• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valodai Latvijā un pasaulē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.1999., Nr. 255 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18375

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vadības līgumiem un informācijas atklātību

Vēl šajā numurā

12.08.1999., Nr. 255

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valodai Latvijā un pasaulē

Dr. habil. philol., Latvijas ZA akadēmiķe Valentīna Skujiņa — "Latvijas Vēstnesim"

Izdevniecībā nodota un drīzumā lasītājs saņems latviešu valodā līdz šim vēl neparastu darbu — vārdnīcu, kurā apkopoti nevis vārdi, bet gan to sastāvdaļas. Turklāt šo sastāvdaļu cilme saistāma ar senajām kultūrtautām un to valodām — ar latīņu un grieķu valodu. Šīs vārdnīcas autore ir Valentīna Skujiņa, kura 90. gadu sākumā kopā ar savu kolēģi Regīnu Kvašīti sagatavoja un publicēja "Lietišķo teicienu vārdnīcu". Arī tas ir neparasts, bet latviešu valodas lietvedības praksei nepieciešams darbs, ko daudzi praksē lieto kā labu padomdevēju pareizas latviešu valodas izteiksmju lietošanai agrāko rusificēto formu vietā. Kāds ir jaunās vārdnīcas mērķis?

Lai cilvēki saprastos, dažkārt pat nav nepieciešama artikulēta valoda. Var sazināties ar skatieniem, žestiem, attieksmi. Tomēr visprecīzāk niansētās domas varam izteikt ar vārdiem. Bet vārdi ir piesaistīti konkrētai valodai, tie saprotami vienas tautas pārstāvjiem un tiem cittautiešiem, kuri šīs tautas valodu apguvuši. Taču ir vārdi, kas dažādās valodās ir līdzīgi. Daļa no tiem ir seni, mantoti vārdi (piemēram, māte, medus, nakts, saule ), kurus dažādās valodās neizjūt kā svešvārdus. Citi, turpretī, ir valodās ienākuši jaunākajā laikā, vai nu aizgūstot vārdus no saskarvalodām, vai arī darinot tos no starptautiski izplatītām vārdu sastāvdaļām jeb elementiem. Jaunākā laika aizguvumus parasti uztver kā svešvārdus.

Vārdu aizgūšana ir dabisks kultūrtautu valodu saskares rezultāts. Dabiska ir arī katras valodas attīstība lielākā vai mazākā saskarē ar citām valodām. Šāda saskare vēsturiskās attīstības gaitā ir bijusi arī latviešu valodai: iepriekšējos gadsimtos — galvenokārt ar vācu valodu, 20. gadsimta 40.–80. gados — ar krievu valodu, bet patlaban visintensīvākā saskare veidojas ar angļu valodu.

Kā viena no Latvijas attīstības prioritātēm patlaban tiek uzsvērta integrācija — gan Latvijas ietvaros, gan saskarsmē ar Eiropas Savienības (ES) valstīm. Viens no pavedieniem integrācijas veicināšanā ir sazināšanās līdzeklis — valoda. Atšķirīgās nacionālās valodas nedrīkst būt par šķērsli tautu saskarei un sapratnei ne atsevišķas valsts ietvaros, ne starptautiskā mērogā. Valsts ietvaros visu dažādo tautību iedzīvotāju sazināšanos nodrošina viena kopēja valsts valoda. Starpvalstu un arī ES ietvaros sazināšanos nodrošina, apgūstot citas valodas vai izmantojot tulkojumus.

Gan tulkojot citā valodā rakstītu tekstu, gan vienkārši lasot vai dzirdot tekstu citā valodā, pamanīsim, ka ir vārdi, kuru rakstība un/vai izruna dažādās valodās ir līdzīga. Tie ir tā saucamie internacionālismi. Saskaņā ar internacionālismu definīciju arī to nozīmei jābūt vienādai vai vismaz līdzīgai. Diemžēl praksē tieši internacionālismi nereti ir pamatā domstarpībām pat svarīgu starptautisku jēdzienu izpratnē. Piemēram, kontrole . Latviešu valodā šis internacionālisms cieši saistīts ar ‘pārbaudes, uzraudzības’ jēdzienu*. Turpretī angļu valodā atbilstošais internacionālisms control vispirms saistīts ar ‘vadīšanas, virzīšanas’ jēdzienu un bez tam ar ‘savaldīšanu’, ‘regulēšanu’, un tikai kādā no tālākajām nozīmēm minēts arī sakars ar ‘pārbaudi’.

Latvijas politiskajā dzīvē aktuāla ir 40.–80. gadu okupācijas fakta atzīšana. Internacionālisms okupācija latviešu valodā ietver nozīmi ‘citas valsts teritorijas ieņemšana ar bruņotajiem spēkiem’. Savukārt angļu valodā tā vispirms ir ‘kādas teritorijas, laika aizņemšana, izmantošana’ un ‘nodarbošanās, profesija’. Un tikai 4. vietā (Oksfordas vārdnīcā) minēta tā nozīme, kas latviešu valodā šim vārdam ir vienīgā.

Pēcpadomju periodā bija jāpaiet vairākiem gadiem, kamēr atbrīvojāmies no padomju ideoloģijas izkropļotās nacionālisma jēdziena izpratnes. 1978. gadā publicētajā "Svešvārdu vārdnīcā" (kas sākotnēji veidota kā tulkojums no attiecīgās vārdnīcas krievu valodā) vārds nacionālisms skaidrots kā ‘reakcionāra buržuāzijas ideoloģija un politika, kas sludina kādas nācijas izņēmuma stāvokli un pārākumu, kurina nāciju naidu’ utt., lielā mērā tuvinot šo jēdzienu ‘šovinismam’ un ‘fašisma’ politikai (sk. šīs vārdnīcas 491. un 693.lpp.). Turpretī angļu valodā šis pats internacionālisms nationalism pirmajā nozīmē skaidrots kā ‘patriotiskas jūtas, principi’.

Par to, cik liela nozīme pat visaugstākajā līmenī tiek piešķirta vārdam, var pārliecināties kaut vai, piemēram, Latvijas politisko partiju nosaukumos: LNNK — Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, TB — Tēvzemei un Brīvībai, TP — Tautas partija. Tālredzīgi un operatīvi savas partijas nosaukumu mainīja jurkānieši, par nosaukumu faktiski izvēloties lozungu "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā". Cilvēktiesības gan ES, gan vispār pasaulē (īpaši politiskiem mērķiem) patlaban tiek vērtētas augstu, tāpēc šī vārda iekļaušana partijas nosaukumā acīmredzot pamatojama ar vēlmi noskaņot pret sevi labvēlīgi jau ar pašu partijas nosaukumu. Atcerēsimies arī 20. gadsimta I puses vēstures faktu, kad Vācijā hitleriskās fašistu partijas biedri sauca sevi par nacionālsociālistiem , ar savu darbību izkropļojot šajā nosaukumā ietverto internacionālismu jēgu. Žēl, ka partiju darbībā ne vienmēr tiek attaisnots nosaukumā ietvertais saturs.

Bet kā kopumā orientēties internacionālismu izpratnē? Kurai valodai dot priekšroku? Vai tā būtu angļu valoda, ko pasaulē kā starptautiskās saziņas valodu lieto visplašāk?

Eirovalodu areālā, kurā ietilpst gan angļu, franču, vācu un krievu valoda, gan arī latviešu valoda, galvenās internacionālismu devējas ir latīņu un grieķu valoda (pēc jau minētās Svešvārdu vārdnīcas datiem tādi ir aptuveni 80 % no visiem svešvārdiem). Tieši tāpēc šo klasisko valodu cilmes elementiem internacionālismu nozīmes izpratnē ir īpaša loma.

Līdz šim publicētajās svešvārdu vārdnīcās daži šādi internacionālie elementi, ko sastop internacionālismu sākumdaļās (piemēram, anti.., dis.., inter.. ), ir atrodami, taču starptautiski lietojamo vārdu izpratnei svarīga arī citu vārddaļu — saknes un celma elementu un vārda beigu daļu pamatnozīme. Vārda sakne, priedēklis, piedēklis (resp. izskaņa) ir tādi kā ķieģelīši vārda uzbūvē. Pazīstot atsevišķos ķieģelīšus, var precizēt vārda nozīmi. Tādējādi latīņu un grieķu cilmes vārddaļas internacionālismos ir kā šifra atslēga, ar kuru piekļūt pat pirmo reizi dzirdēta vārda jēgai, piemēram, kas ir datotēka ? Ja zinām, kas ir dati un to, ka .. tēka ir no grieķu thēkē ‘glabātava’, pēc analoģijas ar bibliotēka , fonotēka , kartotēka , arī datotēkas kā ‘datu glabātavas’ jēdziens problēmas neradīs.

Vārdnīcās vārdus izkārto alfabēta secībā, alfabetējumā sākot ar vārda pirmo burtu. Tāpēc ne katru sakni, nemaz jau nerunājot par piedēkli (resp. izskaņu), šādās vārdnīcās var atrast. Lai vienkop būtu ērti pieejama jebkura internacionālismu struktūrā ietilpstoša sastāvdaļa, tika sagatavota tieši vārddaļu vārdnīca, turklāt latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca, jo, kā jau teikts, eirovalodu areālā abu klasisko valodu elementiem ir īpaša loma internacionālismu darināšanā un izpratnē.

Publicēšanai nodotajā "Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīcā" apkopotas un alfabētiskā secībā izkārtotas latviešu valodā lietotos internacionālismos sastopamās strukturāli nošķiramās un semantiski nozīmīgās vārddaļas, atšifrēta šo vārddaļu pamatnozīme (pamatnozīmes) latviešu valodā. Katrai vārddaļai minēta attiecīgā oriģinālforma (vārds vai vārda daļa) latīņu vai/un grieķu (retumis — arī citā) valodā, un dots oriģinālformas tulkojums latviešu valodā. Katra šķirkļa beigās ilustrācijai minēti internacionālismi, kuros šī vārddaļa izmantota. Internacionālismu piemēri padziļina skaidrojumos ieskicētās nozīmes izpratni. Tādējādi vārdnīca dod iespēju piekļūt jebkurai tajā ietvertajai vārda saknei, celmam, priedēklim un piedēklim (resp. izskaņai).

Vārdnīcā iekļauti arī divi rādītāji. Oriģinālformu rādītājs ļauj vienotā alfabētā sameklēt jebkuru latīņu vai grieķu (vai citas valodas) vārdu vai vārda daļu un ar tās starpniecību piekļūt attiecīgajam šķirklim vārdnīcas pamatdaļā un līdz ar to uzzināt katra svešā elementa tulkojumu latviešu valodā. Oriģinālformu tulkojumu rādītājs tāpat ļauj piekļūt attiecīgajam šķirklim vārdnīcā un bez tam uzzināt attiecīgajam latviešu vārdam (vai tā daļai) atbilstošo vārdu (vai tā daļu) latīņu vai grieķu (retumis — arī citā) valodā. Tādējādi abi rādītāji palīdz viegli piekļūt jebkuram vārdnīcā iekļautajam internacionālajam elementam, izprast tā nozīmi un etimoloģiju. Turklāt — gan ja vajadzība piekļūt šim elementam rodas, kad mūsu rīcībā ir zināms latviešu valodas vārds ( mēness, saule, skudra, veselība ), gan ja ir zināms svešvārds vai tā sastāvdaļa ( ambi, farīna, myxa ).

Vārdnīcas materiāla atlasei un vārddaļu oriģinālformas noteikšanai un semantikas skaidrošanai izmantotas dažādas latviešu valodā publicētās svešvārdu un latīņu un grieķu vārdnīcas, līdzīgas vārdnīcas krievu un vācu valodā un Latvijas terminoloģijas prakse, kā arī erudītās klasisko valodu speciālistes Ināras Ķemeres konsultācijas.

Vārdnīcai ir vairāki mērķi.

Pirmkārt, vārdnīcas mērķis ir palīdzēt izprast jebkura praksē sastapta internacionālisma jēgu, pat ja attiecīgais vārds tiek dzirdēts pirmo reizi un nevienā vārdnīcā vēl nav atrodams. Piemēram, kas ir mononīmija ? Tā kā mono .. ir no grieķu monos ‘viens, vienīgais’ un .. onīm .. ir no grieķu onyma , onoma ‘vārds, nosaukums’, var secināt, ka runa ir par parādību, kas saistīta ar ‘vienu, vienīgu vārdu, nosaukumu’ (konkrēti: terminoloģijā tā ir prasība, lai vienam jēdzienam atbilst viens termins, bez sinonīmiem).

Vārdnīca palīdzēs arī uzskatāmi nošķirt tuvu elementu nozīmes, piemēram, arhe .. ‘tāds, kas saistīts ar sākotni, pirmformu, pamatformu’ ( arhetips ), arhi .. ‘tāds, kas saistīts ar lielu vecumu, augstāku stāvokli’ ( arhibīskaps ), arheo .. ‘tāds, kas saistīts ar senatni, sen pagājušiem laikiem’ ( arheoloģija ); dermo .. ‘tāds, kas attiecas uz ādu, kas līdzīgs ādai’ ( dermatīns ), dermato .. ‘tāds, kas attiecas uz ādas slimībām’ ( dermatologs ); taheo .. ‘tāds, kas saistīts ar ātru darbību tāluma un augstuma virzienā’ ( taheometrs ), tahi .. ‘tāds, kas saistīts ar ātru darbību taisnvirziena kustībā’ ( tahigrāfija ), taho .. ‘tāds, kas saistīts ar ātru darbību griešanās kustības virzienā’ ( tahometrs ).

Otrkārt, vārdnīcas mērķis ir veicināt starptautiski lietojamo internacionālismu vienotu izpratni. To var sekmēt orientācija uz oriģinālformu pamatnozīmi. Protams, ir dabiski, ka, vārdu aizgūstot, tā nozīme kaut kādā mērā var pārveidoties. Parasti nozīme tiek sašaurināta, jo vārdu aizgūst vienā nozīmē, kaut arī oriģinālvalodā vārdam nozīmes ir vairākas. Savukārt cita valoda daudznozīmīgo vārdu var aizgūt citā nozīmē. Tā rodas internacionālismu daudznozīmīgums, kas starptautiskajā saskarē rada pārpratumus. Orientēšanās uz vārda pamatnozīmi oriģinālvalodā ir ceļš uz internacionālismu vienotu izpratni un terminoloģijas harmonizēšanu starptautiskā mērogā. Tas īpaši svarīgi starptautisko normatīvo dokumentu tulkojumos.

Treškārt, vārdnīcā ievietotais vārddaļu materiāls var kalpot arī jaunu vārdu darināšanai latviešu valodā. Kombinējot vārdnīcā ievietotās vārdu saknes vai celmus un afiksālos elementus (priedēkļus, piedēkļus) un lietvārdiem attiecīgi pievienojot lokāmo galotni (kas raksturīga latviešu valodai), varam iegūt labus vārdus jaunu, mūsdienās aktuālu jēdzienu izteikšanai. Šādu paņēmienu plaši lieto pasaules valodās, darinot vēlāk starptautiski atzītus internacionālismus. Un šo paņēmienu sākusi izmantot arī latviešu valoda, vismaz jau kopš 70. gadiem. Internacionālo vārddaļu izmantošana vārddarināšanā nav domāta, lai konkurētu ar latviskajām saknēm, priedēkļiem un izskaņām kā vārdu būvmateriālu, bet gan kā palīgmateriāls gadījumiem, kad ar latviskiem izteiksmes līdzekļiem vien nepietiek. Piemēram, jau 70. gados latviešu valodā darinātais termins luksofors (no luks[o] .. ‘gaisma’ un .. for .. ‘nesošs’), kas patlaban plaši izplatīts latviešu valodā un ko Latvijā sāk lietot arī krievu valodā, ir veidots kā ‘gaismas signālaparāta’ nosaukums. Iespējamie latviskie varianti "gaismnesis", "gaismmainis", "krāsmainis" vai tml. nelikās iederīgi mūsdienu valodas lietojumā.

Pavisam nesen, 90. gados, latviešu valodā darināts informātikas termins programmatūra pirms tam lietotā salikteņa "programmnodrošinājums" aizstāšanai. Dažu gadu laikā jaunvārds programmatūra jau plaši ieviesies praksē un ir iekļauts arī jaunākajā "Latviešu — angļu vārdnīcā" (R., 1997). Sekmīgas ieviešanās pamatā — šī termina ārējā analoģija ar blakusjēdziena terminu aparatūra . Salīdzināsim: angļu hardware — latviešu aparatūra , angļu software — latviešu programmatūra . Latviešu valodā ar pamatterminu programmatūra jau veidoti arī pakārtotie termini atbalstprogrammatūra , brīvprogrammatūra , grupprogrammatūra , izplatāmprogrammatūra u.c. Tā kā angļu valodā termini hardware (burtiski ‘ciets izstrādājums, prece’) un software (burtiski ‘mīksts izstrādājums, prece’) ir nevis sistēmiski informātikas termini, bet gan piesaistīti informātikai ar nesistēmisku vārdu nozīmes pārnesumu, par darinājumu programmatūra ir ieinteresējušies arī citu valstu terminoloģijas speciālisti.

Ar izskaņu – ēma (kam latviešu valodā semantiski zināmā mērā atbilst izskaņas ‘–iens, –ums’) kā latviešu valodas terminoloģijas termins darināts vārds terminēma (t.i., ‘terminoloģiska vienība’, tāpat kā leksēma ir ‘leksiska vienība’, morfēma — ‘morfoloģiska vienība’).

Ar vārdisko izskaņu (fināli) – tēka (.. tēk .. — no grieķu thēkē ‘glabātava’) latviešu valodā darināts ludotēka ( ludo .. — no latīņu ludus ‘spēle’), ar ko nosauc spēļu glabātavu, atsevišķu telpu vai pat veselu iestādi.

Plaši lietojot "Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīcu" praksē un tās saturu popularizējot arī jaunākajā paaudzē, piemēram, ar mūsu izklaides un prāta asināšanas raidījumiem — radio "Lielisko piecinieku" vai TV spēlēm, celsim mūsu sabiedrības inteliģences līmeni un vienlaikus valodas kultūru, lai lieki nelietotu nepamatotus svešvārdus nozīmēs, kas latvietim skaidrāk uztveramas ar latviskiem vārdiem. Piemēram, neteiksim "spriežot pēc daudzām indikācijām, rekomendējam šo racionu nelietot", bet sacīsim: spriežot pēc daudziem rādītājiem, ieteicam šo pārtiku nelietot . Un neteiksim arī tādas muļķības kā "vizuāli redzams" un "audiāli dzirdams".

Vārdnīca domāta plašai lietošanai. Tā lieti noderēs svešu vārdu izpratnei jebkuram citās valodās rakstītas literatūras lasītājam un tulkotājam. Tā būs derīgs palīglīdzeklis gan mācību un studiju procesā skolotājiem, lektoriem, studentiem un skolēniem, jau sākot vismaz ar radio "Lieliskā piecinieka" vecumu, kad sāk apgūt speciālos mācību priekšmetus, gan vēlāk jebkuram profesionālajā darbībā, apgūstot speciālo literatūru citās valodās vai padziļinot pētījumus kādā zinātnes jomā un darinot jauniem jēdzieniem jaunus starptautiski lietojamus nosaukumus latviešu valodā. Vārdnīca ērti izmantojama uzņēmējdarbībā, kad jānosauc savs uzņēmums un tā produkcija u.tml. Tā noderēs ikvienam, kam ir interese par valodu un tautu sakariem.

* Raksta vajadzībām skaidrojumi ņemti no "Latviešu valodas vārdnīcas" (R., 1987/1998), "The Concise Oxford Dictionary" 9. izdevuma, kā arī no jaunās vārddaļu vārdnīcas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!