 020

4 000

0

0

Reliģisko lietu pārvalde

184

0

0

0

0

0

838

960

0

0

Valsts Probācijas dienests

15 200

14 400

63 622

60 000

96 013

96 013

45 848

52 460

35 224

4 060

Maksātnespējas administrācija

4 900

6 000

6 720

6 000

10 636

8 904

5 862

7 765

2 545

2 187

Tiesu administrācija

9 540

6 678

13 000

9 729

34 000

34 000

10 427

10 000

32 735

0

Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas

7 350

7 112

13 600

21 240

11 200

11 200

50 769

47 694

196 063

225 108

Valsts zemes dienests

46 195

45 610

183 924

183 924

200 758

198 935

256 105

179 720

89 564

81 614

Juridiskās palīdzības administrācija

4 920

4 420

5 000

5 500

6 000

6 000

8 000

7 500

1 500

1 500

 

Ministrs O.Kastēns

Uz jaut. Nr.89/J9 – dok.Nr.3171

Par sekretariāta administratīvajām izmaksām

 

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (turpmāk – Sekretariāts), atbildot uz Jūsu lūgumu, skaidro, ka Sekretariātam nav pakļautības iestāžu, bet ir atbildīgs par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) budžeta līdzekļu pieprasījuma iesniegšanu Finanšu ministrijā.

Administratīvo izmaksu apmērs abām iestādēm 2008.gadā un 2009.gadā plānots sekojošs:

1) Izdevumi mobilo telefonu rēķinu
apmaksai:

2008.gadā izlietots

2009.gadā plānots

Sekretariāts

12 523 Ls

-*

SIF

9800 Ls

9800 Ls

* netiek plānoti saskaņā ar Sekretariāta reorganizāciju

2) Izdevumi degvielas apmaksai:

2008.gadā izlietots

2009.gadā plānots

Sekretariāts

4800 Ls

-

SIF

-**

-**

 ** tiek iekļauti a/m nomas izdevumos

3) Izdevumi automašīnu nomai:

2008.gadā izlietots

2009.gadā plānots

Sekretariāts

12 778 Ls

-

SIF

4500 Ls

5000 Ls

4) Izdevumi kancelejas preču iegādei:

2008.gadā izlietots

2009.gadā plānots

Sekretariāts

5022 Ls

-

SIF

11 200 Ls

15 000 Ls

 5) Izdevumi mēbeļu iegādei:

2008.gadā izlietots

2009.gadā plānots

Sekretariāts

3000 Ls

-

SIF

2000 Ls

1000 Ls

Ar cieņu,

īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Rīgā 2008.gada 29.oktobrī

 

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut. nr.90/J9 – dok. nr.3140

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Veselības ministrija ir iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem Nr.90/J9 un sniedz šādas atbildes:

 

1) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja mobilo telefonu rēķinu apmaksai un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Nr.

p.k.

Iestādes nosaukums

2008.gada faktiskā izpilde 9 mēnešos (Ls)

2009.gadam plānotais (Ls)

1.

Veselības ministrija

9 440.00

12 600.00

2.

Zāļu cenu valsts aģentūra

1061.00

1500.00

3.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

245.00

300.00

4.

Zāļu valsts aģentūra

4562.43

6500.00

5.

Valsts aģentūra “Latvijas medicīnas bibliotēka”

636.00

1563.00

6.

Valsts asinsdonoru centrs

2240.00

3000.00

7.

Valsts aģentūra “Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs”

527.32

650.00

8.

Sporta medicīnas valsts aģentūra

2640.00

3520.00

9.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

4949.00

7980.00

10.

Medicīnas profesionālās izglītības centrs

576.95

900.00

11.

Veselības inspekcija

14675.00

18 367.00

12.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

15 070.00

26 146.00

13.

Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”

16 284.00

10 496.00

14.

Valsts aģentūra “Latvijas infektoloģijas centrs”

5960.00

7 955.00

15.

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra

2 200.00

2 000.00

16.

Katastrofu medicīnas centrs

9387.00

12 516.00

17.

Rīgas Stradiņa universitāte

10 563.00

10 500.00

Kopā:

101 016.70

126 493.00

2) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja degvielas iegādei un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Nr.

p.k.

Iestādes nosaukums

2008.gada faktiskā izpilde 9 mēnešos (Ls)

2009.gadam plānotais (Ls)

1.

Veselības ministrija

13 786.00

18 855.00

2.

Zāļu cenu valsts aģentūra

1500.00

3000.00

3.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

3100.00

4200.00

4.

Zāļu valsts aģentūra

12 000.00

15000.00

5.

Valsts aģentūra “Latvijas medicīnas bibliotēka”

-

-

6.

Valsts asinsdonoru centrs

23 409.00

30 000.00

7.

Valsts aģentūra “Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs”

320.56

500.00

8.

Sporta medicīnas valsts aģentūra

2641.00

3700.00

9.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

7045.00

12500.00

10.

Medicīnas profesionālās izglītības centrs

962.96

1500.00

11.

Veselības inspekcija

28 436.00

36 378.00

12.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

25 405.00

43 184.00

13.

Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”

76 236.00

64 522.00

14.

Valsts aģentūra “Latvijas infektoloģijas centrs”

5400.00

7 630.00

15.

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra

36 658.56

49 500.00

16.

Katastrofu medicīnas centrs

80 302.00

93 000.00

17.

Rīgas Stradiņa universitāte

25 855.00

30 000.00

Kopā:

343 057.08

413469.00

3) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja automašīnas iegādei un nomai un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Nr.

p.k.

Iestādes nosaukums

2008.gada faktiskā izpilde 9 mēnešos (Ls)

2009.gadam plānotais (Ls)

1.

Veselības ministrija

21 933.00

26 790.00

2.

Zāļu cenu valsts aģentūra

3456.00

4500.00

3.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

-

-

4.

Zāļu valsts aģentūra

16 653.57

25 000.00

5.

Valsts aģentūra “Latvijas medicīnas bibliotēka”

-

-

6.

Valsts asinsdonoru centrs

167 349.00

-

7.

Valsts aģentūra “Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs”

-

-

8.

Sporta medicīnas valsts aģentūra

6144.00

9108.00

9.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

3356.00

4896.00

10.

Medicīnas profesionālās izglītības centrs

-

-

11.

Veselības inspekcija

92 217.00

103 858.00

12.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

32 183.00

42 430.00

13.

Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”

106 405.00

86 203.00

14.

Valsts aģentūra “Latvijas infektoloģijas centrs”

18 184.00

24 878.00

15.

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra

13 200.00

14 000.00

16.

Katastrofu medicīnas centrs (specializētais autotransports)

98 500.00

51 500.00

17.

Rīgas Stradiņa universitāte

18 424.00

20 000.00

Kopā:

598 004.57

413163.00

4) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja kancelejas preču iegādei un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Nr.

p.k.

Iestādes nosaukums

2008.gada faktiskā izpilde 9 mēnešos (Ls)

2009.gadam plānotais (Ls)

1.

Veselības ministrija

9 385.00

12 520.00

2.

Zāļu cenu valsts aģentūra

2678.00

5000.00

3.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

4482.00

6000.00

4.

Zāļu valsts aģentūra

7687.70

10 500.00

5.

Valsts aģentūra “Latvijas medicīnas bibliotēka”

4907.00

5872.00

6.

Valsts asinsdonoru centrs

3908.00

5300.00

7.

Valsts aģentūra “Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs”

956.71

1150.00

8.

Sporta medicīnas valsts aģentūra

5875.00

7833.00

9.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

7633.00

10180.00

10.

Medicīnas profesionālās izglītības centrs

973.68

1000.00

11.

Veselības inspekcija

10 246.00

9 374.00

12.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

17 718.00

20 127.00

13.

Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”

31 623.00

27 263.00

14.

Valsts aģentūra “Latvijas infektoloģijas centrs”

6085.00

8 114.00

15.

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra

29 500.00

32 500.00

16.

Katastrofu medicīnas centrs

3429.00

4 572.00

17.

Rīgas Stradiņa universitāte

51 656.00

55 000.00

Kopā:

198 743.09

221155.00

5) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja mēbeļu iegādei un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Nr.

p.k.

Iestādes nosaukums

2008.gada faktiskā izpilde 9 mēnešos (Ls)

2009.gadam plānotais (Ls)

1.

Veselības ministrija

4 553.00

-

2.

Zāļu cenu valsts aģentūra

2954.00

5000.00

3.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

785.00

-

4.

Zāļu valsts aģentūra

9829.60

10000.00

5.

Valsts aģentūra “Latvijas medicīnas bibliotēka”

872.00

-

6.

Valsts asinsdonoru centrs

1519.00

1519.00

7.

Valsts aģentūra “Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs”

2551.31

2500.00

8.

Sporta medicīnas valsts aģentūra

1205.00

-

9.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

14568.00

4900.00

10.

Medicīnas profesionālās izglītības centrs

1889.49

900.00

11.

Veselības inspekcija

-

-

12.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

8 625.00

-

13.

Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”

38 675.00

10 500.00

14.

Valsts aģentūra “Latvijas infektoloģijas centrs”

31 854.00

42 000.00

15.

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra

10 000.00

7 000.00

16.

Katastrofu medicīnas centrs

13 274.00

5 500.00

17.

Rīgas Stradiņa universitāte

23 810.00

10 000.00

Kopā:

166 964.40

99819.00

Ar cieņu,

Rīgā 2008.gada 28.oktobrī veselības ministrs I.Eglītis

 

Ministrs O.Kastēns

Uz jaut. nr.92/J9 – dok. nr.3153

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Zemkopības ministrija, atbildot uz 2008.gada 23.oktobra LR Saeimas kancelejas vēstuli Nr.12/2-7-n-/320-(9/08) un 2008.gada 28.oktobra LR Saeimas kancelejas vēstules Nr.12/2-7-n/348-(9/08) LR Saeimas Prezidija lēmuma 9.punktu, ir sagatavojusi informāciju uz Saeimas deputātu uzdotajiem jautājumiem “Par ministrijas administratīvajām izmaksām” 2008. un 2009.gadā.

1. Ministrijas un padotībā esošo iestāžu plānotais finansējums mobilo telefonu rēķinu apmaksai:

– 2008.gadā Ls 333 570;

– 2009.gadā Ls 306 159.

2. Ministrijas un padotībā esošo iestāžu plānotais finansējums degvielas iegādei:

– 2008.gadā Ls 2 628 784;

– 2009.gadā Ls 2 231 878.

3. Ministrijas un padotībā esošo iestāžu plānotais finansējums automašīnu iegādei un nomai:

– 2008.gadā Ls 1 498 276;

– 2009.gadā Ls 1 477 566.

4. Ministrijas un padotībā esošo iestāžu plānotais finansējums kancelejas preču iegādei:

– 2008.gadā Ls 823 593;

– 2009.gadā Ls 516 322.

5. Ministrijas un padotībā esošo iestāžu plānotais finansējums mēbeļu iegādei:

– 2008.gadā Ls 177 980;

– 2009.gadā Ls 70 360.

Zemkopības ministra vietā

īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības

integrācijas lietās O.Kastēns

Rīgā 2008.gada 29.oktobrī

 

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut. nr.93/J9 – dok. nr.3170

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas kancelejas 2008.gada 23.oktobra vēstuli Nr.12/2-7-n/321-(9/08) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniedz informāciju par ministrijas administratīvajām izmaksām 2008. un 2009.gadā. Pievienotā informācija satur atbildes uz visiem deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Papildus informēju, ka no š.g. 27.oktobra līdz 9.novembrim reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns atrodas atvaļinājumā.

Lūdzu pieņemt sniegto informāciju rakstveidā. Ja būs nepieciešams sniegt komentārus mutiski, ministrs E.Zalāns varēs to izdarīt pēc atgriešanās no atvaļinājuma.

Ar cieņu,

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministra vietā – veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 28.oktobrī

 

 

Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas administratīvajām izmaksām 2008., 2009.gadā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

27.00.00 “Politiku veidošana un vadība”

Nr. p.k.

Izdevumi

2008.g.
plāns

Fakts uz 23.10.2008.

2009.g. plāns

1

Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

26 400

17 743

26 400

2

Degviela

46 190

37 847

46 190

3

Transportlīdzekļu noma

18 928

17 011

18 928

4

Kancelejas preču iegāde

13 040

10 867

12 240

5

Mēbeļu iegāde

1580

1580

0

 Valsts reģionālās attīstības aģentūra

22.01.00 “Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana”

Nr. p.k.

Izdevumi

2008.g.
plāns

Fakts uz 23.10.2008.

2009.g.plāns

1

Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

7400

5817

7400

2

Degviela

11 500

8720

11 500

3

Transportlīdzekļu noma

17 000

11 171

17 000

4

Kancelejas preču iegāde

4231

2266

3000

5

Mēbeļu iegāde

10 177

10 177

0

 

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut. nr.94/J9 – dok. nr.3152

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi atbildes uz Saeimas deputātu 2008.gada 22.oktobra vēstulē Nr.8/3-2-173-(9/08) uzdotajiem jautājumiem par ministriju administratīvajām izmaksām (jautājumu reģistra Nr.94/J9).

 

1. Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja mobilo telefonu rēķinu apmaksai un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Iestāde

Plānotās izmaksas (latos)

2008.gads

2009.gads

Satiksmes ministrijas nozares vadība

21 540

21 000

Valsts dzelzceļa administrācija

2100

2100

VA “Rīgas Motormuzejs”

1769

2000

Autotransporta inspekcija

11 000

6000

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

4500

4500

VA “Civilās aviācijas aģentūra”

5923

6210

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

2280

2280

2. Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja degvielas iegādei un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Iestāde

Plānotās izmaksas (latos)

2008.gads

2009.gads

Satiksmes ministrijas nozares vadība

30 000

30 000

Valsts dzelzceļa administrācija

VA “Rīgas Motormuzejs”

1528

1800

Autotransporta inspekcija

32 800

33 600

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

VA “Civilās aviācijas aģentūra”

4600

4600

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

3200

3200

3. Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja automašīnu iegādei un nomai un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Iestāde

Plānotās izmaksas (latos)

2008.gads

2009.gads

Satiksmes ministrijas nozares vadība

30 000

30 000

Valsts dzelzceļa administrācija

VA “Rīgas Motormuzejs”

Autotransporta inspekcija

70 600

70 600

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

VA “Civilās aviācijas aģentūra”

8730

8730

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

5824

5824

4. Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja kancelejas preču iegādei un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Iestāde

Plānotās izmaksas (latos)

2008.gads

2009.gads

Satiksmes ministrijas nozares vadība

29 000

26 000

Valsts dzelzceļa administrācija

1700

1700

VA “Rīgas Motormuzejs”

800

1500

Autotransporta inspekcija

8000

9000

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

3000

3000

VA “Civilās aviācijas aģentūra”

6550

7320

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

1850

766

5. Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja mēbeļu iegādei un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

Iestāde

Plānotās izmaksas (latos)

2008.gads

2009.gads

Satiksmes ministrijas nozares vadība

10 000

Valsts dzelzceļa administrācija

1500

1000

VA “Rīgas Motormuzejs”

Autotransporta inspekcija

2240

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

1000

VA “Civilās aviācijas aģentūra”

1015

1300

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

694

900

Satiksmes ministrsA.Šlesers

Rīgā 2008.gada 29.oktobrī

 

Ministre I.Purne

Uz jaut. Nr.96/J9 – dok.nr.3142

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Labklājības ministrija, atbildot uz 2008.gada 22.oktobra Latvijas Republikas saeimas frakcijas “Jaunais laiks” pieprasījumu, iesniedz informāciju par nozares institūciju plānotajiem administratīvajiem izdevumiem 2008. un 2009.gadā.

 

 

Pielikumā: informācija par plānotajām administratīvajām izmaksām 2008.gadā un 2009.gadā.

Ar cieņu,

labklājības ministre I.Purne

Rīgā 2008.gada 29.oktobrī

 

Pielikums

Informācija par plānotajām administratīvajām izmaksām 2008.gadā un 2009.gadā

01.JPG (88339 bytes)

Ministrs R.Vējonis

Uz jaut. nr.91/J9 – dok.nr.3138

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Vides ministrija iesniedz informāciju (pielikumā) deputātu jautājumam nr.91/J9 “Par ministriju administratīvajām izmaksām”.

 

Vides ministrs R.Vējonis

 

Pielikums

 

Vides ministrijas administratīvās izmaksas (Ls)

02.JPG (97010 bytes)

 

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.97/J9 – dok.nr.3139

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Izglītības un zinātnes ministrija izskatīja Jūsu 2008.gada 23.oktobra vēstuli Nr.12/2-7-n/325-(9/08) “Par atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu” un iesniedz pieprasīto informāciju.

 

Pielikumā: informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas un ministrijas padotības iestāžu administratīvajām izmaksām.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2008.gada 28.oktobrī

Pielikums

 

Izglītības un zinātnes ministrijas un ministrijas padotības iestāžu administratīvās izmaksas

Izglītības un zinātnes ministrija

IZM padotības iestādes

Plānots 2008.gadā

Plānots 2009.gadā

Plānots 2008.gadā

Plānots 2009.gadā

1.

Mobilo telefonu sarunu izmaksas (sarunas, īsziņas, abonēšanas maksa)

32 000

24 000

51 787

48 613

2.

Degvielas iegāde

25 500

22 000

62 261

55 529

3.

Automašīnu noma

24 660

24 660

39 677

39 677

4.

Kancelejas preču iegāde

20 700

16 000

87 559

84 401

5.

Mēbeļu iegāde

40 257

7100

55 816

25 047

 

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut.nr. 95/J9 – dok. nr.3151

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Iekšlietu ministrija ir izskatījusi Saeimas deputātu jautājumu “Par ministriju administratīvajām izmaksām” (jautājumu reģistra Nr.95/J9) un sniedz atbildes (pielikumā).

Vēršam uzmanību uz to, ka par administratīvajām izmaksām uzskatāmas tikai Iekšlietu ministrijas centrālā aparāta un aģentūru attiecīgās izmaksas.

 

Ar cieņu,

iekšlietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

 

Pielikums

 

Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu plānotie izdevumi
par mobilo sakaru pakalpojumiem, degvielu, transportlīdzekļu iegādi un nomu,
biroja preču un mēbeļu iegādi 2008. un 2009.gadā

Nr. p.k.

Iestāde, izdevumi

2008

2009

Iekšlietu ministrija, kopā

11 529 324

13 781 560

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

348 783

346 623

Izdevumi par degvielu (t.sk. autotransporta uzturēšana)

4 531 214

4 492 223

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu

5 691 969

8 440 256

Izdevumi par biroja preču iegādi

633 539

502 458

Izdevumi par mēbeļu iegādi

323 819

0

1

Iekšlietu ministrijas centrālais aparāts*

84 933

60 900

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

15 189

12 960

Izdevumi par degvielu

38 501

28 501

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu

0

0

Izdevumi par biroja preču iegādi

31 243

19 439

Izdevumi par mēbeļu iegādi

0

0

2

Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs

22 888

22 888

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

2 595

2 595

Izdevumi par degvielu

12 293

12 293

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu

0

0

Izdevumi par biroja preču iegādi

8 000

8 000

Izdevumi par mēbeļu iegādi

0

0

3

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

25 967

21 788

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

1 045

1 488

Izdevumi par degvielu

5 300

5 300

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu

0

0

Izdevumi par biroja preču iegādi

15 000

15 000

Izdevumi par mēbeļu iegādi

4 622

0

4

Valsts policija

3 491 239

3 285 899

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

200 000

200 000

Izdevumi par degvielu

2 821 888

2 789 115

Izdevumi par transportlīdzekļu nomu

99 583

99 583

Izdevumi par biroja preču iegādi

299 215

197 201

Izdevumi par mēbeļu iegādi

70 553

0

5

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

1 869 291

4 802 008

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

55 260

55 260

Izdevumi par degvielu

634 302

638 885

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu (līzings)

1 130 819

4 053 203

Izdevumi par biroja preču iegādi

48 010

54 660

Izdevumi par mēbeļu iegādi

900

0

6

Valsts robežsardze

1 056 865

1 056 865

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

30 024

30 024

Izdevumi par degvielu

937 645

937 645

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu

0

0

Izdevumi par biroja preču iegādi

89 196

89 196

Izdevumi par mēbeļu iegādi

0

0

7

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

137 511

127 621

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

30 500

30 500

Izdevumi par degvielu

23 015

24 000

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu

0

0

Izdevumi par biroja preču iegādi

78 996

73 121

Izdevumi par mēbeļu iegādi

5 000

0

8

Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūra

21 267

19 617

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

1 234

1 234

Izdevumi par degvielu

3 496

3 496

Izdevumi par transportlīdzekļu nomu

8 347

8 347

Izdevumi par biroja preču iegādi

6 540

6 540

Izdevumi par mēbeļu iegādi

1 650

0

9

Latvijas Policijas akadēmija

46 731

32 866

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

3 272

4 200

Izdevumi par degvielu

10 000

10 000

Izdevumi par transportlīdzekļu nomu

9 368

11 090

Izdevumi par biroja preču iegādi

8 015

7 576

Izdevumi par mēbeļu iegādi

16 076

0

10

Valsts aģentūra “Iekšlietu ministrijas sporta centrs”

8 289

8 138

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

2 074

2 280

Izdevumi par degvielu

956

1 358

Izdevumi par transportlīdzekļu nomu

4 759

4 000

Izdevumi par biroja preču iegādi

500

500

Izdevumi par mēbeļu iegādi

0

0

11

Valsts aģentūrai “Materiālās rezerves”

64 587

57 500

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

3 620

3 500

Izdevumi par degvielu

26 300

24 300

Izdevumi par transportlīdzekļu nomu

14 367

18 400

Izdevumi par biroja preču iegādi

17 800

11 300

Izdevumi par mēbeļu iegādi

2 500

0

12

Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra

4 699 756

4 285 470

Izdevumi par mobilo sakaru pakalpojumiem

3 970

2 582

Izdevumi par degvielu

17 518

17 330

Izdevumi par transportlīdzekļu iegādi un nomu, t.sk.:
- iegāde 2008.g. – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – Ls 85 000; Valsts policijai – Ls 59 492; Iekšlietu ministrijas Sakaru centram – Ls 44 784;
- noma 2008.g.- Valsts policijai – Ls 4 220 313; Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai – Ls 15 137; 2009.g.- Valsts policijai – Ls 4 220 313; Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai – Ls 25 320

4 424 726

4 245 633

Izdevumi par biroja preču iegādi

31 024

19 925

Izdevumi par mēbeļu iegādi (t.sk. 2008.g. Valsts robežsardzei – Ls 139 000; Čiekurkalna 1.līnijas aprīkojumam – Ls 83 518)

222 518

0

*bez plānotajiem izdevumiem nozares (iekšlietu) padomniekiem ārvalstīs

 

Ministrs A.Slakteris

Uz jaut. nr.98/J9 – dok. nr.3147A

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Finanšu ministrija ir izskatījusi Saeimas kancelejas 2008.gada 4.novembra vēstuli Nr.12/2-7-n/378-(9/08) “Par atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu” un atkārtoti sniedz atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu “Par ministrijas administratīvajām izmaksām” (jautājumu reģistra Nr.98/J9), iekļaujot papildu informāciju par 2008.gada plānu.

 

Jautājums.

1) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja mobilo telefonu rēķinu apmaksai un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

 

Atbile.

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes 2008.gada deviņos mēnešos mobilo telefonu rēķinu apmaksai bija izlietojušas Ls 159 991.

2008.gada plāns ir Ls 218 236.

2009.gada plāns ir Ls 195 946.

 

Jautājums.

2) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja degvielas iegādei un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

 

Atbilde.

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes 2008.gada deviņos mēnešos degvielas iegādei bija izlietojušas Ls 707 444.

2008.gada plāns ir Ls 916 023.

2009.gada plāns ir Ls 891 382.

 

Jautājums.

3) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja automašīnu iegādei un nomai un cik tiek plānots tērēt 2009.gadā?

 

Atbilde.

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes 2008.gada deviņos mēnešos automašīnu iegādei un nomai bija izlietojušas Ls 719 755.

2008.gada plāns ir Ls 1 005 876.

2009.gada plāns ir Ls 779 821.

 

Jautājums.

4) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja kancelejas preču iegādei un cik plānots tērēt 2009.gadā?

 

Atbilde.

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes 2008.gada deviņos mēnešos kancelejas preču iegādei bija izlietojušas Ls 267 686.

2008.gada plāns ir Ls 382 086.

2009.gada plāns ir Ls 326 479.

 

Jautājums.

5) Cik ministrija un ministrijai pakļautībā esošās iestādes 2008.gadā tērēja mēbeļu iegādei un cik plānots tērēt 2009.gadā?

 

Atbilde.

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes 2008.gada deviņos mēnešos mēbeļu iegādei bija izlietojušas Ls 164 319.

2008.gada plāns ir Ls 221 051.

2009.gada plāns ir Ls 93 599.

Papildus informēju, ka katrai iestādei ik gadu tiek piešķirti līdzekļi tās darbības nodrošināšanai un katras konkrētās iestādes vadītājs ir atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu racionālu un taupīgu izmantošanu. Līdz ar to jebkuri pakalpojumi ir jānodrošina tādā līmenī, lai to izmantošana ļautu pildīt iestādei noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Ar cieņu

finanšu ministrs A.Slakteris

Rīgā 2008.gada 6.novembrī

 

 

Ministrs V.Veldre

Uz jaut. nr.99/J9 – dok. nr.3163

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Aizsardzības ministrija iepazinās ar Jūsu 2008.gada 23.oktobra vēstuli Nr.12/2-7-n/327-(9/08) “Par atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu” un iesniedz pieprasīto informāciju.

Papildus informēju, ka nākamajam gadam tiks pārskatīti mobilo sarunu apmaksas limiti, kā arī, efektivizējot darba procesu, tiks ierobežots degvielas patēriņš. Tāpat līdzekļu optimizācijas rezultātā tiks būtiski pārskatīts un ierobežots kabinetu mēbeļu aprīkojums un samazināti kancelejas preču iegādes limiti.

Aizsardzības ministrija (AM)

AM padotības iestādes

2008.gada plāns

2009.gada plāns

Izmaiņas (+/-)

2008.gada plāns

2009.gada plāns

Izmaiņas (+/-)

1

Mobilo telefonu rēķinu izdevumi

67,878

47,000

-20,878

75,408

37,100

-38,308

2

Degvielas iegādes izdevumi

0

0

0

151,041

151,041

0

3

Automašīnu iegādes un nomas izdevumi

0

0

0

135,042

127,817

-7,225

4

Kancelejas preču iegādes izdevumi

28,201

24,500

-3,701

60,662

27,149

-33,513

5

Mēbeļu iegādes izdevumi

32,000

1,500

-30,500

45,217

0

-45,217

 

2009.gadā automašīnu iegādes un nomas izdevumi saistīti ar to, ka Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā tiks nomātas automašīnas un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā plānots nomainīt automašīnas, kurām ekspluatācija turpmāk nav ekonomiski izdevīga.

Aizsardzības ministrs V.Veldre

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

 

Ministrs M.Riekstiņš

Uz jaut. Nr.100/J9 – dok. Nr.3169

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Atbildot uz Jūsu 2008.gada 23.oktobra vēstuli Nr.12/2-7-n/328-(9/08), sniedzam atbildes uz deputātu jautājumiem par Ārlietu ministrijas centrālā aparāta (t.sk. Latvijas Institūts) administratīvajām izmaksām:

1) 2008.gadā mobilo telefonu rēķina apmaksai paredzēti 100,3 tūkst. latu, 2009.gadā ieplānoti 89,5 tūkst. latu;

2) 2008.gadā degvielas iegādei paredzēti 43,8 tūkst. latu, 2009.gadā ieplānoti 48,8 tūkst. latu;

3) 2008.gadā tika plānota transportlīdzekļu iegāde 11,6 tūkst. latu apmērā, taču iepirkums netiks veikts, kā arī transportlīdzekļu iegāde nav paredzēta 2009.gadā. Transportlīdzekļu nomai 2008.gadā paredzēti 113,0 tūkst. latu, 2009.gadā – 45,3 tūkst. latu;

4) 2008.gadā kancelejas preču iegādei paredzēti 62,8 tūkst. latu, 2009.gadā ieplānoti 31,3 tūkst. latu;

5) 2008.gadā mēbeļu iegādes izdevumi ir 69,6 tūkst. latu, 2009.gadā ieplānoti 10,1 tūkst. latu.

 

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

 

 

Ministrs A.Baštiks

Uz jaut. nr.101/J9 – 3167

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrijā (turpmāk – ministrija) ir saņemta Latvijas Republikas Saeimas kancelejas 2008.gada 28.oktobra vēstule Nr.12/2-7-n/355-(9/08) par informācijas sniegšanu uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu jautājumiem “Par ministriju administratīvajām izmaksām”.

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas kancelejas vēstuli, nosūtu minēto informāciju par ministriju tās padotības iestādēm.

 

 

Pielikumā: informācija par ministriju un tās padotības iestādēm.

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

Izmaksas 2008.gadā LVL

Plānotās izmaksas 2009.gadā LVL

Mobilie telefoni

5236

5000

Degviela

12 620

13 000

Automašīnas noma

12 837

16 009

Kancelejas preces

6024

5500

Mēbeļu iegāde

10 655

1000

Kopā:

47 372

40 509

 

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

Izmaksas 2008.gadā LVL

Plānotās izmaksas 2009.gadā LVL

Mobilie telefoni

1745

1376

Degviela

1541

500

Automašīnas noma

2020

Kancelejas preces

5191

4589

Mēbeļu iegāde

764

600 *

Kopā:

11 261

7065

* 3 metāla skapju iegāde lietu glabāšanai

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Izmaksas 2008.gadā LVL

Plānotās izmaksas 2009.gadā LVL

Mobilie telefoni

3840

3480

Degviela

8300

7800

Automašīnas noma

3546

2880

Kancelejas preces

2600

1800

Mēbeļu iegāde

300

300

Kopā:

18 586

16 260

 

Valsts aģentūra “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”

Izmaksas 2008.gadā LVL

Plānotās izmaksas 2009.gadā LVL

Mobilie telefoni

330

330

Degviela

0

0

Automašīnas noma

0

0

Kancelejas preces

2380

2380

Mēbeļu iegāde

928

0

Kopā:

3638

2710

 

 

Ministrs K.Gerhards

Uz jaut. nr.102/J9 – dok. nr.3155

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Ekonomikas ministrija nosūta atbildi par ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu administratīvajām izmaksām. Kopējās administratīvās izmaksas 2008. un 2009.gadā ir šādas:

Mobilo telefonu rēķinu apmaksai 2008.gadā – 118 182 lati, 2009.gadā – 104 894 lati;

Degvielas iegādei 2008.gadā – 174 565 lati, 2009.gadā – 163 548 lati;

Automašīnu nomai 2008.gadā – 127 393 lati, 2009.gadā – 138 325 lati;

Kancelejas preču iegādei 2008.gadā – 168 760 latu, 2009.gadā – 143 054 lati;

Mēbeļu iegādei 2008.gadā – 76 879 lati, 2009.gadā – 36 890 latu.

 

Pielikumā: informācija par Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu administratīvajām izmaksām.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

 

Pielikums
30.10.2008. vēstulei Nr.1-1-10267

 

Informācija par Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu administratīvajām izmaksām

Iestādes nosaukums

Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

Degvielas iegāde

Automašīnu noma

Kancelejas preču iegāde

Mēbeļu iegāde

2008.g.

2009.g.

2008.g.

2009.g.

2008.g.

2009.g.

2008.g.

2009.g.

2008.g.

2009.g.

Ekonomikas ministrija CA

27 723

19 000

24 915

24 915

26 655

29 989

26 385

26 000

16 416

0

Valsts būvinspekcija

5 000

4 500

16 760

13 660

2 940

2 940

5 900

5 000

550

500

Centrālās statistikas pārvalde

10 200

9 690

51 966

47 400

12 014

25 000

68 001

52 350

18 814

10 200

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

1 379

1 500

2 996

3 500

9 791

9 800

11 861

11 000

1 312

0

Konkurences padome

1 342

1 208

1 911

1 806

2 949

2 949

3 912

2 871

4 545

0

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
(Komisijas budžeta izdevumi saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 29.pantu un 30.panta otro daļu tiek finansēti no pašu ieņēmumiem)

10 325

10 325

15 000

14 800

5 369

5 369

15 250

15 000

12 750

12 190

V/a “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”

2 215

-

2 800

-

10 900

-

2 000

-

4 565

-

VA Latvijas nacionālais metroloģijas centrs

1 100

3 300

3 900

7 400

0

10 913

1 800

3 800

834

1 000

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

41 100

37 800

34 700

34 700

40 100

35 668

13 018

11 000

14 993

10 500

Tūrisma attīstības valsts aģentūra

7 200

7 000

6 200

5 950

6 900

7 500

12 000

8 400

2 100

2 500

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra

10 598

10 571

13 417

9 417

9 775

8 197

8 633

7 633

0

0

Kopā

118 182

104 894

174 565

163 548

127 393

138 325

168 760

143 054

76 879

36 890

 

 

Ministre H.Demakova

Uz jaut. nr.103/J9 – dok. nr.3168

Par ministriju administratīvajām izmaksām

 

Kultūras ministrija ir saņēmusi šī gada 23.oktobra un 28.oktobra LR Saeimas kancelejas vēstules Nr.12/2-7-n/331-(9/08) un Nr.12/2-7-n/342-(9/08), ar kurām tiek nosūtītas LR Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” šī gada 21.oktobra vēstule Nr.8/3-22-165(9/08) un šī gada 22.oktobra vēstule Nr.8/3-2-182-(9/08) ar deputātu jautājumiem par ministrijas un ministrijas pakļautībā esošo iestāžu administratīvajām izmaksām 2008.gadā un plānotajām 2009.gadā un par valsts aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi””.

Kultūras ministrija steidzamības kārtā ir sagatavojusi pieprasīto informāciju un nosūta to.

 

Pielikumā: 1) pielikums Nr.1 – Kultūras ministrijas un ministrijas pakļautībā esošo iestāžu valsts budžeta administratīvie izdevumi 2008. un 2009.gadā;

2) pielikums Nr.2 – valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” 2009.gada plānotais budžets;

3) pielikums Nr.3 – informācija par valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” pretkorupcijas pasākumiem.

Kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

Pielikums Nr.1
Kultūras ministrijas
2008.gada 30.oktobra vēstulei Nr.02.5.-7/2677

 

Kultūras ministrijas un ministrijas pakļautībā esošo iestāžu plānotie valsts budžeta administratīvie izdevumi 2008. un 2009.gadā (Ls)

Iestādes nosaukums un izdevumu pozīcija

2008.gadā

2009.gadā

Kultūras ministrijas Centrālais aparāts

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

15 548

15 000

2. Degvielas iegāde

9489

10 000

3. Automašīnu iegāde un noma

19 776

19 776

4. Kancelejas preču iegāde

19 614

19 000

5. Mēbeļu iegāde

3571

0

Latvijas Nacionālā opera

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

13 506

14 000

2. Degvielas iegāde

21 790

22 000

3. Automašīnu iegāde un noma

4800

4000

4. Kancelejas preču iegāde

10 000

10 000

5. Mēbeļu iegāde

7493

4500

V/a “Nacionālais kino centrs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

5800

6000

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

4000

5000

5. Mēbeļu iegāde

3800

4000

Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

747

747

2. Degvielas iegāde

700

700

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

2425

2425

5. Mēbeļu iegāde

0

0

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

240

240

2. Degvielas iegāde

90

90

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

2300

2300

5. Mēbeļu iegāde

1450

1450

Rīgas Doma kora skola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

0

0

2. Degvielas iegāde

320

320

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

1800

1800

5. Mēbeļu iegāde

0

0

Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

640

640

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

2200

2200

5. Mēbeļu iegāde

4700

1400

Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

2200

2000

2. Degvielas iegāde

3800

3800

3. Automašīnu iegāde un noma

240

240

4. Kancelejas preču iegāde

550

500

5. Mēbeļu iegāde

120

300

Daugavpils Mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

990

1000

2. Degvielas iegāde

1100

1200

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

1500

1500

5. Mēbeļu iegāde

726

700

Jelgavas mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

350

350

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

2200

2200

5. Mēbeļu iegāde

1330

1300

Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

500

500

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

2200

2000

5. Mēbeļu iegāde

2440

2000

Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

700

700

2. Degvielas iegāde

650

650

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

1500

1500

5. Mēbeļu iegāde

1000

950

Ventspils mūzikas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

785

720

2. Degvielas iegāde

2500

2500

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

1000

950

5. Mēbeļu iegāde

5000

4000

Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

500

500

2. Degvielas iegāde

700

700

3. Automašīnu iegāde un noma

400

400

4. Kancelejas preču iegāde

1250

1250

5. Mēbeļu iegāde

0

0

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

0

0

2. Degvielas iegāde

871

700

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

3173

2800

5. Mēbeļu iegāde

0

0

Liepājas mākslas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

1194

1194

2. Degvielas iegāde

600

600

3. Automašīnu iegāde un noma

5426

5560

4. Kancelejas preču iegāde

4100

4000

5. Mēbeļu iegāde

2000

1800

Rēzeknes Mākslas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

550

550

2. Degvielas iegāde

3500

3500

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

1200

1200

5. Mēbeļu iegāde

0

0

Rīgas horeogrāfijas vidusskola

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

646

600

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

800

800

5. Mēbeļu iegāde

600

1000

Latvijas Kultūras koledža

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

2500

2500

2. Degvielas iegāde

1000

1000

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

7550

7500

5. Mēbeļu iegāde

5000

5000

V/a “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

796

800

2. Degvielas iegāde

160

600

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

6747

7000

5. Mēbeļu iegāde

1684

2000

V/a “Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

1100

700

2. Degvielas iegāde

1500

1200

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

3800

3000

5. Mēbeļu iegāde

847

0

V/a “Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

840

840

2. Degvielas iegāde

3100

3100

3. Automašīnu iegāde un noma

5900

5900

4. Kancelejas preču iegāde

13 000

13 000

5. Mēbeļu iegāde

0

0

V/a “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

1769

1800

2. Degvielas iegāde

1183

1500

3. Automašīnu iegāde un noma

5807

5465

4. Kancelejas preču iegāde

7632

8000

5. Mēbeļu iegāde

7023

6000

V/a “Ārzemju mākslas muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

1900

1440

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

400

400

4. Kancelejas preču iegāde

1000

1000

5. Mēbeļu iegāde

675

1000

V/a “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

1125

1440

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

2500

4000

5. Mēbeļu iegāde

2000

2500

V/a “Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi””

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

560

500

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

1100

1000

5. Mēbeļu iegāde

0

0

V/a “Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

750

750

2. Degvielas iegāde

4500

4500

3. Automašīnu iegāde un noma

3865

0

4. Kancelejas preču iegāde

1500

1500

5. Mēbeļu iegāde

3844

3000

V/a “Rundāles pils muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

3417

3500

2. Degvielas iegāde

19 108

20 300

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

3400

3700

5. Mēbeļu iegāde

2600

2000

V/a “Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

1010

1100

2. Degvielas iegāde

5533

5800

3. Automašīnu iegāde un noma

2222

5400

4. Kancelejas preču iegāde

6000

6000

5. Mēbeļu iegāde

3024

5000

V/a “Andreja Upīša memoriālais muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

0

0

2. Degvielas iegāde

15

15

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

176

176

5. Mēbeļu iegāde

0

0

V/a “Ojāra Vācieša memoriālais muzejs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

250

300

2. Degvielas iegāde

120

240

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

870

900

5. Mēbeļu iegāde

155

200

Muzeju valsts pārvalde

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

270

350

2. Degvielas iegāde

0

0

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

984

950

5. Mēbeļu iegāde

0

500

Latvijas Nacionālā bibliotēka

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

12 000

11 000

2. Degvielas iegāde

9000

8500

3. Automašīnu iegāde un noma

7000

7000

4. Kancelejas preču iegāde

6000

5800

5. Mēbeļu iegāde

2000

2000

V/a “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

0

0

2. Degvielas iegāde

1000

1000

3. Automašīnu iegāde un noma

0

0

4. Kancelejas preču iegāde

2900

2900

5. Mēbeļu iegāde

950

500

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

2800

2800

2. Degvielas iegāde

12 000

12 000

3. Automašīnu iegāde un noma

25 000

25 000

4. Kancelejas preču iegāde

16 000

16 000

5. Mēbeļu iegāde

12 000

8000

V/a “Tautas mākslas centrs”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

2000

4500

2. Degvielas iegāde

300

800

3. Automašīnu iegāde un noma

1750

3400

4. Kancelejas preču iegāde

2530

3000

5. Mēbeļu iegāde

37 000

3000

V/a “Kultūras informācijas sistēmas”

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

3821

3850

2. Degvielas iegāde

1500

1500

3. Automašīnu iegāde un noma

4000

4500

4. Kancelejas preču iegāde

966

2000

5. Mēbeļu iegāde

1975

0

Valsts arhīvu ģenerāldirekcija (arhīvu nozare)

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

15 816

16 753

2. Degvielas iegāde

18 465

19 070

3. Automašīnu iegāde un noma

7156

7282

4. Kancelejas preču iegāde

114 700

116 700

5. Mēbeļu iegāde

6243

14 800

V/a “Jaunie “Trīs brāļi””

1. Mobilo telefonu rēķinu apmaksa

9423

9800

2. Degvielas iegāde

11 254

12 800

3. Automašīnu iegāde un noma

16 906

19 311

4. Kancelejas preču iegāde

5300

5500

5. Mēbeļu iegāde

1510

500

Pavisam kopā

742 766

714 234

 

Pielikums Nr.2

Kultūras ministrijas

2008.gada 30.oktobra vēstulei Nr.02.5.-7/2677

 

Valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” 2009.gada plānotais budžets

Ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas, funkcijas klasifikācijas kods

Klasifikācijas koda nosaukums

2009.gada pieprasījums Ls

18000 – 21700; 22100 – 22300

Resursi izdevumu segšanai

799 381

21700

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

799 381

21710

Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

799 381

21720

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem atmaksām valsts pamatbudžetā

1000 – 9000

Izdevumi – kopā

799 381

1000 – 4000; 6000 – 7000

Uzturēšanas izdevumi

793 381

1000 – 2000

Kārtējie izdevumi

793 381

1000

Atlīdzība

562 779

1100

Atalgojums

423 757

2000

Preces un pakalpojumi

230 602

5000; 9000

Kapitālie izdevumi

6000

5000

Pamatkapitāla veidošana

6000

 

Pielikums Nr.3

Kultūras ministrijas

2008.gada 30.oktobra vēstulei Nr.02.5.-7/2677

 

Informācija par valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” pretkorupcijas pasākumiem

Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvprojektu vadības ietvaros Kultūras ministrija un valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” (turpmāk tekstā – Aģentūra) sadarbībā ar sabiedrību par atklātību “Delna” īsteno stingru pretkorupcijas politiku. Kopš 2005.gada 2.septembra ir spēkā Kultūras ministrijas, Aģentūras un sabiedrības par atklātību “Delna” līdzdarbības līgums, saskaņā ar kuru “Delna” sabiedriskā kārtā uzrauga nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras projektu īstenošanas gaitu ar nolūku padarīt šo procesu maksimāli atklātu. Sadarbības mērķis ir ieviest pretkorupcijas un ētikas principus ne tikai valsts pārvaldē, bet arī uzņēmējdarbības vidē, līdzdarbojoties būvniecības nozares sakārtošanā un rādot paraugu citu tautsaimniecības jomu pārstāvjiem. Līdzdarbības līguma galvenais mērķis ir novērst negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu. Līgumā iekļautie atklātības, caurskatāmības, sabiedrības līdzdalības un uzņēmējdarbības sociālās atbildības elementi veido vienotu sistēmu, kas palīdz novērst kukuļošanu, piesavināšanos vai dienesta stāvokļa izmantošanu. Kultūras ministrijas, Aģentūras un “Delnas” īstenoto pretkorupcijas politiku novērtējušas būvniecības nozares profesionālās organizācijas, ieviestos iepirkumu procedūru pilnveidojumus atzīstot par nozīmīgu soli godīgas un līdzvērtīgas konkurences veicināšanā būvniecības sektorā Latvijā.

“Delna”, sagatavojot ziņojumus sabiedrībai par līdzdarbības līguma izpildi, atzinusi, ka par Aģentūras stingrību godīgas un atbildīgas valsts pārvaldes darba organizēšanā liecina Latvijā vēl maz realizēta, bet korupcijas novēršanai valsts pārvaldē ļoti svarīga prakse – pretkorupcijas deklarācijas iekļaušana iepirkuma piedāvājuma prasībās. Tādējādi Pretendenti iedziļinās pretkorupcijas jautājumos, jau plānojot savu piedāvājumu, un paredz tirgus situācijai atbilstošas izmaksas. Rūpīga piegādātāju izvērtēšana, pēc “Delnas” vērtējuma, ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem efektīvas pretkorupcijas un atklātības politikas ietvaros.

Lai nodrošinātu konkurenci un caurskatāmību Aģentūras veiktajos iepirkumos, sadarbībā ar “Delnu” ir izstrādāta kārtība par iepirkumiem ar paredzamo līgumcenu no LVL 1000 līdz 10 000, kas nosaka detalizētākas un stingrākas prasības šo iepirkumu organizēšanai, nekā paredz Publisko iepirkumu likums un Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar iekšējo kārtību Aģentūrai ir pienākums jebkurā iepirkumā uzrunāt vismaz trīs potenciālos piegādātājus, tādējādi papildus informējot uzņēmējdarbības vidi par paredzamiem iepirkumiem.

Apliecinājums Aģentūras atbildīgajai attieksmei pret pretkorupcijas jautājumiem bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veicēja izvēles konkurss, kurā netika pieļauta SIA “Merks” un a/s “Merko Ehitus” dalība, jo tika konstatēts, ka šie uzņēmumi Igaunijā pret kukuļošanu ierosināta kriminālprocesa dēļ neatbilst izvirzītajiem pretkorupcijas principiem.

“Delna” savos ziņojumos secinājusi, ka Aģentūrā ir nostiprinājusies izpratne par pretkorupcijas jautājumu nozīmību sociāli atbildīgas iestādes darbībā un ir vērojams progress korupcijas risku vadības darbā. Vienlaikus nolūkā paplašināt Aģentūras darbinieku izpratni par pretkorupcijas jautājumiem un pilnveidot atbildīgo administrācijas amatpersonu zināšanas visiem Aģentūras darbiniekiem 2007.gada 30.maijā tika rīkots KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītājas Diānas Kurpnieces vadīts seminārs, lai detalizēti skaidrotu likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un ētikas jautājumu nozīmību korupcijas mazināšanā. Atbilstoši KNAB sagatavotajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģijai un valsts programmai Aģentūrā ir izstrādāts iekšējs normatīvais dokuments – organizatoriskais pretkorupcijas pasākumu plāns.

Turpinot atklātības un pretkorupcijas politikas īstenošanu, Aģentūra, pamatojoties uz trīspusējo līdzdarbības līgumu ar “Delnu”, ir rosinājusi izveidot neatkarīgu Sabiedriskās uzraudzības padomi, kurā būtu pārstāvētas būvniecības nozares profesionālās un sabiedriskās organizācijas un kuras nolūks būtu novērtēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības procesu, sniegt ieteikumus un skaidrojumus Aģentūras amatpersonām gadījumā, ja rastos aizdomas par kāda būvniecības procesa dalībnieka neētisku rīcību, kā arī iniciēt likumu vai citu normatīvo aktu sakārtošanu Latvijā, ņemot vērā tos sistēmiskas dabas riskus, kas izkristalizējas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas gaitā. Nolūkā izvērtēt esošos specifiskos riskus būvniecības projekta īstenošanas gaitā, kā arī lai izstrādātu dokumentāciju Sabiedriskās uzraudzības padomes dibināšanai un tās darbības nodrošināšanai, Aģentūra, atbilstoši iepriekš aprakstītajai kārtībai, ir veikusi iepirkumu par konsultanta pakalpojumiem pretkorupcijas jautājumos un noslēgusi par to līgumu SIA “i-bloom”, kas spēja piedāvāt speciālistu ar atbilstošu pieredzi un zināšanām – filozofijas zinātņu doktoru Ati Zakatistovu, kura pieredze darbā gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan ar valsts un privāto sektoru, gan nevalstiskajām organizācijām apliecina, ka viņš ir viens no nedaudzajiem speciālistiem pretkorupcijas un biznesa ētikas jautājumos, kura zināšanas ir noderīgas, uzlabojot būvniecības vidi Latvijā.

 

 

Ministre I.Purne

Uz jaut. nr.104/J9 – dok. nr.3156

Par sekretariāta administratīvajām izmaksām

 

Atbildot uz 2008.gada 23.oktobra vēstuli Nr.12/2-7-n/332-(9/08) par atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts sniedz informāciju par tā administratīvajām izmaksām.

 

 

Pielikumā: “Plānotās administratīvās izmaksas 2008. un 2009.gadā”.

 

Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās

pārvaldes lietās vietā –
labklājības ministre I.Purne

Rīgā 2008.gada 30.oktobrī

 

Pielikums

 

Plānotās administratīvās izmaksas 2008. un 2009.gadā

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts un tā pakļautībā esošā E-iepirkumu aģentūra

Izmaksu veids

2008.gads

2009.gads

Mobilo telefonu tēriņi*

21 019

17 100

*Mobilo telefonu sarunu vidējās izmaksas uz 1 darbinieku ir 12 lati, bet salīdzinoši mazas ir fiksētā tīkla telefonu izmaksas – vidēji 4,81 lats uz 1 darbinieku.

Degviela

17 900

13 970

Automašīnu noma

33 210

27 030

Kancelejas preces

23 270

13 400

Mēbeļu iegāde

2 551

0

Kopā

97 950

71 500

Ministres vietā – labklājības ministre I.Purne

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!