Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 6. novembra sēdes

B.Rivža (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija).

Es savā šodienas uzrunā gribētu īpašu uzmanību vērst budžetam, jo tomēr budžeta jautājums ir tas svarīgākais jautājums, pie kā šodien strādā visas frakcijas un tajā skaitā arī Zaļie un Zemnieki. Un šajā sakarībā mums tiešām ir jāvērtē visas iespējamās pozīcijas, kur varētu ietaupīt naudu, un arī jāskatās, cik efektīvi mēs to izlietojam.

Tikko noslēdzās… pirmdienas vakarā noslēdzās arī visu frakciju deputātu priekšlikumu iesniegšana jaunajam budžetam, un jāsaka, ka Zaļie un Zemnieki arī cītīgi strādāja to atvēlēto laiku no pagājušās ceturtdienas līdz pirmdienas vakaram, un mēs esam iesnieguši virkni priekšlikumu par to, kā varētu optimizēt budžetu.

Pirmais jautājums, par ko mēs ļoti stingri iestājāmies, tas ir par zinātnieku naudas palielinājumu, jo zinātnieku nauda, tā ir tā nauda, kas ir attīstībai, un tāpēc mums ir svarīgi, lai tiešām zinātniskie pētījumi turpinātos, un tāpēc tā nauda, ko Saeimas deputāti ietaupīs, nepalielinot sev algas, būtu jānovirza zinātniekiem. Un šeit arī ir vairākas pozīcijas, par ko Zaļie un Zemnieki iestājas vēl papildus, tas ir, piemēram, bērniem, kas ir fiziski ietekmēti, viņu palīdzībai. Tāpat arī Černobiļā cietušajiem, viņu atbalstam, kur šie līdzekļi ir nepieciešami, un tā nauda varētu nākt taisni no tās Saeimas deputātu ieekonomētās naudas, kas netiks izmaksāta algās.

Otra lieta, kas arī ir saistīta ar zinātnes pētījumiem. Tas ir tas, ka pievienotās vērtības nodoklis paredz, ka no šī gada zinātniskie pētījumi, kas ir sākti no šī gada jūnija, tiek aplikti ar 18 procentu nodokli. Nu, tā kā nav Ministru kabineta noteikti, mēs uzskatām, ka šis nodoklis ir jāatliek vismaz uz diviem gadiem un tad ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kā darbojas šī regula, jo tomēr ir daudz izņēmumu, jo tas pamatojums, kāpēc ir jāapliek, nāk no Eiropas direktīvas un tur ir daudz izņēmumu un dažādu skaidrojumu, kas zinātniekiem nav līdz šim brīdim izskaidroti un nav arī stingru noteikumu, kā būtu šis nodoklis precīzi jāiekasē. Un tāpēc arī mūsu priekšlikums ir atlikt.

Mēs esam arī iestrādājuši priekšlikumus par to, ka zemniekiem… viņu subsīdija, kas viņiem ir paredzēta, ir arī samazināta, un mēs lūdzām ministriju tomēr izvērtēt tās iespējas, kādas ir ar Eiropas fondiem, kuri Eiropas fondi tad sāksies, kuriem ir visi noteikumi apstiprināti, kuri būtu tie, kas ir vēlāk uzsākami, bet, protams, tā summa netiek zaudēta, viņa vienkārši tiek drusku atlikta, un arī šeit ir mūsu priekšlikumi.

Tā ka mūsu pamatjautājums šobrīd ir jautājums par budžetu. Un tajā skaitā, protams, kur mēs vēl varam ieekonomēt. Jo mēs redzam arī šodienas diskusijā, ka ministriju izdevumi ir atšķirīgi un algas ministriju ierēdņiem ir atšķirīgas un te ir vēl iespējas, pie kā strādāt.

Tā ka jautājums numur viens šobrīd ir budžets.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Vēlos informēt, ka Saeima šodien atbalstīja pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.

Un vēlos jūs informēt, ka, ņemot vērā, ka šobrīd valstī ir ļoti sarežģīts ekonomiskais stāvoklis, mēs domājam par to, kā samazināt izdevumus absolūti visās sfērās un, galvenais, izvērtēt, cik katrs no izdevumiem ir lietderīgs. Arī Tautas partija savā valdes sēdē jau 3.novembrī pieņēma lēmumu kardināli mainīt atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē.

Tautas partija, jau strādājot pie valsts budžeta 2009.gadam un padziļināti analizējot valsts izdevumus, ir secinājusi, ka jau iepriekš zināmās problēmas, nepamatoti atšķirīgie atalgojumi dažādās ministrijās, neadekvātas piemaksas un prēmijas atsevišķām darbinieku kategorijām, ekonomiski neskaidrās izmaksas aģentūrās, padomēs un valdēs ir sasniegušas nepieļaujamus apmērus. Un nav samērojamas ar pašreizējo ekonomisko situāciju gan mūsu valstī, gan pasaulē.

Un tāpēc Tautas partija uzskata, ka bez tūlītējiem soļiem, tātad, algu fonda samazināšana par 5 procentiem, ir jāveic kardināla valsts pārvaldes sistēmas reforma. Lai šo sistēmu padarītu pārskatāmu, saprotamu, samērīgu un taisnīgu. Tautas partijas valde uzdod finanšu ministram Atim Slakterim organizēt valsts pārvaldes sistēmas visaptverošu atalgojuma auditu, ko veiktu neatkarīgi starptautiski atzīti vērtētāji, kopā, protams, ar nozaru ekspertiem, lai pēc tam, vadoties no audita rezultātiem, izveidotu atalgojuma skalu un sistēmu gan valsts iestādēs, gan valstij piederošajās aģentūrās un kapitālsabiedrībās. Un pēc tam izvērtēt, kā šo sistēmu pilnībā vai daļēji ieviest arī pašvaldībās un to institūcijās.

Tautas partija uzskata, ka iepriekš minēto uzdevumu izpildei ir jāuzstāda konkrēts termiņš, un esam pārliecināti, ka to var veikt līdz nākamā gada martam.

Saprotot, ka šo ļoti grūto un sarežģīto uzdevumu nevar paveikt viens ministrs vai ministrija, Tautas partija jau tuvākajā laikā iesniegs valdībā atbilstošus priekšlikumus un aicinās premjerministru Ivaru Godmani un koalīcijas partnerus atbalstīt šo iniciatīvu.

Tāpat arī vēlos akcentēt, ka Tautas partija uzskata, ka valstī jāpārvērtē arī citu tēriņu lietderība un jānosaka stingri limiti degvielas, sakaru, mēbeļu un citu preču un pakalpojumu iegādēm.

Tā kā līdzšinējie mēģinājumi valsts pārvaldes sistēmu harmonizēt nav bijuši veiksmīgi un saskārušies ar milzīgu pretestību, tad apmaksas sistēmas maiņa, tāpat kā teritoriālā reforma, visticamāk, nedos Tautas partijai popularitātes punktus, bet mēs uzskatām, ka bez šo darbu paveikšanas nav iedomājama valsts sekmīga attīstība un ekonomisko grūtību pārvarēšana.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Neapšaubāmi, jebkuros apstākļos apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī meklēs savu vietu un savas iespējas. Un, ja mēs runājam par budžetu, mēģināsim atrast papildu iespējas atbalstīt tos virzienus, kuri mums ir tuvāki. Neapšaubāmi, tā ir zinātne, un tāpēc mēs meklēsim iespējas atbalstīt zinātni.

Bet meklēsim iespējas atbalstīt arī nacionālpatriotismu veicinošu organizāciju darbību. Kaut nedaudz jāatrod līdzekļi palīdzēt Okupācijas muzejam, Nacionālo karavīru biedrībai, Nacionālo partizānu biedrībai un politiski represētajiem. Viņi daudz neprasa, bet tomēr, lai viņi varētu darboties, zināmi līdzekļi viņiem būtu jāpiešķir.

Ja ir runa tālāk par to pašu nacionālpatriotismu, esam nolēmuši pārskatīt tos likumprojektus un tos virzienus, kuros varētu iestrādāt stingrākas normas, jo kaut kā tad, kad valstī ir grūta saimnieciskā situācija, tas patriotisms vairāk vai mazāk aizmirstas, kas līdz ar to veicina citu valstī ne sevišķi labvēlīgu organizāciju darbību. Tādi, piemēram, bija novērojumi arī šorīt, kad nacionālboļševiki rīkoja piketu pie Saeimas, labi saprazdami, ka šādos apstākļos augsne būtu priekš viņiem daudz auglīgāka.

Tas pats izskan arī šeit, Saeimā, no tribīnes. Jo mums ir grūtāk, jo kādam liekas, ka ir vieglāk īstenot savas ne sevišķi labvēlīgi pret valsti noskaņotās idejas.

Tāpēc mēs esam nolēmuši ieskatīties no jauna gan Pilsonības likumā, gan Izglītības likumā, gan Valsts valodas likumā. Pēdējo īpaši uzsverot, jo attieksme pret valsts valodu ir ne sevišķi labdabīga no to cilvēku puses, kuriem kāreiz vajadzētu mācīties latviešu valodu un ar cieņu pret to izturēties.

O.Deņisovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Šodien plenārsēdē tika izskatīts un pieņemts pieprasījums Ministru prezidentam “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.

Kolēģi jau nosauca summas, kuras bija izmaksātas valdes locekļiem un kāds ir to skaits, bet es gribētu atgādināt mūsu vēlētājiem, ka jau daudzas reizes frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti iesniedza priekšlikumus, lai, pirmkārt, samazinātu valdes locekļu skaitu; otrkārt, ka atlaišanas pabalstam jābūt vienādam visā valstī.

Pašlaik ir spēkā Darba likums, kur 112.pants nosaka noteikumus, pēc kuriem tiek aprēķināts atlaišanas pabalsts. Šā panta redakcija ir: tātad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk nekā piecus gadus, viņam aprēķina un izmaksā pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā. Tātad mūsu valstī likumi darbojas tikai atsevišķu personu labā.

Šobrīd iznāk tā, ka, ja Ministru kabinets demisionē vai atsevišķiem ministriem tiek izteikta neuzticība pienākumu pildīšanā, visām atlaižamajām personām izmaksā pabalstu 3 mēnešu apmērā.

No tā izriet, ka Ministru kabinets negrib vai neprot strādāt, bet Ministru kabineta locekļiem izmaksā naudu prēmijās simtiem tūkstošiem latu.

Tāda pieeja ir nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanā, bet nevis taupīšanas režīmā valstī.

Pārējie likumprojekti, kuri tika izskatīti šodienas plenārsēdē, pārsvarā ir saistīti par pašvaldību reformu – sakārtot un precizēt likumdošanas paketi.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Es gribētu atzīmēt trīs tēzes savā īsajā uzstāšanās laikā.

Pirmā. Par Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām.

Es neatklāšu neko jaunu, sakot, ka Latvijai Amerikas Savienotās Valstis ir partneris nr.1. Tā ir mūsu ārpolitikas un drošības politikas prioritāte. Tādēļ prezidenta vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs arī mums ir nozīmīgs notikums.

Un, tāpat kā daudzi no jums, arī es vēroju šo vēlēšanu nakti un rezultātus, kad miljoniem cilvēku ar prieka asarām acīs sagaidīja rezultātus un jauno 44. Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, ar ko miljoniem un miljoniem cilvēku visā pasaulē un arī, šeit, Latvijā, saista progresīvas izmaiņas pasaules politikā, pirmām kārtām, protams, domājot par mieru, stabilitāti un labklājību.

Es domāju, ka šajā tēzē ļoti labi iekļaujas arī tas, kas šodien notika Saeimā. Pieprasījums, kas bija adresēts valdībai par padomju un dažādu valžu amatpersonu atalgojumu. Tas ir cieši saistīts ar budžetu. Bet, manuprāt, ka visvairāk tas ir saistīts ar taisnīgumu valstī. Ar varas taisnīgumu, pārdalot mūsu resursus.

Šis jautājums ir nobriedis. Un ir jārod risinājums. Tas, ka Saeima ir atbalstījusi šo pieprasījumu, patiesībā tikai apliecina to, kas Saeimai pēc būtības ir jādara, jo tas ir Saeimas pienākums – prasīt no izpildvaras, kontrolēt tās darbību, un, ja kādi jautājumi netiek risināti pienācīgi, prasīt, lai tas tiktu izpildīts.

Protams, ka pieprasījums pats par sevi neatrisina problēmu, bet, ja mēs skatāmies no Saeimas kārtības ruļļa viedokļa, šis ir tas pēdējais solis, kad valdībai ir jāizšķiras par reāliem praktiskiem soļiem, lai tiktu rasts risinājums šīs problēmas pārvarēšanai.

Un treškārt, tuvojas mūsu valsts svētki. Man kā karavīram, kā pirmajam Latvijas armijas komandierim ir šī iespēja šodien sveikt Latvijas karavīrus viņu svētkos – Lāčplēša dienā. Es vēlu visiem veiksmi, panākumus, spēcīgas ģimenes, kas atbalsta karavīru un godpilnu dienestu mūsu valsts Bruņotajos spēkos.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Šodien pēc mūsu uzskata vissvarīgākais jautājums ir valsts budžets nākamgad. PCTVL arī ir iesniegusi savus priekšlikums. Partija piedāvā nodrošināt valdības deklarācijā apsolīto valsts sociālā pabalsta palielināšanu no 45 līdz 60 latiem. Palielināt saskaņā ar Rīgas domes prasībām finansējumu kompensāciju izmaksai denacionalizēto namu iedzīvotājiem. Apmierināt arodbiedrību prasības neaplikt pensijas ar nodokļiem un paaugstināt algas medicīnas darbiniekiem.

PCTVL pieprasa arī saglabāt Latvijas zinātni un atstāt spēkā normu par zinātnisko pētījumu neaplikšanu ar PVN. Mūsu priekšlikumu pacelt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru atklāti atbalstīja gan arodbiedrības, gan Pensionāru federācija. Un vakar arī Latvijas tiesībsargs Romāns Apsītis nosūtīja Saeimas Budžeta komisijai speciālu vēstuli ar šīs idejas atbalstu.

Kur ņemt līdzekļus? Pēc mūsu uzskatiem, daļu no tiem var sameklēt mūsu deputātu atalgojumā, kuru nedrīkst palielināt nākamgad, un daļu mēs redzam prognozes palielināšanā.

Runājot par denacionalizēto namu īrniekiem, ir tāda lieta, ka nauda, kas bija paredzēta 2008.gadam, beidzās jau gada vidū – jūnijā, un diemžēl ir nepieciešams četras reizes vairāk, lai pielīdzinātu šos cilvēkus tiem cilvēkiem, kuri varēja privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem.

Šodien mēs iesniedzām Saeimai speciālu likumprojektu, kas paredz pilnā apjomā kompensēt šiem cilvēkiem viņu dzīvokļu tirgus vērtību. Kur ir papildu naudas avots? PCTVL piedāvā uzlikt ministriem par pienākumu publicēt internetā detalizētu informāciju par ikgadējiem budžeta pieprasījumiem, kurus tās nosūtīs Finanšu ministrijai pirms budžeta sastādīšanas. Ja tiks atbalstīti PCTVL priekšlikumi, tad tuvākā pusgada laikā valdībai būs jāveic valsts pārvaldes funkcionālais audits un jāizstrādā priekšlikumi ar mērķi samazināt budžeta izdevumus par vēl 200 miljoniem latu. Ja šie priekšlikumi būtu atbalstīti, tad naudas gan mediķiem, gan denacionalizēto namu iedzīvotājiem, gan visiem nabagākajiem, tajā skaitā, pensionāriem, naudas ir… Un mēs to sameklējām un ceram uz Saeimas vairākuma atbalstu.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Manuprāt, svarīgākais notikums šobrīd valstī… gan Saeimā, gan valdībā… ir budžeta pieņemšanas process, kas tiešā veidā iespaidos to, kā mēs visi kopīgi nākamgad varēsim pārvarēt briestošās ekonomiskās grūtības, kas mūsu valstī atrodas un kas diemžēl ne tikai Latvijā, bet faktiski visā pasaulē šobrīd ir.

Šajā sakarā mūsu frakcija vakardien uzaicināja finanšu ministru Slaktera kungu ierasties un mums skaidrot šo viņa redzējumu un arī atbildēt uz mūsu jautājumiem. Un man ir jāsaka ar visdziļāko nožēlu, ka ne tikai Slaktera kungs nespēja atbildēt uz ļoti daudziem mūsu frakcijas deputātu konkrētiem uzdotajiem jautājumiem, bet viņš arī nespēja pasniegt nekādu redzējumu, kādā veidā mūsu valsts turpmāk varēs attīstīties, un kā finanšu ministrs, kas atbild tieši par budžetu… Tas ir diezgan bēdīgs komentārs.

Mūsu frakcijas jautājumi bija vairāk arī kā kritika vērsta uz to, ka Slaktera kungs runā par taupības režīmu, bet mēs esam atraduši atkal un atkal budžeta pozīcijas, kur faktiski ministriju tēriņi degvielai, kancelejas precēm, autonomai un iepirkšanai faktiski iet uz augšu, nevis uz leju, kā tas tika solīts. Mūsu frakcija… mēs esam iesnieguši grozījumus budžetā par gandrīz 200 miljoniem latu, kur daļu no šīs naudas mēs iesakām un lūdzam virzīt uz budžeta deficīta samazinājumu, bet arī daļu uz policistu un mediķu algu palielināšanu, lai vismaz varētu kompensēt inflācijas pieaugumu. Tātad šāda nauda budžetā ir, mēs esam viņu atraduši tieši uz ministriju taupības rēķina, ko diemžēl valdība nav darījusi, un tas ir gaidāms tātad pēc pāris nedēļām diskusijās, vai koalīcija to pieņems vai nepieņems.

Otra, manuprāt, ļoti satraucoša ziņa ir tā, ko es šodien lasu un mēs jebkurš varam izlasīt “Dienas” avīzē… Martas Rībeles raksts “Ekspertbanku atbalsta shēmai jābūt skaidrai un godīgai”. Un šeit ir rakstīts… žurnāliste raksta, ka arī Latvijas valdība esot nolēmusi atbalstīt bankas un sniegt tām valsts garantijas, lai iegūtu lētākus aizņēmumus.

Satraucoši ir tas, ka, cik mēs izskatām cauri valdības dokumentos, mēs neatrodam šādus lēmumus. Jāpieņem, ka tas ir pieņemts kaut kādā slēgtajā valdības sēdē. Ja mūsu valdība runā par kaut kādām garantijām bankām, mums visiem ir jāsaprot, ka valdībai pašai nav ne graša naudas, tā ir mūsu visu tātad… jūsu nodokļu nauda, par kuru iet runa.

Visur citur Eiropā, Ziemeļamerikā, kur valdības ir spiestas palīdzēt bankām dažādos veidos, ir pilnīgi skaidri publiski izdiskutēts, kas nodokļu maksātājiem par to būs – viņi pārsvarā nacionalizēs šīs bankas, vai daļēji nacionalizēs… un tātad nodokļu maksātāji kļūst par līdzīpašniekiem. Šajā gadījumā mani ļoti satrauc tas, ka mūsu valdība un šī koalīcija savā jau diemžēl ierastajā stilā acīmredzot kaut ko dara mums visiem neredzamā veidā, kas, manuprāt, vienkārši nav pieļaujami. Mēs no savas puses kā ievēlētie deputāti, kaut opozīcijā būdami, mēs centīsimies uzzināt, kas šis ir… Šajā rakstā ir minēts, ka kaut kāda likumu pakete tiks virzīta uz Saeimu. Es neesmu nevienu pus zilbi izlasījis no šādas likumu paketes, tas vēl nav parādīts. Tātad ir gaidāms tas, ka šāda diskusija sāksies. Diemžēl viņa nesāksies no mūsu valdības puses, bet viņa sāksies no opozīcijas puses, prasot jautājumus. Bet šeit mums visiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nevar valdība pieņemt garantijas bez Saeimas piekrišanas, jo garantijās ir vienmēr jārēķinās diemžēl ar ļauno, ja būtu jāmaksā, no kurienes nauda. Nu, protams, tas no mūsu kabatas, ne no viņu personīgajām kabatām. Mēs šim jautājumam izsekosim.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā savienība” frakcija).

Es vēlētos akcentēt trīs jautājumus. Protams, visi runāja par valsts budžetu 2009.gadam.

Otrkārt, par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām.

Un, treškārt, par administratīvi teritoriālās reformas gaitu.

Dīvaini, ka runā par valsts budžetu 2009.gadam vairāk šajās runās runā nevis par šī budžeta pieņemšanu, bet kad uzsākt šā budžeta grozījumus. Vai tas notiks janvārī vai notiks martā, vai kādā citā mēnesī. Protams, arī “Pilsoniskās Savienības” frakcija ir sagatavojusi savus priekšlikumus un ir iesniegusi labojumus gan budžeta projektam pievienotajos likumprojektos, gan atradusi iespēju pārdalīt budžeta ieņēmumu daļu un novirzīt līdzekļus, piemēram, lauksaimniecības subsīdijām 8,8 miljonus, izglītībai un zinātnei kopā 20 miljonus, kā arī priekšlikumus labojumos… labojumi likumos nozīmīgākie ir palielināt akcīzes nodokļus stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, atbalstot latviešu tautas svētku tradīcijas. Atbalstīta Izglītības darbinieku arodbiedrības iniciatīva, ierosināt neaplikt ar PVN zinātnisko darbību.

Ir vairāki nozīmīgi labojumi uzņēmuma ienākuma nodoklī, piemērojot nodokļu atlaides uzņēmumiem, kuru devums valstī budžeta ienākuma daļai ir nozīmīgs.

Par otro jautājumu. Mums, “Pilsoniskās Savienības” deputātiem, likās cīņa par Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu un atalgojumu un kompensāciju samazināšanu… Mēs to salīdzinājām, ka it kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām, bet diemžēl šodien ir noticis kaut kas neparasts un negaidīts, ka Saeimā tika atbalstīts deputātu pieprasījums. Un deputāti… Tā bija mūsu frakcija, plus, mums pievienojās arī citu frakciju deputāti un mēs “Pilsoniskā Savienība” nekad nepiekrītam, ka valsts un pašvaldību kapitālajās sabiedrībās, padomēs un valdes locekļiem atalgojums palika nemainīgs. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šīs neadekvāti uzpūstās algas ir jāsamazina. Lielajās kapitālsabiedrībās padomes locekļu skaits ir jāsamazina, bet mazajās ir jālikvidē. Padomes ir viens no iemesliem, kādēļ šodien Latvijas demokrātijas iekārtu… kas šodien Latvijā demokrātisko iekārtu diskreditē, kā arī izraisa sabiedrībā neuzticību un pat riebumu pret politiķiem. Mēs uzskatām, ka šāda veida padomes un valdes ir barotavas politiķiem.

Un trešais jautājums, kuram es vēlētos pieskarties, ir par Administratīvi teritoriālās reformas gaitu. Līdz vēlēšanām ir atlikuši 7 mēneši. Diemžēl pamatlikums, likums par ATR tika pieņemts pirms 10 gadiem, tiks atcelts droši vien decembrī, tā vietā radīts jauns likums, ar jauniem kritērijiem. Tātad var veidot novadus, kuros ir 4000 iedzīvotāju un administratīvais centrs ar 2000 iedzīvotājiem vai pilsēta. Tas reizē ar to rada problēmas jau tagad 12 novados, kā arī mēs zinām, ka ir iesniegta Satversmes tiesā… vairāk nekā 30 pašvaldības ir iesniegušas pieprasījumu Satversmes tiesā. Un ir sākts tagad uzklausīt pārstāvjus no reģioniem. Šāda kritēriju maiņa parasti ir izsaukusi šīs reformas tālāko neturpināšanu. Ja paskatāmies 15 gados, tad, kad jau ir panākta vienošanās starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un politiķiem un, ja maina šāda veida kritērijus, tad ir skaidrs, ka šādai reformai iznākums var būt ļoti bēdīgs.

Tāpēc arī pagājušajā nedēļā notikušajā pašvaldību vadītāju, tas ir, vairāku pagastu vadītāju, sapulcē tika pieņemta rezolūcija par šādas reformas iesaldēšanu.

Saeimas preses dienests