Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdē

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

11.novembrī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts (MK Atzinības raksts) par nozīmīgu ieguldījumu darbā ar jaunatni un par paveikto sporta nozares attīstībā piešķirts valsts aģentūras “Jaunatnes Basketbola metodiskais centrs” trenerim Imantam Pļaviņam un nacionālās sporta bāzes “Sporta komplekss “Mūsa”” valdes priekšsēdētājam Edgaram Maišelim.

Par nozīmīgu ieguldījumu sporta nozares attīstībā un par atbalstu Latvijas II olimpiādes organizēšanā MK Atzinības raksts piešķirts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Olimpiskais centrs “Ventspils”” valdes priekšsēdētājam Uldim Boitmanim.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Imantam Pļaviņam, Edgaram Maišelim un Uldim Boitmanim pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par grozījumiem Attīstības sadarbības politikas plānā 2008.gadam

Ministru kabineta 11.novembra sēdē tika izskatīts un atbalstīts Ārlietu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Grozījumi Attīstības sadarbības politikas plānā 2008.gadam”. Rīkojuma projekts papildina Attīstības sadarbības politikas plānu 2008.gadam ar jaunu attīstības sadarbības prioritāro jomu Gruzijā – “Atbalsts Gruzijas pēckonflikta rekonstrukcijai un kara radīto seku novēršanai”, un jaunu 2008.gadā īstenojamu attīstības sadarbības projektu – “Atbalsta sniegšana Gori universitātes (Gruzija) kapacitātes un darbības stiprināšanai”.

Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas vēstniecība Gruzijā, apzinot iespējamos pēckonflikta rekonstrukcijas un kara seku novēršanas projektus Gruzijā, ir sākusi sadarbību ar Gori universitāti Gruzijā. Augusta karadarbības laikā Gori pilsēta ievērojami cieta, tai skaitā divas Gori universitātes ēkas tika bojātas gaisa uzbrukumā. Gori universitāte ir izstrādājusi projektu universitātes kapacitātes un darbības stiprināšanai. Projektā ir paredzētas vairākas aktivitātes: ierīkot jaunu datorklasi ar 10 darba vietām, realizēt datorapmācības kursu studentiem, papildināt bibliotēkas krājumus ar jaunām mācību grāmatām, izveidot universitātes izdevniecību, tehniski aprīkot auditoriju interešu izglītības kursu pasniegšanai, kā arī veikt pasniedzēju papildu apmācību.

Gori universitātes projekta īstenošanai nepieciešamais Latvijas Republikas finansējums ir 23 367,71 lats. Projekts tiks finansēts, izmantojot attīstības sadarbības politikas īstenošanai 2008.gadā piešķirto finansējumu, tāpēc valsts budžeta finanšu līdzekļi Ministru kabinetam papildus netiks lūgti. Projekta īstenošanā līdzdarbosies arī Gori universitāte, izremontējot un sagatavojot telpas datorklases, izdevniecības un mācību auditorijas izveidei, aprīkojot bibliotēku ar grāmatu plauktiem, kā arī nodrošinot projektā paredzēto preču piegādi uz Gori universitāti. Projekta īstenošanu koordinēs Latvijas vēstniecība Gruzijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem likumā par zvērinātiem revidentiem

11.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem.

Likumprojekta mērķis ir pilnībā ieviest Eiropas Komisijas direktīvas prasības, veikt sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu ārējās kvalitātes nodrošināšanu. Likumprojekts izstrādāts arī tādēļ, lai nodrošinātu investoru uzticību revidētajiem finanšu pārskatiem, investoru aizsardzību, finanšu un kapitāla tirgus attīstību.

Izmaiņas likumā paredz, ka FM izstrādās un īstenos valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā un ministrijas pilnvarotie pārstāvji regulāri pārbaudīs revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu. FM noteiktos gadījumos arī paziņos citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā par zvērināta revidenta sertifikātu un komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu.

Grozījumi nosaka, ka ir jāpapildina Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā norādāmo ziņu saraksts un jānosaka zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību sniegto ziņu apliecināšanas un iesniegšanas veids. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) trešo valstu revidentus un revidentu komercsabiedrības reģistrā iekļaus tikai tad, ja būs saņemts attiecīgs FM atzinums.

Likumprojektā arīdzan iestrādāta norma, ka LZRA reģistrā ierakstītajiem trešo valstu revidentiem piemēros likumā noteiktu disciplinārlietu ierosināšanas un sodu piemērošanas kārtību, kā arī tie tiks pakļauti likumā noteiktai kvalitātes kontrolei. Likumprojektā arī atrunāti nosacījumi, pie kuriem LZRA reģistrā ierakstītajiem trešo valstu revidentiem netiks piemērota likumā noteiktā disciplinārlietu ierosināšanas un sodu piemērošanas kārtība. Grozījumos arī noteiktas prasības FM pilnvarotajam pārstāvim, kurš īstenos LZRA pārraudzību un sadarbību ar citu valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

Sagatavotie grozījumi likumā veicinās komersantu, investoru un citu ieinteresēto personu uzticību zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālajai darbībai un sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātei.

FM: Par valsts budžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos

11.novembrī valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izpildi 2008.gada deviņos mēnešos, kurā analizēta valsts konsolidētā budžeta un sociālās apdrošināšanas budžeta izpilde.

Šā gada deviņos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, izveidojās finansiālais ietaupījums 98,6 miljonu latu apmērā, tomēr tas ir par 186,7 miljoniem latu jeb 65,4% mazāk nekā pērn šajā periodā.

Pārskata periodā, salīdzinot ar 2007.gadu, ievērojami pasliktinājās finansiālā situācija valsts pamatbudžetā. 2007.gada pirmajos deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā izveidojās finansiālais ietaupījums 4,2 miljonu latu apmērā, taču 2008.gada deviņus mēnešus valsts pamatbudžets noslēdza ar finansiālo iztrūkumu 142,8 miljonu latu apmērā. Tā pamatā bija straujāks izdevumu nekā ieņēmumu pieaugums.

Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1,1 miljards latu, bet izdevumi bija 849,6 miljoni latu. Salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, ieņēmumi ir palielinājušies par 166,8 miljoniem latu jeb 18%, bet izdevumi šajā pašā laikā ir palielinājušies par 202 miljoniem latu jeb 31,2%. Sociālās apdrošināšanas budžetā finansiālais ietaupījums bija 246,1 miljons latu.

Samazinoties ekonomikas attīstības izaugsmes tempiem, nodokļu ieņēmumu gada plāna izpildē sagaidāmi riski, par ko liecina arī atsevišķu ieņēmumu plāna neizpilde šā gada deviņos mēnešos. Kopējie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā pārskata periodā tika plānoti 1,9 miljardu latu apmērā, savukārt faktiskā izpilde bija 1876,3 miljoni latu, tas ir par 25,3 miljoniem latu jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Valsts pamatbudžetā nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde tika novērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumos. PVN ieņēmumu plāns 2008.gada deviņos mēnešos netika izpildīts par 15,5 miljoniem latu jeb 1,7%, UIN par 2,3 miljoniem latu jeb 0,6%, savukārt akcīzes nodoklis – par 1,9 miljoniem latu jeb 0,5%.

Nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde tika novērota arī sociālās apdrošināšanas iemaksu un kopējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plāns netika izpildīts par 7,6 miljoniem latu jeb 0,6%, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – par 6,5 miljoniem latu jeb 0,8%.

FM: Par Latvijas nostāju EK formālā paziņojuma pārkāpuma lietā

11.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīta Latvijas pozīcija Eiropas Komisijas (EK) formālā paziņojuma pārkāpuma lietā, kur norādīts uz nepilnībām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Likums nosaka ar nodokli gada apliekamo ienākumu Latvijas iedzīvotājiem, kas nodarbināti uz Latvijā reģistrētiem kuģiem, taču šīs normas netiek piemērotas tiem valsts iedzīvotājiem, kuri tiek nodarbināti uz Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu kuģiem. EK uzskata, ka šāda attieksme pret iedzīvotājiem, kas nodarbināti uz ārvalstu kuģiem, ir mazāk labvēlīga nekā pret tiem, kas strādā uz Latvijā reģistrētiem kuģiem, ja darbinieka gada alga ir lielāka par 3840 latiem.

Lai novērstu likuma normas neatbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, tika ierosināti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Grozījumi paredz attiecināt speciālo algas nodokļa režīmu uz visiem jūrniekiem neatkarīgi no tā, zem kādas valsts karoga kuģis reģistrēts.

Plānots, ka izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī, taču grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par grozījumiem noteikumos par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju

No 2012.gada darba vides iekšējo uzraudzību un riska novērtēšanu uzņēmumos, kas nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, varēs veikt tikai tie darba aizsardzības speciālisti, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību darba aizsardzībā.

Līdz 2012.gadam darba aizsardzības speciālista pienākumus minētajos uzņēmumos vēl varēs pildīt speciālisti, kas ir ieguvuši pamatlīmeņa izglītību darba aizsardzībā un augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un kuriem ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā.

Līdz šim pārejas periods šo prasību ievērošanai bija noteikts līdz 2009.gadam. Tomēr iespēja iegūt 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību ir tikai no 2007.gada, tādējādi līdz 2009.gada 1.janvārim būs nepietiekams skaits speciālistu ar augstāko izglītību darba aizsardzības jomā, kas varētu strādāt bīstamajās nozarēs.

Pārejas posms līdz 2012.gadam dos laiku darba aizsardzības speciālistu ar augstāko izglītību sagatavošanai, tādējādi ļaujot pagaidām strādāt pieredzējušiem speciālistiem ar pamatlīmeņa izglītību darba aizsardzībā.

To paredz 11.novembrī valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”.

Kompetentās institūcijas ir institūcijas, ko darba devējs uz attiecīga līguma pamata piesaista sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, t.sk. darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādei.

Kompetentu institūciju darba aizsardzības jautājumu risināšanā darba devējs var piesaistīt brīvprātīgi, tomēr, ja uzņēmuma darbības veids saistīts ar bīstamajām nozarēm, piemēram, kokapstrādi, metālapstrādi, būvniecību un citos MK noteikumu 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos, šāda piesaistīšana ir obligāta.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm

11.novembrī Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas speciālistu izstrādātus grozījumus noteikumos par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm.

Ministru kabinets zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērus pārskata ne retāk kā reizi trijos gados atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajām patēriņa cenu indeksa izmaiņām, kas no 2005.gada janvāra līdz 2007.gada decembrim ir palielinājies par 34,3%, norādīts paskaidrojuma rakstā.

Līdz ar to izstrādāti grozījumi, kuros pārskatīts un pārrēķināts noteiktais zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērs.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā, piemēram, par priekšlikuma vai uzaicinājuma sastādīšanu un nosūtīšanu vai izsniegšanu līdzšinējo 3,90 latu vietā būs jāmaksā 5,25 lati.

Ar grozījumiem vēlas mainīt arī atlīdzības noteikšanas veidu par fakta fiksēšanu, paredzot: ja fakta fiksēšana ilgst ilgāk par stundu, papildus tiek piemērots koeficients 1,2, par katru nākamo darba stundu to palielinot par 0,2 vienībām, bet ne vairāk par 2 vienībām. Tas nepieciešams, jo fakta fiksēšana bieži ir ilgstošs process, piemēram, sapulces vai sēdes darba gaitas fiksēšana, kā rezultātā šobrīd noteiktais atlīdzības veids ne vienmēr ir atbilstošs reāli fakta fiksēšanas procesā patērētajam laikam.

Ministru kabineta noteikumiem papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami, jo sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina.

TM: Par zemes kadastrālo uzmērītāju un zemes ierīcības darbu veicēju sertifikātiem

Ministru kabinets 11.novembrī pieņēma noteikumus par sertificēšanas institūciju, kura izsniedz sertifikātu zemes kadastrālajam uzmērītājam un zemes ierīcības darbu veicējam. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un Zemes ierīcības likumu.

Saskaņā ar personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtību zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertifikātu izsniedz institūcija, kas akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”. Šādu akreditācijas apliecību Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs 2008.gada 27.jūnijā izsniedza Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centram.

Fizisko personu sertificēšana bija jāsāk jau šā gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 8.oktobrim Latvijas Mērnieku biedrības Sertificēšanas centrs ir jau izsniedzis piecus sertifikātus zemes kadastrālajiem uzmērītājiem un piecus sertifikātus zemes ierīcības darbu veicējiem. To saraksts ir publicēts VZD mājaslapā.

Tā kā bez Ministru kabineta pilnvarojuma izdotajiem sertifikātiem ir neskaidrs juridiskais statuss, ar noteikumiem ir paredzēts atzīt par spēkā esošiem sertifikātus, kurus Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centrs ir izsniedzis zemes kadastrālajiem uzmērītājiem un zemes ierīcības darbu veicējiem no 2008.gada 28.jūnija līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa