Par Zigfrīda Annas Meierovica zāli Ārlietu ministrijas namā un izstādi “Latvijas valsts izveidošanas pirmie gadi”
Otrdien, 11.novembrī,
Lāčplēša dienā, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Ārlietu
ministrijas namā svinīgi atklāja pirmā Latvijas ārlietu
ministra Zigfrīda Annas Meierovica zāli un izstādi
“Latvijas valsts izveidošanas pirmie gadi”, kurā eksponēti
unikāli dokumenti un fotogrāfijas, tostarp Latvijas un
Krievijas robežlīguma oriģināls (attēlā pa
labi). |
11.novembrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Ārlietu ministrijā atklāja zāli, kurai dots pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārds, kā arī Latvijas deviņdesmitgadei veltītu izstādi “Latvijas valsts izveidošanas pirmie gadi”.
Atklāšanas runā ministrs uzsvēra, ka šādā veidā tiek iemūžināta Z.A.Meierovica piemiņa un piemiņas zīme ar Z.A.Meierovica parakstu ir ļoti iederīga šajā zālē – lakoniski, eleganti un ar simbolisku nozīmi, jo šis paraksts rotā starptautiskos līgumus un dokumentus, kas Latvijas valstiskumam ir ārkārtīgi svarīgi.
Pasākumā piedalījās arī Z.A.Meierovica radinieki, piemiņas zīmes autors, mākslinieks Ivars Drulle, kā arī ilggadējā Z.A.Meierovica piemiņas vietas kopēja Milda Goste, kurai tika pasniegts ministra atzinības raksts.
Par izstādi klātesošos informēja Latvijas Valsts vēstures arhīva Sabiedrisko attiecību un publikācijas daļas vadošais pētnieks Valters Ščerbinskis, kurš akcentēja Latvijas valsts pirmo gadu nozīmi tās turpmākajā attīstībā, kā arī aicināja svinēt Latvijas deviņdesmitgadi ar tikpat spēcīgu mīlestību pret savu valsti, kā parādīts izstādē ietvertajā 1923.gada videohronikā par Latvijas Republikas piecu gadu jubileju.
Meierovica zāle ir viena no lielākajām Ārlietu ministrijas sanāksmju zālēm, kurā atrodas mākslinieka Ivara Drulles veidotā Z.A.Meierovica piemiņas zīme, Lielbritānijas vēstnieka dāvinājums Latvijai – kolāža, kurā ietverti foto un Z.A.Meierovica sarakste ar Lielbritānijas Ārlietu ministriju, kā arī neliela Z.A.Meierovicam veltīta ekspozīcija ar dokumentiem un foto, kas ataino izcilā diplomāta darbību.
Izstādē “Latvijas valsts izveidošanas pirmie gadi”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu, ietverti unikāli dokumenti un fotogrāfijas, kas atspoguļo Latvijas valsts izveidošanu, kā arī neatkarīgās Latvijas politiskās, ekonomiskās un kultūras darbības pirmsākumus (1918–1926). Izstādē apskatāmas tādas vērtīgas vēstures liecības kā Tautas Padomes lēmums par Latvijas neatkarības proklamēšanu, Latvijas un Krievijas miera līgums, Pagaidu līgums par Latvijas un Vācijas attiecību atjaunošanu, Latvijas, Somijas, Igaunijas un Polijas militāri politiskā vienošanās. Izstādes materiālos plaši atainota Latvijas valsts iestāžu tapšana, īpašu uzmanību veltot ārlietu dienesta institucionālajai izveidei un Ārlietu ministrijas pirmajiem darbības gadiem, kad jaunizveidotajai valstij bija jāpierāda, ka tā spēj ieņemt cienīgu vietu starptautiskajā dzīvē un ir atvērta politiskai un saimnieciskai sadarbībai ar draudzīgām zemēm. Ekspozīcijas dokumentos atspoguļoti vēsturiskie notikumi saistībā ar Latvijas neatkarības cīņām, bēgļu atgriešanos Latvijā, sabiedrisko dzīvi kara laikā. Tajā ir dokumenti un fotouzņēmumi, kā arī vēstures hronikas video formātā. Izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Kara muzeja un Latvijas Valsts kinofonofotodokumentu arhīva materiāli. Ekspozīcija ir noderīgs izziņas avots Latvijas vēstures apzināšanā.
Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 12.novembra līdz 12.decembrim Ārlietu ministrijas foajē, iepriekš piesakoties ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā pa tālruni 67015984 (Elīna Krēsliņa).
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments