Par Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sanāksmi

11.novembrī saskaņā ar regulāro vienošanos finanšu ministrs Atis Slakteris kā Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētājs tika uzaicināts piedalīties SVK divpusējā sanāksmē Maskavā. Darba vizītes ietvaros A.Slakteris tikās ar otrās puses SVK līdzpriekšsēdētāju Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu. Latvijas un Krievijas SVK pamatuzdevums ir augstā līmenī aktīvi apspriest divpusējās sadarbības jautājumus. Komisijas sēdēs regulāri skata praktiskās sadarbības problēmas, meklē to tālākas risināšanas iespējas, kā arī izsaka rekomendācijas abu valstu ekspertiem konkrētu saasinājumu risināšanai.

“Balstoties uz Eiropas Savienības diplomātijas aktuālo nostāju bez nekādas vilcināšanās turpināt dialogu ar Krieviju, jāuzsver Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas nozīme. Intensīvu pārrunu gaitā Maskavā tika diskutēts par turpmākām sadarbības iespējām kultūras un vēstures mantojuma atgūšanā. Latvijai tādējādi izdevies panākt materiālu par 14 represēto iedzīvotāju lietu saņemšanu. Latvija neatliekami turpinās rīkoties, lai atgūtu arhīva lietas arī par citiem represētajiem, tostarp materiālus par Kārli Ulmani. Šos aspektus akcentēšu, uzrunājot pēcpusdienā Maskavas latviešus Lāčplēša dienai veltītā sanāksmē,” par sarunu rezultātiem stāstīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Sanāksmē puses, brīžiem diametrāli pretēji, sprieda par ekonomisko attiecību aktualitātēm starp Latviju un Krieviju. Bet viedokļu rezultativitāte tika sasniegta attiecībā uz kravu pārvadājumiem, īpaši – tranzīta kravu apkalpošanu. Latvijas puse jau iepriekš pauda vēlmi to attīstīt dzelzceļa līnijā no Ķīnas uz Eiropas Savienības valstīm, nodrošinot vilcienu maršrutu Ķīna–Kazahstāna–Krievija–Latvija.

Puses piekrita, ka ir svarīgi turpināt sadarbību, lai atvieglotu robežu šķērsošanu un vienotos par jauna robežpunkta atvēršanu. Tika panākta vienošanās par papildu 3000 atļaujām divpusējiem un tranzīta starptautiskajiem kravu pārvadājumiem.

Abu valstu pārstāvji arī akcentēja nepieciešamību veikt efektīvu informācijas apmaiņu par tiem Latvijas un Krievijas pilsoņiem, kuri pieņēmuši Latvijas vai Krievijas pilsonību, neatsakoties no savas iepriekšējās pilsonības.

Sarunu gaitā pušu pārstāvji vienojās par ekspertu konsultāciju organizēšanu, lai saskaņotu tālākos ekonomiskās sadarbības līgumprojektus. Puses apsprieda iespējas papildināt līgumu bāzi ar vienošanos par līdzdalību izglītībā un zinātnē, vīzu režīma atvieglošanā pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, sadarbību tūrismā un ārkārtējo situāciju draudu novēršanā.

Būtiska loma SVK sanāksmē tika pievērsta izglītības, zinātnes un kultūras apmaiņas jautājumiem. Latvijas puse izteica vēlmi atgūt oriģinālās filmas, kas tapušas laikā no 1919. līdz 1940.gadam. Tika aicināts arī precizēt procedūras, kas jāpilda pētniekiem, kuri vēlas strādāt Krievijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments