Eiropas Komisija: Par lauksaimniecības produktu kvalitāti

Eiropas Komisija oktobrī pieņēma “Zaļo grāmatu”, ar kuru tiek iesākta diskusija – kā palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem izmantot saražotās pārtikas un dzērienu kvalitātes priekšrocības. Laikā, kad globalizācijas ietekmē palielinās cenu spiediens, ko rada trešo valstu lēto produktu imports, un paaugstinās patērētāju prasības, Eiropas spēcīgākais ierocis ir kvalitāte. “Zaļajā grāmatā” aplūkoti pašreiz ES izmantotie dažādie standarti, kvalitātes un sertifikācijas programmas un marķēšanas sistēmas, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bioloģiskā lauksaimniecība, kā arī privātās un reģionālās pārtikas kvalitātes sertifikācijas shēmas, un uzdots jautājums: kā labāk izmantot ES lauksaimniecības priekšrocības un informēt patērētājus par piedāvātajiem produktiem.

Nozares pārstāvji tiek aicināti izteikt viedokli par šo pasākumu efektivitāti, nodr ošinot produktu kvalitāti un informējot par to, kā arī ieteikt iespējamos uzlabojumus. Apspriede norisināsies līdz šā gada beigām. Nākamajā gadā Komisija sagatavos paziņojumu, ņemot vērā apspriedes rezultātus, pēc tam vajadzības gadījumā nāks klajā ar tiesību aktu ierosinājumiem.

“Spēcīgas konkurences apstākļos Eiropas lauksaimniekiem jāizspēlē sava stiprākā kārts – kvalitāte,” apgalvo Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Jāražo tik kvalitatīvi produkti, cik kvalitatīvus tos vēlas patērētāji, jānodrošina šis standarts un – kas, iespējams, ir vissvarīgākais – jāinformē par to. ES ir plašs politisko instrumentu un atsevišķu kvalitātes sistēmu spektrs. Aicinu iesaistīto aprindu pārstāvjus ziņot, vai šie pasākumi pienācīgi darbojas un kas ir nepieciešams vēl papildus.” Veselības komisāre Andrula Vasiliu teica: “Esmu patiesi iepriecināta, ka šodien varam nākt klajā ar “Zaļo grāmatu” par pārtikas kvalitāti, kas kalpos kā iespēja iedzīvotājiem izteikt viedokli par to, kādu rīcību viņi no mums sagaida pārtikas kvalitātes jomā. “Zaļā grāmata” ļaus saprast, kā pilnveidot informāciju par pārtikas kvalitāti, kas jau ir panākta ar pašreizējiem tiesību aktiem, kuri nosaka ļoti augstus pārtikas nekaitīguma standartus ES pārtikas ražošanā, tostarp regulējot dzīvnieku veselību un ražošanas higiēnu.”

Lauksaimniekam kvalitāte nozīmē piegādāt produktus ar konkrētām īpašībām (piemēram, liesas gaļas īpatsvars), izmantojot konkrētas lauksaimniecības metodes (piemēram, dzīvnieku labturībā). Kvalitāte attiecas gan uz standarta precēm, gan uz augstas pievienotās vērtības produkciju, ko ražo ar īpašiem paņēmieniem.

Produkti no valstīm ar strauji augošu ekonomiku, kur pašizmaksa ir zemāka, izraisa arvien lielāku cenu spiedienu uz ES lauksaimniekiem gan ES, gan trešajās valstīs. Šo procesu veicina globalizācija, tirdzniecības nolīgumi, brīvāks tirgus un mazāka robežu aizsardzība, tieši ietekmējot ES lauksaimnieku darbību. Jau šobrīd mūsu lauksaimniecības prasības ir stingrākās pasaulē, mums ir zināšanas un pieredze, kas ļauj piegādāt produktus ar tirgum vajadzīgajām īpašībām. Tāpēc Komisija ir pārliecināta, ka šīs prasības ES lauksaimniekiem ir nevis slogs, bet iespēja izmantot to sniegtās priekšrocības – piegādāt tieši to, ko vēlas patērētāji, izcelt savus produktus tirgū un pretī saņemt lielāku samaksu.

“Zaļā grāmata” ir sadalīta trīs nodaļās: ražošanas pamatprasības un tirdzniecības standarti, konkrētas ES kvalitātes shēmas, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tradicionālie produkti un bioloģiskā lauksaimniecība, un pārtikas kvalitātes sertifikācijas shēmas.

“Zaļajā grāmatā” jautāts:

• vai vajadzētu obligāti norādīt izejvielu izcelsmes vietu (ES/ ārpus ES);

• vai vajadzētu atļaut pārdot produktus, kas neatbilst tirdzniecības standartiem estētisku apsvērumu dēļ;

• vai ir vajadzīga ES definīcija tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, ražots kalnos vai zemnieku saimniecībā;

• kā pilnveidot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu;

• kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes labāk aizsargāt trešajās valstīs;

• kā uzlabot ES vienotā bioloģisko produktu tirgus darbību;

• kā veicināt kvalitatīvu produktu ražošanu ES nomaļākajos reģionos;

• vai ir vajadzīgas jaunas ES shēmas, jo īpaši dabas aizsardzības jomā, un, ja ir, kā varētu panākt, ka nepalielinās administratīvais slogs;

• kā izvairīties no patērētāju maldināšanas saistībā ar sertifikācijas shēmām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa