Likumprojekts

Noziedzības novēršanas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Kriminoloģiskā ekspertīze

ir kriminologu vērtējums par starptautiskajiem līgumiem, likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem, pašvaldību saistošajiem noteikumiem, pārējiem normatīvajiem aktiem, to projektiem, to pārkāpumiem, kriminoloģisko situāciju noteiktā reģionā un laika posmā.

Kriminogēnie faktori

ir noziedzību veicinošo cēloņu un apstākļu kopums, kas nosaka noziedzības līmeni un tās izmaiņas tendences.

Kriminoloģijas speciālists

ir persona, kura ieguvusi atbilstošu izglītību un strādā Kriminoloģisko pētījumu centrā vai citā iestādē (piem., mācību iestādē) un kuras darbība ir saistīta ar kriminoloģiju.

Noziedzība

ir negatīva, sabiedrībai ļaunumu nodaroša sociāli tiesiska parādība, kurai piemīt savas likumsakarības un kuru raksturo kvantitatīvi un kvalitatīvi parametri. Noziedzība ir valstī vai tās atsevišķā teritorijā noteiktā laika posmā izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopums.

Noziedzības novēršana

ir valsts, pašvaldību un sabiedrisko struktūru sabiedriski tiesiskā darbība, kuras nolūks ir atklāt un novērst vai neitralizēt noziedzīgu nodarījumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus, kā arī profilaktiski iedarboties uz personām, kuras ir orientētas izdarīt noziedzīgus nodarījumus un tos nepieļaut.

Noziedzības apkarošanas programma

ir detalizēts dokuments, kurā ir ietverti konkrēti pasākumi ar mērķiem, uzdevumiem, kuri jāveic konkrētām iestādēm noteiktā laika periodā ar atbilstošiem līdzekļiem, paņēmieniem vai metodēm, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un to cēloņus.

Noziedzības kriminoloģiskā prognoze

ir spriedums par nākotnē gaidāmo noziedzības stāvokli, noziedzības līmeni, noziedzības struktūru, to ietekmējošiem apstākļiem un profilakses iespējām, ieskaitot aptuvenu kvantitatīvu un kvalitatīvu vērtējumu par paredzamajām pārmaiņām un termiņiem, kuros šīm pārmaiņām vajadzētu notikt.

Noziedzības cēloņi

ir valstī, sabiedrībā, cilvēku ekonomiskajās, sociālajās un tiesiskajās attiecībās pastāvošās pretrunas, nepilnības un trūkumi, kuru rezultātā veidojas pretsabiedriska un krimināla motivācija, kas realizējas noziedzīgā rīcībā.

Noziedzību veicinošie apstākļi

ir trūkumi organizatoriskajā, tiesiskajā, materiāli finansiālajā un tehniskajā kārtībā, kas ļauj izpausties noziedzības cēloņiem un veicina šo cēloņu pastiprināšanos.

2.pants. Likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir ar likumā noteiktajiem līdzekļiem īstenot noziedzības novēršanu Latvijas Republikā.

 

I nodaļa. Noziedzības novēršanas likuma

uzdevumi un principi

3.pants. Noziedzības novēršanas likuma uzdevumi

Šis likums regulē sabiedriskās attiecības, kas rodas: novēršot, analizējot un prognozējot noziedzību kā sociālu parādību; izstrādājot un īstenojot noziedzības novēršanas pasākumus; izstrādājot un īstenojot pasākumus, kas vērsti uz noziedzības cēloņu noskaidrošanu un profilakses pasākumu izpildi; kā arī veicot profilaktisku darbu ar personām, kuras agrāk ir sodītas; palīdzot iedzīvotājiem aizsargāties no noziedzīgiem nodarījumiem.

4.pants. Noziedzības novēršanas principi

Noziedzības novēršana un noziedzīgu nodarījumu profilakse ir valsts sociāli tiesiskās politikas sastāvdaļa un tiek realizēta, balstoties uz objektivitātes, sistēmas kompleksuma, adekvātuma, likumības, humānisma, cilvēka tiesību un brīvību ievērošanas, ekonomiskās un sociālās lietderības, profilaktisko pasākumu individualizācijas un diferencēšanas principiem.

 

II nodaļa. Noziedzības novēršanas subjekti

5.pants. Noziedzības novēršanas pasākumu koordinācija

Noziedzības novēršanas pasākumu koordināciju, pilnveidojot valsts institūciju darbības, veic Noziedzības novēršanas padome (turpmāk — Padome).

6.pants. Padomes sastāvs

Padomes sastāvā ietilpst:

— Ministru prezidents (Padomes priekšsēdētājs);

— finansu ministrs;

— ģenerālprokurors;

— iekšlietu ministrs;

— Satversmes aizsardzības biroja direktors;

— tieslietu ministrs.

7.pants. Padomes darbība

Padome darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8.pants. Noziedzības novēršanas subjekti

Noziedzības novēršanas subjekti vispārsociālā, reģionālā, vietējā un individuālajā līmenī ir valsts varas (likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas) un vietējo pašvaldību iestādes, prokuratūra, iekšlietu iestādes, policija, citas tiesībaizsardzības un kontroles iestādes, veselības aizsardzības, izglītības iestādes, sociālo un juridisko zinātņu iestādes, masu saziņas līdzekļi, sabiedriskās organizācijas, uzņēmumi, iestādes un organizācijas neatkarīgi no īpašuma formas, kas piedalās (vai var piedalīties) noziedzības un atsevišķu noziegumu formu novēršanā.

9.pants. Noziedzības novēršanas subjektu darbības tiesiskais pamats

Noziedzības novēršanas subjektu darbības tiesiskais pamats ir LR Satversme, šis likums un citi LR normatīvie akti, vietējās pašpārvaldes normatīvie akti, kas pieņemti atbilstoši to kompetencei, kā arī izpildvaras iestāžu, prokuratūras normatīvie akti, kas regulē to darbību noziedzības novēršanā.

Noziedzības novēršanas tiesisko pamatu sistēmā svarīga loma ir starptautiskajām un Eiropas konvencijām, kuras ratificējusi LR, un citiem starptautiskajiem dokumentiem, kas regulē noziedzības novēršanu.

10.pants. Iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju piedalīšanās noziedzības profilaksē

Sabiedrisko organizāciju un iedzīvotāju piesaistīšana noziedzības novēršanā notiek pēc brīvprātības, materiālās un morālās stimulēšanas principa, ņemot vērā iedzīvotāju sagatavotības pakāpi funkciju veikšanai noziedzības novēršanā.

Valstij ir jāveicina sabiedrisko organizāciju veidošana un iedzīvotāju piedalīšanās noziedzības novēršanā.

11.pants. Valsts iestādes, kuras organizē noziedzības novēršanu

Noziedzības novēršana ir valsts pienākums. To organizē:

Valsts prezidents — vada Nacionālo drošības padomi un tās komisiju noziedzības un korupcijas novēršanas jautājumos, kā arī Noziedzības novēršanas padomi;

Saeima — pieņem atbilstošus likumus, organizē komisiju darbu;

Ministru kabinets — organizē Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Finansu ministrijas darbību un nodrošina to sadarbību ar citām tiesībaizsardzības un kontroles iestādēm, izstrādā Noziedzības novēršanas padomes nolikumu;

Ģenerālprokuratūra — tieši ar tai pakļautajiem prokuroriem un tiesībaizsardzības iestāžu koordinējošiem pasākumiem.

Augstākā tiesa — veic tiesu uzraudzību un dod tiesu prakses skaidrojumus;

Vietējā līmenī — pašvaldību iestādes, tiesas, prokuratūras, iekšlietu iestādes un citas iestādes veic konkrētus pasākumus noziedzības apkarošanā.

Noziedzības novēršanas un kontroles organizācija notiek ar likumu, valdības lēmumu, rīkojumu, noteikumu, pašvaldības lēmumu, kā arī noziedzības novēršanas programmu, tiesībaizsardzības iestāžu normatīvo aktu palīdzību.

 

III nodaļa. Ministriju kompetence noziedzības novēršanā

12.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence

Aizsardzības ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., pasākumus, lai novērstu:

1) dienestnieku un citu amatpersonu nepaklausību;

2) dienestnieka patvaļīgu prombūtni;

3) dezertēšanu;

4) izvairīšanos no valsts dienesta;

5) sardzes dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu;

6) iekšējā dienesta reglamenta pārkāpšanu;

7) kā arī lai novērstu citus noziegumus bruņotajos spēkos un citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

13.pants. Ārlietu ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Ārlietu ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā slēdz starptautiskos līgumus un gatavo to projektus, gatavo dažādu starptautisku dokumentu ratifikāciju.

14.pants.Finansu ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Finansu ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., pasākumus, lai novērstu:

1) tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu;

2) uzņēmējdarbību bez reģistrācijas vai licences;

3) aizliegtu uzņēmējdarbību;

4) fiktīvu uzņēmējdarbību;

5) uzņēmuma novešanu līdz bankrotam;

6) ienākumu iegūšanas ierobežojumu noteikumu pārkāpšanu;

7) uzņēmējdarbības ierobežojumu noteikumu pārkāpšanu;

8) negodīgu konkurenci;

9) izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas;

10) apzinātu grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu;

11) valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu;

12) muitas noteikumu pārkāpšanu;

13) kontrabandu;

14) kā arī novērstu noziegumus citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

15.pants. Noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana

Finansu ministrija iesniedz priekšlikumus un papildinājumus esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, lai novērstu noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijā.

16.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Iekšlietu ministrija organizē, koordinē un vada iekšlietu iestāžu darbību noziegumu izmeklēšanā un noziegumu profilaksē. Iekšlietu ministrija veicina tai pakļauto iestāžu sadarbību ar valsts, pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām, reliģiskajām un citām pašmāju un ārvalstu organizācijām un dienestiem, lai pēc iespējas sekmīgāk novērstu noziedzību. Iekšlietu ministrija vāc, apkopo un analizē statistisko informāciju un operatīvos datus par valstī izdarītajiem noziegumiem, to radītajiem zaudējumiem un sekām, par noziegumu upuriem, kā arī iepazīstas ar ārvalstu pieredzi un pētījumiem noziedzības novēršanā.

Realizējot noziedzības novēršanas profilaksi, Iekšlietu ministrijai jācenšas palielināt iedzīvotāju uzticība policijai, jāuzlabo savs dienests un īpaši — policijas darbība vietējā līmenī — nodrošinot ar materiālajiem līdzekļiem, radot iespējas kvalifikācijas celšanai, apgādājot ar nepieciešamo informāciju utt.

Izmeklējot noziegumus, Iekšlietu ministrija veic visus pasākumus, lai novērstu noziegumus, kas vēl ir tikai gatavošanas vai mēģinājuma stadijās, kā arī atkārtotus noziegumus; veic visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar noziedzības novēršanu.

Iekšlietu ministrija veic arī visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pasu sistēmas noteikumu pārkāpumus, pārkāpumus robežsardzē, kā arī visās citās sfērās, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir tās kompetencē.

Iekšlietu ministrijai aktīvi jāpiedalās starpvalstu pasākumos, kas vērsti uz noziedznieku starptautisko meklēšanu, ārvalstu pilsoņu izdošanu, kā arī citos pasākumos, kur iespējams apgūt ārvalstu pieredzi noziedzības novēršanā.

Iekšlietu ministrijai būtiski jāreorganizē un jāmodernizē cietumu sistēma, lai panāktu tās atbilstību Eiropas Padomes un Eiropas Savienības tiesību normās noteiktajām prasībām un radītu iespējas:

1) turēt atsevišķi personas, kuras izdarījušas dažāda smaguma pakāpes noziegumus;

2) nodrošināt notiesāto iesaistīšanu sabiedriski derīgā darbā, kā arī veicināt to nodarbinātību;

3) izveidot darbā iekārtošanas un rehabilitācijas sistēmu personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām.

17.pants. Izglītības un zinātnes ministrija noziedzības novēršanā

Izglītības un zinātnes ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., veic izglītošanas pasākumus attiecībā uz:

1) noziedzības profilaksi;

2) nepilngadīgo noziedzību;

3) narkomānijas, toksikomānijas, alkoholisma negatīvo iespaidu un sekām;

4) īpašu lomu atvēlot nepilngadīgo izglītošanai par alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas negatīvo ietekmi uz veselību un viņu turpmāko dzīvi kopumā;

5) nodrošinot veselības mācības stundas katrā skolā, lai nepilngadīgie neiegūtu izkropļotus uzskatus par savu un citu personu seksualitāti un dzimumdzīvi;

6) organizē pēcstundu nodarbības skolēniem ar dažādām interesēm;

7) veicina un popularizē bērnu sūtīšanu uz skolu;

8) kā arī jāveic citi pasākumi, lai novērstu noziegumus sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

18.pants. Kultūras ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Kultūras ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., lai novērstu:

1) valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekļu iznīcināšanu vai bojāšanu;

2) jāveic pasākumi, lai radītu iespējas iedzīvotājiem atpūsties atbilstoši viņu kultūras vajadzībām;

3) kā arī noziegumus citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

19.pants. Labklājības ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Labklājības ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., veic pasākumus, lai novērstu:

1) nelikumīgu ārstēšanu;

2) nelikumīgu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā;

3) darba likumdošanas pārkāpumus;

4) algota darbaspēka nodarbināšanas noteikumu pārkāpšanu;

5) kriminālsodāmu ubagošanu un klaiņošanu;

6) farmācijas un zāļu aprites likumdošanas pārkāpumus;

7) atkarību izraisošu vielu lietošanu;

8) kā arī noziegumus citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

20.pants. Satiksmes ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Satiksmes ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., pasākumus, lai novērstu:

1) transporta kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu;

2) satiksmes ceļu un transporta līdzekļu bojāšanu;

3) sakaru līniju aizsardzības noteikumu pārkāpšanu;

4) tehniski bojātu transporta līdzekļu laišanu ekspluatācijā;

5) kā arī noziegumus citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

21.pants. Tieslietu ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Tieslietu ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., pasākumus, lai novērstu:

1) aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu;

2) adopcijas noslēpuma izpaušanu;

3) nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu;

4) iejaukšanos lietu iztiesāšanā;

5) draudus tiesnesim vai tiesas piesēdētājam;

6) tiesneša vai tiesas piesēdētāja apvainošanu;

7) tiesas sprieduma vai lēmuma neizpildīšanu;

8) kā arī noziegumus citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

22.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., veic pasākumus, lai novērstu:

1) uzņēmumu laišanu ekspluatācijā bez attīrīšanas būvēm vai ar normai neatbilstošām būvēm;

2) ūdeņu, zemes un atmosfēras gaisa piesārņošanu;

3) cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem resursiem kaitīgu vielu vai citu atkritumu un materiālu nelikumīgu ievadīšanu jūrā;

4) jūras piesārņošanu ar cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem resursiem kaitīgām vielām vai citiem atkritumiem;

5) kā arī noziegumus citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

23.pants. Zemkopības ministrijas kompetence noziedzības novēršanā

Zemkopības ministrija savas kompetences robežās veic pasākumus, kas attiecas uz noziedzības novēršanu, t.i., veic pasākumus, lai novērstu:

1) cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem;

2) veterināro noteikumu pārkāpšanu;

3) sējumu noganīšanu;

4) augu slimību un kaitēkļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu;

5) nelikumīgu nodarbošanos ar zveju;

6) nelikumīgu medīšanu;

7) mežu nelikumīgu ciršanu;

8) kā arī noziegumus citās sfērās, kuras tā regulē saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

24.pants. Ministriju un noziedzības novēršanas subjektu sadarbība ar ārvalstīm

Visām ministrijām un citiem noziedzības novēršanas subjektiem jāveicina un jārealizē sadarbība ar ārvalstu attiecīgajām iestādēm un dienestiem, lai veiktu kopīgus pasākumus, apmainītos ar informāciju un dalītos pieredzē, organizētu speciālistu apmaiņu, kā arī veiktu citus pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu noziedzības novēršanu ministriju kompetencē esošajās sfērās.

 

IV nodaļa. Noziedzības novēršanas organizācija

25.pants. Kriminogēna rakstura sociālo faktoru un noziedzības novēršanas organizācija

Kriminogēna rakstura sociālo faktoru un noziedzības novēršana ir saistīta ar patstāvīgu kriminogēno procesu apsekošanu un novērtēšanu, kā arī rezultātu novērtēšanu ar neatkarīgu ekspertu palīdzību.

Novēršanas uzdevumi:

— kriminoloģiskās situācijas objektīva novērtēšana valstī un reģionos;

— rekomendāciju izstrādāšana atbilstošu pasākumu veikšanai noziedzības novēršanai un kontrolei;

— noziedzības un noziedzības cēloņu attīstības tendenču prognozēšana;

— likumprojektu sagatavošana par izmaiņām un papildinājumiem attiecīgajā likumdošanā.

26.pants. Noziedzības novēršanas koordinācija

Vispārējo koordināciju veic Noziedzības novēršanas padome, rajonu, pilsētu, pagastu pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāji. Speciālo koordināciju tiesībaizsardzības iestāžu darbību veic ģenerālprokurors un tam pakļautie prokurori.

Koordinācija noziedzības novēršanā sastāv no informatīvo, analītisko, prognozējošo, profilaktisko, operatīvo, tiesībpiemērošanas darbību saskaņošanas pēc satura, mērķa, vietas, laika, funkcijām un darba metodēm.

27.pants. Kriminoloģiskā ekspertīze

Spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu un to projektu kriminoloģiskā ekspertīze tiek veikta ar mērķi noskaidrot to atbilstību sabiedrības sociālajām vajadzībām noziedzības novēršanas jomā, noskaidrot iespējamās kriminogēna vai antikriminogēna rakstura sekas to pieņemšanas vai lietošanas gadījumā.

Kriminoloģiskās ekspertīzes veikšanu var pieprasīt Valsts prezidents, Ministru prezidents (Padomes priekšsēdētājs), Saeimas deputāti, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un apgabaltiesu priekšsēdētāji, Ministru kabineta locekļi u.c. amatpersonas kompetences robežās. Kriminoloģiskās ekspertīzes izdevumus sedz tās pasūtītājs.

Kriminoloģisko ekspertīzi veic kriminoloģijas speciālisti. Atkarībā no normatīvā akta satura un uzdoto jautājumu būtības var tikt veikta kompleksā kriminoloģiskā ekspertīze ar sociologu, juristu, ekonomistu uu citu speciālistu pieaicināšanu.

Kriminoloģisko ekspertīzi var uzdot veikt zinātniskās pētniecības vai izglītojošām iestādēm, kā arī profesionālām kriminologu organizācijām.

Kriminoloģisko ekspertīžu rezultātiem ir ieteikumu raksturs iestādēm vai amatpersonām, kuras to pasūtījušas. Pamatojoties uz ekspertīzes rezultātiem, tās var atcelt projekta izskatīšanu, veikt nepieciešamās izmaiņas vai motivēti noraidīt ekspertu komisijas slēdzienus.

28.pants. Noziegumu individuālā profilakse

Noziegumu profilakse ir sociāli tiesiska valsts un nevalstisko organizāciju, iestāžu, kā arī sabiedrisko apvienību un atsevišķu iedzīvotāju darbība, lai atklātu, novērstu vai neitralizētu noziegumu cēloņus un veicinošos apstākļus un koriģējošas iedarbības veikšanu uz personām, kurām ir tendence uz noziegumu izdarīšanu, ar mērķi to novērst.

29.pants. Profilakses pasākumi

Uz profilakses pasākumiem ir attiecināmi:

iedzīvotāju tiesiskā audzināšana un izglītošana, profilaktiskas pārrunas, profilaktiskā uzskaite, profilaktiski norādījumi, profilaktiskie ieteikumi.

30.pants. Iedzīvotāju tiesiskā audzināšana un izglītošana

Iedzīvotāju tiesisko audzināšanu veic visi noziedzības profilakses subjekti ar masu saziņas līdzekļu, tiesībaizsardzības iestāžu konsultatīvo punktu, profilakses centru palīdzību, kā arī citos atļautos veidos.

Tiesiskā audzināšana un izglītošana vispārējās, speciālās un augstākās izglītības sistēmā notiek, pamatojoties uz plāniem, mācību programmām, ar speciāliem mācību priekšmetiem.

31.pants. Profilaktiskas pārrunas

Profilaktiskās pārrunas veic atbilstošo tiesībaizsardzības iestāžu, profilaktisko centru un citu noziedzības novēršanas iestāžu darbinieki ar personām, kuras izdarījušas noziegumus vai likumpārkāpumus un no kurām var sagaidīt prettiesisku rīcību arī turpmāk.

Profilaktisko sarunu laikā tiek izskaidrotas prettiesiskās darbības sociālās un tiesiskās sekas, norādīta morālā un tiesiskā atbildība par tiesību normu pārkāpumu.

32.pants. Profilaktiskā uzskaite

Profilaktiskajā uzskaitē ir jāņem šādas personu kategorijas:

— no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas, kas izcietušas sodus par smagu noziegumu izdarīšanu vai kuras ir divas un vairākas reizes sodītas par tīšiem noziegumiem;

— personas, kurām spriedums par brīvības atņemšanu atlikts, vai kuras par tīšiem noziegumiem notiesātas nosacīti, vai kuras notiesātas nosacīti ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

— personas, kas izdarījušas tīšus noziegumus, bet kuras atbrīvotas no kriminālatbildības un nodotas galvojumā vai kuras atbrīvotas sakarā ar amnestiju;

— personas, kuras gada laikā izdarījušas divus vai vairākus likumpārkāpumus, par kuriem administratīvi sodītas;

— personas, kurām piederošās telpās notiek regulāra alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošana;

— narkotiku lietotājus, citu vielu, kuras rada apreibumu, lietotājus, ja to apstiprina veselības aizsardzības iestāžu slēdziens;

— personas, kas tīši izvairās no vecāku pienākumu pildīšanas, kā arī personas, kuras ar savu antisabiedrisko uzvedību veicina likumpārkāpumu izdarīšanu.

Uzskaitē jāņem nepilngadīgie, kas:

— notiesāti ar brīvības atņemšanu nosacīti vai kam sprieduma izpilde atlikta, kā arī tie, kuri sodīti ar citu sodu;

— kas izdarījuši bīstamus nodarījumus, bet vēl nav sasnieguši vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība;

— kas atbrīvoti no brīvības atņemšanas vietām;

— kas atgriezušies no slēgta tipa mācību un pāraudzināšanas iestādēm;

— kas izdarījuši administratīvos pārkāpumus;

— kas lieto narkotiskās vai citas reibinošas vielas.

Profilaktiskie pasākumi pret personām, kuras uzņemtas profilaktiskajā uzskaitē, ir šādi: uzvedības, audzinošas darbības, pretsabiedriskās darbības novēršana, apstākļu novēršana, kas var veicināt noziegumu izdarīšanu.

33.pants. Nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakse

Jautājumu par nepilngadīgā uzņemšanu uzskaitē lemj atbilstošā profilakses iestāde ar obligātu bērnu tiesību aizsardzības speciālista piedalīšanos, iekšlietu, izglītības iestāžu pārstāvju un vecāku piedalīšanos.

34.pants. Informēšana un profilaktiskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem

Informēšana un profilaktiskās palīdzības sniegšana nozīmē: obligātu paziņošanu par profilaktisko pasākumu veikšanu, atbildot uz iesniegumiem un sūdzībām, iedzīvotāju konsultēšana par pašaizsardzības iespējām, pēc iedzīvotāju pieprasījuma — veikt visu veidu īpašuma aizsardzību uz līguma pamata, iedzīvotāju informēšana par noziedzības izplatību, juridiskās palīdzības sniegšana sabiedriskām organizācijām.

35.pants. Profilaktiskie norādījumi

Profilaktisko pārbaužu, kriminoloģisko eskpertīžu rezultātā vai izskatot lietu par noziegumu, attiecīgās tiesībaizsardzības vai kontroles iestādes var nosūtīt uzņēmumiem, organizācijām profilaktiskos norādījumus, kuros norāda pasākumus, kurus jāizpilda, lai novērstu (neitralizētu) noziegumu cēloņus, izpildes termiņus un sekas neizpildīšanas gadījumos.

Šie norādījumi ir jāizpilda mēneša laikā. Par izpildītajiem norādījumiem iestādes vadītājs ziņo norādījumu devējam.

36.pants. Noziedzīgu nodarījumu novēršanas centri

Lai nodrošinātu vietējās pašpārvaldes norīkotos profilakses pasākumus, rajonu, pilsētu, pilsētu municipālo vienību, pagastu pašvaldību pārziņā var tikt izveidoti noziedzīgu nodarījumu novēršanas centri. Tie apvieno kriminologus, dažādu specializāciju juristus, pedagogus, psihologus, narkologus, sociologus, ekonomistus u.c. speciālistus, kas:

— īsteno sociālās palīdzības sniegšanu;

— analizē kriminogēno situāciju;

— veic kriminoloģiskus pētījumus par aktuālām problēmām;

— piedalās kriminoloģiskās ekspertīzes veikšanā;

— iesniedz priekšlikumus valsts varas un vietējās pašvaldības noziedzības novēršanas pasākumu ietvaros un par profilaktiskā darba plāniem;

— izstrādā un veic visefektīvāko profilaksi un metodes, kas ietekmē likumpārkāpēju;

— piedalās iedzīvotāju tiesiskajā izglītošanā.

Par centra vadītāju tiek norīkots viens no vietējās administrācijas vadītāja vietniekiem. Centram var būt štata vietas.

37.pants. Noziegumu un citu likumpārkāpumu profilakse ar masu saziņas līdzekļu palīdzību

Masu saziņas līdzekļi nodrošina bezmaksas analītisko, metodisko un citu materiālu publikācijas par noziedzību un likumpārkāpumiem, par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, informē sabiedrību par pašaizsardzības formām un metodēm pret noziedzīgiem apdraudējumiem, ziņo par tiesībaizsardzības iestāžu darba rezultātiem noziedzības un likumpārkāpumu kontrolē un novēršanā.

Ir aizliegta cietsirdības, vardarbības un pornogrāfijas propaganda, alkohola un tabakas izstrādājumu reklāma.

Pēc kriminoloģiskās ekspertīzes slēdziena konkrētu masu saziņas līdzekļu darbība likumā noteiktajā kārtībā var tikt apstādināta vai aizliegta.

38.pants. Prokurora pārraudzība pār noziegumu un likumpārkāpumu profilaksi

Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņa pakļautībā esošie prokurori pārrauga likumdošanas īstenošanu, kas regulē noziegumu un citu likumpārkāpumu profilakses subjektu darbību.

 

V nodaļa. Noziedzības novēršanas pasākumu

realizācijas nodrošināšana

39.pants. Noziedzības novēršanas materiālās bāzes attīstīšana

Galvenā noziedzības novēršanas materiālās bāzes nodrošināšanas forma ir līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta noziedzības novēršanas subjektu darbības nodrošināšanai.

Noziedzības novēršanas finansiālo, materiālo, tehnisko un citu nodrošinājumu īsteno arī par attiecīgo ministriju un to iestāžu līdzekļiem, kā arī no speciāliem fondiem un citiem ar likumu neaizliegtiem avotiem.

Materiālos, finansu un citus līdzekļus, kas novirzīti noziedzības novēršanai, ir jāizmanto tikai pēc to tiešā nozīmējuma.

Ziņojumi par piešķirto līdzekļu izlietojumu un īstenotā darba rezultātiem ir jāpublicē centrālajos, reģionālajos un vietējos masu saziņas līdzekļos.