Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 11.novembrī

TM: Par zemes kadastrālo uzmērītāju un zemes ierīcības darbu veicēju sertifikātiem

Ministru kabinets 11.novembrī pieņēma noteikumus par sertificēšanas institūciju, kura izsniedz sertifikātu zemes kadastrālajam uzmērītājam un zemes ierīcības darbu veicējam. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un Zemes ierīcības likumu.

Saskaņā ar personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtību zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertifikātu izsniedz institūcija, kas akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”. Šādu akreditācijas apliecību Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs 2008.gada 27.jūnijā izsniedza Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centram.

Fizisko personu sertificēšana bija jāsāk jau šā gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 8.oktobrim Latvijas Mērnieku biedrības Sertificēšanas centrs ir jau izsniedzis piecus sertifikātus zemes kadastrālajiem uzmērītājiem un piecus sertifikātus zemes ierīcības darbu veicējiem. To saraksts ir publicēts VZD mājaslapā.

Tā kā bez Ministru kabineta pilnvarojuma izdotajiem sertifikātiem ir neskaidrs juridiskais statuss, ar noteikumiem ir paredzēts atzīt par spēkā esošiem sertifikātus, kurus Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centrs ir izsniedzis zemes kadastrālajiem uzmērītājiem un zemes ierīcības darbu veicējiem no 2008.gada 28.jūnija līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalstu zivsaimniecības infrastruktūrā

Valdība 11.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei “Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam 3.prioritārā virziena “Kopējās ieinteresētības pasākumi” 1.pasākuma “Kopīgas rīcības pasākumi” 1.aktivitātei “Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā”.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā, kuru ieviešanas rezultāts ir pieejams plašākam zivsaimniecības nozares pārstāvju lokam, salīdzinot ar pasākumiem, ko parasti savu interešu īstenošanai veic komersanti.

Noteikumi nosaka, ka atbalstu varēs saņemt biedrības, kas vismaz trīs gadus pirms projekta iesniegšanas reģistrētas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kurā ne mazāk kā piecu biedru komercdarbības joma saistīta ar kādu no zivsaimniecības nozares jomām, kā arī pašvaldības vai valsts institūcijas.

Lai saņemtu atbalstu, biedrība projekta iesniegumam, kura attiecināmo izmaksu summa ir zem 70 000 latu, izstrādā un pievieno vienkāršotu biznesa plānu. Tajā jāiekļauj naudas plūsmas pārskats pa mēnešiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikumam katra mēneša beigās jābūt pozitīvam. Projekta iesniegumam pievienotā naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas liecina par iespēju projektu īstenot un sasniegt mērķi.

Ja projekta attiecināmo izmaksu summa ir vismaz 70 000 latu, biedrībai projekta iesniegumam jāpievieno arī pašreizējās darbības apraksts, ieskaitot biedru darbību, un informācija par sadarbību ar partneriem un saistība ar citiem projektiem. Tāpat jāiesniedz arī nozares analīze, stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze, projekta īstenošanai nepieciešamie resursi un to pamatojums, kā arī projekta īstenošanas termiņi un naudas plūsmas ieņēmumu un izdevumu posteņu analīzes pama­tojums.

Ja uz atbalstu pretendē pašvaldība vai valsts institūcija, projekta iesniegumam jāpievieno vienkāršots biznesa plāns, kurā jāiekļauj projekta naudas plūsmas pārskats pa mēnešiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikumam katra mēneša beigās jābūt pozitīvam. Tāpat jāiesniedz arī nozares analīze, stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze, projekta īstenošanai nepieciešamie resursi un to pamatojums, kā arī projekta īstenošanas termiņi un naudas plūsmas ieņēmumu un izdevumu posteņu analīzes pama­tojums.

Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumus sakārtos atbilstoši projektu atlases kritērijiem. Ja par atbilstību projektu atlases kritērijiem būs saņemts vienāds punktu skaits, priekšrocības saņemt publisko finansējumu būs atbalsta pretendentam, kurš projektu īstenos pašvaldībā ar zemāku teritorijas attīstības indeksu uz attiecīgās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas atvēršanas dienu. Teritorijas attīstības indeksu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību.

Pašvaldībai vai valsts institūcijai publiskā finansējuma apmērs būs 100% no projekta attiecināmajām izmaksām. Biedrībai publiskā finansējuma apmērs būs 90% no projekta attiecināmajām izmaksām. Iegādājoties traktortehniku akvakultūras uzņēmumu darbības nodrošināšanai vai specializēto transportu dzīvo zivju pārvadāšanai, biedrībai publiskā finansējuma apmērs būs 40% no projekta attiecināmajām izmaksām.

2007.–2013.gada plānošanas periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros nepārsniedz 900 000 latu.

Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par lauksaimniecības produktu cenu ziņošanas kārtību informācijas sniedzējiem

Valdība 11.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem”. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai izdarītu nepieciešamos grozījumus cenu apkopošanas un ziņošanas jomā, ņemot vērā izmaiņas Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību aktos.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka ir atcelta cenu ziņošana atsevišķiem produktiem: audzētiem un importētiem ziediem, importētiem jēriem un jēru gaļai, kuru cenas vairs nav jāziņo Eiropas Komisijai, ņemot vērā izmaiņas ES tiesību aktos.

Turklāt ir atcelta cenu ziņošana atsevišķiem importētiem augļiem un dārzeņiem reizi nedēļā, atstājot cenu ziņošanu importētiem augļiem un dārzeņiem reizi dienā atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām. Normatīvais akts nosaka izmaiņas dzīvnieku liemeņu cenu ziņošanas jomā. Kārtību, kādā tiek apkopotas dzīvnieku liemeņu cenas no kautuvēm, kuras veic klasifikāciju atbilstoši ES normām, nosaka MK noteikumi “Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām”, jo šajā gadījumā cenu apkopošana ir cieši saistīta ar liemeņu klasifikāciju, veidojot vienotu sistēmu. Savukārt šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks vāktas un apkopotas cenas no pārējām Latvijas kautuvēm. Abos gadījumos cenas tiks apkopotas Lauksaimniecības datu centra datubāzē, iegūstot informāciju par cenām no visām Latvijas kautuvēm.

Elektronisko datu paziņošanu visām kautuvēm jau paredz MK noteikumi “Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”, tādēļ noteikumu projekts neradīs papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Ar laiku plānots apkopot visu nepieciešamo informāciju Lauksaimniecības datu centra datubāzē, atbrīvojot uzņēmējus no pienākuma ziņot datus par nokautajiem dzīvniekiem Pārtikas un veterinārajam dienestam, Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūtam un Centrālās statistikas pārvaldei.

Grozījumi normatīvajā aktā atvieglo cenu ziņošanas kārtību informācijas sniedzējiem, ļaujot paziņot cenas arī pa telefonu un nesūtot anketu oriģinālus pa pastu, bet uzglabājot tos kautuvē vismaz gadu, lai kontroles gadījumā tie būtu pieejami.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi cenu atbilstības kontrolēs, noteikumi precizē kontrolētāju tiesības un informācijas sniedzēju pienākumus.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par pamesto mājas dzīvnieku aizsardzību

Valdība 11.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.407 “Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību”.

Esošajos normatīvajos aktos fiksēts: lai tiktu nodrošināta pamesto mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzība un labturības ievērošana, dzīvniekiem ir jāimplantē mikroshēma ar unikālu numuru un dzīvnieki jāpiereģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, norādot gan to jauno īpašnieku, gan dzīvnieku atrašanās vietu.

Izstrādātie grozījumi paredz, ka viesnīcās var uzņemt tikai apzīmētus un reģistrētus suņus, kā arī no patversmes citam īpašniekam var atdot tikai tādu suni, kas apzīmēts ar mikroshēmu un ir reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā.

Grozījumi arī precizē dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību, nosakot, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) patversmju un viesnīcu pārbaudes rezultātus atspoguļo patversmes un viesnīcas pārbaudes protokolā. Ja patversme vai viesnīca atbilst prasībām, tad PVD to reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un izsniedz reģistrācijas apliecību.

MK noteikumi precizē tos dokumentus, kas dzīvnieka īpašniekam jāuzrāda, nododot mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai dzīvnieku viesnīcā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem lauksaimniecības uzņēmumu dibināšanai un attīstībai

Valdība 11.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem””.

Noteikumu mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības aktivitātēs, tādējādi veicinot ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību dibināšanu un esošo saimniecību attīstību, kā arī nodrošinot darbaspēka kvalitātes celšanos lauksaimniecības sektorā.

Noteikumi paredz, ka pretendents personīgi iesniedz projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vai arī nosūta to kā elektroniski parakstītu dokumentu.

Uz atbalstu var pretendēt gan fiziska persona, kura projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir jaunāka par 40 gadiem un ir ieguvusi lauksaimniecisko izglītību vai sākusi mācības tās iegūšanai, gan arī juridiska persona, kuras pamatkapitāla daļu (vismaz 51%) īpašnieks ir fiziska persona, kas savukārt atbilst iepriekš minētajiem atbalsta pretendenta nosacījumiem.

Atbalsta pretendents juridiska persona var būt reģistrēta vai pārņemta ne ilgāk kā 12 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Fiziskai personai, saņemot apstiprinājumu projekta iesniegumam, sešu mēnešu laikā būs jānodibina vai jāpārņem saimniecība kā dalībniekam, kam pieder vismaz 51% pamatkapitāla daļu.

Atbalsta saņēmējam lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījums pēc trešā saistību gada pārņemtajā saimniecībā ir jāsaglabā vismaz esošajā līmenī, salīdzinot ar pieteikšanās gadu, bet ne mazāk kā 10 000 latu apmērā. Savukārt, ja tiek dibināta jauna saimniecība, tad lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumam ir jāsasniedz 10000 latu.

Tāpat no nodibinātās vai pārņemtās saimniecības pēc pirmā noslēgtā gada un turpmākajā saistību periodā (piecu gadu laikā) no lauksaimnieciskās darbības jāiegūst vairāk nekā 50% ienākumu, kā arī jāveic lauksaimnieciskā darbība nodibinātajā vai pārņemtajā saimniecībā ne mazāk kā piecus gadus no brīža, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Atbalsts tiek maksāts kā vienreizēja kompensācijas prēmija par saimniecības izveidošanu, nepārsniedzot 40 000 eiro.

Pēc līguma noslēgšanas par atbalsta piešķiršanu atbalsta saņēmējs saņem 40% no projekta īstenošanai piešķirtā publiskā finansējuma apjoma. Atlikušos 60% atbalsta pretendents saņem pēc līgumā paredzēto ieguldījumu īstenošanas.

Atbilstoši pasākuma nosacījumiem un finansējumam tiek plānots atbalstīt 868 jaunos lauksaimniekus. Paredzēts, ka no atbalstu saņēmušajām saimniecībām vismaz 200 saimniecību būs bioloģiskās produkcijas ražotāji. Kopējais investīciju apjoms ir paredzēts 22 804 616 latu, no kuriem kopējais publiskais finansējums ir 18 243 693 lati.

Normatīvais akts arī nosaka: ja atbalsta saņēmējs pirmo trīs saistību gadu laikā nav sasniedzis projekta iesniegumā izvirzītos mērķus, viņam saņemtais publiskais finansējums ir jāatmaksā.

Noteikumi stājas spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa